Nekas nav 35 gados mainījies! Mēs ar kolēģi J.Rāta kungu no LU cerējām ka ar kastītēm var panākt interjera dažādību. Varēja gan, bet gatavojot šīs kastītes Dobeles SPK pie mana diplomanda A. Baļčūna, nponācām pie secinājuma, ka arī pašas kastītes ir kā brīnišķgas rotaļlietas bērniem. Kā mēbeles viņas ir ar zināmām problēmām, jo vecākiem tagad bija jāsavāc ne tikai nesakārtotās rotaļlietas no grīdas, bet arī jāuzstāda mēbeles...Par to vcāki gan nepriecājās.
Tehniskās problēmas mēs risinājām pietiekoši viltīgi!
Vecāki patiešām priecājās, kad bērni kā pirmo mēbeli salika Teātra skatuvi, kura bija patiesi īsta un jautrību nesoša! To mēs nebijām paredzējuši...
Dažus gadus nesen, iedevu ideju RTU studentam, kuram vajadzēja asprātīgo savienojuma elementu izveidot no izturīga plastikāta vai metāla.Puisis bija ar izcilu jaunradi un sabojāja arī pašu kastīšu smalkumu. Tā gadās. Neveiksmes arī ir vajadzīgas...
AtbildētDzēst