Valsts prezidents uzsver amatniecības nozīmi Latvijas
reģionu attīstībai
18.03.2013
Pirmdien, 18.martā, Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās
laikā ar Latvijas Amatniecības kameras (LAK) pārstāvjiem tika uzsvērta
amatniecības nozīme Latvijas attīstībai nākotnē, apspriestas šīs jomas
problēmas un iespējamie to risinājumi.
Uzsākot sarunu, LAK pārstāvji informēja par situāciju jomā, uzsverot
iespējamos uzlabojumus, kas ļautu sistēmai funkcionēt pēc iespējas veiksmīgāk.
Viņi sacīja, ka Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 5000 zeļļu un 3000 meistaru, kas
veic 176 dažādus amatus.
Kā joma, kur iespējami visplašākie uzlabojumi, sarunā
tika minēta izglītības iestāžu un meistardarbnīcu sasaiste, apmācot jaunos
amatniekus. LAK prezidents uzsvēra, ka amatniecība un rūpniecība ir savstarpēji
konkurējoši un principiāli atšķirīgi ražošanas veidi, līdz ar to arī
speciālistus šīs dažādajām jomām būtu iespējams sagatavot atšķirīgi. Tika
piedāvāts izmantot Vācijas pieredzi un ieviest duālo apmācību, tas ir, radīt
iespēju jaunietim praktiskās amata prasmes apgūt meistardarbnīcā un paralēli
vienu vai divas dienas nedēļā mācīties vispārīgos priekšmetus (vidusskolas
kursu) profesionālajās skolās. Tādā veidā jaunie amatnieki iegūtu gan
profesionālās izglītības diplomu, gan prasmes, kas nepieciešamas, lai iegūtu
amatnieka kvalifikāciju.
LAK vadība uzsvēra, ka šī brīža profesionālo skolu darbības
modelis atbilst rūpniecības vajadzībām un nerada amatniekus, jo skolās tiek
iegūtas teorētiskas zināšanas par to, kā praktiski būtu jāstrādā. Līdz ar to
diplomētajam profesionālim pēc skolas pabeigšanas šobrīd nākas vēl vismaz trīs
gadus apgūt amatniekam nepieciešamās prasmes. Turklāt skolai nopirkt
nepieciešamos mācību līdzekļus, lai pilnvērtīgi mācītu dažādos amatus, ir neiespējami
to dažādības un dārdzības dēļ.
Valsts prezidents piekrita, ka jāvirzās uz principu, ka pēc
skolas pabeigšanas jaunietis var pildīt attiecīgo amatu, ļaujot jaunietim pēc
iespējas pilnvērtīgāk izmantot laiku. Viņš arī piekrita, ka amata meistars,
kurš aktīvi piedalās tirgū, spēj jauniešiem sniegt zināšanas un prasmes, kas
atbilst tirgus prasībām, reaģējot visprecīzāk uz to izmaiņām. Darba vizīšu
ietvaros Valsts prezidentam sarunās uzņēmēji bieži uzsvēruši, ka profesionālu
un labi izglītotu speciālistu, tai skaitā amatnieku, trūkst. Tādēļ viņš
piekrita, ka izglītības iegūšana kopā ar prasmēm, ko sniegtu meistardarbnīcās,
būtu risinājums, kas ļautu cilvēkiem dzīvot Latvijas laukos, jo tieši tur
visbiežāk ir meistardarbnīcas. Turklāt tā tiktu ietaupīti līdzekļi, kurus
skolām jātērē, iegādājoties mācību līdzekļus.
Tiekoties tika uzsvērts arī amatniecības jomas apguvei
nepieciešamais ilgais laiks. Tādēļ LAK pārstāvji aicināja veidot sistēmu, kad
amatnieka pienākumu nevar veikt cilvēki, kuri tikai kursos ieguvuši sertifikātu
attiecīgajā jomā, taču ne amatnieka kvalifikāciju. Viņi uzsvēra, ja cilvēks nav
vairāku gadu garumā mācījies pie meistara un ieguvis attiecīgu kvalifikāciju,
viņa darbs nevar būt kvalitatīvs, un tas radīs negatīvu priekšstatu par visiem
šajā amatā. Sarunā tika pārrunāti arī pozitīvie piemēri, kas ir Latvijā un no
kuriem iespējams mācīties un veidot veiksmīgāku sistēmu kopumā.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents uzņēmās atbalstīt
amatniecības darbību Latvijā un abas puses vienojās arī turpmāk sadarboties,
veicinot amatu apguvi un jauniešu ieinteresēšanu tajā. Kā pirmais jautājums,
kur Valsts prezidents aicināja LAK aktīvi iesaistīties un sniegt savus
priekšlikumus, ir Profesionālās izglītības likuma izstrādē.
Sarunā ar Valsts prezidentu piedalījās LAK prezidents Vilnis
Kazāks, Skursteņslaucītāju amata brālības vadītājs Māris Bambis, Latvijas
Amatniecības kameras viceprezidente Diāna Karaša; Latvijas namdaru biedrības
vadītājs Tālis Sala un LAK kokapstrādes amatu pārstāvis Mārtiņš Vilde.
