Imantam.

Imant! Mēs abi esam tēvi. Man pagaidām paveicas. Piedod, ka esmu laimīgāks.

Sistēmas izveides vainīgie ir zināmi.

Tie ir LC un PBLA darboņi, kas pirmie veidoja atjaunotās Latvijas valsts politiku.

Viņi parādīja , ka politiķi var nesodīti darīt visu, ko grib, un  ar nozaru profesionāļiem nekas nav jāsaskaņo, un viņu domas nav jāņem vērā. Teica – ar varu un naudu nedalās.

Viņi piespieda vai nopirka ierēdņus un juristus,  kuri lielā mērā izveidoja mūsdienu Latviju, tāda kāda tā šodien ir.

Es zinu, ka daudzi teiks, pie tā darbiņa ir daudzi vainīgie.

Es domāju, ka tā nav!  Galvenā vaina slēpjas tīšā profesionālās izglītības birokratizācijā, dabiskas nozaru profesionālisma realizācijas un pašattīstības bremzēšanā.

1.                  Izglītības ministrijai ir jāpublicē  ministra, MK premjera un partiju vadoņu uzvārdi, kuru iniciatīvas panāca, ka arodskolās likvidēja MEISTARA amatu. Tā arodskolas palika bez paša galvenā, kas raksturīgs šai skolai. Meistaru vietas aizņēma administrācijas draugi ar augstākajām izglītībām.

2.                  Jāpublicē politiskie autori mazo privāto augstskolu dibināšanā. Mazās augstskolas no lielajām izņēma lēti realizējamās profesijas un neatražo zinātnes speciālistus, tā ļoti sarežģot lielo augstskolu budžetu veidošanos un kvalitatīvu studiju procesa nodrošinājumu. (Tas arī būvniecības specialitātēs).

3.                  Jāpublicē idejas autori, kas atdalīja bezdarbnieku un tālākizglītības procesu no Valsts izglītības iestādēm. Izveidoja privātos kantorus, kuri bieži slēdz līgumus ar valsts skolām un paši vēl saņem peļņu.

4.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka privātās iestādes var izdot valsts profesionālās izglītības dokumentu 6 mēnešos ( analoga dokumenta ieguvei valsts skolās jauniešiem jāmācās vairāki gadi).

5.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka profesiju apliecinošā dokumentā var ierakstīt, ka jaunietis ir ieguvis nevis izglītību profesijā, bet kvalifikāciju.

6.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja uzņēmējdarbību nosaukt par komercdarbību. Visbiežāk daudzās profesijās komercdarbība ir tikai viena no uzņēmējdarbības funkcijām.

7.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka uzņēmumus var vadīt jebkurš, bez jebkādas izglītības un profesijas.

8.                  Jāpublicē autori, kuri tīšam profesionālās meistarības vietā sāka lietot  vārdu – karjera. Kompetentie karjeristi ir līdzvainīgi Zolitūdē.

9.                  Sarakstu varam turpināt…

Vienkārši, ja mēs atradīsim  A-partiju vadītājus, B-izglītības ministrus un C- ministru prezidentus, mums būs, ar ko runāt. Viņi atcerēsies arī dokumentu sagatavotājus un lobijus.

Ko mēs viņiem prasīsim? Kāpēc jūs pakļāvāties darba devēju, dažu varas un naudas kāru cilvēku spiedienam, ļāvāt valstī  izveidot tādu izglītības un biznesa tiesisko sistēmu, kuru veido nevis atbildīgi profesionāļi, bet gan nejūtoši un nedomājoši kalpi?

Elementāra funkcionālā analīze parāda, ka vainīgs bija 4. vai 5.  izglītības līmeņa projektētājs, kurš kļūdījās projektējot.

Visvairāk vainīgs bija 3. vai 4. izglītības līmeņa darba vadītājs, kurš neieraudzīja kļūdu rasējumā un pieņēma darbā tādu izpildītāju (2 vai 3 izglītības līmenis), kura tiešas neprasmes dēļ aizgāja bojā tavs dēls, Imant.  Parasti montāžas meistari labi zina un sajūt, ko viņi dara. Lūgsim Dievu  par cietušajiem, …arī par pāri darītājiem, jo  viņiem pietrūka  valsts pieprasītās atbildības. Saņemot kvalifikācijas sertifikātu, cilvēki parakstās par atbildību.

Es pieminēju tikai 8, bet divdesmit gados ar saeimas un MK līdzdalību ir tapuši vairāk kā 20 profesionālismu degradējoši dokumenti.

Kā tas varēja  notikt?

Atmodas sākumā veiklie darba devēji izmantoja sociālismā sagatavotos speciālistus,  jo kvalitatīvu strādnieku netrūka. Darba devēji apvienojās organizācijā, kuru joprojām vada cilvēki, kas privatizēja un veiksmīgi pārdeva savus (Latvijas) uzņēmumus. LDDK spiediena rezultātā IZM, MK un Saeima  ieviesa liberālo kārtību, darbinieku vērtēšanā atsakoties no strādājošo kvalifikācijām. Darba samaksa kļuva par komercnoslēpumu. Meistarības jēdziens tika  aizvietots ar šauru kompetenču visvarenību. Taču aizmirsām, ka kompetenču summa veido  meistarību.

Šobrīd valstī ir izveidota pašpietiekama profesionālās izglītības sistēma, kas gļēvi pakļaujas darba devējiem, kuriem darba tirgū vajag skaistu nosaukumu universālos kareivjus, bez pašcieņas un bez saimnieka instinktiem.

Pats sliktākais ir tas, ka šajā valstiskās neatkarības laikā  cilvēki zaudējuši cerības, negrib izglītoties un sevi apliecināt darbā. Tieši darbā profesijā, kurā katrs redzētu  savu izaugsmi un labākas dzīves sākumu.

Pasapņosim. Pieņemsim, ja vairums strādājošo visās tautsaimniecības nozarēs sastāvētu vismaz vienā savas profesijas biedrībā un valsts  biedrībām uzliktu par pienākumu organizēt savas profesijas un savu  speciālistu izaugsmi, tad lietas kārtotos tradicionāli eiropeiski.

Taču mēs par savu profesiju attīstību paši nemaz nerūpējamies, un darba devēji to deleģējuši ministriju ierēdņiem. Tā mūsu valstī  tika izveidotas IZM izglītības satura, un  izglītības kvalitātes novērtēšanas birokrātijas. Rezultāti ir redzami.

Protams, ja valsts dokumenti neprasa pēc izglītības saņemšanas profesionālo izglītību pārvērst kvalitatīvā praksē, tad arī cilvēkiem nav dotas iespējas iet savā dzīvē kalnup. (Izņēmums ir mediķu un vēl dažu profesiju izglītības un kvalifikācijas iegūšanas kārtība).

Ka jaunajai valdībai būtu jādara?

1)      EM MK uzdevumā izziņo Tautsaimniecības nozaru izveidošanos. To var nošpikot no Igaunijas, tur kopā par profesiju attīstību lemj 16 ražojošās un tērējošās nozares.

2)    Tautsaimniecības nozares izveido Latvijas valsts Tautsaimniecības padomi.

3)      Nozares  (bez politiķu līdzdalības) deleģē tautsaimniecības  padomei, atkarībā no apspriežamo jautājumu līmeņa un satura,  ne tikai nozaru darba devējus, bet arī nozaru  profesiju  izglītotājus un nozaru strādājošo profesiju  pārstāvjus.

4)  Bez Tautsaimniecības padomes (nozaru atbilstošo speciālistu) piekrišanas politiskie lēmumi parasti netiek pieņemti. Tā iesākas  arī politizēto ministriju funkciju profesionalizācija  un profesionālisma atdzimšana valsts līmenī.

Bet kā tad būs ?  Latvijas Amatniecības kamera  jau ilgus gadus vērsusies pie LM, EM, IZM, MK VK,  MK un  Saeimas  ar dažādiem aicinājumiem atjaunot Latvijā tautsaimniecības nozares un nozaru speciālistu kvalifikācijas.  Līdz šim visi mūsu centieni pieminētajās iestādēs ir birokrātiski un politiski aprakti. Ierēdņi un politiķi jūtas visu zinoši un visu varoši.

Imant, atvaino! mēs sajutām, mēs sapratām, bet… mums neizdevās…

Mēs ļoti ceram, ka Tava un ļoti daudzu nelaimes nebūs veltas, tās atnesīs labākas ziņas.

Lieta ir tā, ka izglītība ir tikai ceļa sākums profesijā.

Valstī ļoti daudzām profesijām bez profesionālās izglītības dokumenta obligāti, sistemātiski  ir jāatjauno prakses apliecinājumi visos izglītības līmeņos, gan pašreizējos piecos, gan sagaidāmos astoņos, katras profesijas izglītības līmenī  ir jābūt iekšējai kvalifikāciju  sistēmai. No iesācēja līdz  ekspertam, ir jābūt sertifikātiem,  kuri apliecina strādājošā speciālista spējas uzņemties  atbildību un kvalitatīvi veikt darbus. Tāpat ir jāsertificē materiāli un tehnoloģijas. Par to pirmkārt ir jāuzņemas atbildība pašiem profesionāļiem. Neviens to labāk nepaveiks. Valstij ar likumu ir jānosaka šī uzticība un pārbaudes kārtība. Tas pamazām atjaunos arī strādājošo ieinteresētību un atraisīs censonību.

Jau simto reizi es atkārtoju,- tikai meistarība var radīt kvalitāti, bet kvalitāte rada kultūru. Valsts, kas ar likumu neaizstāv kvalitāti, ir nolemta neveiksmei!

Pielikumā  Igaunijas tautsaimniecības nozaru kvalifikāciju konsilijs. Vilnis Kazāks