Skursteņslaucītāju parāde!

Latvijas Amatnieki un atbalstītāji!

Rūjiena no 1.-4.augustam aicina uz pilsētas svētkiem –

Laimes festivālu

" Rūjiena-2013 "

Aicinām būt mūsējo svētkos!

3.augustā 2013. plkst. 11.30  Rūjienas Centra laukumā notiks starptautiska Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas

Skursteņslaucītāju parāde!

Ikvienam festivāla dalībniekam būs iespēja 3 stundu garumā satikt savu laimes Skursteņslaucītāju, diedelēt vai noraut pogu,.. un ne tikai...

Mums šī laimes nesēju parāde ir veltīta mazmeitai Kaivai Kazākai - ar ierašanos šaisaulē 26.07.2013.

Plkst. 16.00 Centra laukumā brāļu Sumeragu koncerts

"Ar dziesmu par laimi".

http://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=1&l=lv&p1=0&p2=1578

Uzruna amata meistariem un zeļļiem 2013. gada 19. jūlijs.

Uzruna amata meistariem un zeļļiem 2013. gada 19. jūlijs.

Šoreiz, pirmoreiz es esmu savu uzrunu jau iepriekš publicējis, tāpēc tā ir citādāka kā parasti.
Ceru, ka mans stāsts būs tuvs uzrakstītam.

 Jaunie meistari un zeļli!

Saņemot meistara un zeļla diplomu, mēs sarokojamies. Rokas spiediens ir apliecinājums par vienošanos. Pasaulē tā ir pieņemts.

Par ko tad mēs vienojamies?

Par to, ka mēs būsim godīgi pret klientu. Ar kvalitatīvu un laikā izpildītu darbu.

Par to, ka mēs cienīsim sevi, savu ģimeni un savu valsti. Ar atbildību.

Par uzticību senākā ražošanas veida – amatniecības ideāliem un praksei.

Par to, ka mēs turēsim godā savu amatu.

Par attiecībām ar individuāliem klientiem.

Par individuāliem klientiem neskaidrību nav. 

Mūs internets saved ar klientiem visā pasaulē.

LAK elektroniskais reģistrs, atbilstoši Latvijas likumdošanai, ir uzsācis savu darbu, un jums ir jāiesaistās tā kvalitatīvā aizpildīšanā.

Man bija iespēja nedaudz padzīvot Zviedrijā, un ko es pārliecinājos. Pārsteigums?

Zviedri nav sajūsmā par brīnišķo mēbeļu dizaina firmu IKEA. Viņi saka, ka nauda paliek Ķīnā un citās valstīs. Taču lielākais zaudējums ir tas, ka IKEA ir iemācījusi cilvēkus montēt, bet viņi ir zaudējuši prasmes izgatavot.

Tā tas ir noticis, Latvijas Amatnieki aizņem skandināvu teritorijas!

Par attiecībām ar lieliem klientiem.

Nedaudz par  lieliem klientiem, kuri slēdz līgumus ar mums kā apakšuzņēmējiem.

Gadsimtu atpakaļ uzņēmējs Kristaps Morbergs uzcēla daudzus namus Rīgas centrā. Astoņus novēlēja LU. Pats projektēja un sekoja būvdarbiem. Viņam pietika ar vienu darba vadītāju, kas slēdza līgumus ar nepieciešamo amatu meistariem. Nami labi turas vēl šodien. Te neviens liekos nebaroja.

Kad notika šīs mājas restaurācija, mana studente Evelīna nodarbojās  ar telpu sienu restaurāciju. Vēlāk Evelīna  izstrādāja kursa darbu un pierādīja, ka viņa saņēma tikai desmito daļu no šiem darbiem  plānotās  darba algas. Kur palika pārējā?

Pērn mums blakus objektā iznāca meistaru konflikts ar augšuzņēmēju par darbiem neatbilstošu materiālu piegādi. Viņš raud, zaudēšu peļņu.

Ir pienācis laiks Latvijas meistariem izstrādāt pamatotas  izmaksas saviem darbiem un stundu likmēm, un, ja kāds var lētāk, tad tas ir jāpierāda profesijas biedrībā  vai jānoliek meistara sertifikāts par apzinātu dempingošanu. Tas nav meistara cienīgi, ja viņš kaut ko slēpj un par kaut ko nemaksā.

Mūsu  meistariem ir jāiemācās kooperēties un veidot meistaru konsorcijus. Kāpēc mūsu valstij nemitīgi ir jāpārmaksā firmām, kuras neko neražo ne amatnieciski ne rūpnieciski, bet kuras prot iekasēt daudz, un patiesiem darītājiem izmaksāt maz.

Šorīt izlasīju LA, ka apakšuzņēmēji (lasi arī amatnieki) ir pie vainas Prezidenta pils nelaimē. Nebūsim naivi! Mūs, amatniekus tikmēr muļķos, sitīs un tiesās, kamēr mēs paši savā garā un amatā nekļūsim lieli. Bieži mēs neprotam AMATA MEISTARA godu nest, mēs  kļūstam smieklīgi, nosaucot sevi  par māksliniekiem vai dizaineriem.

Ar viltvāržiem vai  „samozvanciem”(no kr.) neviens negrib draudzēties.

Kas mums jādara tūlīt.

1) Mums ir aktīvi jāsāk popularizēt AMATA  izpildījuma meistarības jēgu  KULTŪRĀ.

2) Mums ir jāveido SAVI MEISTARA ZĪMOLI un  LATVIJAS AMATNIEKU ZĪMOLS kopumā.

3) Mums ir jāpanāk, ka  Mākslinieki,  Arhitekti  un Dizaineri lepojas ar  Amatniekiem. Un mēs strādāsim tā, lai klienti atcerētos mūs.

Klienti biezi paši izvēlēsies Amatnieku vai Mākslinieku, vai Dizaineri.

4) Ir pienācis laiks, kad Latvijas valsts atjauno duālo izglītību.

Mūsu kampaņa, kas sākās 2007. gadā, piedaloties Minsteres deklarācijas AMATNIECĪBA UZCEĻ EIROPU veidošanā, parakstīšanā un nemitīgā Valsts politikas urdīšanā,  deklarācijās, rīcības plānos un NAPā, beidzot ir nesusi augļus.

Mums pirmajiem ir iespējas pieņemt mācekļus, jo amatniekiem jau ir tiesību normu pakete, kura nosaka galvenās funkcijas un atbildību. Rūpniekiem vēl tāls ceļš ejams.

Nav likuma. Nav savstarpēji atzītu kvalifikāciju. Daudzās profesijās nav savu biedrību. Tas taču ir skaidrs. Viens pats nevar sevi nosaukt par meistaru. Meistara patieso meistarību  apstiprina amata brāļi un māsas. Jo vairāk cilvēku ir iesaistījušies profesiju izaugsmē, jo straujāk pieaug darbu kvalitāte. KVALITĀTE  ir pamats KULTŪRAI. Kultūra ir pamats labākai dzīvei.

5) Mēs reāli varam palīdzēt rūpniekiem. Mums ir jāsāk intensīvāk biedroties. Izveidosim biedrībās kopējas sociālo tīklu platformas, tās palīdzēs gan amatniekiem, gan viņu profesiju brāļiem un māsām rūpniecībā.

Ir skaidrs, ka ir lietas kuras labāk padodas amatniekiem un ir lietas kuras labāk padodas rūpniecībai. Mūsu pētījumi RTU atklāj nākotnē izcilas sadarbības iespējas starp rūpnieciskām un amatnieciskām tehnoloģijām. Katram savs, bet kopējais rada panākumus un drošību abās pusēs. Ja pasaules nākotne ir socializācijā (lasi kopā dzīvošanai barā) tad Latvijas produktu MEISTARUS pasaulē nešķiros. Tā ir mūsu iekšēja lieta, kā saglabāt cilvēku profesionālo meistarību amatniecībā un rūpniecībā un nepieļaut IKEA kļūdas. Tā domāšana, ka mēs Latviju uzcelsim tikai ar industriālu ekonomisko izrāvienu ir smiltīs rakstīta. Ikvienam ir roka jāpieliek…Rainis.

Palūkosimies mūsu karoga reversā: Tēvija, Tauta, Amats, vienībā mūsu darba pamats.

Veiksmi visiem! LAI TOP!

                                         
                            Tā strādā firma "KALBER"  Meistari Kalniņš Klaids un Bergs Ēriks.

Brīva uzruna amatniekiem Brīvdabas muzejā

 

Tas ir brīnišķīgi, ka ik gadus mēs spējam satikties!

Es gribu nedaudz parunāt par lietām, kāpēc tauta mūs mīl.

Kas mums jādara, lai tas turpinātos mūžīgi?

Dievs, radot pasauli, radīja dzīvības formas, kas spējīgas sevi uzturēt, nepārveidojot Dieva doto pasauli. Tā darbojās flora un fauna. Bet cilvēkiem viņš uzlika smagāku uzdevumu. Dievs cilvēkiem uzticēja  pilnveidot sevi un  pasauli.

Kā mēs, cilvēki, ar to tiekam galā?

Vēsturiski tas varbūt izskatījās tā.

Tie, kuriem Dievs iedeva radošo dzirksti, nokāpa no kokiem un beidza mērkaķoties.

Vispirms sajūtas un  instinktus papildināja  domāšana, un tā iedarbināja visu ķermeni.  Priekškājas izveidojās par  rokām. Tas bija kaut kas jauns!

Reizē ar rokām sākās īsti rokdarbi, meklēšana un atrašana, zveja un medības.

Vairums beidza klejot un sirot,  sāka mājokļa celšanu un zemes iekopšanu.

Re, kā! Sajūtu un prāta vadīti, roku darbi pārvērta cilvēku un viņa pasauli!

Vairums pasaules tautas neaizmirst Dieva dāvanu un pirmo cilvēcīgo vērtību radīšanas veidu - rokdarbus joprojām tā arī sauc - rukoģeļje, handwerk, handicraft.

Mums nav paveicies! Mēs savā lepnībā negribējām sekot ne krieviem, ne vāciešiem, ne angļiem un izdomājām rokdarbus nosaukt par amatniecību! Modernā pasaulē daudziem tas nepatīk, un viņi sāk sevi apsaukāt par māksliniekiem, dizaineriem un citādāk, pat vēl briesmīgāk, piemēram – nemateriālās kultūras meistariem!

Lai nejauktu sev un citiem galvas,  turpināsim lietot vārdiņu - amatniecība.

Kas mums šobrīd jāsaprot ?

Neticēsim  kapitālistiem un sociālistiem. Viņi  izdomāja, ka  amatniecība ir tikai primitīvs roku darbs ar vienkāršiem darbarīkiem.

Amatniecība ir Dieva dota iespēja cilvēkiem pilnvērtīgi attīstīt visu savu ķermeni un harmoniski realizēt  fiziskos, prāta, sajūtu resursus kopā. Amatnieciskā vērtību radīšana nekad nav apstājusies, amatnieciskās profesijas turpina attīsties atbilstoši  laikmeta un  vietas vajadzībām. Amati, tāpat kā cilvēki, dzimst, dzīvo un mirst. Amatnieciskā darbā  īsts meistars bauda darbu, nevis strādā. Amatnieks pats ir darba devējs un darba ņēmējs, pēc savas izvēles strādā klientam vai tirgum.

Internets daudzām amatnieciskām profesijām ir pavēris ceļu un godu pasaulē.

Īsts Meistars ciena un kooperējas ar inženieriem, ekologiem, dizaineriem, arhitektiem un māksliniekiem. 

Amatniecība nemīl lieko. Amatniecībā darbs pats rāda, kā rīkoties.

Atcerēsimies galveno! Lielam meistaram ir gara mācekļu rinda pie kapa.

Kas mums šobrīd jādara?

Lai mēs pildītu Dieva uzticēto misiju,  mums ir nemitīgi jāattīsta savas  profesijas, kas vienmēr ietver materiālo un garīgo dabu. Visiem rokdarbniekiem, lai kā arī viņi sevi nesauktu - par mājamatniekiem, amatniekiem, daiļamatniekiem vai citādāk, - ir jāturas kopā. Ja mēs ļausimies mūs saskaldīt, mēs ieplūdīsim industrijā kā kalpi. Tāds liktenis šobrīd jau  ir dizaineriem un daudzām citām radošām profesijām. Viņi nelieto vārdu meistarība, bet sadalīto atbildību – kompetences.

Lai savējie, klienti un tauta, mūs mīlētu, mums darbi jāparaksta ar saviem  īstajiem vārdiem, jāpievieno īstā  adrese un īstā cena. Lai top!

V. Kazāks  

2013. gada 1. jūnijā

Gatis Gustavs Grantiņš lepni valcē stīpu. Publika  sajūsmā.

Jānis Grantiņš rāda, kā valcētā stīpa satur mucu kopā. Publikas reakcija ir patiesi daudzveidīga!