Amatnieku un strādnieku izglītības, darba un īpašumtiesību salīdzinājums

Amatnieku un strādnieku izglītības, darba un īpašumtiesību salīdzinājums

Mēģināsim izprast dziļāk un plašāk.

Mēs LAK  jaunajiem meistariem  prasījām uzrakstīt atšķirības amatnieciskā un rūpnieciskā ražošanā.

Te mēģinājām sakārtot viņu viedokļus.  Kāpēc tas nepieciešams?

IZM uzdevumā VIAA, LDDS un LBAS veic dārgu pētījumu (2,5 milj. LS)  par profesiju pilnveidi Latvijā. Pētījumā amatnieciskās profesijas  tiek mākslīgi pakļauta rūpniecībai, jo atšķirības neredzot.

	Amatniecībā strādā amatnieki	Rūpniecībā strādā strādnieki
1.	amatniecībā, atkarībā no profesijas rakstura, strādā viens vai daži	rūpniecībā, atkarībā no darbu specifikas, strādā daži, daudzi vai ļoti daudzi
2.	uzņēmīgs amatnieks bieži var uzsākt darbu ar minimāliem ieguldījumiem	strādniekam ir nepieciešama darba vieta pie darba devēja uzņēmumā
3.	amatnieki strādājot, nemitīgi  domā par darbu amatā un tā pilnveidošanu	strādniekiem tas nav aktuāli
4	amatnieki paši plāno un pieņem lēmumus, kā veikt savus konkrētos darbus	rūpniecībā plānošana un lēmumu pieņemšana nav strādnieku lieta
5	amatnieki nevienā darba etapā necieš lieko, arī darbu projektēšanu un konstruēšanu veic atbilstoši nepieciešamībai	strādnieki projektēšanu un konstruēšanu neveic, bet apgūst rasējumu lasīšanu un precīzu darbu izpildi
6	amatnieki paši veic materiālu aprēķinus un paši tos sagādā	strādnieki ar materiālu aprēķināšanu un sagādi nenodarbojas
7	amatnieki nemitīgi darbā paši  papildina savas zināšanas, prasmes un atbildību, tas kopā  ir - meistarību (gūst brīvību)	strādnieki strādā savās šaurās  profesijās, strādnieka zināšanas, prasmes un atbildība tiek ieprojektēta viņa kompetencēs.
8	amatnieki darba laiku izvēlas paši	strādnieki strādā pēc grafika, noteiktās maiņās
9	amatnieki darba tempu un ritmu (pauzes) izvēlas paši, tas nenogurdina	strādnieku darba tempu un ritmus unificē  konveijera noteikumi, daudzus tas nogurdina
10	amatniekiem pašiem  pieder darbarīki	rūpnīca un inventārs pieder īpašniekam
11	amatnieks, atbilstoši profesijai,  pats veic visu darba procesu	strādnieks ir specializējies noteiktu darbu etapu veikšanā
12	amatnieks darbā  atbild par visu amatniecisko procesu	strādnieks darbā atbild tikai par darba daļu
13	amata meistars darba procesu bieži kontrolē ar visām maņām	tehnologs rūpniecisko ražošanas procesu kontrolē ar tehniskiem mērījumiem
14	amatniecībā  visbiežāk  nekas nav jāstandartizē, vide un ergonomika nosaka parametrus	rūpniecībā standartizācija ir pamats
15	amatnieki gatavo  produktus individuālam pasūtījumam  vai tirgum	strādnieki piedalās  tipveida lielsēriju produktu ražošanā lieltirgošanai
16	vairums izejmateriāli amatnieciskā ražošanā  ir dabiski produkti	vairums izejmateriāli rūpnieciskā ražošanā  ir pārveidoti atbilstoši ražošanas procesam
17	ražošanas process amatniecībā ir decentralizēts un draudzīgs dabai	ražošanas process rūpniecībā ir centralizēts un bieži kaitē dabai
18	amatnieciski gatavotie produkti ir dabiskāki  un draudzīgāki cilvēku veselībai	dabiskie izejmateriāli rūpnieciskajā ražošanā tiek pārveidoti un attālināti no dabiskuma, pastāv lielāks risks lietotāju veselībai
19	amatniecība visefektīvāk var palīdzēt cilvēkiem ar veselības problēmām	rūpniecībā ir darbu pozīcijas, kurās ierobežoti var iesaistīt cilvēkus ar veselības problēmām
20	amatnieki teorijas un prakses jauninājumus iegūst sistemātiski, ilgstoši darot  savu darbu	strādnieki jaunas zināšanas un prasmes iegūst cikliski, apgūstot jaunu produktu ražošanu vai, notiekot ražošanas iekārtu nomaiņai
21	amatnieku darbā harmoniski tiek nodarbināts viss ķermenis, amatnieki bieži bauda darbu	strādnieki galvenokārt nodarbina tikai rokas vai prātu, bieži estētika un emocijas traucē
22	amatniekiem pēc darba nevajag maksas izklaides	strādniekiem nereti nepieciešamas  speciālas procedūras, kas palīdz „atlaist” saspringumu
23	amata meistari veido savu darbu rokrakstus, tas  veicina viņu produktu individualizāciju un atpazīstamību	strādājot rūpnīcā tas nav iespējams
24	amatniekiem  ir iespējas pārmantot un attīstīt nacionālās tradīcijas	rūpniecībā nodarbinātajiem to ir grūti izdarīt
25	amatniekiem nepieciešama universāla izglītība,  skolās apgūstot teoriju un pie meistariem  meistardarbnīcās praksi (duālā izglītība)	strādniekiem piemērota  šauri specializēta izglītība,  kuru var pilnvērtīgi apgūt tikai moderno tehnoloģiju centros sākot no trenažieriem un beidzot uz īstām ļoti sarežģītām un dārgām iekārtām
26	amatnieki uzkrātās zināšanas un prasmes var agri  ģimenēs nodod bērniem	strādniekiem ir problemātiski bērniem nodot savas zināšanas un prasmes
27	amatnieku īpašumus, iekārtotās darbnīcas un darbarīkus var pēcnācēji pārmantot	strādniekiem  tas nav iespējams
28	pat viduvēji amatnieki nepazīst bezdarbu, jo viegli var atrast darbu krīzes neskārtās valstīs	rūpnīcu strādniekiem bieži draud bezdarbs
27	amatnieciskā darbā iegūtās zināšanas un prasmes  noder arī sava privātīpašuma pārvaldīšanā un attīstībā	strādniekiem  tas nav iespējams
29	amatnieki nemitīgi domā, kā maksimāli kalpot klientiem vai tirgum	strādniekam nav jādomā ekonomiskās, estētiskās, ergonomiskās u.c. kategorijās
30	amatnieks produkta vai pakalpojuma cenu nosaka pats	strādnieks var diskutēt par algu
31	amatniekam alga un peļņa ir kopā, un vienmēr jādomā, ka to sadalīt iztikai un attīstībai	strādniekam alga ir vienīgais iztikas līdzekļu ieguves veids
32	gudrs amata meistars var ātri kļūt sabiedrībā cienījams  cilvēks	strādniekam tas ir sarežģīti, īpaši mūsu darba devēju filozofijā, kuri jau 20 gadus neatzīst strādājošo kvalifikācijas un arodbiedrības tās neprasa atzīt
33	amatnieki veido sabiedrības vidusslāni	strādnieki sapņo par to
34	valstiskā vai politiskā apdraudējumā, amatnieki  cīnās par savu īpašuma saglabāšanu	strādnieki salīdzina darba devēju algas
35	amatnieks savu ideju var realizēt bez jebkādas saskaņošanas (tirgum)	strādnieks savu ideju nodod uzņēmuma attīstības nodaļai
36	amatnieku pienākumos vienmēr būs amatnieku vēsturisko darbu restaurācija	rūpniecības produktu labošanu veic amatnieki
37	amatnieki  sadarbojas ar rūpniecību, individualizējot rūpniecisko produkciju, arī gatavojot jaunā dizaina paraugus	strādnieki paši to nespēj
38	nākotnes rūpniecībā – robotizācijā, pēc inženieru norādījumiem  amatnieki veiks rūpniecisko iekārtu remontus un restartus	nākotnes rūpniecībā tradicionālais strādnieks izzudīs, roboti uzņemas ne tikai fiziskās, bet arī daļu „domāšanas” funkcijas, strādnieki pārkvalificējās par amatniekiem
39	laba amatniecība valstī,  vairo valsts starptautisko prestižu	laba rūpniecība valstī, vairo valsts starptautisko prestižu, te atšķirību nav.
40	produkti ir dārgi un ilgmūžīgi	produkti ir lētāki  un īsmūžīgāki
	Mēs, amatnieki,  patiešām redzam atšķirības!	Vai Jūs, rūpnieki, neredziet? Nāciet mums palīgā un pārliecināsim pārgudros pētījumu organizatorus,  ka abi ražošanas veidi ir derīgi un pasaulē atzīti. Lai vēlāk nebūtu jākaunas…

Redzams, nepieciešama nopietna ārēja sabiedrības diskusija, lai panāktu, ka IZM un iesaistītie politiķi ieklausās un padomā, vai ir izvēlēti pareizie izpildītāji, ja viņi atšķirības neredz.

Nedrīkstam pieļaut cilvēku „privatizāciju” caur viltīgu izglītības sistēmu, kas sagatavos speciālistus tikai par kalpiem dārgām iekārtām un robotiem, kuri nekad amatniekiem un strādniekiem nepiederēs.

Jau šodien nākotnes pētnieki brīdina, ka visdārgākais robots kļūs lētāks par lētāko strādnieku. Ko darīs no darba atlaistie? Mēs viņus gaidām amatniecībā. Bet kam derēs tāda profesionālā izglītība, kas šobrīd grib mākslīgi samaisīt amatniecisko ar rūpniecisko? Arī mēs jūtamies apdraudēti.  lak@lak.lvn