Amatnieku meistardarbnīca DZIEDRS. Individuālas durvis var dažādot tipveida mājokļus. Kāpēc ne? Iedomājaties, mūsu pilsētā nav vienādu durvju! Kādreiz līdzīga ideja bija Saldus arhitektam Krūmiņam.
Amatniecība ir pamats industrijām. Remontēts 28.04.2012.
Ejam palīgā Danielam Pavļutam! Top – Dizains ir virsotne industrijām. Gaidiet.
Amatnieciskā ražošana savus saimnieciskos zieda laikus daudzās vietās ir pārdzīvojusi, bet tās iespājas kultūras un daudzu individu attīstības misijā nav zudusi un nekad nezudīs.
Kāpēc tāds drosmīgs apgalvojums? Mēģināšu īsi lakoniski, varbūt iznāks nedaudz plakātiski…
1) Amatnieka meistarība,kura palīdz daudziem izdzīvot katastrofās un krīzēs ir neaizvietojama.
2) Amatniecība ir neaizvietojama arī vēstures pieminekļu saglabāšanā.
3) Tikai amatnieciskie rokdarbi var vispilnvērtīgāk palīdzēt cilvēkiem ar problēmām.
4) Vienmēr būs turīgie indivīdi, kuri vēlēsies sev individuālus, nevis industrijas produktus un pakalpojumus.
5) Teātrī, arhitektūrā, tēlniecībā, daudzās mākslas nozarēs bez amatniekiem neiztikt.
6) Industrijā dizaineriem pirmos paraugus izgatavo amatnieki nevis strādnieki.
7) Vienmēr būs meistari, kuri cilvēciskā godkārē gribēs sevi izpaust individuālā jaunradē.
Īsta meistars ir līderis, kurš sevi jūt saskarsmē ar laiku un materiālu.
Darbā klausoties prāta un sajūtu pavēlēm, fiziski veido derīgas lietas, bauda tapšanu un priecājas par rezultātu. Tas ir milzīgs spēks kuru neizmantot būtu bezjēdzīgi. Amatnieciskās idejas ir augušas nacionālā kultūrā un konkrētā vietā.
Es nerakstu fantāzijas! Neko tādu nekad nevarēs piedzīvot industrijā iesaistītie. Protam, viņiem ir citādi prieki, rūpes, un citāda īpašuma piederība un ieguvumu sadale.
Amatniecības vēsture ir tūkstošiem reižu ilgāka par industriju vēsturi.
Vēsturiski tieši radošo amata meistaru pienesumi ir bijuši izcili nozīmīgi rūpniecības attīstībai.
Amatnieki ir pieraduši, ka industrijas pārņem viņu idejas. Vai Vācijas, Itālijas, Francijas piemēri nav pietiekoši pārliecinoši.
Kāpēc amatniecība ir tik stipra?
Nemitīgi domājoša lietu atrisināšana ir dabas dota misija cilvēkam.
Daba ir ieprogrammējusi kā viena, tā arī daudzu rīcību.
Stulbi ir neizmantot šo dabas programmējumu vai misiju.
Meistari nekad neaizvietos inženierus, tehnologus, dizainerus, ekonomistus, futurologus un reklāmistus.
Taču sadalīto industrijas speciālistu kompetences var un vajag savienot ar amatniecisko profesiju meistaru potenciālu.
Katram savs, bet tikai mums jāiemācās kopā strādāt.
(Vienmēr taču ir bijuši karapulki, izlūki un Tālavas taurētāji, protams, viņi nedrīkst gulēt!).
Tēmas, kuras pēc RTU KKDI pētījumiem varētu būt amatniecības un industrijas kopdarba rezultāts eksporta produktiem.
A. Produkti, kuri veidoti no maz pārveidotiem dabas materiāliem (ekodizains).
1) Dabas materiālu rotaļlietas, rotaslietas, interjeru aksesuāri.
2) Dabas formu un īpašu tehnoloģiju mēbeles.
3) Jaunu konstrukciju, mākslīgi nežāvētu un nelīmētu koka detaļu mājokļi.
B. Produkti, kuri kalpo individa īpatnībām. ("demodizains")
1) Industrijas produktu individualizācija (tjūnings).
2) Modes un skaistumkopšanas produkti.
3) Veselību un rehabilitāciju veicinošie produkti.
4) Pārtika.
Kāpēc mums amatniecība joprojām nav godā?
Līdz šim ieinteresētie politiķi un Ekonomikas un Izglītības ministriju ierēdņi neatzina amatniecību kā vēsturiski izveidojušos patstāvīgu ražosanas veidu. Viņi pakļāvās lielo darba devēju spiedienam, kuri pārmantojuši PSRS īpašumus vēlējās ātru un lielu peļņu, ko cer panākt, ja amatnieki strādās kā strādnieki. Tā nekad nebūs. Lūkojam, kas notiks tālāk! Reformas sāksies vai tām vēl nav pienācis laiks.
Amatniecība PSRS laikos tika iznīcināta, jo meistaram nedrīkstāja piederēt darba rīki, īpašums ražošanai.
Tgad šīs lietas ir sakārtojušās, bet meistardarbnīcas Latvijā neplaukst.
Vaina ir abās pusēs. Valdība ar likumu neaizstāv kvalitāti, bet par meistariem sāk uzdoties neprašas.
Meistardarbnīcu tīkli dod idejas un profesionālisma pamatu industriju attīstībai un patvērumu daudziem robotu izspiestajiem. Reāli tas valstij nemaksā neko!
Organizētie amatnieki aicina politiķus un ierēdņi nebaidīeties, pārtraukt sadarbību ar tiem ierēdņiem kuri ir bezjēgā birokratizējuši valsts pārvaldi un daudzas kultūras, izglītības, kvalifikāciju un kvalitātes vadības funkcijas piesavinājušies sev, pat privatizējuši! Sk. MK noteikumi Nr.852. Prf. izgl. lik. 15 .pants. u.c.
Kāpēc mūsu centieniem tik maz atsauksmju? Vai visi jau prom?
Pasaules guļbūvētāju konference Rīgā 2005. Savedam kopā krievus ar amarikāņiem. Piedalās 14 valstis.
Lauku māja . RTU doktoranta J.Kalniņa vīzija
Zvērests amatam 2011.
Minsteres deklarācija. Latvija paraksta.
RD soliņu konkurss Bukultos. Uzvar Kuldīgas ārodskola un RAV.
Skursteņslaucītāji ar vācu kolēģiem 2011.
Konference Rīgas krēsls. Logo- Kristīne. Kreisajā pusē redzamais masīvais galds meklē īpašnieku, 29387388.
Eiromeistars top! Kreisjā pusē Jurgens Prigls, EACD prezidents, idejas autors. LAK ir viens no EACD dibinātājiem.
Igauņu tautsaimniecības nozares. Uzklikšiniet! Amatniecība 14 ! Latvijā joprojām amatniecība ir konkurentu rūpnieku pārraudzībā! Kāpēc?
Drīkst minēt cik mašīnas redzamas šajā uzņēmumā! Atbildes sūtiet kkdi@inbox.lv
Niks un Reinis ieregulē savērsumus.
Sigita ar dižmašīnu! Viņas mašīna gandrīz sagrāva mūsu mācību korpusu un neatstāja nekādas cerības pērējiem...Redzēsim, kā viņai veiksies Kārķos!
Sacīkšu galvenā organizātore - Madara! 
Visi cieņu! Tālāk redzams Liepnas 3x3 nometnē skolnieka Āra Pūsepa 1/2 dienas laikā izgatavotais pirmais dabiska koka auto! Tūvāk redzams rūpnieciskais paraugs. Sarga darbi redzami tālāk sekojošās bildēs. Diemžēl Āra foto nav. Pievieno pats!
