Dzīvi nevar sakārtot ar fantāzijām.

Dzīvi nevar sakārtot tikai ar fantāzijām.

Jau 20 gadus sekojot mūsu valsts politiķu un ierēdņu rīcībai, kuri vada un pārvalda valsti ar ministrijām un to pakļautības mehānismiem, secinām, ka daudzas lietas varētu kārtot labāk. Mēs esam sapratuši, ka  lietas patiešām varētu sakārtot labāk, ja politiķi un ierēdņi   izprastu vērtību radīšanas procesus dziļāk un plašāk.

Katru gadu Latvijas Amatniecības kameras (LAK)  jaunajiem  meistariem  lūdzam uzrakstīt iemeslus, kādēļ viņi izvēlējās darbu amatniecībā, nevis rūpniecībā. Te  sakārtojām  jauno meistaru viņu viedokļus. 

Kāpēc tas nepieciešams?

Mēs saredzam amatniecības attīstībai nopietnu apdraudējumus, jo:

1) V.Dombrovska iepriekšējā valdība nepildīja savu deklarēto solījumu atzīt amatniecību kā īpašu ražošanas veidu.

2)  V.Dombrovska pašreizējā valdība nevienu amatnieku priekšlikumu neiekļāva savā valdības deklarācijā un rīcības plānā.

3) MK izveidotais Pārresoru Koordinācijas centrs nevienu ar amatniecību saistīto priekšlikumu neiekļāva  NAP-ā .

4) Šobrīd IZM uzdevumā VIAA, LDDS un LBAS veic dārgu (2,5 milj.Ls) pētījumu par profesiju pilnveidi Latvijā. Pētījumā amatnieciskās profesijas  tiek mākslīgi pakļautas rūpniecībai, jo atšķirības neredzot. Reāli tas nozīmē amatniecības un rūpniecības ražošanas veida attīstības, konkurences un kooperācijas iespēju ierobežošanu.

Salīdzinājuma pārskats

	Amatniecībā strādā amatnieki	Rūpniecībā strādā strādnieki
1.	amatniecībā, atkarībā no profesijas rakstura, strādā viens vai daži	rūpniecībā, atkarībā no darbu specifikas, strādā daži, daudzi, vai ļoti daudzi
2.	uzņēmīgs amatnieks  var izveidot darba vietu un uzsākt darbu ar minimāliem ieguldījumiem	strādniekam ir nepieciešama darba vieta pie darba devēja uzņēmumā
3.	amatnieki strādājot nemitīgi  domā par darbu amatā kopumā un tā pilnveidošanu. Darbs parāda labāko un attīsta lietu un darītāju	strādnieki domā par konkrētu  operāciju nevainojamu izpildi. Kopumā domāt strādniekiem nav aktuāli. Darbs  prasa  pakļaušanos projektam
4	amatnieki paši plāno un operatīvi pieņem lēmumus, kā veikt savus konkrētos darbus	rūpniecībā plānošana un lēmumu pieņemšana nav strādnieku lieta
5	amatnieki nevienā darba etapā necieš lieko, arī darbu projektēšanu un konstruēšanu veic atbilstoši nepieciešamībai	strādnieki projektēšanu un konstruēšanu neveic, bet apgūst rasējumu lasīšanu un precīzu darbu izpildi
6	amatnieki veic materiālu aprēķinus, izvēli  un tos sagādā	strādnieki ar materiālu aprēķināšanu, izvēli  un sagādi nenodarbojas
7	amatnieki  darbā paši  papildina savas zināšanas, prasmes un atbildību, kopā tas ir - meistarību	strādnieki strādā savās  profesijās, strādnieka zināšanas, prasmes un atbildība tiek ieprojektēta viņa kompetencēs.
8	amatnieki darba laiku izvēlas paši	strādnieki strādā pēc grafika, noteiktās maiņās
9	amatnieki darba tempu un ritmu (pauzes) izvēlas paši, tas nenogurdina	strādnieku darba tempu un ritmus unificē  konveijers, daudziem jāpiemērojas, tas nogurdina
10	amatniekiem pašiem īpašumā  pieder darbarīki un darbnīcas	rūpnīca un inventārs pieder īpašniekam
11	darbā meistars zina, prot un atbild par  visu darba procesu	strādnieks ir specializējies noteiktu darbu etapu (profesiju) veikšanā
12	Amatniecībā profesijas, atkarībā no amatnieciskā produkta vai pakalpojuma   pieprasījuma, dzimst, sadalās vai mirst	Strādnieku profesijas tiek veidotas atbilstoši  rūpnieciskā produkta  ražošanas tehnoloģijām
13	amata meistars darba procesu bieži kontrolē ar visām maņām	tehnologs rūpniecisko ražošanas procesu kontrolē ar tehniskiem mērījumiem
14	amatniecībā  bieži  nekas nav jāstandartizē, klients,  vide un ergonomika nosaka parametrus	rūpniecībā standartizācija ir pamats
15	amatnieki gatavo  produktus individuālam pasūtījumam  vai tirgum	strādnieki galvenokārt piedalās  tipveida lielsēriju produktu ražošanā
16	vairums izejmateriālu amatnieciskajā ražošanā  ir dabiski produkti	vairums izejmateriālu rūpnieciskajā ražošanā  ir pārveidoti atbilstoši ražošanas procesam
17	ražošana amatniecībā ir neliela, decentralizēta un draudzīga dabai	ražošanas  rūpniecībā ir mērogos liela, centralizēta un bieži kaitē dabai
18	amatnieciski gatavotie produkti ir dabiskāki  un draudzīgāki cilvēku veselībai	izejmateriāli rūpnieciskajā ražošanā tiek pārveidoti un attālināti no dabiskuma, pastāv lielāks risks lietotāju veselībai
19	amatniecības ražošanas veida specifika daudzos amatos  visefektīvāk var palīdzēt cilvēkiem ar veselības problēmām	rūpnieciskā ražošanas veidā arī  ir darba pozīcijas, kurās  var iesaistīt cilvēkus ar veselības problēmām. Zināms risks pastāv pašam izpildītājam
20	amatnieki teorijas un prakses jauninājumus iegūst sistemātiski, ilgstoši darot  savu darbu	strādnieki jaunas zināšanas un prasmes iegūst cikliski, apgūstot jaunu produktu ražošanu vai, notiekot  iekārtu nomaiņai
21	Daudzos amatos amatnieku darbā harmoniski tiek nodarbināts viss ķermenis, amatnieki bieži saka - es darbā baudu darbu	strādnieki galvenokārt nodarbina tikai rokas vai prātu,  emocijas traucē
22	Labiem amatniekiem pēc darba nevajag nekādas maksas izklaides	strādniekiem nereti nepieciešamas  speciālas procedūras „atlaist” saspringumu
23	amata meistari veido ”savu rokrakstu”, tas  veicina viņu produktu individualizāciju un ”personas atpazīstamību”	strādājot rūpnīcā tas nav iespējams
24	amatniekiem  ir iespējas pārmantot un attīstīt nacionālās tradīcijas	rūpniecībā nodarbinātajiem to ir grūti izdarīt
25	amatniekiem nepieciešama universāla izglītība,  skolās apgūstot teoriju un pie meistariem  meistardarbnīcās praksi (duālā izglītība)	strādniekiem piemērota  šauri specializēta izglītība,  kuru var pilnvērtīgi apgūt tikai moderno tehnoloģiju centros, sākot no trenažieriem un beidzot uz īstām ļoti sarežģītām un dārgām iekārtām
26	amatnieki uzkrātās zināšanas un prasmes var ģimenēs dot bērniem	strādniekiem ir problemātiski bērniem nodot savas zināšanas un prasmes
27	amatnieku īpašumus, iekārtotās darbnīcas un darbarīkus pēcnācēji var pārmantot	strādniekiem  tas nav iespējams
28	pat viduvēji amatnieki nepazīst bezdarbu, jo viegli var atrast darbu krīzes neskartās valstīs	rūpnīcu strādniekiem bieži draud bezdarbs
27	māceklim darbā iegūtās zināšanas un prasmes  noder arī sava topošā privātīpašuma pārvaldīšanā un attīstībā	strādniekiem  tas nav iespējams
29	amatnieki sadzīvē  nemitīgi vēro un domā, kā maksimāli kalpot klientiem vai tirgum	strādniekam nav jādomā ekonomiskās, estētiskās, ergonomiskās u.c. kategorijās
30	amatnieks produkta vai pakalpojuma cenu nosaka pats	strādnieks var diskutēt par algu
31	amatniekam alga un peļņa ir kopā, un vienmēr jādomā, kā to sadalīt iztikai un attīstībai	strādniekam alga ir vienīgais iztikas līdzekļu ieguves veids, kuru viņam ir grūtāk mainīt nekā amatniekam
32	gudrs amata meistars var ātri kļūt sabiedrībā cienījams  cilvēks, kā Amerikā saka - ”mazais gudrais gigants”	strādniekam tas ir sarežģīti, īpaši mūsu darba devēju politikā, kuri jau 20 gadus neatzīst strādājošo kvalifikācijas, un arodbiedrības tās neprasa atzīt
33	amatnieki veido sabiedrības vidusslāni	strādnieki  to vēlētos, inženieri to var
34	valstiskā vai politiskā apdraudējumā, amatnieki  cīnās par savu īpašuma saglabāšanu	strādnieki salīdzina darba devēju algas
35	amatnieks savu ideju var realizēt bez jebkādas saskaņošanas (tirgum)	strādnieks savu ideju var nodod uzņēmuma attīstības nodaļai
36	daudzas amatnieciski realizējamās profesijas ir mākslu profesiju pamatos: glezniecība, tēlniecība, tērpu modelēšana…	strādniekiem tas nav aktuāli
37	amatnieku pienākumos vienmēr būs amatnieku vēsturisko darbu restaurācija	rūpniecības produktu labošanu bieži veic amatnieki
38	amatnieki  sadarbojas ar rūpniecību, individualizējot rūpniecisko produkciju, arī gatavojot jaunā dizaina paraugus	Strādnieki vieni  paši to nespēj
39	nākotnes rūpniecībā – robotizācijā, pēc inženieru norādījumiem  amatnieki veiks rūpniecisko iekārtu remontus	nākotnes rūpniecībā tradicionālais strādnieks izzudīs, roboti uzņemsies ne tikai fiziskās, bet arī daļu „domāšanas” funkciju, daudziem strādniekiem, projektētājiem  un inženieriem būs  jāpārkvalificējas
40	laba amatniecība valstī vairo valsts starptautisko prestižu	laba rūpniecība valstī vairo valsts starptautisko prestižu, te atšķirību nav. Atšķirība ir apjomos
41	produkti ir dārgi un ilgmūžīgi	produkti ir lētāki  un īsmūžīgāki
42	Amatnieki,  patiešām redzam atšķirības!	Jūs, rūpnieki, neredzat? Nāciet palīgā un pārliecināsim pārgudros pētījumu organizatorus,  ka abi ražošanas veidi ir derīgi un pasaulē atzīti. Lai vēlāk par gļēvulību nebūtu jākaunas…

                                                                                                           

Redzams, mums ir izdevies apkopot pietiekoši daudz interesantu viedokļu. Protams, mēs arī redzam, ka daudzi salīdzinājumi ir jāpēta vēl dziļāk un jāprecizē.

Dažas līdzības ir profesiju attīstības vēsturē un materiālu mācības pamatos.

Galvenās atšķirības ir īpašumtiesībās un atbildībā, no tām izrietošajās ražošanas tehnoloģijās un apmācību metodoloģijā. Iespējams, ka daudzas lietas amatniekiem un rūpniekiem pat vajag  mācīt kopā zem viena jumta, tieši uzsverot  amatniecības un rūpnieciskās ražošanas specifiskās atšķirības. Cilvēkiem, atbilstoši dabas dotumiem, būtu vieglāk izvēlēties sev piemērotāko nodarbes veidu.

Būtībā meistarība ir vajadzīga visiem, tikai rūpnieki pēdējā laikā izvēlas lietot vārdu – kompetences, t.i., sadalīto atbildību. Amatniecībā tā nekad nebūs. Meistars atbild par visu! Ja amats attīstās plaši, un viens meistars vairs netiek galā ar pilnu  atbildību, tad amats dalās, dzimst jauns amats! Tāpēc īsta amatniecība kā vērtību radīšanas process konkretizējas un pieder vienam meistaram. Nevar  rūpnieciski vadīt amatniecību.

Ir iespējama un vēlama sacensība un kooperācija starp šiem ražošanas veidiem.

Redzams, nepieciešama vēl  nopietnāka profesionāļu  akadēmiska diskusija, un mums, amatniekiem un rūpniekiem, ir kopā  jāpanāk, lai  IZM un iesaistītie politiķi ieklausās un padomā, vai NAP izveidē un IZM pētījumos ir bijuši ievēlēti pareizie izpildītāji, ja viņi šīs būtiskās atšķirības neredz. Vai lēmumi tika pieņemti tikai ar politiskiem apsvērumiem -  par katru cenu  kalpot lielrūpniecībai un ”ekonomiskam izrāvienam”? Protams, visu var mainīt,  papildināt un labot. Tas ir steidzami jādara.

Mēs nedrīkstam pieļaut cilvēku „privatizāciju” caur viltīgu profesionālās izglītības sistēmu, kas sagatavos speciālistus tikai par kalpiem dārgām iekārtām un robotiem, kuri nekad Latvijas amatniekiem, strādniekiem un pat īpašniekiem nepiederēs.

Jau šodien nākotnes pētnieki brīdina, ka visdārgāko robotu darbs kļūst lētāks par lētāko strādnieku. Ko darīs no darba atlaistie? Mums jau šobrīd Valsts mērogā ir jānosaka  amatnieciskā un rūpnieciskā ražošanas veida proporcijas.

Reālā dzīve nesastāv tikai no ekonomiskā izrāviena fantāzijām.

Šāda politika apdraud pamatvērtības, t.i., arī amatniecību. Atcerēsimies, ka daudzas tautasdziesmas radās tieši darbā. Vai mūsu dziesma jau nodziedāta? To tā vienkārši nevar atstāt, ka vāji izglītoti cilvēki , bez plaša un  dziļāka skatījuma uz lietām uzņemas izlemt visas tautas likteni.

Domāsim kopā, izstrādāsim metodoloģiju  kā skolot vai patiešām degradēt tos, kas uzdodas par vienīgajiem Latvijas veidošanas gudrīšiem. Veiksmi visiem, arī politiķiem vērtību radīšanas  un tautas saimniecības  zinību un prasmju apguvē!

Tādēļ, patiešām lūdzam savas domas, (tiki bez rupjībām!) atsūtīt  lak@lak.lv vilnis@lak.lv

Dzīves vides režisors

15 gadus  es no Kalniešu mājām pāri Sileņu purvam lūkojos uz šo brīnumu ...

Financenet :: Ziņas - Dzīves vides režisors

Dzīves vides režisors

Uzrunas vietā  2.kursa studentiem,

kuri kompozīcijā sāk mājokļu studēšanu. 2013.28.01.

Intervija no Financenet  2007. gada 26. jūlijā 12:10  

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Amatniecības un Dizaina centra vadītājs un MLĶF asociētais profesors Vilnis Kazāks pārzina mājokļa un sadzīves kultūru, koka konstrukcijas būvēs un mēbelēs, kā arī amatniecības un rūpniecības iespējas kvalitatīvas vides veidošanā. Kopš 90. gadu sākuma, kad viņš tika uzaicināts izstrādāt dokumentus, uz kuru pamata varētu darboties amatnieki, viņš ir arī IZM vecākais referents.

Kazāks darbojas arī Dizaineru savienības valdē, Radošo savienību padomē un ir Latvijas Amatniecības kameras (LAK) prezidents. Profesors saka – viņa dzīvesstāsts līdzinās īstam veiksmes stāstam un viņš ir laimes bērns.
- Mans ceļš uz amatniecību sākās jau dzimtajās “Kalniešu” mājās Valkas rajonā: domāju, ka dzīve viensētā, dabiskā vidē, kur bija daudz lietu no koka un kur pats darbojos ar koku, iegūlās zemapziņā. Es savu lietu ieraudzīju uzreiz. Nevaru iedomāties sevi strādājam ar metālu vai akmeni. Lai gan pēc dienesta padomju armijā gribēju studēt arhitektūru RPI, tur divus gadus pēc kārtas neizturēju konkursu, tāpēc iestājos tagadējās LLU Meža fakultātes Kokapstrādes nodaļā. Biju absolvējis Cēsu arodvidusskolu, kur ieguvu galdnieka kvalifikāciju, tāpēc studijas nesagādāja grūtības. Studijas beidzot, turpināju strādāt augstskolā. 1987. gadā kā vecākais pasniedzējs sāku darbu Latvijas Valsts universitātē. Bet jau 1996. gadā LAK vērsās pie RTU un teica – amatniecības sfēra Latvijā ir fantastiska, mēs varētu paveikt brīnumus, ja amatniecībai pievienotu universitātes zināšanas. RTU un LAK noslēdza līgumu, ka RTU veidos teorētisko studiju bāzi, bet LAK nodarbosies ar praksi. Rezultātā RTU jau desmit gadus pastāv koka dizaina specialitāte.

- Kā jūs nokļuvāt IZM? - 1991. gadā Jelgavā Pēc Latvijas Mājturības institūta parauga (šāds institūts pirmās Latvijas brīvvalsts laikā darbojās Kaucmindē) nodibinājām kustību, kam vajadzēja popularizēt latvisko dzīvesziņu. Taču LLU šī ideja tika pilnībā izniekota. Tā laika izglītības un zinātnes ministrs Andris Piebalgs teica - nāc pie manis, sataisi likumu, kas tev ļauj strādāt! Es ierados IZM. Visu, ko mēs tagad darām amatniecībā, mēs darām, balstoties uz likumu bāzes, tāpēc tā nenīkuļo. Amatniecībā ir definētas karjeras kāpnes – māceklis, zellis, meistars. Turpretī rūpnieciskajā ražošanā šādu kvalifikācijas pakāpju nav. Rūpnieciskā ražošana šobrīd pazemo Latvijas speciālistu. Darba devējs ir tiesīgs noteikt samaksu par attiecīgo darbu pēc savas patikas. Cilvēkiem ir atņemta iespēja sevi pierādīt un kāpt pa kvalifikācijas kāpnēm. Daudzi varbūt nebrauktu uz Īriju, ja ieklausītos, ko mēs runājam.
- Kāda ir jūsu pētījumu galvenā tēma? - Latviskais dzīvesveids, latviskā māja. Videi ir fantastiska nozīme – vide darbojas pat tad, kad tu guli. Tiklīdz tu atver acis, tu kaut ko redzi – ornamentus, rakstus vai nabadzību. Un ne vienmēr vajag naudu, lai sakārtotu vidi. Ciemati, kas top visapkārt Rīgai, ir viens no sliktākajiem dzīves telpas veidiem. Kaut arī reklāmas vēsta, ka tie ir ekskluzīvi dzīvokļi unikālā vietā, tas ir ārkārtīgi neveselīgs dzīvesveids. Piemēram, Baltezera ciematu mēdz dēvēt par demokrātijas kapiem. Ja skatās no attāluma, tie tiešām izskatās kā poļu kapi – mazas pelēcīgas būdiņas, kas blīvi sarindotas viena pie otras. Vērtējot vizuāli, cilvēki dzīvo ļoti bagātās mājās, taču konstruktīvi mājas ir uztaisītas no vislētākā un visnejaukākā materiāla. Manuprāt, agri vai vēlu tie cilvēki sapratīs, ka viņi ir pamatīgi apkrāpti – viņu dzīves vidē nav ne vēsts no dabas materiāliem un mājības. Ja kāds apgalvo, ka mājība ir individuāls akts, es viņam nepiekrītu. Mūsu pētījumi un pieredze liecina, ka mājas vide un personība mijiedarbojas, arī vide veido personību. Nav tā, ka bērns, kurš aug konkrētā vidē, iznākot no tās ārā, var dzīvot kurā katrā vietā. Esmu apbraukājis dažādas ģeogrāfiskās zonas un redzējis jurtas un smilšu mājas. Varu apgalvot, ka reģions, kurā tu dzīvo, tev uzliek savu pienākumu – meklēt līdzīgu vai identisku dzīves vidi. Mediķi apgalvo, ka fiziskā vide tiek fizioloģiski uztverta un psiholoģiski novērtēta. Ja apkārtējā vide ir neitrāla un nedarbojas, tā „neiekustina” tavu fizioloģiju, un reakcijas nenotiek - smadzenes nestrādā. Tās atmirst. Tāpat kā baudas. Tāpēc nekas nevar būt sliktāks par eiroremontu un minimālismu, ko pašlaik piedāvā bizness. Modernajam biznesam ir mazs sakars ar patiesajām vērtībām. Tās ir biznesa vērtības. - Kādai jābūt ideālai mājai? - Māja ir jāuztver kā publiska vērtība, kā personības pašizpausmes sastāvdaļa un dzīves panākumu atslēga. No tā, cik ērti cilvēks dzīvo mājā, ir atkarīga viņa attieksme pret sabiedrību. Skaista arhitektūra mājā nav svarīgākais, daudz svarīgāk ir saskaņot mājas arhitektūru ar ģimenes locekļu ikdienas pienākumiem. Būtībā mums būtu nepieciešama pilnīgi jauna specialitāte – cilvēka dzīves režisors. Ja cilvēkam nav laika rūpēties par mājas celtniecību, cilvēka dzīves režisors gadu vai divu gadus varētu pētīt, ko potenciālais mājas īpašnieks ikdienā dara, cik viņam ir ģimenes locekļu, kādi ir viņu dzīves cikli, saskarsmes iespējas. Pētot, ko šie cilvēki dara, viņš izdibinātu katra ģimenes locekļa ideālo dzīves telpu un varētu prognozēt, kas notiks pēc 20 gadiem. Kad ir veikts izpētes darbs un uzklausītas vēlmes, dzīves režisors varētu piemeklēt trīs četrus šim darbam piemērotus arhitektus un konkursa kārtībā noteikt, ar kuru no viņiem sadarboties. Pagaidām pasaulē nav šādas specialitātes. Mēs vēl neesam tam gatavi.
- Ko jūs cenšaties iemācīt saviem studentiem? - Cenšamies veidot izpratni par lietām, to skaistumu un filozofiju, iemācīt dizaina pamatus ar vizualizācijas palīdzību un izmantojam iespēju matemātiski un telpiski interpretēt tēlus. Lai gan darbs ar datoru ir mūsdienu amatnieku priekšrocība, mana pieredze saka – līdzās darbam ar datorprogrammām, amatniekiem jāizmanto tauste. Tāpēc mēs veidojam dažādus konstrukciju maketus un modeļus. Sākumā studenti pret to protestēja, taču šāda apmācības metode ir ļoti iedarbīga – kļūdas uzreiz var redzēt, un no kļūdām studenti mācās.




Tā izskatās maketi.


Studenti manā vadībā apgūst četrus kursus - kompozīciju, konstrukciju, radošo darbu un projektēšanu. No pirmās studiju dienas viņi vērtē citus un paši sevi – viņi liek atzīmes sev un citiem un mācās aizstāvēt savu ideju. Tā ir spēle. Viens students var iejusties, piemēram, kāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja lomā – situācijā, kad pie viņa ir atnācis dizaineris, kurš grib pārdot ne īpaši augstas kvalitātes darbu. Otrs students iejūtas dizainera lomā un savu ideju aizstāv. Studenti saprot, ka šāda veida treniņš universitātē vēlāk ir milzīgs trumpis ražošanā. Sociālismā modes lieta bija darba audzināšana, tagad darba devējs neinteresējas par to, ka tu esi jauns un tev trūkst pieredzes. Parasti saka – labs dizaineris rodas pēc 40 darba gadiem, labs arhitekts – pēc 50 gadiem. Tie nav joki, jo mums darbā jāizvērtē ļoti daudzi aspekti un jāizjūt detaļas. Un tam vajadzīgs laiks un pieredze. Bez pedagoģijas un studentu apmācības metodoloģijas ļoti svarīga manā darbā ir jaunrade, kas sastāv no radošās darbības mākslā un no radošās darbības pētniecībā. Kā dizaineris es varu uztaisīt jaunu formu, bet kā pētnieks es varu atklāt jaunu īpašību materiālam. Man ir paveicies – man ir izdevies to visu savienot. Lai gan esmu asociētais profesors RTU, esmu aizstāvējis arī amatnieka meistartitulu. Es varu strādāt kā galdnieks. Šobrīd, strādājot amatniecībā, es varētu nopelnīt pat vairāk nekā, strādājot kā profesors universitātē. Taču pētniecība un dizains ir ļoti interesantas nodarbošanās. Un mani piesaista darbošanās abās sfērās.

- 2007. gadā jau ceturto reizi jūs Latvijā rīkojāt lielu starptautisku zinātniski – praktisko guļbūvju un koka konstrukciju būvniecības konferenci, kurā pulcējās nozares zinātnieki un praktiķi no visas pasaules. - Šogad konference no 2. līdz 7. jūnijam amatnieku gadatirgus laikā noritēja Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un kļuva par neaizmirstamu piedzīvojumu kolēģiem no desmit valstīm. Savukārt 2005. gadā mums kopā ar studentiem un s/o „Vecie bebri” konferencē izdevās sapulcināt 14 valstu profesionāļus, to skaitā arī Krievijas un Amerikas speciālistus. Pirmajā dienā konferences dalībniekiem organizējām ekskursiju - septiņi autobusi apbraukāja 50 labākās guļbūves Latvijā. Ekskursijas sākumā viņiem visiem deguni bija gaisā, bet kad vakarā viņi sapulcējās pēdējā apskates objektā - Krasta ielas „Lido”, deguni jau bija lejā. Viņi saprata, ka Latvijas labākie koka nami ir pasaules klases būves. Skotijas Koka māju asociācijas pārstāvji izteica vēlmi mācīties pie mūsu meistariem, jo viņi uzskata, ka Latvijas guļbūvju būvnieki šobrīd ir lielvalsts statusā Eiropā. Angļi pēc konferences ļoti sarosījās. Viņi mūs uzaicināja vizītē uz Kembridžas Universitāti, kur mēs abi ar dēlu lasījām referātu par amatniecības attīstību Latvijā. Daudzos pasaules reģionos koka māja ir vissenākais cilvēku mājoklis. Mēs vairs nevaram precīzi atšifrēt koka mājokļu sākotni, bet mums ir dota brīnišķīga iespēja pētīt to attīstību un pilnveidi gan savā zemē, gan pasaulē.

                                                Konference un izstāde Rīgas krēsls 2007.

- Kādus projektus jūs vēl realizējat? - LAK realizē ļoti daudzus projektus, un LAK projektos ir iesaistīti arī mani studenti. 2007. gada 4.- 7. oktobrī starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, izstādes „Baltic Furniture 2007” laikā norisināsies plenērs un zinātniska konference „Rīgas krēsls 2007”. Projekta mērķis ir saaicināt vienkopus Rīgā labākos krēslu meistarus no visas pasaules, lai viņi veidotu katrs savu neatkārtojamu krēslu, tādu, lai tajā būtu redzamas gan meistara personības, gan valsts nacionālās iezīmes. LAK ieguva arī Phare finansējumu projekta „Rīgas Amatizglītības centra attīstība” realizēšanai. Lai palīdzētu jauniešiem ar īpašām vajadzībām iegūt pirmā līmeņa profesionālo izglītību, LAK Amatizglītības centrā Bukultos tika izveidota Amatu apmācības skola bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kurā amata meistari palīdz šiem audzēkņiem atrast sev piemērotāko profesiju. Ir pierādījies, ka amatniecība šiem cilvēkiem var palīdzēt atrast dzīvē savu vietu un pelnīt iztiku.



- Kādu jūs redzat savu specialitāti RTU perspektīvā? - RTU nav lielas pieredzes darbā ar koku un dizainu, taču domāju, ka šī joma attīstīsies. Mums tikai būs jāpierod pie dažādiem jauninājumiem. Ir grūti iedomāties laboratoriju, kurā varētu izpētīt dizainu. Vide jārada meistardarbnīcās, kur laboratorijas pētījumi pārvēršas par produktu. Nelaime tā, ka meistardarbnīca nav zinātniska struktūrvienība. RTU esam pieraduši, ka viss ir jāpierāda ar matemātiskām metodēm. Ja pēkšņi viens pasaka – es vienkārši redzu, kā būs! – un ja viņš sauc sevi par mākslinieku, uzaudzē bārdu un domīgi kustina žokli, ir skaidrs, ka viņš ir dīvainis. Taču, lai uzlabotu Latvijas produktu, būs nepieciešamas abi divi: gan domātājs, gan mākslinieks. Ar domātāju vien sen jau ir par maz, jo viņš parasti var izdomāt racionālas lietas, kas neaizskar dvēseli.
Amatniecības pieredze ir 50 reizes lēnāka, nekā zinātniskā pieredze, bet zinātniskie pētījumi ir arī 50 reizes nedrošāki. Amatniekiem ir milzīga pieredze, tāpēc viņu izstrādājumi ir ļoti droši. Ieņemot LAK prezidenta amatu, man ir pieejami vislabāko Latvijas meistaru reģistri. Nepieciešamības gadījumā es varu dabūt pašu labāko meistaru viedokli par pētījumu rezultātiem. Šie amatnieki momentā pateiks, ja pētījumā kaut kas būs nogājis greizi, jo tā nav atomfizika, tā ir dzīves vide. Un tas man ļoti palīdz. Es visu laiku jūtos drošs par to, ko es daru.
Pagājuši vairāk kā pieci gadi!  Lielos vilcienos vis ir tāpat.

Visiem veiksmi jaunajā studiju semestrī!
Vilnis.

Tā mēs sākam...

Noorganizējām konferenci 2005. gadā kurā satiku pasaules klases meistarus, attēlā no Vācijas, Jaunzelandes, Amerikas, Latvijas ...kopā no 14 valstīm!

                                http://www.youtube.com/watch?v=Gy26ZRFR5Qk&lr=1

Tā strādā un domā mūsējie