| Amatniecībā strādā amatnieki | Rūpniecībā strādā strādnieki |
1. | amatniecībā, atkarībā no profesijas rakstura, strādā viens vai daži | rūpniecībā, atkarībā no darbu specifikas, strādā daži, daudzi vai ļoti daudzi |
2. | uzņēmīgs amatnieks bieži var uzsākt darbu ar minimāliem ieguldījumiem | strādniekam ir nepieciešama darba vieta pie darba devēja uzņēmumā |
3. | amatnieki strādājot, nemitīgi domā par darbu amatā un tā pilnveidošanu | strādniekiem tas nav aktuāli |
4 | amatnieki paši plāno un pieņem lēmumus, kā veikt savus konkrētos darbus | rūpniecībā plānošana un lēmumu pieņemšana nav strādnieku lieta |
5 | amatnieki nevienā darba etapā necieš lieko, arī darbu projektēšanu un konstruēšanu veic atbilstoši nepieciešamībai | strādnieki projektēšanu un konstruēšanu neveic, bet apgūst rasējumu lasīšanu un precīzu darbu izpildi |
6 | amatnieki paši veic materiālu aprēķinus un paši tos sagādā | strādnieki ar materiālu aprēķināšanu un sagādi nenodarbojas |
7 | amatnieki nemitīgi darbā paši papildina savas zināšanas, prasmes un atbildību, tas kopā ir - meistarību (gūst brīvību) | strādnieki strādā savās šaurās profesijās, strādnieka zināšanas, prasmes un atbildība tiek ieprojektēta viņa kompetencēs. |
8 | amatnieki darba laiku izvēlas paši | strādnieki strādā pēc grafika, noteiktās maiņās |
9 | amatnieki darba tempu un ritmu (pauzes) izvēlas paši, tas nenogurdina | strādnieku darba tempu un ritmus unificē konveijera noteikumi, daudzus tas nogurdina |
10 | amatniekiem pašiem pieder darbarīki | rūpnīca un inventārs pieder īpašniekam |
11 | amatnieks, atbilstoši profesijai, pats veic visu darba procesu | strādnieks ir specializējies noteiktu darbu etapu veikšanā |
12 | amatnieks darbā atbild par visu amatniecisko procesu | strādnieks darbā atbild tikai par darba daļu |
13 | amata meistars darba procesu bieži kontrolē ar visām maņām | tehnologs rūpniecisko ražošanas procesu kontrolē ar tehniskiem mērījumiem |
14 | amatniecībā visbiežāk nekas nav jāstandartizē, vide un ergonomika nosaka parametrus | rūpniecībā standartizācija ir pamats |
15 | amatnieki gatavo produktus individuālam pasūtījumam vai tirgum | strādnieki piedalās tipveida lielsēriju produktu ražošanā lieltirgošanai |
16 | vairums izejmateriāli amatnieciskā ražošanā ir dabiski produkti | vairums izejmateriāli rūpnieciskā ražošanā ir pārveidoti atbilstoši ražošanas procesam |
17 | ražošanas process amatniecībā ir decentralizēts un draudzīgs dabai | ražošanas process rūpniecībā ir centralizēts un bieži kaitē dabai |
18 | amatnieciski gatavotie produkti ir dabiskāki un draudzīgāki cilvēku veselībai | dabiskie izejmateriāli rūpnieciskajā ražošanā tiek pārveidoti un attālināti no dabiskuma, pastāv lielāks risks lietotāju veselībai |
19 | amatniecība visefektīvāk var palīdzēt cilvēkiem ar veselības problēmām | rūpniecībā ir darbu pozīcijas, kurās ierobežoti var iesaistīt cilvēkus ar veselības problēmām |
20 | amatnieki teorijas un prakses jauninājumus iegūst sistemātiski, ilgstoši darot savu darbu | strādnieki jaunas zināšanas un prasmes iegūst cikliski, apgūstot jaunu produktu ražošanu vai, notiekot ražošanas iekārtu nomaiņai |
21 | amatnieku darbā harmoniski tiek nodarbināts viss ķermenis, amatnieki bieži bauda darbu | strādnieki galvenokārt nodarbina tikai rokas vai prātu, bieži estētika un emocijas traucē |
22 | amatniekiem pēc darba nevajag maksas izklaides | strādniekiem nereti nepieciešamas speciālas procedūras, kas palīdz „atlaist” saspringumu |
23 | amata meistari veido savu darbu rokrakstus, tas veicina viņu produktu individualizāciju un atpazīstamību | strādājot rūpnīcā tas nav iespējams |
24 | amatniekiem ir iespējas pārmantot un attīstīt nacionālās tradīcijas | rūpniecībā nodarbinātajiem to ir grūti izdarīt |
25 | amatniekiem nepieciešama universāla izglītība, skolās apgūstot teoriju un pie meistariem meistardarbnīcās praksi (duālā izglītība) | strādniekiem piemērota šauri specializēta izglītība, kuru var pilnvērtīgi apgūt tikai moderno tehnoloģiju centros sākot no trenažieriem un beidzot uz īstām ļoti sarežģītām un dārgām iekārtām |
26 | amatnieki uzkrātās zināšanas un prasmes var agri ģimenēs nodod bērniem | strādniekiem ir problemātiski bērniem nodot savas zināšanas un prasmes |
27 | amatnieku īpašumus, iekārtotās darbnīcas un darbarīkus var pēcnācēji pārmantot | strādniekiem tas nav iespējams |
28 | pat viduvēji amatnieki nepazīst bezdarbu, jo viegli var atrast darbu krīzes neskārtās valstīs | rūpnīcu strādniekiem bieži draud bezdarbs |
27 | amatnieciskā darbā iegūtās zināšanas un prasmes noder arī sava privātīpašuma pārvaldīšanā un attīstībā | strādniekiem tas nav iespējams |
29 | amatnieki nemitīgi domā, kā maksimāli kalpot klientiem vai tirgum | strādniekam nav jādomā ekonomiskās, estētiskās, ergonomiskās u.c. kategorijās |
30 | amatnieks produkta vai pakalpojuma cenu nosaka pats | strādnieks var diskutēt par algu |
31 | amatniekam alga un peļņa ir kopā, un vienmēr jādomā, ka to sadalīt iztikai un attīstībai | strādniekam alga ir vienīgais iztikas līdzekļu ieguves veids |
32 | gudrs amata meistars var ātri kļūt sabiedrībā cienījams cilvēks
| strādniekam tas ir sarežģīti, īpaši mūsu darba devēju filozofijā, kuri jau 20 gadus neatzīst strādājošo kvalifikācijas un arodbiedrības tās neprasa atzīt
|
33 | amatnieki veido sabiedrības vidusslāni | strādnieki sapņo par to |
34 | valstiskā vai politiskā apdraudējumā, amatnieki cīnās par savu īpašuma saglabāšanu | strādnieki salīdzina darba devēju algas |
35 | amatnieks savu ideju var realizēt bez jebkādas saskaņošanas (tirgum) | strādnieks savu ideju nodod uzņēmuma attīstības nodaļai |
36 | amatnieku pienākumos vienmēr būs amatnieku vēsturisko darbu restaurācija | rūpniecības produktu labošanu veic amatnieki |
37 | amatnieki sadarbojas ar rūpniecību, individualizējot rūpniecisko produkciju, arī gatavojot jaunā dizaina paraugus | strādnieki paši to nespēj |
38 | nākotnes rūpniecībā – robotizācijā, pēc inženieru norādījumiem amatnieki veiks rūpniecisko iekārtu remontus un restartus | nākotnes rūpniecībā tradicionālais strādnieks izzudīs, roboti uzņemas ne tikai fiziskās, bet arī daļu „domāšanas” funkcijas, strādnieki pārkvalificējās par amatniekiem |
39 | laba amatniecība valstī, vairo valsts starptautisko prestižu | laba rūpniecība valstī, vairo valsts starptautisko prestižu, te atšķirību nav. |
40 | produkti ir dārgi un ilgmūžīgi | produkti ir lētāki un īsmūžīgāki |
| Mēs, amatnieki, patiešām redzam atšķirības! | Vai Jūs, rūpnieki, neredziet? Nāciet mums palīgā un pārliecināsim pārgudros pētījumu organizatorus, ka abi ražošanas veidi ir derīgi un pasaulē atzīti. Lai vēlāk nebūtu jākaunas… |
