Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika.

Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika.

Tikai meistars kopā ar privāto darbnīcu ir spēks!

1.Valsts politika un meistardarbnīcas.

1.1.Valstis lepojas ar savu vēsturi un cilvēkiem. Meistaru un viņu darbnīcu  spējas gadu tūkstošiem nodrošināja kopienu dzīvesveidu un  teritoriju aizsardzību. Eiropas valstīs Amatnieciskie procesi turpinās bez īpaša valsts materiāla atbalsta, to nodrošina likumdošana, kas aizstāv kvalitāti.

1.2.Tikai pusotra gadsimtu (piecas paaudzes) atpakaļ,  atraisoties fosilām enerģijām,  meistari kopā ar tirgotājiem uz meistardarbnīcu pieredzēm   veidoja citu ražošanas veidu, - rūpniecību, kura mainīja  daudzu sabiedrības locekļu statusu. Kā parāda Eiropas attīstītāko valstu (Francija, Anglija, Vācija, Itālija u.c.) prakse, šo valstu demokrātiskā  politika ir  nodrošinājusi  atšķirīgo  ražošanas veidu konkurenci.

1.3. Konkurence starp amatnieku un rūpnieku  ļauj meistardarbnīcām daudzās produktu jomās  piedāvāt ekoloģiskās un ekonomiskās priekšrocības ilgtermiņā.

Vietējās meistardarbnīcas  pasarga reģionu no importa un lielveikalu pārmērībām.

Harmonizē vidi un sabiedrību.

1.4. Laba valsts pārvaldība prot veicināt meistardarbnīcu un industrijas kooperāciju.

Piemērs, Eiropas centra valstu pieredze ekskluzīvu mēbeļu, interjeru, zemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļu būvē.

1.5. Amatnieciskā ražošana attīstījās no sensenās izdzīvošanas mākas un ir saglabājusi   augstas adaptācijas spējas dažādām situācijām. Amatniecības apmācībai „māceklis pie meistara” ir praktiski universālais raksturs un šie faktori kopā  veido nozarē nodarbināto spējas atrast darbu un iztiku pat ļoti dziļas krīzēs.

 1.6. Vietējie materiālu un vietējo cilvēku resursu izmantošana interneta apstākļos, kad klientus var piesaistīt no visas pasaules, meistardarbnīcas  Latvijas mērogam ļoti atbilstošas ražošanas un izglītošanas struktūras.
Neiedomājami, ka īsts meistars pametīs meistardarbnīcu un dosies pasaulē laimi meklēt!
Nepieciešama tāda valsts politika, kas izmanto visus līdzekļus, lai meistardarbnīcu skaitu  valstī  vairotu.

2. Valsts tautsaimniecība un meistardarbnīcas.

2.1. Nepieciešama funkciju precizēšana. Meistardarbnīcu iespējas budžetā nevar un nevajag salīdzināt ar  valsts nozīmes banku, informācijas, transporta , enerģētikas un citu struktūru finansu pienesumiem. Amatniecībai, kā senam un pieredzējušam  ražošanas veidam , mūsdienu auļojošā dzīvē ir citas iespējas un misijas.

2.2.Amatniecības meistardarbnīcas ir sadzīves  lietu nodrošinātājas. Vietējo meistaru meistardarbnīcu izveide dod iespējas vietējiem un nepieļauj (vai izstumj) ārzemju kapitāla provocētu svešu uzņēmumu meitas firmu  ieviešanos vietējo pakalpojumu veikšanā. Meistaru profesionālā pašuzraudzība  ātri  atklāj īslaicīgi pazemināto cenu  avotus. Amatniecība var būtiski ietekmēt daudzu cilvēku dzīvesveidu un  dzīves kvalitāti.

 2.3.Amatniecība, kā sens un pieredzējis ražošanas veids, bieži kalpo kā daudzveidīgs iedzīvotāju  ekonomiskās dzīves stabilizētājs. Amatniecības meistardarbnīcām ir pieredze strādāt ekonomiskās krīzēs un pat dabas katastrofu apstākļos. Prasmes ar vienkāršām tehnoloģijām ātri pielaikot dabas produktus kaut vai primitīvai izdzīvošanai vienmēr noder un rada konkrētus risinājumus.

2.4. Meistardarbnīcas vēlams veidot kā patstāvīgus uzņēmumus, nevis attālinātu Latvijas vai ārzemju uzņēmumu filiāles. Īpašuma piederība teritorijā dzīvojošam ir visu iesaistīto pušu priekšrocība, jo tā uz vietas var risināt sarežģītas lietas, kuras visiem var dot  visiem pozitīvus efektus.

Piem. Invalīdu nodarbinātībā, pusaudžu piesaistē darbam, senioru iespēju izmantošanā, bezdarbnieku izglītošanā, prakšu organizēšanā, un tml.

2.5.Modernā amatniecība bieži savā attīstībā ielaužas arī rūpnieciskās ražošanas laukos un veiksmīgi konkurē ar robotizētām ražotnēm. Gatavo pirmos dizaina paraugus. Arī maza apjoma, bet sarežģītu darbu veikšanā,  roboti zaudē amatniecībai.

2.6.Savukārt nākotnes pētnieki (V. Beldavs) norāda apdraudējumu,  ka  pie pilnas slodzes dārgākie roboti strādā lētāk kā lētākie viesstrādnieki. Ātri izlieto vietējos resursus. Liela nozīme ir robota īpašniekam, viņa valsts piederībai, kurā vietā viņa bizness atstāj nodokļu pamatmasu.

2.7. Reģionālās meistardarbnīcas vienmēr varēs atrast klientus, ja spēs ražot tehniski sarežģītus, mākslinieciski augstvērtīgus vai  dziļi ekoloģiskus produktus.

2.8. Valsts iegūst aktīvus nozaru un profesiju individuālo ideju realizētājus, kuri var pāraugt nacionālās robežas un nest Latvijas vārdu pasaulē, ( Small giant).
2.9. Latvijas esošās meistardarbnīcas dabiska koka izmantošanā  R.Vidzitskis, H.Stradiņš, M.Laizāns, koka  mājokļu būvniecībā  - V. Muižnieks, T.Sala,  A.Eņģelis,  mēbeļu izgatavošanā - J.Straupe, A.Vītols, metālapstrādē -  J.Vaivods, E.Peslaks, U.Osis,  pārtikā - J.Ozoliņš, N.Skauģis ,  un daudzi meistari citās nozarēs ir starptautiski atzīti un veiksmīgi darbojās.

2.10. Jau šodien Latvijas meistardarbnīcu  produktu piedāvājumi un konkurētspējas panākumi  ir vērā ņemami izglītības, sadzīves,  ekonomiskie un politiskie faktori.

Taču Latvijā neviena politiskā partija nevēlas uzņemties atbildību par nacionālā produkta amatnieciskā ražošanas veida atjaunošanu un veicināšanu.
Amatnieki  vēlas, lai topošajā  NAP kā alternatīva iecerētam ekonomiskam izrāvienam ar rūpniecisko ražošanu, kā konkurents tiktu plānots meistars ar savu meistardarbnīcu.
Atgādinām, ka šie papildinājumi NAP -2020 neprasa papildus budžeta tēriņus, (duālā sistēmu dod pat ekonomiju profesionālajā izglītībā), bet mums ir jāatjauno  tikumi un likumi, kuri aizstāv kvalitāti!
Ir nepieciešami divi papildinājumi, kurus esam izsūtījuši Valsts kancelejai, NAP, IZM u.c.s

1) Amatniecisko profesiju attīstībai nepieciešamā duālā izglītība .

Ievietot (NAP -292-9) kā  pretstatu modulārai apmācībai. Tā jau ir tā pati (Latvija – 2030 -159) ideja.

Duālā izglītība Eiropā un pasaulē ir nepārtraukti atzīta, kā lēta, pieejama un efektīga.

Modulārā sistēma  industrijā pielieto strādājošo iztrūkuma apstākļos. Šobrīd daudzi darba devēji labāk izvēlas universālākus, nevis šauri specializētus speciālistus.

3) Meistardarbnīcu tīkla izvēršana, kā vietējo resursu izmantošana, pieejamība izglītībai un pakalpojumiem.

Visticamāk, ievietot pie ( NAP 324) iezīmētām rīcībām (NAP 337, 338, 390-7 vai citur atbilstoši  dok. struktūrai).

Meistardarbnīcu tīkls nodrošina atbalstu cilvēku dzīves un darba stabilizācijai, Latvijas  teritorijas drošībai un kvalitātei, īpaši ārpus industriālām teritorijām.

Duālo izglītību (māceklis pie meistara) un meistardarbnīcu tīkla izvēršanu,  mēs izvirzām kā amatnieku prioritāti!

Atgādinām, ka Reformu partijas pārstāvji IZM absolūti ignorē mūsu priekšlikumus.  Amatnieku attīstības lietas  neiekļāva ne Valdības deklarācijā, ne Rīcības plānā, ne NAP.

Lūgums tiem, kurus Roberts Ķīlis uzklausa, lūdzu pajautājiet ministram, kāpēc tā? 
Viņa vadībā izstrādātajā Latvija - 2030 šīs lietas tika paredzētas. Iespējams, ka viņš nezina, kas notiek IZM.  Piemērs, biroja vadītāja Nellija Titova nevar noorganizēt LAK pārstāvju  tikšanos ar ministru jau vairāk kā gadu !!! no 11.11. 2011. 

Lielā ķīviņa neredzamā daļa

Lielā ķīviņa neredzamā daļa..
 Publicēts 21.11.2012.

Šobrīd IZM un augstskolu ķīviņš  notiek neglīti un bez jēgas. Nepieciešams izsludināt pārtraukumu. Šādi nekas nesanāks.

Atcerēsimies, kā šī situācija izveidojās!

Sākotne ir izkritušo politiķu un ierēdņu izveidotā likumdošanā, kas atļāva amatus zaudējušajiem dibināt privātās augstskolas un tām saņemt ievērojamu daļu valsts finansējuma.

Privātie pārņēma  „vieglās programmas”, kuras neprasīja ievērojamus kapitālieguldījumus,  kā arī „pundurīši” neuzsāka pilna cikla akadēmiskās studijas. Praktiski neko neieguldīja doktorantūrā un zinātnē.

Tad sekoja „gudrā ideja” - nauda seko bērnam,-  kas sāka iztukšot mazās lauku skolas, jo visi centās savas atvases piereģistrēt  vidusskolās un ģimnāzijās.

Visi šie absolventi bez grūtībām atrada studiju vietas privātās augstskolās, un savukārt tās ar lielu degsmi sacentās jaunu studiju programmu veidošanā. Valsts un vecāku (bieži bankās aizņemtā) nauda nonāca un joprojām nonāk dažu kabatās.

Ja konkrēto studiju nepieciešamība būtu bijusi jāpierāda profesiju biedrībās,  nozaru kamerās un MK Tautsaimniecības padomē, tad  šāda cilvēku muļķošana un valsts arodskolu un augstskolu noplicināšana pat nesāktos.

Vācijā, pat zemju ietvaros, neviens budžeta tēriņš nesākas bez pavalsts konsolidēta atbalsta. Taču Latvijā ir tā, kā ir. Šobrīd ir n-tās sociālo lietu un nagu akadēmijas. Kopā ir saputrotas koledžas ar augstskolām, kuru studiju programmu un iestāžu darba vērtējumus  kopā patiešām nav jēga salīdzināt. Atšķirīga ir šo jauniešu sagatavotība, iestāžu pārvaldījuma veidošana, kā arī studiju darba metodoloģija. Kāda jēga vienā listē salīdzināt kvalitātes dažādu funkciju veicējiem?

Jautājums?

Kam pieder šis meistarstiķis -  sanaidot rektorus ar ministru? Ciniski sakot - Žetons!

Ar neapbruņotu aci redzams,- šajā  augstākās izglītības  ķīviņā vismazāk ir vainojami šībrīža valsts augstskolu rektori un ministrs.

Iepriekšējo ministru un rektoru  grēki ir uzpeldējuši! Tāpēc ir neizprotami, kāpēc neatbilstoši sava sociālā plaukta tradīcijām plēšas augstskolu un valsts institūciju vadība, kurai ir jāatrisina patiešām sarežģītas lietas? Tas šobrīd ir vissliktākais.

Pārrunās ar saviem studentiem esam nonākuši pie dažām, varbūt arī nepopulārām idejām. Zemtekstā tas attieksies uz lietu.

Domājam, ka starptautiska studentu apmaiņa ir nopietni jāanalizē tieši no studenta izvēlētās profesijas  satura. Piemēram, vietējo resursu racionāli izsvērtu izmantošanu  var iemācīt veikt tikai uz vietas. Apmaiņai ir jāsākas tad, kad students jau var ārzemēs izklāstīt arī savu viedokli, kurš balstās vietējā pieredzē. Tieši tad uzsāksies diskusijas par atšķirībām un labākās prakses pārņemšanu vai nepārņemšanu. Students iegūs atzinību par viedokli. Dabas zinībās un tehniskās lietās varētu būt arī citādāk. Sava specifika ir mākslai, kultūrai, medicīnai un tml.

Mums atbraukušie ārzemēs studējošie bakalauri bieži mēģina spīdēt ar idejām, kuras te vienkārši neder. Katrai gudrībai sava vieta un savs laiks!

Salīdzinājumam der atcerēties arī zviedru „māsterplānu” meža nozarē. Tagad  Latvijas mežus izķemmē divas lielas zviedru firmas, kuru tehnoloģijas mūsu mežu gruntij un saimniecības nestspējai,  šķiet, nav piemērotākās.

Nozaru ražošanā iesaistītajiem  speciālistiem ir skaidrs, ka augstskolām nepieciešama vājo programmu labošana, nevis likvidācija.

Loģiski parādās jautājums, ja tautsaimniecība ir nodefinējusi attīstāmās nozares, tad sacensība un sadarbība  notiks tikai starp nozares visu līmeņu skolām, atbilstoši funkcijām. Par to kvalitāti lems un atbildēs nozaru deleģētie speciālisti, bet diskusijās par skaitu vai lielumu pievienosies tautsaimnieki, ekonomisti un politiķi.

Jautājums visiem strīdniekiem: vai jums šobrīd neliekas, ka programmu un skolu kopēja saputrošana un salīdzināšana nav jānoliek plauktā un jāaizmirst?

Arī ārzemnieku masveida uzlidojums nav labākais sadarbības veids.

Velns ar visiem miljoniem, ne tādi vien paspēlēti. Netērēsim laiku.

Es būtu ar mieru uzsaukt pāris konjaku par apņemšanos vienoties un uzsākt reālas reformas.

Tālāk dažas idejas, par kurām nepieciešams sākt auglīgākas diskusijas.

Mums nav sakārtots pamats.

1) Politiķiem un ierēdņiem jāatzīst visu ražošanas veidu eksistence un jāstimulē to sacensība. Pamatā ir iesaistīto speciālistu meistarība un kompetentums.

2) Darba devēji un darba ņēmēji pārstāv sociālo jautājumu nemitīgu sakārtošanu, bet reti iejaucas profesiju  profesionālajos jautājumos,- tāda ir Eiropas valstu prakse.

3) Profesiju biedrības un kameras, kā arī nozaru lietišķā  zinātne  pārstāv un risina nozaru ražošanas  profesionālo pusi.

4) Ministrijām pašām nav jāņemas ar tautsaimniecības vadību. Ministrijām jādeleģē profesiju un nozaru jautājumi profesiju biedrībām un kamerām.

Arī uzņēmumu reģistrs ir jānodod nozaru pārstāvniecībām, visticamāk LTRK, tad neveidosies viendienīšu firmas un ofšori. Pašuzraudzība ir visefektīvākā.

5) Visās nozarēs obligāti jāsakārto izglītībai sekojošas kvalifikāciju lietas.

Tieši kvalifikācijas ir tās, kas mudina cilvēkus pašattīstībai.

Izglītotāji paši nekvalificē, to dara pieredzējušie absolventi - eksperti profesiju biedrībās un kamerās.

6) IZM provocētie ieraksti apm. 0,2 milj. arodskolu absolventu dokumentos, ka beidzējs ir ieguvis kvalifikāciju noteiktā profesijā, ir jāanulē. Arodskolas beidzējs ir ieguvis profesiju, vai precīzāk – profesijas teorētiskos pamatus. Arī privātie eksaminācijas centri, kuri izdod kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, ar steigu ir jālikvidē! Tas ir apkaunojums profesionāļiem!

7) Ir jāsakārto profesionālā izglītība pēc būtības,- var arī atbilstoši ES deklarētiem 8 līmeņiem. Skaidrs ir viens,- viss sākas no darbmācības, mājamatniecības, tad praksē pie meistara vai uzņēmumā. Seko koledžas un augstskolas.

 Sākotnējo profesionālo izglītību var lieliski apgūt meistardarbnīcā un arī ļoti mazā skoliņā. Pieaugot zināšanu un prasmju sarežģītībai, pieaug arī skolas lielums un jaunā speciālista profesionālais un pasaules redzējums. Ir pienācis laiks atšķirt meistarības un kompetences jēdzienus.

8) Kompetences centri no sākotnējās profesionālās izglītības  pārvaldījuma ir jāatdala un juridiski  jāsaista ar  augstskolām. Profesiju pamatiem ir universāls raksturs. Pamatā ir viena cilvēka meistarība, dalītā meistarība kā kompetence parādās vēlāk.

9) Nekvalificētie drīkst atvērt tikai ģimeņu uzņēmumus.

10) Pie MK jāizveido Tautsaimniecības padome (TP).

TP veido tikai no nozaru un politiskām pārstāvniecībām deleģēti speciālisti.

TP paraugi ir pirmskara Latvijā un praktiski visās Eiropas valstīs (protams, ar dažādiem nosaukumiem). Latvijā MK Trīs pušu padome bija pārejas posma risinājums, un šobrīd tas ir zaudējis jēgu, jo visas trīs puses ir atkarīgas no valsts budžeta. Tur pietrūkst profesionāļu viedokļu.

11) Visas politiķu un nozaru speciālistu attīstības idejas, kas prasa budžeta tēriņus, tiek izvērtētas TP. Viena TP sesija ātri izārstētu izprovocēto IZM un augstskolu kašķi,

jo visi runātu maksimāli tuvu būtībai. Punkts.

Mēs!

Tie esam mēs! Manas ģimenes sievišķā puse. Tiekamies laukos Vecmāmiņas Dziesmu svētkos. Inta Lūša foto. Arī mūsējais. Uzklikšķini un priecāsimies kopā....Sveiciens svētkos un veiksmi visiem!

Vilnis Kazāks komentē...

Vilnis Kazāks komentē...LU mācībspēki nosūtījuši prezidentam atklātu vēstuli par nabadzības problēmu Latvijā Diena.lv. 2012. gada 9. novembris
http://www.diena.lv/search?q%5Bq%5D=LU+m%C4%81c%C4%ABbsp%C4%93ki+nos%C5%ABt%C4%ABju%C5%A1i+prezidentam+atkl%C4%81tu+v%C4%93stuli

Problēmas.

1. Viss sākās ar vārdu. Piespiežot lietot nepareizus vārdus, zaudē visi.

Mēs joprojām runājam tikai par darba tirgū iesaistītajiem un  sekām. Ir tūkstoši un tūkstoši cilvēku, kuri nekad nepārdos sevi, bet pārdod  savus pakalpojumus un produktus. Viņi dzīvo un dzīvos labi, internets palīdz dzīvot arvien labāk. Piemērām amatnieki. Es runāju par īstajiem, kas zina un prot.

Valsts par viņiem ir aizmirsusi. Viņus tīši  pārprasti nosauc par individuāliem komersantiem. Tas viņus tracina. Komercija ir tikai viena pozīcija viņu darbībā. Te ir mūsu ierēdņu un juristu sliktā darba piemērs

2. Profesionālā pašattīstība ir maz lietots jēdziens. Kamēr valsts neatjaunos šo lietu, nekas labs nav gaidāms. Izglītībai nav jēgas, ja tā nebeidzas ar sistemātisku kvalifikācijas paaugstināšanu. Latvijā joprojām nedarbojās darbā iesaistīto kvalifikācijas - rūpniecībā kompetenču, un citos ražošanas veidos - meistarības apliecinājuma pieprasījums. Darbojās liberālās politikas individuālais līgums, kurš provocē darba devējus  pazemot nekvalificētos darbiniekus. Publiski kontrolējama kvalifikācija daudzas lietas sakārto, mudina visas puses iesaistīties pašattīstībā.

3. Liberālais tirgus ļauj visiem darīt ko viņi prot, un solīt arī to, ko nekad nav pratuši. Tikai kvalificēti speciālisti var atļauties dibināt savus uzņēmumus un meistardarbnīcas, nevis visi, kā to Latvijā praktizē šobrīd.

4. Publiski kontrolējamas kvalifikācijas ir nepieciešamas arī godīgu iepirkumu realizēšanai. Jo cenu starpību veido galvenokārt atbilstošo kvalifikāciju speciālistu izvietojums. Materiāli vairāk vai mazāk, bet visur maksā līdzīgi.

5. Par pētniekiem arī uzdodas visi, īpaši politiķi, ierēdņi un publicisti. Secinājumi  ir atbilstoši politiski, skaistvārdīgi un izaicinoši. Nav reālu ieteikumu.

6. Arodbiedrības un darba devēju organizācijas manuprāt nestrādā efektīvi. Nezinu nevienu piemēru, kad arī  pēc retiem streikiem, kas pie mums notiek,  nomainīti būtu abu pušu līderi, jo viņi neprata vienoties un pieļāva streiku.

7. Labāku un izlīdzinātāku sabiedrību var veidot cilvēki, kas uzticas sev, kaimiņiem, kolēģiem darbā, pašvaldībām un valstij.

Ieteikumi.

1. Vajag patīt atpakaļ notikumu rullīti un nopublicēt tos speciālistus, kuri izdomāja, ka uzņēmējdarbība jānosauc par komercdarbību. Protams, arī uzņēmīgā cilvēka vārds un nodarbošanās ir jāatjauno un jāceļ godā. Latviešiem tūkstošgadēs nebija pieņemts  lamāties un runāt parolēs. Tas pasargās arī no politiķu iemīļotās jaunvārdu izmantošanas, kas jauc gaisu un noņem atbildību. Piemērām, drošumspēja! Skan labi, bet  labi ja 10 % saprot. ko tas nozīmē.

2. Jāatjauno ir Eiropas kārība darbinieku un uzņēmumu profesionālai pašattīstībai, kas ietver pašizglītību, paškvalifikāciju, pašuzraudzību un pašaizsardzību. Nav jāgaida viltīgā valsts palīdzība, tā provocē korupciju.

3. Uzņēmuma reģistram ir jāatrodas pie profesionāļu kamerām, nevis ierēdņu pārziņā. Tad neveidosies krāpšanas shēmas un ofšori, jo visefektīvāko uzraudzību nodrošina konkurenti. To saprata Napoleons Francijā jau ap 1800-tiem  gadiem. Nodibināja uzņēmēju kameras, kuras darbojās joprojām.

4. Kompetences sadalītos rūpnieciskos darbos un meistarība tradicionālā amatniecībā ir pamats kvalitātei. Kvalitāte nodrošina kultūru. Kultūra vieno sabiedrību. Kvalifikācijas piešķir tikai kamerās reģistrētas profesiju biedrības, nevis politiski izveidotie kompetenču centri.

5. Man ir reāli ieteikumi! Lasiet tālāk, politiski organizētie IZM, LDDK un LBAS  pētījumi beigsies ar šiem ieteikumiem. 2,5 miljoni tiks iztērēti tāpat kā 0,8 miljoni. Lasiet viņu izstrādātos metodoloģijas brīnumus, kuros meistarība un meistars vispār netiek pieminēti. Mani ieteikumi ir divās mājas lapās www.kkdi  un www.lak.lv un manā blogā vilniskazaks.blogspot.lv

6. Darba devēji un arodbiedrības  kopā ar IZM jau ir iztērējuši miljonus un turpina tērēt nozaru attīstības pētījumiem. Šo lietu, kā bezjēdzīgu vajag pārtraukt. Ļoti iespējams, ka LDDK un LABS nepieciešams pārdibināt, nosakot viņu patiesās funkcijas. Šobrīd trīspušu padome pie MK ir politisks ierocis sliktas politikas realizācijai, un nav izdevīga arī pašiem politiķiem.
LDDK un LBAS ir jāsakārto valstī  sociālās lietas, bet LTRK un LAK pienākums ir kārtot profesiju attīstību. Tāda ir Eiropas prakse. Pie mums politiķi dod naudu tikai savējiem. Un re kā sociālās lietas neplaukst, jo neveidojas profesiju attīstības pamats. 

7. Nevajag gaidīt 40 gadus vai septiņas paaudzes, vajag  patiesas reformas sākt tagad.

Vilnis Kazāks, raksta TWITTERī

Vilnis Kazāks, raksta TWITTERī

@vilniskazaks

Roku, prāta un dvēseles darbu kopība

Jelgava - Rīga · http://www.lak.lv

2012. 3. novembrī beidzu  iepazīties ar NAPu un šos astoņus 140 zīmju tekstiņus ievietoju  čivinātājā.

Mēs no NAP (Nacionālā attīstības plāna) izsludināšanas pirmās dienas uzņēmām sakarus ar NAPu un ….kā redziet, palikām bešā.  Žēl  zaudētais laiks.

Kā izsmiekls skan viņu aicinājums – strādāsim kopā!  Bija sarakstes ar MK VK, EM, IZM, ZM, ministrijām, tikšanās ministrijās. Mums izlikās, ka tie cilvēki lietas saprot dziļi. Mēs piedāvājām LR amatniecības likumā atzītus un VP komisijas 2030 akceptētus priekšlikumus.

Šī ir pirmā reize, kad  vissenākā  vēsturiskā un funkcionāli neaizvietojamā vērtību radīšanas forma – amatniecība  nav ietverta nevienā valdības dokumentā. Vai tā ir tā solītā reforma?

Mēģināsim meklēt jaunas formas lai pārtrauktu sociālistisko domāšanu Valsts nozīmes dokumentu veidošanā. Pārbaudīsim, vai arī visi politiķi un Valsts prezidents domā tāpat kā  Napa veidotāji, kura vadonis varonīgi solījās par visu atbildēt.

Kā viņš izskaidros, kāpēc visiem amatniekiem ir jāiesaistās darba tirgū, ja pa tiešo var  pārdot savu pakalpojumu vai preci īstajā tirgotavā vai klientiem visā pasaulē? Laba amatniecība necieš lieko.

NAPs  ir izveidots bez Meistariem, visa uzticība ir atdota sadalītam cilvēkam – Kompetentiem  rūpniecībā. Viss notiks tikai centros, valstī izkliedētās meistardarbnīcas nebūs vajadzīgas. Mums tas atgadina padomju laika lozungu - Proletariāts+ visas zemes elektrifikācija= komunisms. Tā lūk!

Ir 4-15 minūtes. Beidzu pats izstudēt NAPu. Taisnība mūsu meistariem, Latvijas attīstība neparedz atjaunot mācekļa darbu pie meistara!

Ir visvisādas profesionālas izglītības formas - interešu, karjeras, iesaistošā, neformālā, formālā, bezdarbnieku un citas, bet bez meistara!

Tā mērķtiecīgi jau 20 gadus neatjaunojam krievu sociālismā iznīcināto, vissenāko, ES valstīs populāro, drošo pilsonisko saskarsmi! Kauns!

Kāpēc visi baidās no duālās izglītības? Meistari māca mācekļiem profesionālu patstāvību. Viņi to bauda ikdienā. Tas var nostiprināt nāciju!

Vairāk kā 20 profesijas mūsu arodskolās nemāca vispār, jo tās var iemācīt tikai pie meistara. Daudzām profesijām arodskolas ir nepiemērotas.

Ko domā deputāti un Valsts prezidents? Daudzi meistari iesaka meistardarbnīcas piereģistrēt ārzemēs. Tur viņi ir godā celti un atzīti.

Jautājums NAP veidotājiem - kāpēc jūs baidāties attīstīt valstī industrijai konkurējošas nozares? Vai tā neveidojas profesiju paverdzināšana?

Attīstības pamats ir daudzveidībā! Primitīva lietu izpratne attīsta primitīvu kultūru. Mūsu priekšlikumi

LAK Priekšlikumi NAP 2020