LAK Priekšlikumi NAP 2020


  LATVIJAS   AMATNIECĪBAS  KAMERA

   Amatu iela 5, Rīga, LV – 1050 Tālrunis: 67213007. Fakss: 67358570.   www.lak.lv   lak@lak.lv

   LATVIAN  CHAMBER OF CRAFTS                HANDWERKSKAMMER  LETTLANDS

28.08.2012.                   Nr. 35                                                           Valsts kancelejai                                                

                       
Priekšlikumi NAP 2020 papildināšanai amatniecības nozarē

1) Amatniecisko profesiju attīstībai nepieciešamā duālā izglītība .
Ievietot (NAP -292-9) kā  pretstatu modulārai apmācībai. Tā jau ir tā pati (Latvija – 2030 -159) ideja.
Duālā izglītība Eiropā un pasaulē ir nepārtraukti atzīta, kā lēta, pieejama un efektīga.
Modulārā sistēma  industrijā pielieto strādājošo iztrūkuma apstākļos. Šobrīd daudzi darba devēji labāk izvēlas universālākus, nevis šauri specializētus speciālistus.

2) Amatniecisko profesiju kvalifikācijas - amata meistars nostiprināšana.
(Ievietošanas vietu izvēlas NAP autori).
Mūsuprāt nepieciešama arī citu profesiju speciālistu kvalifikāciju nozīmes īpaša izcelšana.
Valstij ar tiesību aktiem ir jāaizstāv meistarība (sertifikācija), kas rada kvalitāti.
Kvalitāte kā labākas dzīves un kultūras pamats.

3) Meistardarbnīcu tīkla izvēršana, kā vietējo resursu izmantošana, pieejamība izglītībai un pakalpojumiem.
Visticamāk, ievietot pie ( NAP 324) iezīmētām rīcībām (NAP 337, 338 vai 390-7).
Meistardarbnīcu tīkls nodrošina atbalstu cilvēku dzīves un darba stabilizācijai, Latvijas  teritorijas drošībai un kvalitātei, īpaši ārpus industriālām teritorijām.

4) Mēs vēlētos NAPā  teikumu, kas apliecinātu, ka Latvija veicina  konkurējošu ražošanas veidu attīstību, kā pamatu valsts ekonomikai.
Piemēram, rūpniecības un amatniecības, lauksaimniecības un zemniecības, utt. konkurenci.
Ja NAP akcentē tikai industriālo politiku, tad politiķi riskē pazaudēt cilvēkus, kuri par dzīves mērķi ir izvēlējušies amatniecību. Amatniecību līdzīgi iezīmē  arī ( Latvija -2030 - 336 un 371).

5) Mēs vēlētos NAPā  domu, ka, kooperējoties rūpnieciskai industrijai ar amatniecisko individuālo ražošanu, interneta komunikācijas laikā Latvija var iegūt inovatīvus produktus, vienlaikus risinot  vairākas problēmas.
Piemērs: industriāļi saražo ēku nesošās konstrukcijas, kuras arhitekti saskaņo ar klientu, bet  konstrukcijas tiek individuāli aizpildītas ar lauku darbnīcās saražotiem ekoloģiskiem aizpildījuma materiāliem. Tā, pielietojot interneta komunikācijas, iegūtas ekokvalitatīvas būves un panākta nodarbinātību laukos. Līdzīgi iespējama arī dažādu aksesuāru un mēbeļu ražošana.
Uzņēmēji ar kooperāciju veicinātu sava uzņēmuma produktu paplašināšanu un individualizāciju.
Ir nepieciešama VALSTISKA kooperācijas veicināšana.

6) Mēs vēlētos NAPā  stingrāku ziņojumu, ka Latvijā attīstīs un aizstāvēs savu zaļās valsts statusu. Tāpēc jau drīz  ir nepieciešams ieviest viegli uztveramus Latvijas Zaļuma novērtēšanas kvalitātes rādītājus.
Pastāv objektīva nepieciešamība  savus vidi un savus produktus aizstāvēt  ar konkrētību, nepakļaut sevi un klientus reklāmu trikiem un riskiem. Rūpniekiem tas ir tikpat aktuāli kā amatniekiem.
LAK meistari kopā ar RTU doktorantiem ir izstrādājuši priekšlikumus produktu ekokvalitātes  vizualizētam marķierim. Klients, izvēloties preci, vizuāli redz piktogrammu ar produkta kaitējumu dabai un cilvēkam. Šobrīd mūsu pētījumi aptver koka rotaļlietas, aksesuārus, mēbeles un mājokļus. Mēs varētu ielikt savu domu pasaules sakopšanā.

Cieņā,
 
Diāna Karaša,
viceprezidente



Kas amatniecībā jau ir noticis un sasniegts.
1) Izcili sena vēsture ar  nozīmīgiem panākumiem Latvijas teritorijas un valsts saimniecības un kultūras dzīvē.
2) Pārrāvums (apm.1940-1990), kad amatniekam atņēma īpašumtiesības uz darbarīkiem. Amatnieku pārvērta par strādnieku.
3) Atjaunota Amatniecības sistēma, ( biedrības apm.70 biedrībās,  reģistrēt 20 000 un sertificēti 7 500 profesionāļi).
4) Likums par Amatniecību1993, 20008, kas nosaka organizāciju un LAK pašpārvaldes funkcijas, t.s. kvalifikāciju procedūras un meistardarbnīcu reģistru.
5) MK noteikumi 1993, 1998, 2009.par Amatnieciskā ražošanas veida profesijām (to ir 172).
6) LAK  ES- UEAPME biedrs un EACD dibinātāji
7) Pasaulē ILBA biedri. Daudzas  Profesiju biedrības iesaistījušies atbilstoši  ” savās cepurēs”.
8) 1995. gada līgums ar RTU par amatniecības tehnoloģiju un dizaina studiju programmu izveidi RTU.
9) Latvija 2030, (159) mācekļu un zeļļu programmas atbalsts.
10) Latvija 2030, (336 un 371) atbalsts amatniecībai laukos.

RŪPĪGI SEKOSIM !
LŪDZU RAKSTIET ATBALSTA VĒSTULES!    lak@lak.lv

Mūsu pieredze ar NAP

 

Ierosinājums.  

Ierosinājumi par
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP)
prioritāšu pamatojuma ziņojumu


Lai mēs varētu veiksmīgāk apkopot Jūsu komentārus un ierosinājumus, aicinām to formulēšanā izmantot sekojošo formu:

Vārds, uzvārds, pārstāvētā organizācija (ja tāda ir),
e-pasts (vai citas saziņas iespējas)
Vilnis Kazāks.
LAK

vilnis@lak.lv





Ierosinājumi par NAP prioritāšu pamatojuma ziņojumu
Lappuses nr. ziņojumā:

74


Prioritārā joma

Attistības virziens- iespēju vienlīdzība un vidusslāņa veidošanās analīze


Ierosinājums

Attīstīt valstī meistardarbnīcu tīklu, kur meistara vadībā bērni, pieaugušie un seniori var apgūt amatu prasmes un zināšanas


Pamatojums, argumentācija (ne vairāk kā 50 vārdu)



Neformālā izglītības pakalpojuma pieejemība. Paraugs acupriekšā.
Kļūda datos vai informācijā





Aicinām aizpildīt šo formu par katru ierosinājumu atsevišķi.

Ja Jūsu savu ierosinājumu balstāt uz pētījumiem vai datiem, lūdzam norādīt informācijas avotu, pievienot saiti (ja publiski pieejami internetā), vai norādīt, ja šie dati pieejami tikai iestādē par samaksu vai nav pieejami publiski.

Ja Jūsu ierosinājums ir eksperta viedoklis, lūdzu norādīt e-pastu, kā ar Jums, lai diskutētu par Jūsu ierosinājumu.

Ja tiek izteikts vispārējs viedoklis un tas nav strukturēts atbilstoši šai formai, tas tiks pieņemts tikai zināšanai.

Gaidām Jūsu ierosinājumus līdz 2012.gada 27.februāra plkst.17:00 uz elektroniskā pasta adresi pkc@pkc.mk.gov.lv.


Strādāsim kopā!

Pārresoru koordinācijas centrs



 

Paskaidrojumi.
Meistardarbnīcu attīstības nozīme.
(Paplašināts skaidrojums interesentiem).
Laikā no 1991. gada LAK organizētajos meistaru  kursos manis vadītajās nodarbībās topošie meistari  rakstīja pārdomas: 
1.- kāpēc viņi izvēlējās amatniecību kā savu nodarbi, 
2.- ar ko amatniecība atšķiras no rūpniecības, 
3.- darbarīku, darbavietas,  darbnīcas un reklāmas loma viņu profesijās.
Izsaku pateicību par līdzdalību, diemžēl šoreiz publicētajiem aspektiem nepievienoju  konkrētos autorus, bet to izdarīšu topošajā grāmatā par AMATNIECĪBAS atjaunošanu Latvijā. Gaidu no visiem ieinteresētajiem jaunus papildinājumus, un, vēlams,  kopā ar bildēm.
Atvainojiet par nesakoptiem tekstiem un nelielu atkārtošanos.

1. Valsts un pašvaldību intereses.
1.1.Amatnieku meistardarbnīcas ir pamats un apliecinājums pilsoņu  prasmēm un iespējām izmantot vietējos resursus un radīt savdabīgus produktus.
1.2.Meistardarbnīcu apkārtnē automātiski sakārtojas vide.
1.3.Pakalpojumi decentralizējas, pietuvojas klientiem.
1.4..Attīstīts meistardarbnīcu tīkls rada  pamatus kooperācijai.
1.5..Interneta apstākļos var piesaistīt klientus un sadarbības partnerus  no visas pasaules.
1.6.Meistardarbnīcu procesa vērojumi un produkti   piesaista tūristus.

2. Meistardarbnīcu nozīme lauku pagastu un pilsētu ielu attīstībā.
2.1.Meistardarbnīcas iezīmē individuālus akcentus dzīvojamās vides vienmuļībā.
2.2. Sakārto un estetizē vidi, jo klienti izvairās no nesakārtotām vietām.
2.3.Rāda priekšzīmi, vairo censonību un dažiem balto skaudību.
2.4.Ar darbu pavadošiem efektiem - smaržām, skaņām, gaismām rada vietas īpašo intimitāti un uztur vidē savdabību.
2.5.Rada drošības sajūtu, jo apkārtnē dzīvo un strādā meistarīgi cilvēki.
2.6.Nemitīgi atraisa interesi bērniem un …nelāgus nodomus zagļiem.
2.7.Veido vietējās amatnieku kopienas, veicina  personību censonību.
2.8. Piesaista cilvēkus vietai, mazina migrāciju.

3. Īpašumi vieno vietu ar dzimtām, paaudzēm  un ģimenēm.
3.1.Dzimtu  kopības atjaunošana, uzvārdu un  mājvietu akcentēšana.
3.2.Dzimtu amatu  zināšanu un prasmju pārmantošana un attīstība.
3.3.Īpašumu un citu resursu ekonomiska izmantošana.
3.4.Īpašumu un darbnīcu  izveide un sakopšana.
3.5.Dzimtu meistariem  rodas iespējas izveidot  ”sava rokraksta” produktus.

4. Ekonomiskie efekti.
4.1.Aktivizē konkurenci starp amatniecību un industriju, attīsta kvalitāti.
4.2.Attīsta profesiju, tās produktu un pakalpojumu dažādību.
4.3.Provocē mājamatniekus legalizēt darbību un  iziet no ēnu ekonomikas.
4.4.Bezdarba pauzes izmanto vides un tehnoloģiju uzlabošanai.
4.5.Ekonomē laiku darbiniekiem un klientiem, jo daudzas lietas ir kopā.
4.6.Pārbaudīts pamats produktu  tiražēšanas uzsākšanai. Pamats un sākums rūpnieciskai un robotizētai ražošanai.
4.7.Reāla produktu ražošanas kooperācijas iespēju pārbaudes vieta.


5. Izglītojošie efekti.
5.1.Meistardarbnīcas mazu bērnu tuvumā ir viņu sapņu  pasaule.
5.2.Skolniekiem  reāla vieta, kurā iepazīt profesiju dažādību.
5.3.Mācekļiem droša reģistrācija praksei un patīkama vide profesijas apguvei.
5.4.Zeļļiem vieta, kurā apliecināt topošo meistarību profesijā.
5.5.Meistardarbnīcas ir meistaru darba  kultūras spogulis.
5.6.Bezdarbniekiem reāli darbojošs paraugs jaunu iespēju meklējumos.
5.7.Studentiem kārtīga universāla prakses vieta, vieta, kur pārbaudīt studiju darbu ieceres un realizēt kursa darbus un diplomprojektus.
5.8. Meistari savās  meistardarbnīcās veido  skolas, kuras bieži nosauc savā  uzvārdā.

6. Ekoloģiskie efekti.
6.1.Maksimāla enerģijas ekonomija.
6.2.Vietējo materiālo resursu izmantošana.
6.3.Vietējo intelektuālo resursu izmantošana.
6.4.Maksimāla izmešu decentralizācija.

7. Jaunrades vieta.
7.1.Meistara  konstruktīvo jaunatklājumu realizācijas vieta.
7.2.Meistara tehnoloģisko jaunatklājumu  realizācijas vieta.
7.3.Meistara māksliniecisko jaunatklājumu realizācijas vieta.
7.4.Uz jaunradi orientētu meistaru un citu nozaru speciālistu kopdarba vieta.
7.5.Jaunradīto procesu un produktu ekspozīcijas vieta (izstādes).
7.6.Zinātnieku un mākslinieku jaunrades pasūtījumu  realizācijas vieta.
7.7.Visu vietējo iedzīvotāju jaunrades impulsu tracināšanas vieta.

8. Citi efekti (kuri vēl meklē vietu sistēmā).
8.1. Atjaunojas ticība - valsts ievēro un atzīst labākos individuālo darbu veicējus.
8.2. Valstī dabiski decentralizējas  uzņēmējdarbība no vietām, kur praktizējošie meistari ir aizņēmuši darba laukus, jaunie pārvietosies uz neaizņemtām teritorijām.
8.3.Izmantojot internetu, labāko meistaru  meistardarbnīcas iepazīst pasaulē, kā L.Danenbergas floristiku, J.Vaivoda kalumus, H.Stradiņa dabas formas mēbeles, u.c.
8.4.Meistardarbnīcas pasargā no birokrātijas izdomājumiem un  pierāda, ka tieši meistardarbnīcās, pierastā darba vidē, kurā māceklis vai zellis izgatavojis savu kvalifikācijas darbu, var kvalitatīvāk veikt  pārbaudes procedūras, nekā speciāli izveidotajos un no ražošanas apstākļiem attālinātos eksaminācijas centros.
8.5. Labās ziņas:
8.5.1.Pēc RTU ieteikuma  2011.gadā LAK izveidoja jaunu profesiju, - Jauno paraugu izgatavotājs. Latvijā ir un top profesionāļi, kas sagatavoti grūtai cīņai ar nezināmo.
8.5.2. 2012. RTU sāk iekārtot izgudrojumu paraugu izgatavošanas centru, top koka un metāla meistardarbnīcas. Pirmie paraugi jau realizēti. Taču saprotam, ka vairums jauninājumu ir jārealizē tieši reālajā uzņēmējdarbības praksē, meistardarbnīcās.
8.5.3.  RTU kopā ar LAK ir uzsākuši risināt  juridiskos jautājumus, kā sadalīt pienesumus  un atbildību. Ir skaidrs, ka jau šobrīd tieši labāko meistaru meistardarbnīcas var sniegt būtisku palīdzību ne tikai studentiem, bet arī paši sev, pašvaldībām un  pašu valstij. Tieši tāpēc mūsu pašu Valstij ir jāatbalsta šī lieta!
Īsts meistars nekad nebūs viena saimnieka kalps, izņemot sevi.
8.6. Sliktā ziņa. Joprojām amatniekiem un dizaineriem neizdodas iekļūt NAP-ā!


Pieredze.
Latvijas Amatniecības kameras Meistardarbnīcas nolikums

Nolikums pieņemts LAK biedrību vadītāju pilnsapulcē 2000.gada 21.oktobrī

Meistardarbnīca ir materiālā un teorētiskā bāze konkrēta amata apgūšanai un

attīstībai. Tā ir speciāli iekārtota darba vieta,
darba vietu kopums, poligons vai
tml. ar mērķi veikt profesionālu darbību noteiktā amatā.

Meistardarbnīcu var veidot kā privāto, valsts vai dažādu veidu kooperāciju
īpašumu.
Meistardarbnīcas profesionālo gatavību raksturo šādi parametri:
1.
Darbnīca iekārtota atbilstoši darba sanitārajām, darba drošības
tehnikas, higiēnas un sadzīves ētikas prasībām.

2.
Darbnīcas vadītājs juridiski un organizatoriski atbild par bīstamo iekārtu
ekspluatāciju atbilstoši ekoloģijas, ugunsdrošības un darba drošības
prasībām.

3. Darbnīcas atbilstību meistardarbnīcas statusam novērtē Latvijas
Amatniecības kameras profesionālo organizāciju izveidota komisija.

4.
Ja darbnīcā paralēli saimnieciskajai darbībai notiek mācību process:
4.1. mācību procesu vada kvalificēts amata meistars vai viņam
pielīdzināta persona;
4.2. darbnīcas iekārtas, darba mašīnas, materiāli un palīgierīces ļauj
realizēt mācību programmā paredzēto atbilstošā amata prasību
apgūšanu;
4.3. darbnīcā atrodas vispārējais informācijas un literatūras minimums,
kā arī visi nepieciešamie uzskates materiāli;
4.4. praktikants tiek nodrošināts ar mācību procesam atbilstošiem
materiāliem;
4.5. mācību darbnīca var būt sadalīta vairākās telpās, dažādās vietās ar
nosacījumu, ka šis sadalījums netraucē mācību procesa
organizāciju un nori
si;
4.6. mācību darbnīcas var apvienot reģionālajos un amatniecības
mācību centros.
  

Likumdošana. 
6. pants. Latvijas Amatniecības kameras pašpārvaldes funkcijas

Latvijas Amatniecības kamera veic šādas amatniecības pašpārvaldes funkcijas:

1) organizē amatapmācību;

2) nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;

3) reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu un meistardarbnīcu uzskaiti;

4) ved amatniecības reģistru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)
7. pants. Amatniecības reģistrs

Amatniecības reģistrs ir elektroniska datubāze, kurā elektroniski tiek uzturēta informācija par amatniecības uzņēmumiem, amata meistariem, zeļļiem un mācekļiem, kā arī cita ar amatniekiem un amatniecību saistītā informācija.
(24.04.2008. likuma redakcijā)


Jautājumi.

Vai patiešām tikai industrija?

Kāpēc Pārresoru Koordinācijas Centra speciālisti svītro LAK priekšlikumu?

Vai  visi politiķi domā, ka amatniecību un meistardarbnīcas Latvijā nevajag ?



Piemērs

SIA „Grieta 3”
Juridiskā adrese Parka iela 83, Jelgava
Reģ. Nr.43603020964
Konta Nr. LV21HABA0551028614930
Banka A/S Swedbank, Latvija
Floristikas skola – meistardarbnīca GrietaAdrese Čakstes bulvāris 7
Reģ. Nr.2832802813
e-pasts info@ziedipuke.lv
tālr. Par izglītību 26189613
tālr. Par pakalpojumiem 26496164



 


















 

...@NAP2020


Adrese. NAP2020
 Tāda ir adrese, kurā var atrast mūsu valsts politiķu piedāvāto kārtējo nākotnes vīziju.
Lai mēs varētu ieraudzīt savu vietu, lasiet rūpīgi un domājiet, kur un kā šajā dokumentā skaidri un nepārprotami varētu ievietot amatniecību un dizainu. NAP veidotāji  nav ņēmuši vērā mūsu ieteikumus. (Amatniecība, meistardarbnīcas, duālā izglītība un dizains)
Ekonomikas ministrs pateica, ja tevis nav NAP-ā, tad tevis nav vispār. Viņš nejoko.
Dokumentā pagaidām dominē industrijas, amatniecība un dizains  tur vispār nav pieminēts. Mūsu tautas sensenais ražošanas veids, kas lielā mērā veidojis  vides savdabību, un ir arī modernā dizaina pamatā, pagaidām ir ignorēts.


1) Situācija. Mums ir nepieciešams NAP veidotājus pārliecināt, ka mūsdienu Eiropas  sabiedrībā joprojām pastāv dažādi ražošanas veidi, un ir ļoti nepārdomāti, ja neļaujam reāli konkurēt rūpniecībai ar amatniecību un lauksaimniecībai ar zemniecību.  Amatniecība ir konkurētspējīga rūpniecībai, īpaši dabisko materiālu pielietošanā, skaistumkopšanā un restaurācijā un servisā. Internets iedeva amatniecībai jaunas iespējas!
Amatnieku kooperācijas jau ir un varētu būt vēl efektīvākas.
Īpaši efektīgus produktus varam radīt, ja industriālo produktu atsvaidzinām ar individuāliem akcentiem.
LAK sadarbībā ar RTU ir veikusi pētījumus, kuri apliecina nākotnes produktu ekoloģiskās kvalitātes nozīmību. Ir izstrādāti vairāki ekokvalitātes  kritēriji un Latvija varētu būt pionieri ekokvalitāšu precīzā novērtēšanā. Mūsu metode ļauj klientiem  izvēloties preci vai pakalpojumus vienlaikus ērti kontolēt  ieguvumus un zaudējumus cilvēkiem un dabai.
Tas būtu paties izaicinājums.

2) Centralizācija un decentralizācija. Reģioniem ir jāatīstas, tas ir atzīstami, ka tiek veidoti industriālie centri. Taču, ne tiki industriālos centros, bet visā Latvijas teritorijā ir jādzīvo cilvēkiem. Jo vairāk būs viensētas un skrājciemati, jo dabiskāka un drošāka būs mūsu vide. Vides zaļums ir jauzrauga un jākopj.
Meistardarbnīcu tīkls ir absolūti nepieciešams, tieši meistardarbnīcas garantē cilvēku drošību. Tā ir Eiropas pieredze. Vidusslānis veido meistardarbnīcas. Katras valsts  industrijas līmenis var izaugt balstoties galvenokārt uz vietējo meistarību. Meistarība, kvalitāte un kultūra ir saistītas lietas. Ja Latvijā radīsim ārvalstu kapitālam piederošas, neatbilstoši lielas ražotnes, mēs tā ātri iztērēsim savu zaļumu.

3) Profesionālās izglītības sistēmas.   NAPs paredz rūpniecībā  ieviest Latvijā nepārbaudīto,  modulāro profesionālo izglītību, kura bija aktuāla darbaspēka trūkumā (sk.292), šobrīd gan gudrākie indusrtiāļi pievēršas universālākām metodēm. 
Taču  amatniecībā,  mēs iesakām  atjaunot sen pārbaudīto, Eiropas tradicionālo vērtību duālo profesionālo izglītību, tas ir meistara un mācekļa kopdarbību. Tā ir lēta un efektīva vērtība, pārbaudīta daudzos aspektos un joprojām nevainojami darbojās, ir prestiža un atzīta.
Pie tam, daudzas profesijas  pilnvērtīgi var apgūt tikai mācībā pie meistara (floristi, jumiķi, skursteņslaucītāji, akmens cirtēji un mūrnieki, zirgu kalēji, daiļamatniecība un ar mākslu saistītie amati, restaurātori, un tml.)
Pamats duālās sistēmas neatzīšanai ir  dažu iespaidīgu darba devēju neslēptai vēlmei  amatniekus pārveidot par strādniekiem, tas ir, turpināt sociālismu.

4) Funkciju pārdale.Ir jābeidz  profesiju degradēšana ar ierēdņu iejaukšanos nozaru ražošanas veidu  saturā. Profesijas saturs nevar būt konkurētspējīgs ja tas ir  standartizēts, jo arī profesijas atrodas nemitīgā attīstības sacensībā. (Es nerunāju par tehniskiem standartiem). Atšķirīgo ražošanas veidu profesionāļi  kā lielā rūpniecībā un lauksaimniecībā, tā arī  amatniecībā un zemniecībā nodarbinātie,  ir ieinteresēti paši  savas profesionālās izglītības jautājumus risināt. Šos jautājumus  risina uzņēmēju un profesiju biedrības.
Valstij ir jābūt drosmīgai un jāizbeidz IZM satura centra un kvalitātes pārbaudes dienesta "pakalpojumi". Tajos ir daudz lieka un attīstību traucējoša. Piem., pārbaudiet rūpīgi IKVD reģistrus, tur bijušie IZM ierēdņi ir daudz savā labā pastrādājuši.
Valstij patiešām būtu nepieciešamas nelielas akadēmiskas profesiju pētniecības laboratorijas atbilstoši pie LLU un RTU.

5) Valstij ar likumu ir jāatbalsta kvalitāte. Šobrīd pasaule ar modernām komunikācijām redz kā  Latvijas zaļais produkts top konkrētā vidē.  Starptautiski atzīti kvalitātes apliecinājumi ir  materiāliem, procesiem un meistariem, vienalga lielā vai mazā ražošanā viņš strādā.  Šodien ražotājam pašam ir jāpārņem mēdija un izglītotāja, ne tikai plika reklāmas funkcija. Tas būtu Latvijas zīmols.
Rūpnīcās sdalītā darbā  aktuālas ir nodarbnināto kompetences, amatniecībā meistara meistarība rada kvalitāti.
Kvalitāte rada kultūru, kultūra labāku un interesantāku vidi, darbu un dzīvi

6) Dizains. Drošs, ērts un skaists produkts ir labas dzīves pamats. Tādu izvēlas daudzi. Vairums cilvēki pasaulē ir sapratuši, ka nevis lielražotāja un lieltirgotāja peļņa, bet gan klienta ērtības ir vērtības mēraukla. Īpašā cieņā ir dabiski produkti un pakalpojumu individualizācija.
Protams, budžets ir jāpiepilda. Te VIDam varētu palīdzēt, konkurentu pašuzraudzības mehanismi - profesiju biedrības un kameras.

7) Pārstāvniecības kompetences. Mūsu valsts politiskās un biznesa pārstāvniecības ārzemēs  ir jāpiepilda ar Latvijas vadošo ražošanas nozaru  pārzinātājiem. Eksporta nodrošinājums būtu nozīmīga palīdzība ražotājiem.

Šie aspekti pietrūkst NAPā.



Iesvītrotās vietas shēmā norāda uz sadarbības laukiem profesionālai amatniecībai ar rūpniecību un mājražošanu.

Kolēģi! Studējiet NAPu! Sazināmies un 03.09.2012.tiekamies un spriežam kā rīkoties tālāk.