Kalti

Kalti

Kalti tāpat kā cirvji ir ļoti seni rīki un tiek piemēroti dažādiem darbiem. Ar kaltiem kaļ ne tikai koku, bet arī kaulu, metālu un citus materiālus. Šodien kaļ arī plast­masas.

Tie ir nepieciešami dažādu do­bumu, ligzdu, rievu, gropju, tapu izveidošanai. Tos pielieto arī nolī­dzināšanai, griešanai, drāšanai, vei­došanai, virpošanai un tamlīdzīgi.

Parasti kaltiem ir divas galvenās sastāvdaļas — metāla sloksne un spals. Metāla sloksne vienā galā tiek asināta, bet otrā veidota kā smaile, uz kuras nostiprina spalu. Starp šīm daļām ir paplatinājums — rēdze. Rēdze neļauj smailei kaļot virzīties spalā.

Lielumi — dažādi. Namdariem būvdetaļu veidošanai nepieciešami pamatīgāki kaļamie rīki nekā mū­zikas instrumentu meistariem. Savu­kārt kaltu asmeņu formu nosaka veicamais uzdevums, piemēram, pusloka rievu ir grūti iekalt ar taisnu kaltu, tāpēc lieto pusapaļas silītes veida un citādākus. Veicot dažādus darbus, amata meistari ir atraduši piemērotākās formas un izmērus saviem darbarīkiem. Interesanti ir apzināties, ka kādreiz kala ar ak­meni, bet tagad kaļ akmeni.

Ikdienā vajadzīgākie un izplatī­tākie ir namdaru, galdnieku, kok­tēlnieku un virpotāju kalti.

Namdaru kalti ir masīvi, vēl pa­visam nesen tos saviem kolēģiem izkala metāla kalēji. Tagad namdaru kaltus ražo rūpnieciski no 6 un 8 mm bieza metāla platumā 16— 25 mm. Spalus namdaru kaltiem pievieno divējādi — ievietojot spala galu kalta sloksnes ligzdā vai arī sloksnes smaili iedzenot spalā. Namdaru kaltus pielieto galveno­kārt dziļu dobumu izkalšanai, tāpēc tos sauc arī par dziļkaltiem. Dziļkaltus asina mazliet strupākus kā tīrkaltus, turklāt gan no vienas, gan abām pusēm. Nereti pirms dziļu dobumu izkalšanas, lai atvieglotu strādāšanu, izurbj vienu vai vairā­kus caurumus. Namdaru kaltu ga­rums ir apmēram 350 mm.

Galdniekiem ir lielāka kaltu daudzveidība. Tos veido no 2 — 4 mm biezām metāla sloksnēm (pla­tums 3—50 mm). Asmens asināša­nas leņķi iesaka no 18 līdz 25°. Galdnieka kaltus iedala vienkāršos (parastos) un gludināmos (tīrāmos).

Vienkāršie kalti tiek veidoti no taisnām metāla sloksnēm; tie domāti seklāku dobumu izkalšanai. Savu­kārt gludināmos kaltus gatavo iz­dobto caurumu tīrīšanai un virsmu gludināšanai. Tiem ir slīpi veidotas maliņas un tos darbina ar rokas spiedienu vai viegliem grūdieniem, nelietojot nekādus sitamos rīkus. Spaliem nav vajadzīgi gredzeni.

Garumu izmēri ir mazāki nekā namdaru kaltiem. Parasti 240— 320 mm. Galdnieki lieto arī dažādus speciālus kaltus, piemēram, viru iestiprināšanai.

Vislielākā kaltu daudzveidība ir koktēlniekiem un virpotājiem. Tas ir saprotams, — sarežģītus darbus ne­var paveikt ar primitīviem un vien­veidīgiem instrumentiem. Tēlnie­cībā un virpošanā nereti pat vienai darba operācijai ir nepieciešami vairāki atšķirīgi kalti.

Koktēlnieku darbos lieto dažādu platumu taisnus, pusloces, trīsstūra un citu profilu kaltus. Lai piekļūtu grūti aizsniedzamām virsmām, kok­tēlnieku kaltus izveido ar lielākām vai mazākām izlocēm.

Virpošanas kaltu dažādību no­saka virpošanas darbu secība — skrubēšana, gludināšana, tīrīšana, nogriešana, dažādu «ārēju» vai «iekšēju» profilu izveid ošana. Šie kalti parasti tiek veidoti pietiekoši gari, lai tos varētu ērti atbalstīt un saturēt.

 Visu kaltu neiztrūkstoša sastāv­daļa ir spals. Tam vienmēr jābūt izturīgam un parocīgam. Spalus izgatavo no cietiem un sīkstiem kokiem — ozola, dižskābarža, skā­barža, kļavas, baltās akācijas, bērza, ābeles u. c. Mūsdienās — arī no plastmasas. Lai spali no sistemātiskiem triecieniem nepārplīstu, to galus nostiprina ar gredzeniem. Kaltu spalu garumu veido pusotras delnas platumā, t.i. 120—150mm. Savukārt resnums jāveido atbilstoši pirkstu garumam. Gatavos spalus noslīpē un pārklāj ar pernicu vai nolako.

Kalšana nav grūts, taču pietiekoši bīstams darbs, kas vienmēr jāveic ar zināmu piesardzību. Jāatceras, ka kalts ir viegls un ass instruments, kuru darbina ar ievērojamu spēku vai triecienu. Tāpēc, lai izvairītos no nelaimes, vispirms detaļas ir jā­novieto uz stabila pamata un cieši jāiestiprina, kā arī jācenšas vienmēr virzīt kaltu tā, lai, nejauši sprūkot, tas virzītos prom no neuzmanīgā kalēja.

V. KAZĀKA teksts un zīmējumi