Informācija jauniem studentiem, par mani.

Amatnieku interešu lobētājs - Vilnis Kazāks

Vīrs, kurš izprot amatnieku vajadzības un cenšas aizstāvēt viņu intereses, prasmīgs amatnieks, kurš arī pats no koka spēj izgatavot interesantas lietas, tā par Amatniecības kameras prezidentu Vilni Kazāku sacījuši vairāki amatnieki.
"Amatniecībā un amatnieku vidū netrūkst problēmu, taču Vilnis Kazāks pats ir spējīgs amatnieks un reizē erudīts amatnieku pārstāvis," apstiprina Kalēju brālības vadītājs Edmunds Peslaks. V. Kazāka "plusi" esot stingrs mugurkauls un tas, ka viņš apzinās amatnieku vajadzības. "Mīnuss? Viņam trūkst aizmugures," puspajokam, pusnopietni piebilst E. Peslaks, norādot, ka amatnieku interešu lobēšanai noderētu ietekmīgi draugi politiskajās aprindās. "Ja kādam reizēm rodas šaubas par amatniecību, atliek parunāties ar Vilni Kazāku, lai viss sakārtotos pa plauktiņiem un šaubas izzustu," saka Amatniecības kameras viceprezidente, izglītības un kvalifikācijas daļas vadītāja Diāna Karaša. "Viņam ir daudz ideju un viņš spēj paredzēt vairākus gājienus uz priekšu. Ja cilvēki, nepiekrītot viņa idejām vai uzskatiem, reizēm "sašūmējas", tik un tā pēc kāda laika pārliecinās, ka viņam ir bijusi taisnība." Amats ielikts šūpulī Ar amatniecību saistīts gan V. Kazāka algotais darbs, gan sabiedriskie pienākumi, gan aizraušanās. Šķiet, amatniecība ir viņa dzīves filozofiskais pamats un pārliecība - tāda sajūta rodas sarunā. Viņam ir savi uzskati par amatniecības nozīmi tautas pašapziņas veidošanā un tās vietu valsts mērogā, kurus gatavs vienmēr aizstāvēt. "Daudziem amatniecība nepatīk. Tiem, kas vada pasaules attīstības stratēģiju un grib ierādīt vietu katrai valstij un katrai nozarei, amatniecība ir kā kauls rīklē, jo tā ļoti attīsta cilvēku pašapziņu. Amatnieks nevar būt kalps, viņam neveidojas kalpa dvēsele, viņu nevar pakļaut, tādēļ viņu sit, kā var. Amatnieks ir kalps tikai klientam, bet tas ir kaut kas cits," tā ir tikai viena tēze no V. Kazāka uzskatiem par amatniecību. Pašam amats esot ielikts šūpulī. Viņš bērnību pavadījis skaistā vietā Vidzemes pusē. "Domāju, ka dzīve viensētā, dabiskā vidē, kur bija daudz lietu no koka un kur pats darbojos ar koku, iegūlās zemapziņā. Tagad zināms, cik liela nozīme ir zemapziņai. Tā savu lietu ieraudzīju uzreiz. Nevaru iedomāties sevi strādājam ar metālu vai akmeni." Skolojas un izglīto citus Tādēļ aiziešana uz Cēsu arodskolu esot bijusi loģiska. Pēc arodskolas V. Kazāks vairākus gadus strādājis par galdnieku Valkā. Tur izdevies satikt lieliskus meistarus, piem., Kārli Zirni, kuri arodu bija apguvuši vēl pirmās Latvijas Repub likas laikā. Vecie meistari daudzko iemācījuši gan amatā, gan dzīves gudrībās. "Tomēr no turienes vilka prom... Atbraucu uz Rīgu. Gribēju iestāties arhitektos, eksāmenus noliku ar labām atzīmēm, bet iekšā netiku. Aizgāju uz Jelgavu un pabeidzu Meža fakultātē mēbeļnieku nodaļu. Uzrakstīju disertāciju, taču aizstāvēt nevarēju, domājams,tādēļ, ka tēvs bija Amerikā," dzīves līkločus stāsta V. Kazāks. "Tad ielauzos Mākslas akadēmijas vakara nodaļā, kur uzņēma studentus ar inženiera diplomu, un apguvu dizaina gudrības," stāsta viņš. 1995. gadā viņš aizstāvējis arī disertāciju - amatniecisko un rūpniecisko tehnoloģiju iespējas vides kvalitātes uzlabošanā. Lielu daļu savu domu un enerģijas V. Kazāks veltījis amatnieku izglītībai. Par pasniedzēju sācis strādāt Jelgavā, kur pašlaik lasot tikai dažas lekcijas. Tagad studentus viņš skolo galvenokārt RTU jaunā studiju virzienā, kuras izveidošanā pats piedalījies, t.i., amatniecības tehnoloģijas un dizains bakalaura līmenī, materiāldizains un tehnoloģijas maģistratūras līmenī. Viens ierēdnis: pietiekami V. Kazāks atzīstas, ka ļoti smags brīdis dzīvē bijis 90. gadu sākumā, kad LLA nav izdevies ieviest paša izlolotās studiju programmas, kuru satura pamatā bija idejas par latvisko māju. Taču pēc kāda laika V. Kazāks esot uzaicināts darbā Izglītības ministrijā, lai izstrādātu dokumentus, uz kura pamata varētu darboties amatnieki. "Esam sagatavojuši tieši tik daudz dokumentu, lai amatniecība varētu funkcionēt," secina V. Kazāks, taču atzīmē, ka likumi un normatīvie akti joprojām nav pietiekami labvēlīgi amatniekiem. Tādēļ pilnīgi legāli joprojām strādājot tikai desmitā daļa amatnieku. "Reizēm tomēr esmu par vāju, jo pret mani darbojas veselas ministrijas," viņš atzīstas. Tomēr ir pārliecināts, ka amatniecībai pilnīgi pietiek ar vienu ierēdni valsts iestādē, pārējo var paveikt pašpārvaldes kārtībā. "Tas, ka reizē esmu Amatniecības kameras prezidents, ir mana priekšrocība: zinu reālos procesus amatniecībā, aiz manis ir amatnieku biedrības ar savām prasībām, tādēļ dokumentus varu maksimāli pietuvināt dzīvei," viņš uzsver. Pazīst politiķu vidiAmatniecības kamera V. Kazākam esot devusi iespēju daudz iepazīt amatnieku darbību ārzemēs, kas ļaujot paredzēt, kas notiks Latvijā. Vaicāts, kādēļ liela daļa amatnieku viņu atzinuši par piemērotu savu interešu pārstāvi, V. Kazāks spriež: "Man liekas, ka daudzus aizrauj ideja, uz ko savā darbībā balstos pats: kādēļ lai es pārdotos tā saucamajiem vēsturiskiem stiliem, ja varu uztaisīt savu stilu. Šodien valda personības stils un daudz varu izdarīt pats." Varbūt sava nozīme ir tam, ka V. Kazāks pazīst politiķu vidi, jo pats bijis 5. Saeimas deputāts. "Ātri sapratu, ka tā nav lieta, ar ko gribu nodarboties," saka V. Kazāks. "Taču sapratu, kā Saeima darbojas un kā jābīda likumi. Šajā Saeimā no katras partijas izvēlējāmies vienu amatniecības atbalstītāju un konkrēti ar šiem cilvēkiem strādājām. Tomēr daži lobisti atļāvās strādāt pret amatniekiem." Amatniecības kameras prezidents vārdus kabatā nemeklē, stāstot par dažādajām politiķu cūcībām pret amatniekiem. Saeimas balsojums par Būvniecības likumu esot tikai viens no piemēriem. "Daži jautā, kādēļ Amatniecības kameras vadībā nav rotācijas?" atzīmē V. Kazāks. "Būs rotācija. Tūlīt būs izaugusi jauna maiņa. Ja neaiziešu, viņi mani nostums nost kā vecu praulu. Īstenībā gaidu to brīdi, kad vairs nebūšu nevienā amatā un varēšu darīt daudzo ko citu." Amatnieku vadītājs pieņem, ka kaut kad nākotnē veidos savu - latviskās mājas biroju, lai dotu padomu, kā taisīt latvisku māju

Par Jāņa Kalniņa izstādi Āzenes 18 ātrijā.

Par Jāņa Kalniņa izstādi Āzenes 18 ātrijā.




Jāni, atvaino, es īsti nedzirdēju ne Tavu, ne pielūdzēju runas izstādes atklāšanas ceremonijā. Tavi fani un fons bija skaļi. Troksnis mani bremzēja Tevi uzrunāt. Iespējams, ka tas bija uz labu. Ceru, ka man izdosies toreiz neizteiktās domas sakārtot  šajā tekstā.

Atvainojos arī  lasītājiem par īpašo ievadu.  Vispirms es pastāstīšu, kā iepazinu Jāni Kalniņu. Tam bija un ir nozīme.
Man jau sen ir tāds niķis – katru gadu pirmajā skolas dienā ar jaunajiem studentiem sasveicināties un tūdaļ uzdot stundu ilgu kontroldarbu. Kontroldarbs ir brīvas formas literāra un vizuāla atklāsme, kura apliecina sākotnējo profesionālo briedumu topošajiem dizaineriem.  Tēma – APKĀRTNES VĒROJUMS.
Tēmas risinājumā jaunajiem studentiem jāpastāsta un jāparāda, kas viņus reāli  traucē un ko viņi kā dizaineri darīs, lai šo traucēkli pārveidotu par labu lietu sev un sabiedrībai. Protams, piesaku, uz lapas  atstājiet  vārdu un uzvārdu.

Braucot mājup vilcienā baudīju jauno kolēģu domas, idejas un skices. Te pēkšņi no lapu kaudzes … es pats sev pretī skatos!  Oho! Kursā būs viens bezvārdis ar dieva dotām portretista dāvanām. Pētu kursa sarakstu, rokā ir!  Tas ir Jānis Kalniņš no Talsiem, 2001. gadā pabeidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu.  Šobrīd mans kolēģis RTU koka dizaina nodaļā.

Un re, tagad, Jāņa pirmā izstāde Rīgā! Uzreiz nopietnā vietā. Āzenes 18 ātrijā.  Krāsās, formās  un gaismā ļoti pateicīgā telpā. Liec ko gribi, viss labi izskatīsies.

Izstādes  darbus Jānis veidojis n-tās krāsu gammās, formās, krāsu un faktūru uzklāšanas tehnikās. Domāju, ka daudziem skatītājiem grūti būs atšifrēt, kā vizuālie efekti panākti. Tēli gan uzrunā, gan novēršas, var nojaust un var maldīties Jāņa piedāvājumos. Varbūt pat  tehnikas dominante dažreiz nomāc idejas.
Tikai zinot Jāņa maizes darbus un hobijus pa īstam, var baudīt, kā autors uzbur restaurēto klavieru spoguļspožumu, krāu masā skrāpētās dejotāju zibošās kustības un rupjas primitīvas formas, kā atgādinājumu, ka tepat pa zemi vien visi staigājam.

Bilžu tēmas un tēlu režijas mulsina un maldina tālāk. Tēmu ir daudz. Zeme un debesis, jūra un putni, arumi un seno rakstu atliekas,…
Vai varam nolasīt eņģeļu emocijas, vai varam izprast forsētās sievišķīgajās detaļās  slēptos mājienus? Ko nozīmē sievietes, eņģeļa un mūzikas instrumenta slēptais stāsts?
Man liekas, ka autors  ir smalks provokators. Un tas viņam izdodas.
Uzradās anonīmi priesteri, kuri sūtīja dīvainas ziņas, ka daži darbi apgāna svēto ātriju. Te vieta mūsu kolēģa Jura Emsiņa replikai – viņiem var nepatikt, bet viņi nevar aizliegt! Cenzūra ir beigusies, bet carisma  un sociālisma gars vēl mājo. Traki – tas iekļuvis pie mums RTU. Kalniņš nevienu konkrētu personu nekariķē, ja nu vienīgi sevi šausmina.

Kaut gan Jānis nav profesionāls mākslinieks, viņa  it kā vienkāršajos darbos atradīsim  paslēptu mūžīgo jautājumu – kur beidzas tehnikas un kur sākas mākslas iespējas? Tieši mums, RTU, ir nepieciešams izprast un atjaunot senā vārda  tehnika dziļāko jēgu un būtību. Tas mums kā tehniskai universitātei ir ļoti nozīmīgi.

Tehnika (sengrieķu: τεχνικός — 'māksla, meistarība, māka') ir cilvēka darbības līdzekļu (rīku, ierīču, aparātu, mašīnu) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā.

Nu re! Tehnika, māksla un māka (amatniecība) jau senatnē ir bijušas kopā!
Vai mums arī nav pienācis laiks šīs lietas atkal salikt kopā?
Kopā izstrādāt RTU specifikai atbilstošu starpfakultāšu dizaina studiju attīstības plānu.  Vienoties par fakultāšu tehnisko iespēju koordinēšanu dizaina teoriju studiju un prasmju apguvei. Koncentrējoties  Ķīpsalā  RTU fakultātēm, mums visiem būs vienkārši realizēt dažādu materiālu tehnisko iespēju izpēti, mākslinieciskās izteiksmības modelēšanu un topošo produktu prototipu izgatavošanu.
Tas ir aktuāli metāla, koka,  ādas, tekstila, māla, plastmasu materiālu pārveides,  arī būvniecības, arhitektūras, īpašuma pārvaldīšanas un citu nozaru topošajiem speciālistiem.

Šodien dizains sevi deklarē kā gudru projektēšanu, kas mūsdienu pasaulē sludina artefaktu humanizāciju un sabiedrības līdzsvarotu socializāciju, tas nozīmē  daudzu nozaru speciālistu  kopēju darbu.
Kolēģi Kalniņ, neslinko! Sarīko vēl kādu izstādi! Parādi, kā  tehniskās lietas, pareizi komponētas un projektētas, var būt skaistas bez izskaistinājumiem. Taisām to mūsu topošajā meistardarbnīcā. Norunāts.
Tevi cienot,
 Vilnis Kazāks

850 B (77 vārdi) - 19:53, 7 martā, 2013


Svinīgas uzrunas vietā mazā lekcija.


Svinīgas uzrunas vietā mazā lekcija. 06.02.2015. Rīga. Mazā ģilde.

Duālā vai darba vidē balstītā izglītība? Tas ir aktuāli.

Šobrīd sabiedrībā notiek diskusijas, kāpēc Latvija nevēlas pieņemt starptautiski atzīto duālo izglītību (māceklis skolā apgūst teoriju un praksē pie meistara prasmes), bet IZM un daži darba devēji vēlas uzspiest – darba vidē balstīto izglītību.
Kāpēc mēs atkal izdomājam kaut ko savu? Kad es ministrijā jautāju – kurš atbild, kurš izdomāja, ka vide ir galvenā? IZM ierēdņi nervozē un saka – tu nesaproti politiku.
Ja daži alkatīgi darba devēji patiešām domā, ka viņi iegādāsies dārgas iekārtas un piepirks meistarus, kuri paklausīgi kalpos, tad tas varbūt būs citā vidē un citā laikā, nevis šodien, Eiropā.
Īstie darba devēji sen ir sapratuši, ka nepieciešami ir meistari ar saimnieka instinktiem, speciālisti kuri ne tikai kalpo, bet darbā arī domā, ko un kā dara. Jo dārgāki ir darba instrumenti, jo lielāka ir savstarpējā  uzticība.
Nav cita ceļa, kā beidzot visiem saprast lietu būtību – ir nepieciešama nevis mantas vai varenības slavināšana, bet gan meistarības daudzināšana. Tas attiecas uz visiem uzņēmumiem, maziem un lieliem, arī uz visiem ražošanas veidiem – amatniecību, rūpniecību un citiem.
Īsti meistari iekārto savas meistardarbnīcas ne tikai ērtas, bet arī interesantas un skaistas. Meistari veido vidi, kurā  mācekļi nāk mācīties. Turpat arī viņi kārto savu prasmju  eksāmenus.
Protams, ka darba vide ir pamats, kurā notiek gan apmācība, gan ražošana, gan produktu jaunrade. Bet vide pati bez meistara neapmāca, neražo un neattīsta.
Kārtīgam meistaram vienmēr ir kārtīga darba vide.
Jebkura vide bez meistarīga saimnieka pamazām iznīkst.
Diemžēl tas attiecas arī uz mūsu valsti.

Jaunie meistari! Tikai jūsu meistarības summa veido profesijas spēku.

Veidojiet spēcīgas profesiju biedrības, kuras apvienojas kamerās un ir spējīgas iet palīgā valstij risināt darba devēju un darba ņēmēju mūžīgo strīdu par algu un sociālo labumu sadali.
Sāciet ar konkrētu jautājumu, noskaidrojiet pie ierēdņiem un politiķiem, kurš izdomāja, ka meistars nav galvenais? Rakstiet man – vilnis.kazaks@rtu.lv
Lai Jums spēku dod mūsu karogā rakstītais – Tēvija, tauta, amats, vienībā mūsu darba pamats!
Veiksmi visiem!




Uzruna Cēsu profesionālās vidusskolas 95. jubilejā.

Uzruna Cēsu profesionālās vidusskolas 95. jubilejā.

Klātesošie un draugi, Latvijā un visā pasaulē!
Mēs esam satikušies savā jaunības pilsētā, savā skolā!

Ilgi es Jūs neaizkavēšu, tikai viena doma trijos teikumos.

Pirmais. Mūsu skola, kas mūs ievirzīja profesiju meistarībā,  ir nopietnā vecumā. Skola  ir pārdzīvojusi daudzas politikas, valdības un vadības.
Domās un darbos darīsim visu, lai tā turpinātos mūžīgi.

Otrais. Kāpēc mums, skolai un valstij,  šodien ir grūti laiki?
Atjaunotās Latvijas politiķi arodskolās likvidēja MEISTARA amatu.
Lietu loģika saka: kā augstskolās PROFESORS, skolās – SKOLOTĀJS, 
tā arodskolās – MEISTARS ir galvenais.

Trešais. Šī kļūda  ir jālabo! Jo tikai meistarība var radīt kvalitāti, bet kvalitāte ir kultūras pamatā. Bez kultūras nevar būt labāka dzīve.  

Atjaunosim skolas un prakses meistaru sadarbību.
Tiksimies sociālajos tīklos. Paldies skolai!
 Visiem prieku un veiksmi  šodien un turpmāk!  

Dr.Vilnis Kazāks,
galdnieka amata meistars, LAK goda prezidents.
Jelgavā, 24.01.2015.
29387388,   vilnis@lak.lv

Betlēmes stāsts Mežaparkā

  Rīgas dome vērsās pie RTU dizaineriem-kociniekiem lai palīdz Mežaparkā ivzeidot Betlēmes stāstu. Vēlams ticamu. Mums nebija daudz jādomā, mums ir savs mākslinieks portretists Jānis. Plus daudzi studenti un studentes, kas labprāt uzklausa, un kā redzams, profesionāli strādā. Zane uzrauga Ievu, kura veido tēlus.  Tos ar priekšplānā redzamo projektoru ...
Betlēmes notikumi tika ...konturēti uz nogruntētām saplākšņa loksnēm .
  Seko - tēli tiek izzāģēti...
 Te  žāģeru brigāde...
  Arī krāsotāji mums netrūkst...
  Un, re kā! Stāsta varoņi grupējas pie izejas...
 Daži nepacietīgākie jau izlavījušies uz kāpnēm...
 Tomēr Mežaparkā visi kārtīgi satiekas...
  Tāds bija skats bez sniega...
...
Un tāds... Sniegā
  Lai Mežaparka Betlēmes stāsts tiktu max. pietuvināts realitātēm, lasi kūtij, - Centrālais tēls tika iesaiņots no Kārķiem atvestā, tīri izmazgātā rupja auduma  Kartupeļu maisā. 
  Te kopskats ar dažiem darba darītājiem...
 Un te, protams, ar RD rīkotājiem... Ir aizdomas, ka avju ķeramā rīkā spoguļojās ...Jānis! 
A, ...man vienalga, es pati pa sevi... 

Mēs nopirkām EPSON-u!

Izmantojot Ziemassvētku atlaides mēs nopirkām EPSON-u!
Skeneris man uzreiz iepatikās! Pagātne no izbalējušiem diapozitīvu slaidiem iznirst skaista ....

Zem raksta mēbeles - mans dizains drauga Jura Rāta Bērniem. Septiņdesmitie gadi..
Vēl zemāk, tas pats, gandrīz 40 gadus vēlāk. Ar Epsonu atjaunots!