Izgriezums no Koka mēbeļu klāstera projekta 2007.
Izgriezums
no Koka mēbeļu klāstera projekta 2007.
2007. gadā RTU
pasniedzēji J.Emsiņš, V.un K. Kazāki,
G.Upītis, G.Jansons, O. Andrejevskis un J.
Verners piedalījās Latvijas Mēbeļu
klastera izveidošanā. Šeit ir daļa no toreizējām idejām, kuras var
noderēt arī šodien. Mēs joprojām neesam atmetuši domu RTU panākt Latvijas
populārākā materiāla – koksnes
konstrukciju dizaina pētniecības institūta izveidi. Latvijā jau pastāv meža,
koksnes ķīmijas, koksnes
tehnoloģijas pētniecības institūti. Taču
joprojām mūsu valsts populārākam
materiālām - kokam nav sava
konstrukciju izpētes institūta. Rīgā ir
Koksnes
ķīmijas institūts, Salaspilī ar Mežu saistīts institūts Silava. Latvijas
Mākslas akadēmijā ir metāla, tekstila,
māla un citas nodaļas, bet nav koka nodaļas vispār. Savukārt Jelgavā ir meža izmantošanas un koka
pārstrādes institūti. RTU, kā tehniskai universitātei savās struktūrās ir
jāiekļauj koka konstrukciju dizaina institūts. Tieši konstrukciju, jo tehniski
perfekta konstrukciju izveide var dot
visprecīzākos un noderīgākos pienesumus koka dizainam.
Protams, krīze
ienesa izmaiņas, bet mūsu atziņas toreiz
var kalpot kā idejas KKDI izveidei šodien. Būsim pateicīgi par pienesumiem, kurus sūtīsiet kkdi@inbox.lv
6. Priekšlikumi mēbeļu dizaina esošo centru
pilnveidošanai
Šajā 6. sadaļā
apskatītas valsts un nevalstiskās organizācijas, kurām būtu jādarbojas mēbeļu
dizaina centru pilnveidošanā. 7. nodaļa būs veltīta KKDI (koka konstrukciju
dizaina institūts) izveidei. Atgādinu, ir 2007.
1. Ekonomikas ministrijas Dizaina
konsultatīvā padome
Dizaina
konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt valsts institūciju un nevalstisko
organizāciju sadarbību dizaina jomā, lai paaugstinātu tautsaimniecības
konkurētspēju, kā arī produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību.
Padome sastāv no
dažādu nozaru pārstāvošo juridisko personu – ministriju, augstskolu,
institūciju, apvienību, organizāciju un asociāciju, pilnvarotiem pārstāvjiem.
Padomes funkcijas
ir: izskatīt un sekot līdzi tādu jautājumu (normatīvo aktu projektu,
tautsaimniecības attīstības politikas dokumentu, u.c.) risināšanai, kas vērsti
uz dizaina politikas veidošanu; sagatavot priekšlikumus un pieņemt
rekomendējošus lēmumus par šiem jautājumiem; realizēt dialogu starp uzņēmējiem
un Ekonomikas ministriju, un citām valsts institūcijām un sabiedriskām
organizācijām, kuras ietekmē dizaina attīstību.
Padomes uzdevumi
ir: izstrādāt priekšlikumus dizaina attīstības veicināšanai un identificēt
problēmas, kas traucē dizaina attīstību Latvijā, piedāvāt konkrētus risinājumus
situācijas uzlabošanai, kā arī sekot līdzi priekšlikumu realizācijai; izvērtēt
un Padomes sēdē izskatīt priekšlikumus par dizaina attīstību, un informēt par
to atbildīgās valsts institūcijas; ar dizaina jomā iesaistīto valstisko un
nevalstisko organizāciju ekspertu starpniecību pārstāvēt sabiedrības un
profesionāļu viedokli ar dizaina attīstību saistītos jautājumos un sniegt
priekšlikumus tautsaimniecības nozaru attīstības un izglītības politikas pilnveidošanai;
sadarboties ar valsts atbildīgajām institūcijām dizaina politikas veidošanā;
reizi gadā līdz 1.februārim iesniegt ekonomikas ministram pārskatu par Padomes
darbību iepriekšējā kalendārajā gadā.
Padomes tiesības
ir: veidot darba grupas, pieaicināt valsts institūciju un citu organizāciju
speciālistus, ekspertus ar dizaina attīstību saistīto jautājumu izskatīšanā un
risināšanā; izskatīt jautājumus, kas svarīgi dizaina attīstībai un pieņemt
rekomendējošus lēmumus par tiem; sagatavot un sniegt priekšlikumus izskatīšanai
Tautsaimniecības padomē par konkrētiem jautājumiem un to risinājumiem dizaina
attīstības sekmēšanai.
Secinājums: Dizaina
konsultatīvā padome kopš tās darbības pārņemšanas Ekonomikas ministrijas
pakļautībā ir formāls veidojums, kuras darbība ir tiešā veidā atkarīga no
Ekonomikas ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu rīcības un vēlēšanās
uzsākt dizaina politikas dokumentu izstrādi, plānošanu un veicināt sadarbību un
izpratni par dizaina ekonomisko pienesumu uzņēmējdarbības sektorā. Informācija,
kas pieejama starptautiskā telpā un Latvijā par dizaina pielietojumu inovāciju
procesā jaunu un konkurētspējīgu produktu ražošanā netiek Latvijā izmantota un
pielietota.
2. Latvijas
Dizaina fonds
Latvijas Dizaina
fonds ir nodibinājums, kuru uz labprātības principiem dibinājušas vadošās
nozaru asociācijas biedrība „Asociācija „Latvijas Mēbeles””, Mašīnbūves un
metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija, Vieglās rūpniecības uzņēmumu
asociācija un vadošās Latvijas valsts augstskolas – Rīgas Tehniskā
universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Universitāte ar mērķi:
Veicināt Latvijas
nacionālās dizaina politikas veidošanu saskaņā ar valsts politikas plānošanas
dokumentiem; apvienot un sadarboties ar profesionāliem dizaineriem un veicināt
informācijas izplatīšanu starp profesionāliem un sadarbības partneriem; sniegt
konsultācijas rūpniekiem un uzņēmējiem, palīdzot tiem piesaistīt profesionālus
dizainerus projektu realizācijai; izveidot Latvijas dizaina centru –
organizatorisku struktūru un fizisku
platformu,. Kurs sadarbotos profesionāli dizaineri, uzņēmēji, dizaina pētnieki,
pasniedzēji un studenti.
Latvijas Dizaina
fonds tika dibināts kā nozīmīgs instruments uzņēmējdarbības inovāciju un jaunu
produktu izstrādes veicinātājs, taču dažādu apstākļu un mērķu atšķirīgas
izpratnes dēļ, un būtiskākais – valsts atbalsta un finansējuma nepietiekamības
dēļ, kopš dibināšanas nav iedzīvināts un
attīstīts.
3. Latvijas Dizaineru savienība
Latvijas Dizaineru
savienība (LDS) ir profesionāla radoša organizācija, kurā apvienojušies dažādu
dizaina nozaru speciālisti, lai uz kopēju interešu pamata rūpētos par savu
profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu, lai sekmētu savas profesijas
prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes apgūšanu, kā arī, lai radītu, saglabātu
un popularizētu savu biedru darba rezultātus un veicinātu Latvijas garīgās un
materiālās kultūras attīstību. LDS darbojas atbilstoši statūtiem un Latvijas
Republikas tiesiskajām normām.
Secinājums:
Latvijas Dizaineru savienība kopš 2008.gada ir strauji attīstījusies un
darbojas savas kompetences pilnveidošanā un mērķu sasniegšanā. Latvijas
Dizaineru savienība ir koleģiāla organizācijā un darbojas savu biedru
interesēs.
- Dizaina Informācijas centrs
Dizaina
Informācijas centrs par savas eksistences piepildījumu izvēlējies citātu no
dāņu dizainera P. Mollerupa pētījuma “Dizains Latvijai”: „Latvijai nepieciešama
organizācija, kas ieviestu nacionālo dizaina politiku. Šādai organizācijai
jāmācās no citu valstu pieredzes. Tai efektīvi jāiepako un jāizplata
informācija. Dizaina informācijas centram jāpilda trīs uzdevumi: informācijas
vākšana, pasākumu organizēšana un mērķa grupu informēšana.”
Dizaina informācijas centrs
dibināts 2004. gada pavasarī ar mērķi atbalstīt un organizēt Latvijas dizaina
dzīves aktivitātes. DIC darbojas kā aktīvs dizaina informācijas aprites centrs,
kas nodrošina informatīvu atbalstu profesionāļiem, studējošajai jaunatnei un
dizaina virzienā domājošajai sabiedrībai, kā arī strādā pie ciklisku tematisku
mērķprogrammu izveides un koordinācijas.
Secinājums: Līdz šim Dizaina
informācijas centrs darbojies dizaina skolu un jauno dizaineru izstāžu un
dažādu semināru organizēšanā. Savu mērķi – pasākumu organizēšana, tas veic labi
un sasniedz. Informācijas vākšana, un informēšana ir specifiski analizējama no
organizācijas mērķauditorijas. Ja tie ir profesionāla un skolu auditorija,
iespējams, tas tiek darīts. Par nacionālo dizaina politikas ieviešanu ir
pāragri runāt. Lai to ieviestu, tā vispirms atbildīgajām institūcijām ir
jāizstrādā. Vai organizācija, kurai jāievieš nacionālā dizaina politika būtu
Dizaina informācijas centrs, ir tiešām atklāta konkursa un izpratnes jautājums.
Dizaina informācijas fonds savas darbības nodrošināšanai saņem ļoti lielu
finansējumu no Kultūras ministrijas, kas vairāk orientēts uz rezultāta
izrādīšanu kā dizaina procesu attīstīšanu. Lai attīstītu dizaina procesu,
finansējumu nepieciešams novirzīt nepastarpināti institūcijām, kas rada
Latvijas dizaina produktus.
Secinājumi
Dizaina uzdevums produktu izstrādes un inovācijas
procesā ir pievienot zināšanas precēm un pakalpojumiem.. Lai pievienotu vērtību
šodienas globālajā ekonomikā, dizaina izglītībai jābūt sakņotai pētniecībā un
saistītai ar starptautisko orientāciju. Dizains jābalstās uz praksi, ir vērsts
uz darbību un inovatīvs. Šīs īpašības ļauj iekļaut dizaina pētniecību citās
pētniecības programmās. Dizaina pētniecība pievienotu vērtību Latvijas
pētniecības programmām, kas aptver dažādas disciplīnas un institūcijas
augstskolās un privātā sektora uzņēmumos. Kopīgi centieni uzsākt pētniecību
dizainā dotu Latvijas augstskolām iespēju īstenot aktīvāku lomu nākotnes
veidošanā.
LMA, Latvijas Universitātei un RTU jāsadarbojas, lai
izveidotu pilnībā finansētu doktorantūras studiju programmu dizainā un kopīgu
izglītības programmu dizaina vadībā.
Dizaina politiku veidot EM uzraudzībā, lai produktu un pakalpojumu pievienotās vērtības radīšanu virzītu atbilstoši pasaules izpratnei un dizaina lomu inovāciju
procesā.
Nekavējoties
uzsākt starpnozaru Dizaina konsultatīvās padomes darbu, iekļaujot nozaru
ekspertu ieteikumus aktuālajā dienas kārtībā.
Rast iespēju
iedzīvināt un finansiāli atbalstīt Latvijas Dizaina fonda darbību, kas tika
iecerēts kā sadarbības platforma starp uzņēmējiem – ražotājiem un augstskolām,
kas veicina un sagatavo atbilstošos speciālistus nozarēm, lai radītu inovatīvus
produktus ar augstu intelektuālo pievienoto vērtību.
7. Priekšlikumi
koka konstrukciju un dizaina institūta, kā nozares dizaina problēmu pētnieciskā
un eksperimentālā centra izveidei RTU.
7.1. Situācijas
apskats un centra izveides nepieciešamība
Latvijā, kā jebkurā
valstī, vienmēr būs jārisina resursu efektīva izmantošana. Visi mūsu dabas
dotie resursi - pateicīga ģeogrāfiskā vieta uz zemeslodes, klimats,
tīrs gaiss, pietiekoši spēcīgs
vējš, jūra, zivis, auglīga zeme, upes, daudzie ezeri, meži un krūmāji,
izrakteņi, un iepriekšējo paaudžu atstātie mantojumi - mājokļi, rūpnīcas, zemes, ūdens un gaisa satiksmes
infrastruktūra, valsts drošības, veselības un izglītības sistēmas, pašas par sevi nedarbojas bez galvenā
resursa, tas ir – cilvēka.
Savukārt, cilvēki
nevar pilnvērtīgi apgūt ne dabas dotos, ne pašu veidotos resursus, ja dziļi
neizprot resursu vērtību un neprot tos
saprātīgi izmantot.
Jau no pašiem
civilizācijas sākumiem, visos laikos, visās vietās un visās sabiedrības
formācijās cilvēki ir nopietni rūpējušies par dzīves norišu attīstību un
pilnveidi. Pasaulē nav valstu, kurām nebūtu savas vispārējās izglītības, resursu izglītības un pētniecības
institūcijas.
Meži mūsu valstī ir
vieni no vislielākajiem un vispieejamākajiem resursiem, koksnes pilnvērtīgai
izmantošanai ir izveidojušās dažāda līmeņa skolas un pētniecības iestādes,
kuras laika gaitā pilnveidojas.
Ikdienas neatrisinātie jautājumi mēbeļu un citu koka
produktu ražošanā un tirgošanā liek mums vienoties par tādas jaunas
institūcijas izveidošanu, kuras funkcijās ietilptu koksnes produkcijas konstrukciju un
dizaina attīstība.
Jelgavā, Latvijas
Lauksaimniecības universitātes (LLU) ietvaros tiek dziļi un pamatīgi apgūtas
koksnes zinības un kokapstrādes tehnoloģijas, taču tradicionāli lauksaimniekiem
nav mācību priekšmetu grupas, kas pētītu un attīstītu koksnes produktu konstrukcijas un dizainu. Savukārt Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijas
ietvaros vienmēr populāras ir bijušas tekstila, māla, metāla nodaļas, bet nav
bijusi speciāli orientēta koka mākslinieciskā apstrāde.
Mākslas augstskola
bija pionieris dizaina attīstībai Latvijā un joprojām šo misiju atzīstami
pilda, taču mehāniski pievienot Mākslas augstskolai sarežģītās koka tehnoloģiju
un konstrukciju studijas pārredzamā laika periodā būtu ļoti sarežģīti, tāpat LLU
būtu nopietnas problēmas ieviest dziļu
māksliniecisko un dizaina izglītību.
Kokapsrādes nozares
iekļaušanās RTU.
Deviņdesmito gadu
sākotnē, atjaunojoties Latvijas valstiskumam, Latvijas padomju laika
rūpnieciskais mantojums tika privatizēts un valstī izveidojās tūkstošiem mazu
uzņēmumu, kuri veidoja savai specifikai atbilstošas produktu ražotnes. Latvijā
atjaunojās nozaru profesionāļu biedrības, kuras apvienojās Eiropai un pasaulei
raksturīgās amatniecības (LAK) un tirdzniecības un rūpniecības kamerās (LTRK).
LAK reģistrētas 11 kokapstrādes nozares
profesionālās amatnieku biedrības (6.1.tabula ).
Uzklausot biedrību
ierosinājumu, LAK 1996. gadā noslēdza sadarbības līgumu ar Rīgas
Tehnisko universitāti, lai izveidotu specializētas studiju programmas
atbilstoši jaunajai tautsaimniecības situācijai. Tā radās RTU arhitektūras,
būvniecības, tekstila, materiālzinību un citām specialitātēm jauns partneris,
kurš universitātē ir iedzīvojies un
dabiski izaudzis.
Ievērojamu palīdzību ieaugt RTU struktūrās sniedza
tekstila specializācijas kolēģi, kuru pakļautībā joprojām tiek organizētas
studijas, savukārt īpaši attīstību veicināja IZM un RTU vienošanās par bijušās
studentu ēdnīcas Āzenes ielā 18 nodošanu jaunizveidoto studiju programmu
rīcībā. Šobrīd jau notiek institucionāli un valstiski akceptēta ēkas
renovācijas projektēšana.
Latvijas Amatniecības kameras biedrību
saraksts, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar koka apstrādi
6.1.tabula
Nr.
|
Nosaukums
|
Biedrību vadītāji
|
Biedri
|
Meistari
|
Zeļļi
|
1.
|
Koka karkasu būvniecības amata biedrība
|
LAK meistars Modris
Casno,
tel. 26856498
|
40
|
20
|
12
|
2.
|
Jumiķu biedrība
|
LAK meistars Juris
Skrebelis,
tel. 9425448
|
105
|
42
|
22
|
3.
|
Namdaru biedrība
|
LAK meistars, dipl.inž. Kārlis Apinis,
tel. 29552537; E – mdzilna@inbox.lv
|
120
|
22
|
21
|
4.
|
Būvgaldnieku brālība
|
LAK meistars Edvīns
Lācis, tel. 29478990
|
160
|
36
|
77
|
5.
|
Latvijas Mēbeļnieku ģilde
|
LAK meistars Gints
Upītis, tel. 29428859
|
42
|
15
|
19
|
6.
|
Pinēju amata brālība
|
LAK meistars Henrijs Konrāds,
tel. 7819613; 29246958
|
62
|
16
|
9
|
7.
|
Dabīgā koka apstrādes biedrība
|
LAK meistars, mģ.ing. Kārlis Kazāks,
tel. 26484934; E – kazaksk@inbox.lv
|
19
|
5
|
1
|
8.
|
Stila mēbeļu modelētāju biedrība
|
LAK meistars Marģers Briedis,
tel. 26161585; E – info@interjeri.lv
|
36
|
16
|
12
|
9.
|
Kokapstrādes brālība
|
LAK goda meistars
Pēteris Lapiņš (šobrīd
pensionārs),
biedrības vadītāja
vietnieki, LAK meistari
Andris Buševics,
tel.7289947 ,
Egons Karls, tel.
29484317
|
820
|
125
|
571
|
10.
|
Rotaļlietu izgatavotāju biedrība
|
LAK meistars
Gvido Grazdanovičs,
tel.7606453
|
22
|
12
|
0
|
11.
|
LAK tapsētāju profesionālā biedrība
|
LAK meistars, inž.
Kristaps Strazds,
tel. 29139543; E – kristaps.strazds@apollo.lv
|
20
|
4
|
5
|
Topošā KKDI darbības lauki
6.2.tabula
Objektu
grupas
Tehnoloģijas
Tehnoloģijas
|
Lietas
1
|
Mēbeles
2
|
Māja
3
|
Citi
4
|
|||||||||||||||||
Rotaļlietas
|
Trauki
|
Piemiņlietas
|
Gulēšanai
|
Sēdēšanai
|
Uzlikšanai
|
Glabāšanai
|
Guļbūves
|
Statņi
|
Karkasi
|
||||||||||||
Modernā
industrija
|
I
|
 I-1... |
I-2...
|
I-3...
|
I-4...
|
||||||||||||||||
Tradicionālā
rūpniecība
|
R
|
R-1...
|
R-2.3
Rūpnieciski
ražoti
galdi
|
R-3...
|
R-4...
|
||||||||||||||||
Profesionālā
amatniecība
|
A
|
A-1...
|
A-2.2
Amatnieku
mēbeles
sēdēšanai
|
A-3...
|
A-4...
|
||||||||||||||||
Mājamatniecība
|
M
|
M-1...
|
M-2...
|
M-3...
|
M-4...
|
||||||||||||||||
Īpatnība ir tā, ka RTU koka konstrukcijas un dizaina
studijas notiek, aptverot visas populārākās tehnoloģijas, īpaši – industriālās
un profesionāli amatnieciskās. Šāda
metode ļauj topošajiem speciālistiem plašāk un dziļāk izprast konstrukciju loģisko attīstību un
saistību ar industriālā un individuālā dizaina kvalitātēm. Pabeidzot studijas,
studentiem ir pieredze pielāgoties reālām lielo un mazo uzņēmumu darbības
formām Latvijā (6.2. tabula).
Koku konstrukciju Dizaina institūta (KKDI) izveidošanas
priekšdarbi.
Kopš 1996. gada RTU ir izveidota Materiālu
tehnoloģiju un dizaina studiju programma, kurā studenti apgūst galvenokārt
tekstila un koka izstrādājumu materiālu, konstrukciju, tehnoloģiju un dizaina
teoriju un prasmes bakalaura un maģistra līmenī. Ir doktorantūra, doktoranti un
aizstāvētas disertācijas.
Tekstilmateriāliem vēsturiski ir izveidojies savs
institūts TTDI (tekstila tehnoloģiju un dizaina institūts), bet koka kā materiāla
studijas formāli un faktiski notiek zem tekstilmateriālu institūta. Tas koka
dizaina apguvējiem rada būtiskus sarežģījumus Latvijā un ārzemēs, jo mūsu
atpazīstamība un patstāvība vienmēr tiek loģiski apšaubīta.
Mums nav pretenziju, pret darba kolēģiem, un mūsu
attīstību bremzējošā problēma varētu tikt risināta, noņemot tekstila institūtam
nozares atpazīstamību, piem., TTDI
nosaucot par materiālu tehnoloģiju, konstrukciju un dizaina institūtu. Tas mūsuprāt nestu būtisku
kaitējumu tekstila nozarei universitātes un nacionālas tautsaimniecības nozares
līmeņos. Mēs negribētu, lai kolēģi, kuri visvairāk ir palīdzējuši koka nozarei
ieaugt RTU, zaudētu sasniegto akadēmisko
un tautsaimniecisko atpazīstamību un darbošanās laukus. Mūsuprāt, Latvijas
tautsaimniecībai nozīmīgas ir abas nozares – tekstils un koks, un neviens
nebūtu zaudētājs, ja RTU sastāvā
tiktu paralēli izveidots Koka konstrukciju dizaina institūts.
Mūsu pretenzijas uz izaugsmi nav ambiciozi
izdomātas, mūsu paveiktie darbi to apliecina. Būtībā neilgā laikā attīstot
mācību bāzi - izveidojot īpašu metodoloģiju koka konstrukciju produktu dizaina
risinājumu studijām un produktu attīstības iespējām, ir izveidota unikāla koku
konstrukciju kolekcija, kura sastāv no vairāk, kā 1000 priekšmetiem. Kolekciju
ir veidojuši RTU studenti, pasniedzēji, ir iesākušies būtiski pienesumi no LAK amata meistariem, ražotājiem un ārzemju kolēģiem. Kolekcija
tiek veidota arī digitālā formātā un papildināta ar dažādām virtuālām
vizualizācijām, skicēm un iespieddarbiem. Mūs atbalsta arī citas valstis
Minsteres
Universitāte mums uzdāvināja visu Vācijas zemju pildrežģu konstrukciju
grafiskos albumus, Somijas Koka guļbūvju asociācija tradicionālo Somu saunas
maketu, Pasaules guļbūvētāju asociācija ASV
- videofilmas par Amerikas pieredzi koka māju celtniecībā, Minsteres Amatniecības kamera nodrošināja
doktorantiem iespēju iepazīties ar Eiropas pieredzi koka ēku siltināšanā, Francijas kolēģi dāvināja 10 mūsu studentiem bezmaksas iepazīšanos ar koka dizaina izstādi Parīzē, Somijas Oulu
universitātes Arhitektūras fakultāte dāvina
lekciju konspektu - Somu koka māju konstrukciju celtniecības evolūcija.
RTU Koka dizaina
nodaļa ir aktīva un ar panākumiem jau vairāk kā 10 gadus kopā ar LAK un
Latvijas Kokapstrādes federāciju organizē nozares profesionālām biedrībām
starptautiskas zinātniski praktiskās konferences, kuras ir atbalstījušas
Latvijas Ārlietu, Ekonomikas, Zemkopības,
Izglītības un zinātnes ministrija. Konferencēs ir piedalījušies 20
valstu pārstāvji. Pateicoties tieši mūsu RTU koka studiju pasniedzēju un
studentu pārstāvju veiksmīgai sadarbībai ar vietējiem partneriem ražošanā un
ārzemju kolēģiem, Latvijas koka māju meistari ir sasnieguši ļoti augstu
tehnisko un dizaina līmeni, viņus šobrīd pazīst ļoti daudzās pasaules valstīs.
Atzīstami ir mūsu
studentu sasniegumi valsts mēbeļu un dizaina izstādēs, un pēdējos gados
esam pievērsušies rotaļlietu ražošanas
problēmām. Kopā ar Rīgas Domi 2007. gadā organizējām konferenci Rīgas krēsls.
Kopš 2005. gada,
lai operatīvi atrisinātu organizatoriskos jautājumus, ir formāli izveidots RTU Amatniecības un
Dizaina centrs (RTU ADC), kura nākošā loģiskā attīstības fāze ir KKDI.
Āzenes ielā 18 tiek iekārtotas maketēšanas un
paraugu izgatavošanas darba vietas, ir arī neliela kokapstrādes mašīntelpa.
Topošais koka
konstrukciju dizaina institūts ietvers jau izveidotās struktūras un vēl izveidos nopietnu
kokapstrādes nozares dizaina studiju un
eksperimentālo paraugu bāzi.
Īpaši pozitīvi ir
vērtējama KKDI izveide RTU sastāvā, jo te blakus notiek ne tikai
tekstila, ādas u.c. materiālu studijas, bet arī jauno arhitektu un būvnieku apmācība. Mūsu studentus apmāca pasniedzēji arī no šīm
fakultātēm.
Kokapstrādes
nozares propagandas aspektā būtiska nozīme ir dislokācijai, - KKDI topošās
telpas atrodas pašā Rīgas centrā, Ķīpsalā, blakus lielākajai izstāžu
sabiedrībai BT1. Pozīcijas tiek plānotas nostiprinot ar nelielu labāko Latvijas
koka dizaina paraugu ekspozīciju.
Esošā attīstība ir pierādījusi, ka Latvijas
mēbeļrūpniecība un amatnieciskā individuālo mēbeļu ražošana, arī koka lietu un
koka mājokļu ražošana Latvijā nevarēs
kvalitatīvi attīstīties bez nozares dizaina problēmu pētnieciskā un eksperimentālā
institūta.
Zināmu apšaubījumu
KKDI izveidei izsaka daži LMA un Baltijas starptautiskās akadēmijas (BSA)
darbinieki, taču varam nosacītos konkurentus mierināt - viņu studenti paši jau ir atraduši ceļu uz
mūsu darbnīcām un otrādi. Nebūtu labi, ja Latvijas dizaineri, tāpat kā
būvnieki, mēģinātu sabiedrībai ieskaidrot, ka viņu darbs ir tikai papīru darbs.
Katra būvnieka vai dizainera saskarsme ar materiālu ir darbam nepieciešams
process, un, iekārtojot šo procesa bāzi, ir centieni nenorobežoties no
kolēģiem. Tas apliecina, ka būtībā šis institūts jau neformāli pietiekoši
ilgi pastāv kā sabiedrisks veidojums,
kam ir izveidota pat sava mājas lapa www.kkdi.lv
Topošā
KKDI pamatnostādnes.
Koka konstrukciju dizaina institūta izveide
balstās uz studiju procesa analīzi, doktorantu un ražošanas ekspertu
ieteikumiem. Praktiski visu koksnes produktu būtiskais pamats ir koka konstrukcijas, kuras var izgatavot (tehnoloģija) un lietot
(dizains). Šobrīd Latvijas augstākajā koksnes izmantošanas izglītībā
dominē abi gali - tehnoloģiskais un
mākslinieciskais, bet pietrūkst vienojošais – konstrukcija.
Varētu teikt - latvieši prot taisīt skaistas lietas, bet bieži tās nav
pietiekoši loģiskas un skaistums ir samākslots.
Mūsu mērķis ir
attīstīt RTU institūciju, kas aizpilda trūkstošo posmu - tādu koka
konstrukciju projektēšanu, kuras var
ērti ražot un kuru loģika pakļaujas
dizainera iecerēm.
Veidojot institūta
attīstības stratēģiju, ir jāatšķir divas būtiskas lietas, divas izpratnes un
divas virzības, kuras vienmēr būs jāievēro.
1) Vienmēr
pastāvēs koka produkta būtības un
attīstības jautājumi, kuri ir
jāpēta pāri laikmetu, modes, stilu, tirgus
un citiem faktoriem. To varētu
nosaukt par koka produktu fundamentālo
izpratni.
2) Jāpēta, ko un
kā pārdot. Te ļoti var palīdzēt
fundamentālo pētījumu virziens.
Latvijas koka
produktu dizaina koncepcija vēl nav pietiekoši izstrādāta, bet galvenos
aspektus mēs jau esam deklarējuši.
1.
Latvijas
produkti ir veselīgi, jo maksimāli izmantots dabisks koks.
2.
Latvijas
produkti ir droši, jo to konstrukcijas ir loģiskas un pamatīgas.
3.
Latvijas
produkti ir interesanti, jo tos var ērti piemērot indivīda interesēm.
7.2. Koka konstrukciju
un dizaina institūta izveides modelis
7.2.1.
Prognozējamā struktūra
Lai sasniegtu
iecerēto mērķi - radīt vidi, kur satiekas un rezultatīvi strādā (mācās, studē,
pēta, praktiski realizē) jaunus koka un koksnes produktu paraugus, ir jāveido
atbilstoša organizatoriskā un telpiskā struktūra, priekšlikums par kuras
veidošanu dots 6.1.attēlā parādītā shemā.
Šajā vidē notiks zinātniski pētījumi, mākslinieciski
meklējumi un praktiskas realizācijas, kuras visas prasa savu specifisko telpisko, tehnisko un studiju
metodisko bruņojumu.
Būs dažas centralizētas struktūras un individuāli izpildītāji, kas palīdzēs nodrošināt
profesionālo struktūru darbību.
Plānots maksimāli ievērot gan akadēmiskos, gan
klientu priekšstatus 1) par labu zinātnisko laboratoriju, 2) mākslinieku un
dizainera studiju un 3) meistara darbnīcu prototipa veidošanai.
Te
bija smuka bilde!
KKDI prognozējamā struktūra
(6.1.attēls)
7.2.2. Svarīgāko struktūras
elementu raksturojums
Bakalauru, maģistru
un doktoru studiju procesā uzsākts pētīt, projektēt un veidot atbilstoši ērtas
darba vietas topošā institūta struktūrvienībām.
Lai institūts un
izveidotās struktūras darbotos maksimāli efektīvi, notiek intensīvas diskusijas
par struktūru specializāciju un universalizāciju, centralizāciju un
decentralizāciju, īpašuma racionālu izmantošanu un sadarbības partneru izvēli
un piesaisti.
Lielās aprisēs
prognozējot institūta darbību, paredzētas divas galvenās lietotāju grupas:
studējošie un ražošanas speciālisti.
KKDI struktūrvienību izveidošana
no 6.1. attēlā uzrādītām paredzēts veidot sekojošas galvenās
struktūrvienības.
Koka konstrukciju pētniecības
laboratorija. Laboratorijas uzdevumos ietilpst
jauno projektēto koka konstrukciju pārbaudes, darbojošos konstrukciju
ekspertīzes, izzūdošo konstrukciju pētniecība un atjaunošana. J.Emsiņš,
Elektroniskā modelēšanas
laboratorija. Laboratorijas pamatuzdevums ir
nodrošināt RTU studentu radošo darbu tehnisko izpildi, kas ļauj idejas
pietuvināt robotizētai ražošanai. O. Andrejavskis.
Etnodizaina laboratorija. Laboratorijā strādā speciālisti, kas savā darbā
izmanto principu -„Tie, kas labāk izprot pagātni, labāk zina kas notiks nākotnē”. V.Kazāks.
Moderno mēbeļu meistardarbnīca. Speciālisti apkopo dažādu nozaru jaunāko materiālu
piedāvājumus un nodod dizaineriem eksperimentu veikšanai. G. Upītis.
Kārtaino materiālu studija. Studenti un profesionāli izmanto kārtās sadalītu
koksni lai to dažādos veidos pielietotu mēbeļu ražošanā, radoši paplašinot mēbeļu dizaina iespējas.
J.Bička.
Kokgriešanas meistardarbnīca. Speciālisti pēta iespējas, kā, izmantojot modernās
tehnoloģijas, var veikt seno kokgriezumu kopēšanu un jaunu ideju realizēšanu.
J.Balodis.
Koka rotaļlietu meistardarbnīca. Studenti veic sociālu pienākumu, realizējot savas
bērnībā nerealizētas idejas koka rotaļlietu jomā. Nodod tās ražotājiem.
Virpošanas meistardarbnīca. Profesionālu meistaru vadībā studenti mācās
tradicionālās virpošanas prasmes
pielietot modernu produktu veidošanā.
Metālapstrādes meistardarbnīca. Kalēji, virpotāji un atslēdznieki palīdz
kokapstrādes speciālistiem izveidot palīgierīces un furnitūru mēbeļu
izgatavošanai.
ZK studija. „Zaļi” noskaņotie studenti strādā ar minimāli
pārveidotu dabas materiālu, iegūstot konkurētspējīgus produktus. Studija rīko
plenērus un konferences. R.Vidzickis.
Amatniecības tehnoloģiju
laboratorija. Laboratorijā tiek atjaunotas
aizmirsto amatu prasmes un organizēti pasākumi to nodošanai nākošajām paaudzēm.
G.Prīberga.
Ekodizaina laboratorija. Laboratorijā izstrādā metodoloģiju, kā matemātiski
precīzi salīdzināt vides ekoloģiskās kvalitātes, bieži informējot sabiedrību
par maldinošām tirgus reklāmām.
K.Kazāks.
Datu bāze. Apkopo ziņas par Latvijas un pasaules amatu meistariem, arhitektiem,
dizaineriem, uzņēmumiem, skolām, izstādēm un virtuāli demonstrē KKDI
kolekcijas. A.Ziemelis.
Mājas lapa. KKDI publiskā platforma. M.Eglītis.
Bibliotēka. Bibliotēkā apkopota savāktā, pirktā un dāvinātā
literatūra, periodika u.tml.
Kolekciju krātuve. Unikāls, apjomīgs studentu, pasniedzēju, amata
meistaru un uzņēmumu veidota fizisku koka konstrukciju un to elementu
apkopojums. G.Jansons.
Koka produktu izstāžu zāle. Tiks izveidota Baltijā augstākā „zaļā” koka
konstrukcija, kuras stāvos sakārtoti labākie Latvijas dizaineru darbi, skt. ”Zaļais tornis”. M.Resnis.
Informācijas nodaļa. Apkalpo sabiedrību, stāstot par norisēm KKDI.
7.2.3. Priekšlikumi par koka
konstrukciju un dizaina institūta izveidošanu
Lai sāktu prognozējamās KKDI struktūras izveidošanu
nepieciešams radīt tās materiālo bāzi, kuras pirmsākumi jau ir reāli esošajās
nepieciešamās telpas ar RTU radīto un uzturēto infrastruktūru, apmācību
kabinetiem un nedaudzām uzņēmumu un privātpersonu ziedotām iekārtām un
instrumentiem, ar kuru palīdzību norit iecerēto ideju sākotnējais realizācijas
process. Tomēr šāda, uz personīgo iniciatīvu un entuziasma balstīta attīstība
nav savienojams ar nozares attīstības uzdevumiem. Tāpēc būtiska attīstība visas
nozares interesēs panākama tikai ar iecerētā institūta reālu nodibināšanu,
minimālās materiālās bāzes izveidošanu un darbības uzsākšanu visas nozares
problēmu risināšanai. Nolikuma projekts par KKDI izveidošanu dots 23.pielikumā.
Savukārt kopējā tāme par materiāli tehniskās KKDI bāzes izveidošanu dota
26.pielikumā. Rūpīgi ir izvēlēta katras struktūrvienības funkcionēšanai
paredzēto atsevišķo izvēlēto darbagaldu, iekārtu, ierīču, instrumentu,
programmu un informatīvo materiālu iegāde, kā arī konferenču un semināru
rīkošana par KKDI darbības popularizēšanu un sadarbības veicināšanu ne tikai
klastera dalībnieku, bet visas nozares ietvaros. Konkrētās katras
struktūrvienības attīstībai paredzētās izmaksas tāmes tuvākajā plānošanas
periodā un izvēlēto iekārtu, ierīču, instrumentu un programmu raksturojums
pieejams topošajā KKDI.
KKDI tēmu izvēle.
Tēmu izvēli nosaka
trīs galvenie pasūtītāji:
1) valsts –
studentu studiju nodrošināšana un zinātniski pētniecisko tēmu realizēšana;
2) uzņēmumi -
masveida vai sērijveida produkcijas prototipu izveide;
3) individuālie pasūtītāji - galvenokārt,
individuālu produktu radīšana.
Valsts zinātnisko
tēmu izvēli nosaka sociālā un kultūras politika - interese par fundamentālām etnoloģiskām un
etnogrāfiskām lietām, vispār cilvēcīgām un nacionālām vērtībām, cilvēku vides
drošības un veselības problēmām, kā arī īpaši pasākumi uzņēmējdarbības
veicināšanai depresīvos rajonos.
Savukārt uzņēmēji
pasūtīs saviem uzņēmējdarbības produktiem atbilstošo konstrukciju pētījumus un
projektus, objektu tēla modelēšanu un
pirmo paraugu izgatavošanu u.tml.
Jaunas tēmas
visvairāk un visefektīvāk piesaka maģistranti un doktoranti, taču ļoti bieži šo
tēmu risināšana saistīta ar finanšu līdzekļu piesaisti. Institūta uzdevums ir
apmācīt studentus un viņu organizācijas atrast pašiem fondus un ieinteresētās
personas, kas palīdz jaunu tēmu finansēšanai.
Darba
process laboratorijās, studijās un meistardarbnīcās.
Topošā institūta
struktūrvienību darba raksturs ir tradicionāli akadēmiskai videi atbilstošs,
kurā neapšaubāmi dominē studiju jaunrade. Šajos procesos piedalās gan RTU koka
konstrukciju dizaina, tekstila, modes, ādas, vides un produktu dizaina
studenti, gan arī, atbilstoši sadarbības
līgumiem - studenti no LMA un LLU.
Topošā institūta
iekšējie intelektuālie uzkrājumi jau šobrīd veido pietiekoši saistošu vidi un
interesantu bāzi speciālistiem, kuri pievienojas un piedalās jaunrades procesos. Kā apliecinājums ir
praktizējoši amatnieki, arhitekti un dizaineri, arī ievērojamu uzņēmumu
pārstāvji, kuri šobrīd piedalās ne tikai mūsu organizētajos semināros un
konferencēs, bet papildina arī esošās kolekcijas (6.2. un 6.3.attēls).
6.2. attēls. Mēbeļu maketu kolekcija. O. Andrijevska
foto.
Att. 2.6.3. attēls66 6.3. attēls Koka māju elementu kolekcija. O.
Andrijevska foto.
Speciāla vērība piegriežama izstrādātajai eko
dizaina stratēģiju atbilstības dažādām sfērām shēmas izstrādei (24.pielikums),
kurā pirmo reiz noformulēta ražošanas stratēģijas izvēle atbilstoši apkārtējās
vides nesagraušanas noteikumiem.
KKDI piedāvās pakalpojumus informācijas apkopošanā,
savu pētījumu rezultātu iepazīšanā, kā arī kontaktus ar ārzemju speciālistiem
un uzņēmumiem.
Savukārt mūsu
partneri - LAK meistari un kokrūpniecības uzņēmumi piedāvā prakses un darba
vietas savās meistardarbnīcās un uzņēmumos. Prakses un sadarbība pētījumos
nostiprina studentu pārliecību par studiju izvēli un attīsta personiskos
kontaktus. KKDI ir izstrādāta speciālistu un iestāžu adrešu krātuves makets,
kas jebkurā brīdī ļauj atrast kā produktu tā viņa izgatavotāju, tā arī ar to
saistīto izglītību, dalību nozares asociācijās, konferencēs, izstādēs u.c. (25. pielikums).
Praktiski būs
speciālisti, kas institūtā strādās tikai dažas stundas nedēļā, būs arī pilna laika
strādājošie. Ļoti iespējams, ka viens speciālists sevi pieteiks divās vai pat
vairākās struktūrvienībās, piem., izpētījis laboratorijā nežāvēta koka formas
izmaiņas, dosies pie konstrukciju izstrādes speciālistiem, tālāk pie formu
veidošanas speciālistiem, vēl tālāk uz dabiskā koka apstrādes darbnīcu un sāks
meistara vadībā realizēt savu ideju, kuru aizvedīs uz daudziem ciematiem
Latvijā, kur vietējie meistari tiks apmācīti, piem., industriāli ražotu pildiņu
rāmju aizpildīšanā ar individuāli realizētiem, ekoloģiski nevainojamiem un
mākslinieciski izteiksmīgiem risinājumiem. Tā ne tikai konkrēts uzņēmējs Rīgā,
bet arī provincē strādājošais meistars iegūs iespēju savā darbnīcā piedalīties
eksportspējīgu produktu ražošanā. Izmantojot internetu, šī sasaiste
nostiprināsies un pilnveidosies,
izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas.
Izmantojot šīs tehnoloģijas, ir bijis iespējams
noorganizēt arī lielus starptautiskus pasākumus: jau 2000. gadā
videokonferences režīmā tika realizēta pirmā Eiropas meistaru forumu izstāžu
kompleksā BT-1 ar RTU Tālmācības centra
speciālistu piedalīšanās un 2007. gadā - darbnīcas un izstādes zāles sasaistās
konferences Ŗīgas krēsls
ietvaros.
Nodaļas kopsavilkums
Uzticība.
Koka
konstrukciju dizaina institūta izveidošana pie RTU vieno ieinteresētos sadarbībai un attīstībai.
Universitātes ar
savām akadēmiskām tradīcijām joprojām visvairāk ir saglabājušas sabiedrības
uzticību un nav pakļāvušās politiķu ambīcijām un nozaru īpašnieku produktu
reklāmām.
Šobrīd, tieši
augstskolu studiju un pētnieciskā vide visticamāk pirmā izies no sabiedrības
nihilisma un neuzticības krīzes, jo šajā vidē tomēr uzvar godīgums un gudrība.
Universitātes vide
samierina konkurējošos amatniekus, inženierus, dizainerus, māksliniekus un
arhitektus, mazina uzņēmumu un korporatīvo
organizāciju ambīcijas, jo universitātēs raksturīga lietu dziļāka izpratne.
Labais piemērs, -
nevienā universitātē kampēji ilgi nevar attīstīties, jo apkārtne ir pietiekoši
vērīga un saprotoša.
KKDI veidos vide,
kura ir pieejama visiem interesentiem, to nevar nodrošināt neviens
korporatīvais vai privātais bizness.
Taupība.
Universitāšu vidē nozaru veicinošie attīstības
procesi izmaksā vislētāk un ir visdrošākie.
Tas ir vienkārši
izskaidrojams, - universitātēs sapulcējas nevis peļņas, bet peļņu iegūšanas
gudrības dēļ.
Ceļā uz gudrības un
prasmju ieguvi ir sapulcējušies cilvēki, kuri nevar noslēpt jaunrades procesus,
kā to bieži veic amata meistars, mākslinieks, vai uzņēmuma īpašnieks.
Latvijā nav tik
apjomīgu uzņēmumu, kuri, kā piem, IKEA, kas var uzturēt savu iekšēju produktu
attīstības institūciju, tāpēc objektīvs pamats Latvijas mēbeļrūpniecības profesionāļiem produktu konstrukciju dizaina
jautājumos ir saistīties ar RTU KKDI.
Sadarbība.
Tikai sadarbība, absolūti visos ražošanas un jaunu
produktu pētniecības un radīšanas līmeņos, var nodrošināt mazai valstij
lielākus un lielus panākumus.
Sadarbības partneri
un formas būtībā nav jāizdomā, darbi paši parāda ar ko un kā sadarboties.
Lai kokrūpniecības
un t.sk. mēbeļu ražošanas nozare Latvijā atgūtu zaudēto (pirmskara un pēckara
panākumi), vispirms ir ļoti rūpīgi un
patiesi jāciena visi, kas nodarbojās ar koku un koksni, un vienlīdz
nopietni jāseko visiem vērtību radīšanas veidiem, - mājamatniecībā,
profesionālā amatniecībā, tradicionālā rūpniecībā un vismodernākā industrijā
Latvijā un ārzemēs.
Visiem vērtību radītājiem no koka un koksnes
produktiem ir sava misija un savstarpēji pastāv ļoti daudz neizmantotu
kooperēšanās iespēju. Institūtam ir jārūpējas par informācijas nokļūšanu
adresātiem ātri un pilnvērtīgi.
Pamatīgums.
Mums nemitīgi
ir jāatklāj Latvijas koka produktu,
īpašās vērtības pārākums par citu
reģionu produktiem. Mums ir jāizstrādā savi principi, kuros mērķtiecīgi
sabalansēts produktu dabiskums, konstrukciju pamatīgums, pielāgojamība indivīdam, un modernas dzīves
vides nodrošinājums.
Institūtam ir
jādarbojas Latvijas koka produktu dabiskās
vērtības un speciālistu pievienotās
vērtības palielināšanā, nevis jāveicina īslaicīgi panākumi mainīga tirgus un
dizaina dievu reklāmas triku
mahinācijās.
Šiem mērķiem kalpo
ekodizaina pētījumi koka produktos - lietās, mēbelēs un mājokļos,
mājamatniecības un profesionālās amatniecības iespēju izpēte un sadarbības
veicnāšana ar klāsterī iesaistītajām
personām un firmām.
Dažāda līmeņa rūpniecisko procesu un produktu pilnveide,
maksimāli saglabājot koksnes dabiskās īpašības un izveidoto produktu
pietuvināšana daudzveidīgām klientu prasībām.
Latvijai joprojām
trūkst koka un koksnes produktu, kas būtu precīzi orientēti uz iekšējo un ārējo
tirgu.
Institūtam ir
jāizveido struktūras, kas palīdz ne
tikai jau klasterī iesaistītiem bet arī kokapstrādes nozares, apakšnozaru,
atšķirīgo ražotāju un klientu neziņas un tās radīto problēmu izpētē un
risinājumu atrašanā, produktu projektēšanā un pirmo paraugu izgatavošanā.
Institūta
struktūras ir jāveido pietiekoši toleranti, lai tās atbilstu universitāšu
akadēmiskumam un klientu mainīgām vēlmēm. 2007.gada teksts.
Vēlreiz! Ir 2013. Mēs augsti
vērtējam koku un koksni kā nacionālo
bagātību un materiālu ar īpašu vērtību.
Mēs nesekosim dažu kolēģu
dīvainai bēgšanu no sava materiāla. Agrāk vai vēlāk, RTU sagatavotie
speciālisti ar dažādām tehnoloģijām (amatniecību, rūpniecību, u.c.) radīs koka
konstrukcijas kuras atpazīs kā Latvijas dizaina produktus. Veiksmi visiem!
Saruna par RTU KKDI
piedāvājumiem Latvijas lauku
ražotājiem notiks 8. janvārī 15-00. 109.
auditorijā, Āzenes 18.
29 387 388 Vilnis
Abonēt:
Ziņas (Atom)