Vidvuds Beldavs iesaka!
Es ieteicu lasīt rakstu „Tā, ka aizraujas elpa!” jaunākā IR. Sk. http://www.ir.lv/2012/12/19/ta-ka-aizraujas-elpa/viedokli#viedoklis_277644
Vidvuds Beldavs
Mans komentārs par rakstu seko.
Mēs varam būt pateicīgi, ka Latvijai ir izcili zinātnieki, jo zinātne un inovācija ir prioritāri elementi ekonomikas izrāvienam, kas paredzēts NAP 2020. Šajā sakarā nav saprotams izteiciens "pēc krīzes valsts saved kārtībā zinātnes nodrošinājumu". Inovācija ir ceļš ārā no krīzes. Lai šo ceļu būvēt prasa valsts investīciju. Lai gan valdība skandina veiksmi krīzes pārvarēšanā, tā nozīmīgi samazināja zinātnes budžetu no 2012.g. uz 2013.g. Ko šī rīcība saka spējīgiem zinātniekiem kas jau gadiem ilgi ir dzirdējuši, ka valsts savedīs kārtībā zinātnes nodrošinājumu? 2003.g. tika izdots likums, ka katru gadu investīcija zinātnē tiks paaugstināta par 15%. NAP iekļautās prognozes, ka investīciju pētniecībā pacels no tagadējo 0,6% no IKP līdz 1,5% līdz 2020 ir mazāk ticams nekā agrāk pieņemtais likums par 15% palielinājumu katru gadu. Ja nav ticamība valsts rīcība, spējīgākie būs spiesti aiziet, kur tiem maksā godīgas algas par godīgi izdarīto zinātnes darbu. Ja aiziet vel 200, 300 vai 500 prom, tad jautājums nebūs, kas ir zinātnes atdeve Latvijai, kas ir dzirdēts no vairākiem Saeimas locekļiem. Ja nebūs pietiekam zinātnieki, kas dara zinātniskos pētījumus Latvijā, tad nebūs vairs nodrošināta kvalitatīva zinātnes izglītība Latvijā. Ja kādai ģimenei ir bērni ar izcilām spējām, un šie bērni nevar saņemt kvalitatīvu zinātnes izglītību Latvijā, vai nav tad vecākiem pienākums iet tur, kur ir kvalitatīva zinātnes izglītība?
Fakts ir ka Latvijas zinātne ir krīzes stāvokli un nevaram gaidīt kamēr citas krīzes tiek risinātas, lai ķerties pie zinātnes krīzi. Ja neatrisinās zinātnes krīzi, tad izrāviens nebūs iespējams.
Ko varēt darīt 2013.g. lai risināt zinātnes krīzi? Vajadzētu iesākt ar krīzes rīcību plānu un tad Saeimai vajadzētu apstiprināt īpašu budžetu zinātnes krīzes novēršanai. Zinātnes krīzes plāna vajag uzdevumus, kas tiek veikti noteiktā kārtībā, krīzes menedžmenta stilā.
Latvijas zinātne ir labāka nekā varētu spriest no līdzekļiem kas līdz šim ir iegūti no FP7 un citiem fondiem. Spējīgs zinātnieks vienmēr nav vislabākais granta rakstītājs, it sevišķi svešvalodā. Daļējā problēma ir, ka Latvijā zinātniskos projekta piedāvājumus sagatavo paši zinātnieki, bez profesionālu granta rakstītāju palīdzību, kā tas notiek Igaunijā. ES budžets FP7 programmai ir 80 miljardu eiro no 2007-2013. Horizon 2020 budžets no 2014-2020 ir 100 miljardi. Latvijas īpatsvars ES ir 1/250 no tās 500 miljoniem. Latvijas tiesu no Horizon 2020 būtu 400 miljons eiro, vai 57 miljons eiro gadā. Tā kā lielākā tiesa no zinātnisko projekta budžetiem ir algas, Latvijas valsts budžetā ieplūst nozīmīgi līdzekļi no nodokļiem, ko maksāt ar zinātnieku algām. Varbūt laba mēraukla IZM darbam būtu vai Latvija ir dabūjusi savu tiesu no ES zinātnes fondiem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)