Amatnieku interešu lobētājs - Vilnis Kazāks
Vīrs, kurš izprot amatnieku vajadzības un cenšas aizstāvēt viņu intereses, prasmīgs amatnieks, kurš arī pats no koka spēj izgatavot interesantas lietas, tā par Amatniecības kameras prezidentu Vilni Kazāku sacījuši vairāki amatnieki.
"Amatniecībā un amatnieku vidū netrūkst problēmu, taču Vilnis Kazāks pats ir spējīgs amatnieks un reizē erudīts amatnieku pārstāvis," apstiprina Kalēju brālības vadītājs Edmunds Peslaks. V. Kazāka "plusi" esot stingrs mugurkauls un tas, ka viņš apzinās amatnieku vajadzības. "Mīnuss? Viņam trūkst aizmugures," puspajokam, pusnopietni piebilst E. Peslaks, norādot, ka amatnieku interešu lobēšanai noderētu ietekmīgi draugi politiskajās aprindās. "Ja kādam reizēm rodas šaubas par amatniecību, atliek parunāties ar Vilni Kazāku, lai viss sakārtotos pa plauktiņiem un šaubas izzustu," saka Amatniecības kameras viceprezidente, izglītības un kvalifikācijas daļas vadītāja Diāna Karaša. "Viņam ir daudz ideju un viņš spēj paredzēt vairākus gājienus uz priekšu. Ja cilvēki, nepiekrītot viņa idejām vai uzskatiem, reizēm "sašūmējas", tik un tā pēc kāda laika pārliecinās, ka viņam ir bijusi taisnība." Amats ielikts šūpulī Ar amatniecību saistīts gan V. Kazāka algotais darbs, gan sabiedriskie pienākumi, gan aizraušanās. Šķiet, amatniecība ir viņa dzīves filozofiskais pamats un pārliecība - tāda sajūta rodas sarunā. Viņam ir savi uzskati par amatniecības nozīmi tautas pašapziņas veidošanā un tās vietu valsts mērogā, kurus gatavs vienmēr aizstāvēt. "Daudziem amatniecība nepatīk. Tiem, kas vada pasaules attīstības stratēģiju un grib ierādīt vietu katrai valstij un katrai nozarei, amatniecība ir kā kauls rīklē, jo tā ļoti attīsta cilvēku pašapziņu. Amatnieks nevar būt kalps, viņam neveidojas kalpa dvēsele, viņu nevar pakļaut, tādēļ viņu sit, kā var. Amatnieks ir kalps tikai klientam, bet tas ir kaut kas cits," tā ir tikai viena tēze no V. Kazāka uzskatiem par amatniecību. Pašam amats esot ielikts šūpulī. Viņš bērnību pavadījis skaistā vietā Vidzemes pusē. "Domāju, ka dzīve viensētā, dabiskā vidē, kur bija daudz lietu no koka un kur pats darbojos ar koku, iegūlās zemapziņā. Tagad zināms, cik liela nozīme ir zemapziņai. Tā savu lietu ieraudzīju uzreiz. Nevaru iedomāties sevi strādājam ar metālu vai akmeni." Skolojas un izglīto citus Tādēļ aiziešana uz Cēsu arodskolu esot bijusi loģiska. Pēc arodskolas V. Kazāks vairākus gadus strādājis par galdnieku Valkā. Tur izdevies satikt lieliskus meistarus, piem., Kārli Zirni, kuri arodu bija apguvuši vēl pirmās Latvijas Repub likas laikā. Vecie meistari daudzko iemācījuši gan amatā, gan dzīves gudrībās. "Tomēr no turienes vilka prom... Atbraucu uz Rīgu. Gribēju iestāties arhitektos, eksāmenus noliku ar labām atzīmēm, bet iekšā netiku. Aizgāju uz Jelgavu un pabeidzu Meža fakultātē mēbeļnieku nodaļu. Uzrakstīju disertāciju, taču aizstāvēt nevarēju, domājams,tādēļ, ka tēvs bija Amerikā," dzīves līkločus stāsta V. Kazāks. "Tad ielauzos Mākslas akadēmijas vakara nodaļā, kur uzņēma studentus ar inženiera diplomu, un apguvu dizaina gudrības," stāsta viņš. 1995. gadā viņš aizstāvējis arī disertāciju - amatniecisko un rūpniecisko tehnoloģiju iespējas vides kvalitātes uzlabošanā. Lielu daļu savu domu un enerģijas V. Kazāks veltījis amatnieku izglītībai. Par pasniedzēju sācis strādāt Jelgavā, kur pašlaik lasot tikai dažas lekcijas. Tagad studentus viņš skolo galvenokārt RTU jaunā studiju virzienā, kuras izveidošanā pats piedalījies, t.i., amatniecības tehnoloģijas un dizains bakalaura līmenī, materiāldizains un tehnoloģijas maģistratūras līmenī. Viens ierēdnis: pietiekami V. Kazāks atzīstas, ka ļoti smags brīdis dzīvē bijis 90. gadu sākumā, kad LLA nav izdevies ieviest paša izlolotās studiju programmas, kuru satura pamatā bija idejas par latvisko māju. Taču pēc kāda laika V. Kazāks esot uzaicināts darbā Izglītības ministrijā, lai izstrādātu dokumentus, uz kura pamata varētu darboties amatnieki. "Esam sagatavojuši tieši tik daudz dokumentu, lai amatniecība varētu funkcionēt," secina V. Kazāks, taču atzīmē, ka likumi un normatīvie akti joprojām nav pietiekami labvēlīgi amatniekiem. Tādēļ pilnīgi legāli joprojām strādājot tikai desmitā daļa amatnieku. "Reizēm tomēr esmu par vāju, jo pret mani darbojas veselas ministrijas," viņš atzīstas. Tomēr ir pārliecināts, ka amatniecībai pilnīgi pietiek ar vienu ierēdni valsts iestādē, pārējo var paveikt pašpārvaldes kārtībā. "Tas, ka reizē esmu Amatniecības kameras prezidents, ir mana priekšrocība: zinu reālos procesus amatniecībā, aiz manis ir amatnieku biedrības ar savām prasībām, tādēļ dokumentus varu maksimāli pietuvināt dzīvei," viņš uzsver. Pazīst politiķu vidiAmatniecības kamera V. Kazākam esot devusi iespēju daudz iepazīt amatnieku darbību ārzemēs, kas ļaujot paredzēt, kas notiks Latvijā. Vaicāts, kādēļ liela daļa amatnieku viņu atzinuši par piemērotu savu interešu pārstāvi, V. Kazāks spriež: "Man liekas, ka daudzus aizrauj ideja, uz ko savā darbībā balstos pats: kādēļ lai es pārdotos tā saucamajiem vēsturiskiem stiliem, ja varu uztaisīt savu stilu. Šodien valda personības stils un daudz varu izdarīt pats." Varbūt sava nozīme ir tam, ka V. Kazāks pazīst politiķu vidi, jo pats bijis 5. Saeimas deputāts. "Ātri sapratu, ka tā nav lieta, ar ko gribu nodarboties," saka V. Kazāks. "Taču sapratu, kā Saeima darbojas un kā jābīda likumi. Šajā Saeimā no katras partijas izvēlējāmies vienu amatniecības atbalstītāju un konkrēti ar šiem cilvēkiem strādājām. Tomēr daži lobisti atļāvās strādāt pret amatniekiem." Amatniecības kameras prezidents vārdus kabatā nemeklē, stāstot par dažādajām politiķu cūcībām pret amatniekiem. Saeimas balsojums par Būvniecības likumu esot tikai viens no piemēriem. "Daži jautā, kādēļ Amatniecības kameras vadībā nav rotācijas?" atzīmē V. Kazāks. "Būs rotācija. Tūlīt būs izaugusi jauna maiņa. Ja neaiziešu, viņi mani nostums nost kā vecu praulu. Īstenībā gaidu to brīdi, kad vairs nebūšu nevienā amatā un varēšu darīt daudzo ko citu." Amatnieku vadītājs pieņem, ka kaut kad nākotnē veidos savu - latviskās mājas biroju, lai dotu padomu, kā taisīt latvisku māju
