Žurnālā IR ir izcils raksts (Indra Sprance.Viltus nabagi).13.09.2012. ir - Viltus nabagi
Manas pārdomas raksta sakarā!
Vērtību radīšana un ražošana ir sarežģīts process. Vēl sarežģītāka ir vērtību ražošanas organizēšana valsts mērogā. Eiropas valstīs šo procesu jau divus gadsimtus ilgi veic vērtību ražotāju (profesiju kameru) un politiķu pārstāvju diskusiju kopumi. Parasti ražotāji piedāvā idejas, un politiķi kontrolē, lai daži neveidotu tikai sev izdevīgus noteikumus. Visiem ir jārēķinās ar konkurentiem un valsti.
Arī Latvijā līdz Otrajam pasaules karam pastāvēja, kaut vai sākuma stadijā, tomēr kameru sistēma un Tautsaimniecības padome Tad sekoja divas paaudzes ilga ražošana krievu sociālismā, kas bez privātīpašuma piesaistes bankrotēja. Tagad jauna paaudze mokās ar privātīpašuma un kapitālisma atjaunošanu. Valsts ierēdņi un politiķi neatlaiž, viņi paši grib vadīt ražošanu valstī. Kā sociālismā.
Pēdējā EM Tautsaimniecības padomē diskusijās Bičevska kungs skaidri pateica, detaļās neielaidīsimies.
Pētot topošo NAP 2020, rodas iespaids, ka neveiksmes vēl turpināsies, ja nepanāksim ražotāju un politiķu ietekmes līdzsvaru vērtību radīšanas izlemšanas lietās.
Interešu balansu varētu iegūt nevis EM , bet MK Tautsaimniecības padomē, bet tāda reāli nepastāv.
Kas jādara pašreizējos apstākļos?
Pirmais un galvenais.
Visiem ir jāatzīst, ka reāli mūsu dzīvē pastāv atšķirīgi vērtību ražošanas veidi.
Pie mums šobrīd jārēķinās ar mājražotājiem, profesionālo amatniecību, tradicionālo rūpniecību un moderno robotizēto industriju. Šos ražošanas veidus atšķir ļoti daudzi faktori, bet galvenie ir 1) īpašuma piederība, 2) darba raksturs, 3) profesionālā izglītība. Katram ražošanas veidam ir savas priekšrocības noteiktu darbu veikšanai. Pastāv un ir ieteicama atšķirīgo ražošanas veidu kooperācija, bet ne biznesa tīklu veidošana.
13.09.2012. IR žurnālā ir izcils raksts (Indra Sprance. Viltus nabagi). ir - Viltus nabagi
Raksts atsedz, kā angažēti politiskie lēmumi var būtiski traumēt noteiktas profesijas speciālistu darbu un dzīvi, arī bremzēt profesijas un nozares attīstību. Tas notika tāpēc, ka valsts profesionālās amatniecības vietā skaistumkopšanu uzticēja realizēt industrijai. Skaistumkopšanas darbu raksturs neatbilst industrializācijai. Skaistumkopšanā galveno pievienoto vērtību rada meistara prāta, sajūtu un roku darbs. Un izskatās, ka tā būs līdz pasaules galam. Grūti iedomāties ražīgu mašīnu, kurā iebāzīsim kāju, roku vai galvu. Nelielie tehniskie palīglīdzekļi, ķīmijas produkti un telpas ir nepieciešamas visiem skaistuma kopējiem, neatkarīgi no ražošanas veida.
Zinām, skaistumam ir nozīme, par to pasaulē maksā lielu naudu.
Mūsu valsts atjaunotnes sākumā to ātri saprata bijušie politiķi. Viņi pirmie iebāza kāju MK durvīs un panāca tādus skaistuma salonu akreditācijas noteikumus, lai amata meistariem pietrūktu naudas savus privāto salonu atvēršanai. Bijušie politiķi atrada investorus un izveidoja savu koloniju! Meistari bija spiesti atteikties no savu salonu izveides un doties kolonizatoru kalpībā. Kas no tā iznāca, lasiet žurnālā IR - 13.09.2012.
Rezultātā, tai vietā, lai Latvija šodien lepotos vismaz ar 25 AMATA MEISTARIEM un viņu saloniem un studijām, mēs iepazīstam Ievas Brekses un viņas kompānijas sagādātās nepatikšanas daudziem. Pēc mūsu domām līdzīgas lietas, izvēloties neatbilstošus ražošanas veidus, var atkārtoties arī tagad. Varam prognozēt, ja NAP 2020 paredz valsts attīstību tikai ar industrijas instrumentiem, sekos profesionālās amatniecības un daļēja tradicionālās rūpniecības iespēju nomākšana.
Noskaidrojām, ka ražošanas veidi attīstās savstarpējā konkurencē. Politiski lēmumi nedrīkst traumēt sacensību. Par to jādomā NAP veidotājiem! Visu cieņu Krieviņa kungam, viņš apsolīja, ka atbildēs par rezultātu. Nav šaubu, ka mēs visi gribam labu rezultātu un nevēlam sliktu NAP komandas vadītājam.
Bet kā tas notiks,…atbildēs?
Kas šodien atbild par skaistumkopšanas labāko meistaru likteņiem, viņu sacūkoto dzīvi. Bažīgi ir floristi, restauratori, individuālo pakalpojumu skroderi, un daudzu amatniecisko profesiju meistari. Kāda garantija, ka atkal kāds gudrinieks neveido peļņas industriju uz meistaru pleciem. MK jau eksistē jauni Zemnieku partijas ministru un J. Gaigala kunga izstrādātie profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijas noteikumi. Izrādīsies, ka zirga kalējs, skursteņslaucītājs vai cits amata meistars nevarēs akreditēt savu darba vietu un jāmeklē politiķu pielaulātie kala kungi.
Lasīsim IR un domāsim par grābekļiem un kā no tiem mums NAP-ā un dzīvē izvairīties.
