Kas ir slikts un ko labot profesionālajā izglītībā?
Apzināti vai neapzināti, bet tas 20 gados ir noticis!
Mums šīs lietas ir jāapzinās un jālabo!
1) Nejēdzīgā vārdu maiņa izglītībā, kas skolu nosauca par izglītības iestādi (nevajadzīgs universālisms ).
Skolotāju par izglītotāju un skolnieku par izglītojamo, grūti pat izrunāt!
Nemitīgi tiek saputroti meistarības un kompetences (šaura meistarība) jēdzieni.
Saraksts turpināms….
2) Meistara amata likvidācija arodu skolās. Tagad arodu skolās strādā tikai skolotāji, nevis meistari, ar nevajadzīgi uzspiestu augstāko pedagoģisko izglītību. Šīs prasības attālina no prasmēm, zūd attīstošā harmonija starp teoriju un praksi. Skolotājs ar augstāko izglītību ir zaudējis 5-6 gadus praksi meistarībā. Profesionālajai meistarībai darbā pašai par sevi ir audzinošs un attīstošs raksturs. Ieradušies mācīties profesiju, audzēkņi vairs neierauga savu zvaigzni - Meistaru!
3) Tīši vai netīši, bet ir izveidoti attīstību traucējoši apvienojumi.
Par ražošanu runā tikai primitīvā rūpnieciski ekonomiskā veidā. Nepieciešams ražošanu dalīt pa 1) nozarēm un pēc 2)darba izpildījuma veida. Mājražošana, profesionālā amatniecība, rūpniecība. Paši ražošanas veida pārstāvji nosaka sev pieņemamāko profesionālās izglītības iegūšanas veidu. sk. 5.
Tā notiek, ja valstī nepastāv pilnvērtīga Tautsaimniecības padome pie MK. Katra ministrija būvē savu valsti.
4) Tīši vai netīši, bet ir izveidoti mākslīgi profesiju un skolu dalījumi.
4.1. Profesijas ir sadalītas līmeņos, kas nav raksturīgi profesiju būtībai. Tas traucē pašu profesiju attīstībai, piem., galdnieks – 3., pavārs - 2. līmenis. Piemērs, neveiksmīgs krēsls var sakropļot vienu cilvēku, bet nepareiza maltīte var aizsūtīt debesīs daudzus. Kur loģika? Daži arodskolu direktori centās ministrijā izsist max. augstu līmeni, acīm redzot pavāriem nebija politiskā lobija IZM vai LM.
4.2. Profesionālā izglītība ir sadalīta pēc grūti izprotamiem nosaukumiem. (iznāk, ka arodizglītība ir vājāka par citām profesionālas izglītības veidiem, ārzemēs to definē kā plašāku nozares izglītību).
Piemērs no profesionālās izglītības likuma. 1) arodizglītība — daļēja vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; Nu, kā patīk?
Latvijā tā ir samudžināti n varianti, bet kāpēc nevarētu būt pavisam vienkārši, sākotnējā profesionālā izglītība, atbilstoši nozaru ražošanas veidiem, kura sagatavo patstāvīgus izpildītājus (visiem par valsts naudu) un tālākā profesionālā izglītība, kas ietver arī profesionālisma pieaugumu un vadītāja funkciju apgūšanu, par paša pilsoņa vai darba devēja maksu .
4.3. Vispārējas izglītības klātbūtne profesionālajā izglītībā tiek definēta atsevišķi.
Protams, nepieciešamas padziļinātas praktiķu un akadēmiķu diskusijas. Piekritīsiet, pašreiz ir pamatīgs saputrojums.
5) Latvija spītīgi neatjauno Eiropai raksturīgo profesionālās izglītības dalījumu, mono (galvenokārt skolā) un duālā (70-80% pie amata meistara amatniecībā vai speciālista rūpnieciskā ražošanā, un pārējie 20-30% skolā) profesionālā izglītība. Ražošanas veidu un nozaru pārstāvošās profesiju biedrības un skolas pašas vienojas, ko jaunie iegūs skolās, ko darbā. Paši arī sakārto laika sadalījuma grafikus. Piem., amatniecībā ir vairāki desmiti profesiju, kuras kvalitatīvi var iemācīt tikai duālā izglītībā. Tā ir lētāk un kvalitatīvāk. Piem., ar mākslu, skaistumkopšanu, ēdināšanu, pārtikas ražošanu, jumtu klāšanu, dabas materiālu izmantošanu un kultūras pieminekļu atjaunošanu saistītās profesijas.
6) Tiek pazaudēts pamats - skolas loma! Skolas nedara to, kam tās veidotas. Skolas neizdod iestādes beigšanas apliecības - atestātus, kuri apliecinātu noteiktā laikā un vietā iegūtas sistēmiskas zināšanas un prasmes noteiktā profesijā. (Atestātu aizstāj dīvaini diplomi, kuri it kā pretendē uz kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, par to sk.tālāk 8. un 9.)
7) Tiek organizēti dažādi nepārbaudīti izglītības ieguves varianti, piem., moduļu sistēma sākotnējā profesionālajā izglītībā. Sākotnējo profesionālo izglītību nevar pakļaut šaurai specializācijai! RAV (Rīgas Amatniecības vidusskola) apmēram 10 gadus atpakaļ pārbaudīja moduļu sistēmu un atzina par amatniecības ražošanas veidam nepiemērojamu. Arī Somijā atzīst šauro specializāciju kļūdas un šobrīd valsts maksā ģimenēm pabalstu, ja kāds jaunietis izvēlas sistēmisku mācību konkrētos rokdarbu amatos. Moduļi sevi attaisno galvenokārt rūpniecisko profesiju apgūšanas pilnveidē, vai arī darbaspēka trūkuma apstākļos.
8) Skolas ir sākušas pašas novērtēt savu audzēkņu kvalitāti. Tas nav labi! Īpaši, ja kvalifikācijas komisija sastāv no skolu izvēlētiem (labiem paziņām), nevis nozaru deleģētiem zināšanu un prasmju pārbaudītājiem. Skolas bieži atsakās no diplomdarbu izstrādes, to aizvietojot ar dažu operāciju pārbaudi - lai ērtāk varētu veikt centralizētos eksāmenus, kuru centralizācija bieži ir bezjēdzīga.
9) Latvijā profesionālās skolas izdod diplomu, kurā rakstīts, ka diploma īpašnieks, piem., Jānis, pers. kods, te, šajā laikā ir ieguvis,. galdnieka kvalifikāciju.
Pirmkārt, noskaidrojām, tas ir profesionāli neētiski, ka kvalifikācijas dokumentu izdevusi skola, nevis profesijas pārstāvošā speciālistu organizācija. Bet, otrkārt, neviens nevar izskaidrot, kas tad īsti ir galdnieka kvalifikācija. Tā diplomā nav uzrādīta!!! Vai tā ir kaut kāda daļa amatnieciskās ražošanas spēju apliecinājuma - zellis, meistars, vai rūpnieciskās ražošanas kategorijas, …jaunākais, vecākais speciālists? Šo nepilnību izmanto darba devēji.!!!
Skolas izdotajā dokumentā bija jābūt rakstītam, ka Jānis ir ieguvis galdnieka profesiju! Cik vienkārši. Bet, kāpēc tas tā nenotika? Iespējams, ka daži tālredzīgi projektēja sev biznesu, bet kāpēc, izņemot amatniekus, visi valstī par to klusē ???
10) IZM ierēdņi saka, kad sāksies salīdzināšana ar ES izglītības un kvalifikāciju līmeņiem, tad arī piekoriģēsim. Šobrīd ir 5, bet drīz būs 8 Eiropas līmeņi, bet vai tādēļ būs lielāka skaidrība sabiedrībā un pašam darba darītājam? Jo Latvijā ir sajaukti izglītības līmeņi ar kvalifikācijām. Lielā mērā tādēļ pēdējos 20 gados valstī ir pazaudēta censonība!
11) Šobrīd bez noteiktām, Eiropā skaidri saprotamām kvalifikācijām Latvijā ir jau ap. 0,2 milj. arodskolas beigušo. Šie cilvēki ir reāli pazemoti. Te atbildība jāuzņemas arī skolu direktoriem, kuri pakļāvās IZM diktātam. Savukārt IZM ierēdņi pakļāvās politizēto darba devēju vēlmēm. Jaunie politizētie darba devēji nevēlējās patstāvību strādniekam, viņi piedāvā slēgt individuālos darba līgumus un …visi gali ūdenī, nē, īpašnieku makā. Tā arī nodokļi kļūst sarežģītāk kontrolējami VID! Bet iepirkumu cenas grūti precizējamas.
12) Neticami, bet V.Dombrovska iepriekšējā valdība ir pacentusies atzīt ZZS ministru un J.Gaigala izstrādātos "šausmu scenārijus". Ticiet vai nē! Kvalifikācijas piešķirs SIA!!! Lasām, Sabiedrība ar IEROBEŽOTU ATBILDĪBU…Kāda tad ir tā ierobežotā atbildība? Šobrīd, pēc LAK atkārtotiem ziņojumiem, J.Gaigals izskatās patiesi nobijies un nes uz Saeimu labot IZM sastrādāto…Taču,... ne visu nes!
13) MK noteikumos par akreditāciju ir iestrādātas atsevišķu firmu priekšrocības. Piemērs, MK akreditācijas noteikumi, to saistība ar J.Gaigala izveidoto PPIA (Pieaugušo profesionālās izglītības asociācija) un Neatkarīgo eksaminācijas centru un …viņa draugiem. Mums ziņo amatnieku Profesiju biedrības, ka tādu mākslīgu privāto kantorīšu Latvijā ir desmitiem. Viņi gaida, kad sāksies pārreģistrācija! Tad skolas teiks, nav pašiem labi eksaminēt, uzticēsim akreditētiem SIA! Te arī paslēptas dažādas neformālās izglītības nepieciešamības aktivitātes.
14) IKVD reģistrā uztur dabā neesošas akreditētas eksaminācijas struktūras. LAK par to jau 2009.g. ziņojām IZM J.Gaigalam un M.Gruškevicam. Veltīgi. 2010.g. rudenī ziņojām A.Brokam, viņš lepni atbildēja, ka juridiski vis ir pareizi! Viņi labi zina, ka bezdarbnieku apmācību kantori sešos mēnešos iedod tādu pašu dokumentu, kā profesiju skolas pēc vairākiem gadiem. Pie tam, par bezdarbnieku var reģistrēties no skolas pirmā kuras izkritušais. Līdzīgas dīvainības piedāvā arī neformālās izglītības virzītāji. Izskatās, ka Latvijā plauks dokumentu bizness. To atklāti pateica IKVD šefs. Bet nepateica, ka pašā IKVD un IZM veicama pamatīga reforma.
15) Pārspīlētā standartizācija! Profesijas, izglītības un citi izdomātie standarti neveicina profesiju elastīgu piemērošanos ražošanai. Netiek atzītas loģiski saistītās dubultprofesijas, īpaši augstākajā izglītībā, piem., tehnologs dizainers. VISC tikko tiek galā ar vispārējās izglītības priekšmetiem, tāpēc viņu vēlme pārņemt visu profesionālās izglītības satura pārraudzību nav jāuztver nopietni.
15.1. Jāatšķir nozaru tehniskie standarti un nozaru profesijas saturs.
15.2. Saturs var definēt prasību minimumu, bet augšējās robežas ir jāatstāj vaļā, kā profesijas un nozares attīstības un konkurences lauks.
16) Sākotnējo profesionālo izglītību, īpaši jau amatniecībā, nepieciešams maksimāli decentralizēt mazās skoliņās, nevis centralizēt. Te galvenais ir cilvēka – meistara faktors. Adaptācija profesijai. Īpašuma pārvaldījuma prasmes attīstība reģionos. Nepieciešams rūpīgāk ieklausīties pašvaldību viedokļos. Ja jaunā cilvēka naudiņa meklēs "labāko skolu" tad mēs ātri vien iztīrīsim Latvijas laukus no bijušajiem īpašniekiem, un mākslīgi radītā sākumskolu konkurence iznīcinās laukos kultūras sākumus.
17) Kompetences centri!
Kāda gan īpaša centralizējama kompetence var būt sākotnējai profesionālajai izglītībai? Te skaidri redzami politiskie lēmumi un viņu bezjēdzība. Sākotnējās izglītības kompetences centriem nevar atrast nevienu loģisku pamatojumu. Šobrīd ir skaidrs, ka tādas tehnoloģijas, kādas projektē iepirkt Latvijā zemāko kompetenču centri, nekad nepiederēs Latvijas pilsoņiem. Kam mēs tērējam valsts naudiņu - sagatavosim vergus ārzemju īpašniekiem? Kā tad jābūt? Sk.18.
18) Jo augstāka izglītība un pētniecība realizējama, jo patiešām nepieciešama lielāka centralizācija, tā ir pasaulē atzīta un izprotama loģika. Kompetences centri veidojami pie nozaru augstskolām (RTU, LLU, …) un nozaru vadošiem pētniecības institūtiem. Pamatā šo centru funkcijas ir saistītas ne tikai ar izgudrojumu pārbaudēm, bet arī ar profesionālo tālākizglītību. Pie tam, centri Eiropā nepieder privātfirmām, bet gan valsts iestādēm, lai tās garantētu visu ieinteresēto piekļuvi inovācijām un nekropļotu konkurenci. Latvijā politiķi centrus nemitīgi grib sapīt kopā ar bezdarbnieku apmācību, jo bezdarbnieku apmācība pieder bijušajiem ierēdņiem un politiķiem.
Eiropā neviens sevi cienošs centrs neiepērk jaunās tehnoloģijas. Jauno materiālu un tehnoloģiju ražotāji un tirgotāji paši piedāvā un deponē centriem jauninājumus. Centru speciālisti raksta atsauksmes. Visiem izdevīgi. Kāpēc Latvijā pastāv divu līmeņu kompetences centri? Pie augstskolām un ....Kas atbild par šo izšķērdību?
19) LAK panāca ka mūsu pārstāvji Briselē UEAPME ierosināja Latvijā izveidot ES Austrumu Amatniecības centra veidošanu Bukultos, kopā ar RTU. To akceptēja A.Kalvīša pēdējā valdība. To nepārmantoja I.Godmaņa valdība, jo pakļāvās ZZS T. Koķes (lasi J.Gaigala ) ieteikumiem.
20) Izpratīsim vienkāršu lietu, vienalga, pasaulē vai Latvijā. Jau šodien dārgākais robots strādā lētāk kā lētākais darbaspēks! Ko tas nozīmē? Mums jādomā, kur mēs virzīsim bez darba palikušos. Uz ārzemēm nekvalificētos darbos? Vai mēs intensīvi meklēsim tepat ražošanas veidus, nozares un profesijas, kuras nepakļausies industrializācijai un robotizācijai? Ir pilnīgi skaidrs, ka interneta apstākļos lauku amatnieku meistardarbnīcas var būt ļoti labs risinājums.
21) Mums ir jāpārraksta Profesionālās izglītības koncepcija.
Tās pamats ir neveiksmīgais projekts par 0,8 milj.vērtā Vienotas metodikas izstrāde profesionālā izglītībā. Tāda metodika ir neveiksmīgu politiķu izdomājums, reāli tāda vienkārši nevar būt.
Mums tagad ir nopietni jāseko VIAA izdomātajam, realizētajam un pašu uzraudzītajam 2,55 miljoni latu vērtajam projektam, ”Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija” skat.22., šis pētījums iecerēts kā pamats jaunā profesionālās izglītības likuma izveidei.
22) Mums ir jāpanāk apslepeņotības noņemšana no šī projekta kuru realizē IZM, VIAA, LDDK un LBAS. Pieejamie materiāli rāda, ka netika pildīts V.Domrovska otrās valdības rīcības plāns. Piem., Latvijas amatniecība ir mākslīgi pakļauta rūpniecībai, bet VIAA, LDDK un LBAS neuzskata par vajadzīgu atbildēt LAK vēstulei 02.02.2011. Ziņo, ka projektā tiek ieviesti kārtējie absurdie izdomājumi, kuri amatniecībai nav principā pieņemami, piem., pamatprofesijas. (Tālāk - Vēstule amatniecības politiskajai un ierēdnieciskajai legalizēšanai).
23) Internets dod iespēju mums, amatniekiem piedāvāt pasaulei produktus un pakalpojumus ar augstu māksliniecisko vai pasūtītāja individuālo pieprasījuma vērtību.
23.1. Īpaša niša ir mūžīgi nebeidzamais darbs vēsturiskās apbūves apkopšanā, atjaunošanā un vēl nopietnāki darbi objektu restaurācijā. Vērā ņemams bizness veidojas daudzu klientu vēlmēs izveidot un baudīt autentiskas aizgājušo laiku vides kvalitātes un sajūtas.
23.2. Izjust fantāziju realizācijas nākotnes telpās.
23.3. Nekas neliecina, ka ekoloģiskās lietas, zaudēs savu aktualitāti. Vienmēr pircēji pratīs ieraudzīt īpaši ražotos produktus, kas ir maksimāli labvēlīgi cilvēkam un nekaitīgi dabai pēc būtības. Šajos virzienos pamatā ir nepieciešama nesabojāta vide, veselīgas izejvielas.
23.4. Īpaša nozīme būs individuālam piedāvājumam, meistara vārdam.
24) Mums kopējiem spēkiem ir jāpanāk IZM neraksturīgo funkciju
pārcelšana uz zemnieku un amatnieku, kā arī lielo lauksaimnieku un rūpniecību pārstāvošām profesiju organizācijām un kamerām, nevis mistiskām sabiedriskām organizācijām, kuras jau paspējuši sabūvēt atvaļinātie ierēdņi un politiķi, ļoti veiksmīgi realizējot visu līmeņu profesionālās izglītības biznesu. Lieki piebilst, gaužam nekvalitatīvu.
25). Nav izprotama profesionālās izglītības daļas uzticēšana LM. Tā mēs zaudējam miljonus. Kāpēc neviens politiķis par to nerunā?
26) Valstī, pie RTU, LLU ,...ir jāorganizē profesionālās izglītības izpētes laboratorijas vai pētnieku grupas, kura spēj to, ko nevar uzticēt ierēdņiem, kas atrodas politiķu klausībā.
27) Dzīves kvalitāti nākotnē izšķirs izglītība un privātā īpašuma sasmalcinātība, kvalitatīva pārvaldība un decentralizācija. Mēs jau esam pazaudējuši divas paaudzes sociālismā un vienu politizētā liberāļu demokrātijā. Jebkurš pasākums vai projekts, kas šodien tiek risināts par tautas valodas, dzīvesveida, kultūras un izglītības jautājumiem, ir jāvērtē ar kritēriju, kā tas ietekmēs sabiedrības attīstību, īpaši vidusslāņa nostiprināšanu, īpašuma saglabāšanu latviešiem laukos.
28) Mūsu visu pienākums ir atjaunot mūsu tautai raksturīgo darba tikumu un censonību, Eiropai raksturīgo meistarības slavinājumu, nevis neauglīgi tērēt naudu politiskiem eksperimentiem izglītībā un tautsaimniecības organizācijā.
29) Manuprāt galvenā kļūda ir tā, ka valstī visu izlemj politiķi bez zinātnieku un praktiķu līdzdalības.
3-pušu padomē ir naudas turētāji LDDK un arodbiedrības LBAS, kuru nesaskaņas mēģina saskaņot politiķi un ierēdņi. . Redzami iztrūkst Praktiķu, reālo profesiju deleģēti pārstāvji, darba tiešie darītāji; un Zinātnieki, kuriem nemitīgi jāskaidro lēmumi, un ar pētnieka ķērienu jāmēģina rezultāti atšifrēt.
Jau kuro reizi atgādinu, mums pietrūkst reālas tautsaimniecības padomes pie MK>
