Amatnieku meistardarbnīca DZIEDRS. Individuālas durvis var dažādot tipveida mājokļus. Kāpēc ne? Iedomājaties, mūsu pilsētā nav vienādu durvju! Kādreiz līdzīga ideja bija Saldus arhitektam Krūmiņam.
Amatniecība ir pamats industrijām. Remontēts 28.04.2012.
Ejam palīgā Danielam Pavļutam! Top – Dizains ir virsotne industrijām. Gaidiet.
Amatnieciskā ražošana savus saimnieciskos zieda laikus daudzās vietās ir pārdzīvojusi, bet tās iespājas kultūras un daudzu individu attīstības misijā nav zudusi un nekad nezudīs.
Kāpēc tāds drosmīgs apgalvojums? Mēģināšu īsi lakoniski, varbūt iznāks nedaudz plakātiski…
1) Amatnieka meistarība,kura palīdz daudziem izdzīvot katastrofās un krīzēs ir neaizvietojama.
2) Amatniecība ir neaizvietojama arī vēstures pieminekļu saglabāšanā.
3) Tikai amatnieciskie rokdarbi var vispilnvērtīgāk palīdzēt cilvēkiem ar problēmām.
4) Vienmēr būs turīgie indivīdi, kuri vēlēsies sev individuālus, nevis industrijas produktus un pakalpojumus.
5) Teātrī, arhitektūrā, tēlniecībā, daudzās mākslas nozarēs bez amatniekiem neiztikt.
6) Industrijā dizaineriem pirmos paraugus izgatavo amatnieki nevis strādnieki.
7) Vienmēr būs meistari, kuri cilvēciskā godkārē gribēs sevi izpaust individuālā jaunradē.
Īsta meistars ir līderis, kurš sevi jūt saskarsmē ar laiku un materiālu.
Darbā klausoties prāta un sajūtu pavēlēm, fiziski veido derīgas lietas, bauda tapšanu un priecājas par rezultātu. Tas ir milzīgs spēks kuru neizmantot būtu bezjēdzīgi. Amatnieciskās idejas ir augušas nacionālā kultūrā un konkrētā vietā.
Es nerakstu fantāzijas! Neko tādu nekad nevarēs piedzīvot industrijā iesaistītie. Protam, viņiem ir citādi prieki, rūpes, un citāda īpašuma piederība un ieguvumu sadale.
Amatniecības vēsture ir tūkstošiem reižu ilgāka par industriju vēsturi.
Vēsturiski tieši radošo amata meistaru pienesumi ir bijuši izcili nozīmīgi rūpniecības attīstībai.
Amatnieki ir pieraduši, ka industrijas pārņem viņu idejas. Vai Vācijas, Itālijas, Francijas piemēri nav pietiekoši pārliecinoši.
Kāpēc amatniecība ir tik stipra?
Nemitīgi domājoša lietu atrisināšana ir dabas dota misija cilvēkam.
Daba ir ieprogrammējusi kā viena, tā arī daudzu rīcību.
Stulbi ir neizmantot šo dabas programmējumu vai misiju.
Meistari nekad neaizvietos inženierus, tehnologus, dizainerus, ekonomistus, futurologus un reklāmistus.
Taču sadalīto industrijas speciālistu kompetences var un vajag savienot ar amatniecisko profesiju meistaru potenciālu.
Katram savs, bet tikai mums jāiemācās kopā strādāt.
(Vienmēr taču ir bijuši karapulki, izlūki un Tālavas taurētāji, protams, viņi nedrīkst gulēt!).
Tēmas, kuras pēc RTU KKDI pētījumiem varētu būt amatniecības un industrijas kopdarba rezultāts eksporta produktiem.
A. Produkti, kuri veidoti no maz pārveidotiem dabas materiāliem (ekodizains).
1) Dabas materiālu rotaļlietas, rotaslietas, interjeru aksesuāri.
2) Dabas formu un īpašu tehnoloģiju mēbeles.
3) Jaunu konstrukciju, mākslīgi nežāvētu un nelīmētu koka detaļu mājokļi.
B. Produkti, kuri kalpo individa īpatnībām. ("demodizains")
1) Industrijas produktu individualizācija (tjūnings).
2) Modes un skaistumkopšanas produkti.
3) Veselību un rehabilitāciju veicinošie produkti.
4) Pārtika.
Kāpēc mums amatniecība joprojām nav godā?
Līdz šim ieinteresētie politiķi un Ekonomikas un Izglītības ministriju ierēdņi neatzina amatniecību kā vēsturiski izveidojušos patstāvīgu ražosanas veidu. Viņi pakļāvās lielo darba devēju spiedienam, kuri pārmantojuši PSRS īpašumus vēlējās ātru un lielu peļņu, ko cer panākt, ja amatnieki strādās kā strādnieki. Tā nekad nebūs. Lūkojam, kas notiks tālāk! Reformas sāksies vai tām vēl nav pienācis laiks.
Amatniecība PSRS laikos tika iznīcināta, jo meistaram nedrīkstāja piederēt darba rīki, īpašums ražošanai.
Tgad šīs lietas ir sakārtojušās, bet meistardarbnīcas Latvijā neplaukst.
Vaina ir abās pusēs. Valdība ar likumu neaizstāv kvalitāti, bet par meistariem sāk uzdoties neprašas.
Meistardarbnīcu tīkli dod idejas un profesionālisma pamatu industriju attīstībai un patvērumu daudziem robotu izspiestajiem. Reāli tas valstij nemaksā neko!
Organizētie amatnieki aicina politiķus un ierēdņi nebaidīeties, pārtraukt sadarbību ar tiem ierēdņiem kuri ir bezjēgā birokratizējuši valsts pārvaldi un daudzas kultūras, izglītības, kvalifikāciju un kvalitātes vadības funkcijas piesavinājušies sev, pat privatizējuši! Sk. MK noteikumi Nr.852. Prf. izgl. lik. 15 .pants. u.c.
Kāpēc mūsu centieniem tik maz atsauksmju? Vai visi jau prom?
No tiem piemēriem, ko es zinu, pašu amata prasmi mūsu attiecīgās skolas māca samērā labi. Bet jauniešiem nav izpratnes un drosmes uzņēmējdarbībā - pēc skolas beigšanas ir vieglāk meklēt algotu darbu (un prasmīgi amatnieki tādu var atrast) nevis uzsākt savu rūpalu. Senos laikos un tur, kur amatniecību neizčakarēja polit-ekonomija, tur rūpals tika nodots no paaudzes paaudzē. Gan amata prasmes, gan uzņēmēja prasmes. Mūsu jaunieši baidās no uzņēmējdarbības. Gribās, bet bail. Es domāju, ka izglītības sistēmā vajag stiprināt uzņēmējdarbības apmācību un MOTIVĒT jauniešus uzņēmējdarbībai. Tad amatnieki būs amatnieki, nevis metīsies par strādniekiem. Būs mazāk bezdarbinieku, vairāk labu uzņēmumu un visa kā kas no tā izriet. Skolās jau it kā māca uzņēmējdarbību, bet ļoti neinteresanti, es pat domāju, ka demotivējoši. Spriežu tikai pēc tā, ko esmu dzirdējis no bērniem. Valsts saka, ka atbalsta uzņēmējdarbību, bet patiesībā atbalsta tikai dažus tos, kas jau ir kļuvuši par tādiem un spēj ar saviem projektiem tikt pie "eiropas fondiem" (kas ir priekš privātā sektora totāli tirgu un attieksmi kropļojošs pasākums ar ilglaicīgu negatīvu ietkmi uz ekonomiku). Eiropas fondus vajadzētu novirzīt uzņēmējdarbības stimulēšanai bērniem jau skolu un pat bērnudārzu vecumā - tad gan pēc 10-20 gadiem redzēsim kā plaukst ekonomika!
AtbildētDzēstArtūrs
Šo komentāru ir noņēmis autors.
DzēstTev taisnība.
AtbildētDzēstAmatniecībā uzņēmējdarbību parasti uzsāk zellis, kad kļūst par meistaru.
Bet amatnieki nekad neuzskatīs sevi par komersantiem! Komercija ir tikai viena procedūra meistara uzņēmuma darbībā. Šobrīd īstu uzņēmēj darbību sacūko mākslīgi izgudrotais komersants.
Vajaga atrast vainīgos un pienaglot šilti pie kauna staba.
Sauksim lietas īstajos vārdos, tad rodas spēks!
Īstie meistari piekrīt Tavai domai, ka valsts un ES naudas sacūko godīgu biznesu.
Meistari saka tā, man pašam patīk pelnīt, man nevajag dāvanas.
Īsti meistari nekad nepazīst bezdarbu.
Internets īpaši plīdz. Tā lūk.
Paldies, Artur!