SKATIET , tepat blogā. 2015. gadā, pēc Aivas raksta "" Dienaā"" Amatnieku lobētājs - Vilnis Kazāks.
https://www.blogger.com/laikraksta-arhivs/citas/amatnieku-interesu-lobetajs-vilnis-kazaks-339019
Vīrs, kas var ar vārdiem un darbiem sevi pierādīt! Ikdienā, amatniecībā un mākslā.
"Pavisam nesen IZM ierēdņi kladzināja, ka nepieciešams globālais skolotājs. Būdams allaž atsaucīgs, es to izgatavoju".
Meistar! Sveiciens no Jelgavas!
Te mūsu uzlabojums...
Apstrādājamā materiāla pieturēšana. Ideja līdzīga - lai bērni nodarbinātu visu ķermeni, uz galdiņa ar divām skrūvēm pieskrūvē darba pamatni kopā ar piemontēto detaļu piespiedēju. Piespiešanu var ieregulēt tā, lai kājas papēdis būtu stabili uz grīdas, bet pēdas pirkstgali strādā. Te tev nav kara spēles ekrānā! Te acis, ausis, rokas, kājas un smadzenes strādā kopā. Iecerētais darbs pats kājām diktē, cik stipri vajag topošo detaļu pieturēt, bet rokām - izvēlēties pareizo darba rīka (zāģa, vīles, ēveles...) virzienu, ātrumu un piespiedienu. Tā rodas prasme un prieks dabas doto materiālu pārveidot par noderīgu, mīļu lietu.
P.S. Vēl ir n-tie knifi..., Lai top! V.K.
http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:467791|article:DIVL193|query:VILNIS%20KAZ%C4%80KS%20
1988.04.08 Literatūra
un Māksla
KAZĀKS, VILNIS
Dizains vides kultūrā VILNIS KAZĀKS Pagājušā gadsimta vidū Londonā, Džozefa Pakstona
projektētajā Kristāla pilī, pirmoreiz pasaules kultūrvēsturē notiek rūpnieciski
1988.06.08 Skolotāju
Avīze
Kazāks, Vilnis
dziedāt savas tautasdziesmas. dziesmas. Vilnis Kazāks LVU Pedagoģijas fakultātes
pasniedzējs * Vilnis Kazaks. Andra Krieviņa un Inta Lūša foto
1989.01.18 Skolotāju
Avīze
Kazāks, Vilnis
TAUTAS GUDRĪBAS PAVĒNĪ Vilnis Kazāks Pedagogam, Dizaineru
savienības valdes loceklim Vilnim Kazakam pieder ideja par amatu
saglabāšanu modernajā dizainā zainā
un arhitektūrā, doma
1988.10.05 Padomju
Jaunatne
JĀNIS GAIGALS
— šādus vārdus no 1. un 2. Jūnija radošo savienību plēnuma tribīnes teica Vilnis Kazāks. Grūti īsāk un trāplgāk raksturot to situāciju, kurā
sāk savu darbību Dizaineru savienības pilsētas vides dizaina sekcija.
Jūlija sākuma notika pirmā
1988.07.01 Literatūra
un Māksla
dziedāt savas tautasdziesmas. VILNIS KAZĀKS, LVU Pedagoģijas fakultātes
pasniedzējs
http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:467791|article:DIVL193|query:VILNIS%20KAZ%C4%80KS%20
Apmērām 20 gadus seni ieraksti.
Vienojāmies par amarniecību. Latvijas tautsaimniecībā jāietver amatniecība, kā rūpniecībai līdzvērtīga nozare, tāpat kā citās ES valstīs!
Amatniecība. Definīcijas
1. Vissenākais vērtību radīšanas veids, kas pārveido dabas matēriju cilvēkiem noderīgā veidā.
2. Vērtību radīšanas veids, kas simetriski noslogo visus cilvēka radošos resursus.
3. Vērtību radīšanas veids, kas visprecīzāk nodrošina klientu individuālās vajadzības.
Ieguvumi, kuri rodas, atzīstot amatnieku profesionālās kvalifikācijas Klienti iegūst objektīvus orientierus izpildītāju izvēlei, t.i., garantijas produktu un pakalpojumu kvalitātei. Amatnieka karte, amata zeļļa un meistara diplomi ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ar Latvijas Valsts likumu atzīti, reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā (LAK). Strīdus gadījumos klientu sūdzības izskata komisija, kuru veido iespējamā brāķdara konkurenti, tos nevar pierunāt vai nopirkt, jo darbojas loģiskā profesionāļu pašuzraudzība. Mūsu pieredzei uzticas arī citas pircēju aizsardzības organizācijas, izvēloties meistarus ekspertīzēm.
Amatniecība ir pašorganizējoša Kā ilgu mūžu
pieredzējusi amatnieciskā ražošana ir attīstījusi ne tikai spēju lieliski
pārveidot dabas materiju cilvēkiem noderīgā veidā, bet vienlaikus spējusi
sakārtot arī savu biedru kopējās profesionālās attīstības lietas.
Vispirms der atcerēties, ka vēsturiski amatniecība kā profesionāla darbība
sākās pirms valstu veidošanās procesiem, un profesionāļi, kas ļoti dziļi izprata
dabas materiālu daudzveidīgo dabu, arī savas nozares organizācijas lietas
kārtoja nevis pēc varas, naudas vai partejiskiem principiem, bet gan tieši
topošo produktu kvalitāte palīdzēja sakārtot arī pašu amatnieku
ranžus, nosakot mācekļu, zeļļu un meistaru pienākumus un tiesības, izvirzot
priekšgalā kvalificētākos
Amatniecības pieredze sociālo jautājumu risināšanā Sociālo
lietu kārtošana amatniecībai vienmēr ir bijusi raksturīga. Amatnieki, kā brīvi
cilvēki, asāk par citiem spēj uztvert nebrīvi, kuru daudziem
līdzcilvēkiem uzliek fiziskas vai garīgas slimības, sadzīves grūtības vai citi
apstākļi, tādēļ amatnieki paralēli politiķu un valsts ierēdņu rūpēm par sociālo
lietu kārtošanu, bez īpaša aicinājuma šo darbu vienmēr ir veikuši cilvēcīgas
līdzjūtības vārdā.
Viena koka devumi...
Gaidiet, būs vēl citas pareizās bildes...
Tā tas bija un vēl pa brīdim turpinās.
Darbnīcā tapa un top interesantas lietas. Gan skolām, kā paraugi, gan dāvanas,
kādas nekur nevar nopirkt.
Piemērs, vienkoču lietas un mēbeles.
Bija brīdis, kad vienlaikus tapa pusducis vienkoču krēsli! Bildē redzams,
divvietīgais, kas tālākāstūrī, savu māju atrada manā dzimtenē – uzdāvināju
Kārķu tūrisma info centram. Krēslam tur daudz labu draugu. Kārķos ir interesanta
tradīcija – ja tev ir mīļa dzimtā vieta, pasēdi savā krēslā un atceries.
Vēl atcerējos! Toreiz kopā
tapa interesanta kompānija. Viens no krēsliem tika dāvināts Vācijas
Linaburgas amatniecības kamerai 100 gadu
jubilejā. Vedot dāvanu pa ceļam gadījās interesants notikums. Berlīnē mūs
aizturēja policija. Atseguši krēslu, uzreiz piesēja mums nelikumīgu tirgošanos.
Kad uzrādījām krēsla atzveltnē iekalto mērķi, policisti lepni sēdās krēslā un fotografējās. Palīdzēja mums
atrast ērtāko ceļu.
Divi krēsli patiešām aizkuģoja uz Austrāliju. Toreiz iepazinos ar vairākiem Austrālijas latviešiem. Viens no viņiem, precīzi neatceros - šķiet, zobārsts vai aptieķnieks, solīja Latviešu sabiedrībai nogādāt. Ja kāds Austrālijā ir redzējis Latvijas ozolu vienkoču krēslus, labprāt bildēs aplūkotu.
Interesanti, kā klājas mūsu darbnīcā tapušiem darbiem - tepat Latvijā un arī ārzemēs, īpaši otrā pasaules pusē
Re, tepat Latvijas Kārķos!
Tekstus skatiet aiz bildēm lejā...
Kā rodas jaunas
idejas un lietas…
Tas bija tā. Ziemassvētku sanākšanā sēdēju pie galda un garlaikojos. Aplūkoju savas
rokas un plaukstas. Jaunie man prasa – ko tu tik nopietni te pēti ?
Saku, rokas pētu. Rokas bija
pirmais darba rīks mūsu senču senčiem. Rokas saistās ar pašām pirmajām cilvēku izdzīvošanas vajadzībām – ēdienus mutē iedabūt!
Ar plaukstu varēja ūdeni iesmelt un pasniegt
lūpām, pirksti pslīdzēja maizi mutē ielikt. Jaunie prasa - nu, un tad?
Redziet – te un tagad, mēs lietojam divus darba rīkus – karoti un dakšiņu. Būtu labi, ja mēs
Latvijā varētu šos rīkus apvienot. Tas būtu drosmīgs dizaina gājiens. Dizainu un tehnoloģijas taču jums skolās māca – neslinkojiet,
izdomājiet, kā to paveikt!
Pagāja Ziemassvētku brīvdienas, un jaunieši jau atgriezušies no ekskursijas Amerikā. Lepni, smīnīgi smaidot, pasniedza mums
dāvanu maisiņu.
Skatām, lūkojam. Starp dāvanām bija dažādi saldumi, bija arī daži rakstāmrīki un galvenais - realizēta ideja - Karote un Dakšiņa jau ir kopā!!!
Ko nu? Prieks par jauniešu atmiņu un vērību! Bija interesanti.
Tomēr, rūpīgi vērojot, jūtam - pastāv iespēja turpināt vērot,
domāt un eksperimentēt. Pati daba pasaka - cilvēk, tāpēc jau tu esi cilvēks, lai mūžīgi nerimtu ideju daudzveidība. Paldies, ka izlasījāt.
