Vērojums.
Nosūtu Jums savu
vērojumu par visu līmeņu profesiju situāciju Latvijā. Man Saeimas info birojs aizrādīja, ka
vēstules jānoformē pēc noteikta standarta. Taču es vēlos nevis oficiāli ziņot
un gaidīt oficiālas atbildes, bet tikai izteikt savu viedokli. Varbūt kādam noder.
Žēl, ka Saeimai nav attīstīta šāda demokrātiska info forma. Šoreiz izmantoju
savā blogā publicēto vēstuli paziņam Imantam Burvim.
Domāju, ka izglītības
jautājumi prasīs vēl plašākas
diskusijas.
Kas attiecas uz
Zolitūdi, tad ir skaidrs, nav loģiski
ka valsts ir izveidojusi absurdu kārtību, ka daži cilvēki var nodibināt
uzņēmumus vai pat konsorcijus, kuri nav piesātināti ar atbilstošo profesiju
speciālistu un tehnoloģiskiem resursiem, bet tomēr uzvar konkursos. Tad
sekojoši piesaista apakšuzņēmēju rindu. Pēc neliela mana pētījuma Mazās Ģildes
restaurācijā sienas restauratore saņēma tikai 1/10 daļu no plānotās darba
algas. Ja tā, tad atbildību varētu definēt kā biznesa daļu. Ja atbildība nav
definēta likumos, un reāli nesakārto darba vidi, tad tas nozīmē, ka saņemtā
alga, peļņa un citi ieguvumi visām iesaistītām personām uzliek proporcionālu
atbildību un atbilstošu laiku aiz restēm.
Visticamāk, ka jūsu
komisijai būs grūti, jo ir milzīga atšķirība likumu papīru vidē un reālā profesiju
darba vidē. Kā apliecina Igaunijas
pieredze, tur labi darbojās nozaru profesiju biedrību viedokļi politisko lēmumu
pieņemšanā. Mūsu MK trīspušu padomē visi ir atkarīgi no valsts naudas, tāpēc tā
ir tukšā lieta. Bet Latvija visu uztic darba devējiem. Profesiju organizācijas
reāli netiek uzklausītas. Mēs jau pirms krīzes pareģojām, ka daudzas mājas būs
jānojauc. Tagad viņas pašas sabrūk. Bet , tas jau cits stāsts. Te var palasīt...www.google.lv/webhp?sourceid=chrome-instant&ion=1&espv=2&ie=UTF-8#q=nodarbo%C5%A1an%C4%81s%2C%20profesijas%20un%
Ja adrese neveras,
var pamēģināt
lvportals.lv - Nodarbošanās, profesija un meistarība ir
...
Veiksmi godīgā darbā! Vilnis Kazāks.
Zolitudes komisija.
Ceturtdien,
27.novembrī, apstiprināts Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas
komisijas sastāvs. Tajā
darbosies Arturs Kaimiņš (LRA), Mārtiņš Šics (LRA), Kārlis Seržants (ZZS),
Juris Vectirāns (ZZS), Kārlis Krēsliņš (NA), Inguna Rībena (NA), Regīna
Ločmele-Luņova (Saskaņa), Zenta Tretjaka (Saskaņa), Ints
Dālderis (Vienotība), Aleksejs Loskutovs (Vienotība), Inguna
Sudraba (No sirds Latvijai) un Ringolds Balodis (No sirds Latvijai),
kurš ievēlēts par komisijas vadītāju.Pievienoju vēl vēstuli Imantam.
Imantam.
Imant! Mēs abi esam tēvi. Man pagaidām paveicas.
Piedod, ka esmu laimīgāks.
Sistēmas izveides vainīgie ir zināmi.
Tie ir LC un PBLA darboņi, kas pirmie veidoja atjaunotās
Latvijas valsts politiku.
Viņi parādīja , ka politiķi var nesodīti darīt visu,
ko grib, un ar nozaru profesionāļiem nekas nav jāsaskaņo, un viņu domas
nav jāņem vērā. Teica – ar varu un naudu nedalās.
Viņi piespieda vai nopirka ierēdņus un
juristus, kuri lielā mērā izveidoja mūsdienu Latviju, tāda kāda tā šodien
ir.
Es zinu, ka daudzi teiks, pie tā darbiņa ir daudzi
vainīgie.
Es domāju, ka tā nav! Galvenā vaina slēpjas
tīšā profesionālās izglītības birokratizācijā, dabiskas nozaru profesionālisma
realizācijas un pašattīstības bremzēšanā.
1.
Izglītības
ministrijai ir jāpublicē ministra, MK premjera un partiju vadoņu uzvārdi,
kuru iniciatīvas panāca, ka arodskolās likvidēja MEISTARA amatu. Tā arodskolas
palika bez paša galvenā, kas raksturīgs šai skolai. Meistaru vietas aizņēma
administrācijas draugi ar augstākajām izglītībām.
2.
Jāpublicē
politiskie autori mazo privāto augstskolu dibināšanā. Mazās augstskolas no
lielajām izņēma lēti realizējamās profesijas un neatražo zinātnes speciālistus,
tā ļoti sarežģot lielo augstskolu budžetu veidošanos un kvalitatīvu studiju
procesa nodrošinājumu. (Tas arī būvniecības specialitātēs).
3.
Jāpublicē
idejas autori, kas atdalīja bezdarbnieku un tālākizglītības procesu no Valsts
izglītības iestādēm. Izveidoja privātos kantorus, kuri bieži slēdz līgumus ar
valsts skolām un paši vēl saņem peļņu.
4.
Jāpublicē
autori, kuri izdomāja, ka privātās iestādes var izdot valsts profesionālās
izglītības dokumentu 6 mēnešos ( analoga dokumenta ieguvei valsts skolās
jauniešiem jāmācās vairāki gadi).
5.
Jāpublicē
autori, kuri izdomāja, ka profesiju apliecinošā dokumentā var ierakstīt, ka
jaunietis ir ieguvis nevis izglītību profesijā, bet kvalifikāciju.
6.
Jāpublicē
autori, kuri izdomāja uzņēmējdarbību nosaukt par komercdarbību. Visbiežāk
daudzās profesijās komercdarbība ir tikai viena no uzņēmējdarbības funkcijām.
7.
Jāpublicē
autori, kuri izdomāja, ka uzņēmumus var vadīt jebkurš, bez jebkādas izglītības
un profesijas.
8.
Jāpublicē
autori, kuri tīšam profesionālās meistarības vietā sāka lietot vārdu – karjera. Kompetentie karjeristi ir
līdzvainīgi Zolitūdē.
9.
Sarakstu
varam turpināt…
Vienkārši, ja mēs atradīsim A-partiju vadītājus, B-izglītības ministrus
un C- ministru prezidentus, mums būs, ar ko runāt. Viņi atcerēsies arī
dokumentu sagatavotājus un lobijus.
Ko mēs viņiem prasīsim? Kāpēc jūs pakļāvāties darba
devēju, dažu varas un naudas kāru cilvēku spiedienam, ļāvāt valstī
izveidot tādu izglītības un biznesa tiesisko sistēmu, kuru veido nevis
atbildīgi profesionāļi, bet gan nejūtoši un nedomājoši kalpi?
Elementāra funkcionālā analīze parāda, ka vainīgs
bija 4. vai 5. izglītības līmeņa projektētājs, kurš kļūdījās projektējot.
Visvairāk vainīgs bija 3. vai 4. izglītības līmeņa
darba vadītājs, kurš neieraudzīja kļūdu rasējumā un pieņēma darbā tādu
izpildītāju (2 vai 3 izglītības līmenis), kura tiešas neprasmes dēļ aizgāja
bojā tavs dēls, Imant. Parasti montāžas meistari labi zina un sajūt, ko
viņi dara. Lūgsim Dievu par cietušajiem, …arī par pāri darītājiem, jo viņiem pietrūka valsts pieprasītās atbildības. Saņemot kvalifikācijas
sertifikātu, cilvēki parakstās par atbildību.
Es pieminēju tikai 8, bet divdesmit gados ar
saeimas un MK līdzdalību ir tapuši vairāk kā 20 profesionālismu degradējoši
dokumenti.
Kā tas varēja
notikt?
Atmodas sākumā veiklie darba devēji izmantoja
sociālismā sagatavotos speciālistus, jo kvalitatīvu
strādnieku netrūka. Darba devēji apvienojās organizācijā, kuru joprojām vada
cilvēki, kas privatizēja un veiksmīgi pārdeva savus (Latvijas) uzņēmumus. LDDK
spiediena rezultātā IZM, MK un Saeima ieviesa liberālo kārtību,
darbinieku vērtēšanā atsakoties no strādājošo kvalifikācijām. Darba samaksa
kļuva par komercnoslēpumu. Meistarības jēdziens tika aizvietots ar šauru
kompetenču visvarenību. Taču aizmirsām, ka kompetenču summa veido
meistarību.
Šobrīd valstī ir izveidota pašpietiekama
profesionālās izglītības sistēma, kas gļēvi pakļaujas darba devējiem, kuriem
darba tirgū vajag skaistu nosaukumu universālos kareivjus, bez pašcieņas un bez
saimnieka instinktiem.
Pats sliktākais ir tas, ka šajā valstiskās
neatkarības laikā cilvēki zaudējuši
cerības, negrib izglītoties un sevi apliecināt darbā. Tieši darbā profesijā,
kurā katrs redzētu savu izaugsmi un
labākas dzīves sākumu.
Pasapņosim. Pieņemsim, ja vairums strādājošo visās
tautsaimniecības nozarēs sastāvētu vismaz vienā savas profesijas biedrībā un valsts biedrībām uzliktu par pienākumu organizēt
savas profesijas un savu speciālistu izaugsmi, tad lietas kārtotos
tradicionāli eiropeiski.
Taču mēs par savu profesiju attīstību paši nemaz
nerūpējamies, un darba devēji to deleģējuši ministriju ierēdņiem. Tā mūsu
valstī tika izveidotas IZM izglītības satura, un izglītības
kvalitātes novērtēšanas birokrātijas. Rezultāti ir redzami.
Protams, ja valsts dokumenti neprasa pēc izglītības
saņemšanas profesionālo izglītību pārvērst kvalitatīvā praksē, tad arī
cilvēkiem nav dotas iespējas iet savā dzīvē kalnup. (Izņēmums ir mediķu un vēl
dažu profesiju izglītības un kvalifikācijas iegūšanas kārtība).
Ka jaunajai valdībai būtu jādara?
1) EM MK uzdevumā izziņo Tautsaimniecības nozaru
izveidošanos. To var nošpikot no Igaunijas, tur kopā par profesiju
attīstību lemj 16 ražojošās un tērējošās nozares.
2) Tautsaimniecības nozares izveido Latvijas
valsts Tautsaimniecības padomi.
3) Nozares (bez
politiķu līdzdalības) deleģē tautsaimniecības
padomei, atkarībā no apspriežamo jautājumu līmeņa un satura, ne tikai nozaru darba devējus, bet arī nozaru profesiju izglītotājus un nozaru strādājošo
profesiju pārstāvjus.
4) Bez Tautsaimniecības padomes (nozaru
atbilstošo speciālistu) piekrišanas politiskie lēmumi parasti netiek pieņemti.
Tā iesākas arī politizēto ministriju
funkciju profesionalizācija un
profesionālisma atdzimšana valsts līmenī.
Bet kā tad būs ? Latvijas Amatniecības kamera
jau ilgus gadus vērsusies pie LM, EM,
IZM, MK VK, MK un Saeimas ar dažādiem aicinājumiem atjaunot
Latvijā tautsaimniecības nozares un nozaru speciālistu kvalifikācijas. Līdz šim visi mūsu centieni pieminētajās
iestādēs ir birokrātiski un politiski aprakti. Ierēdņi un politiķi jūtas visu
zinoši un visu varoši.
Imant, atvaino! mēs sajutām, mēs sapratām, bet…
mums neizdevās…
Mēs ļoti ceram, ka Tava un ļoti daudzu nelaimes nebūs
veltas, tās atnesīs labākas ziņas.
Lieta ir tā, ka izglītība ir tikai ceļa sākums
profesijā.
Valstī ļoti daudzām profesijām bez profesionālās
izglītības dokumenta obligāti, sistemātiski ir jāatjauno prakses apliecinājumi visos
izglītības līmeņos, gan pašreizējos piecos, gan sagaidāmos astoņos, katras profesijas izglītības
līmenī ir jābūt iekšējai
kvalifikāciju sistēmai. No iesācēja līdz ekspertam, ir jābūt sertifikātiem, kuri
apliecina strādājošā speciālista spējas uzņemties atbildību un
kvalitatīvi veikt darbus. Tāpat ir jāsertificē materiāli un tehnoloģijas. Par
to pirmkārt ir jāuzņemas atbildība pašiem profesionāļiem. Neviens to labāk
nepaveiks. Valstij ar likumu ir jānosaka šī uzticība un pārbaudes kārtība. Tas pamazām
atjaunos arī strādājošo ieinteresētību un atraisīs censonību.
Jau simto reizi es atkārtoju,-
tikai meistarība var radīt kvalitāti, bet kvalitāte rada kultūru. Valsts, kas
ar likumu neaizstāv kvalitāti, ir nolemta neveiksmei!
Pielikumā Igaunijas tautsaimniecības nozaru kvalifikāciju
konsilijs. Vilnis Kazāks
.tif)
