Amatniecība un amatnieki Latvijā. Vilnis Kazāks.: Dzīves vides režisors

15 gadus es no Kalniešu mājām pāri Sileņu purvam lūkojos uz šo brīnumu ...

Financenet :: Ziņas - Dzīves vides režisors

Dzīves vides režisors

Uzrunas vietā 2.kursa studentiem,

kuri kompozīcijā sāk mājokļu studēšanu. 2013.28.01.

Intervija no Financenet 2007. gada 26. jūlijā 12:10

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Amatniecības un Dizaina centra vadītājs un MLĶF asociētais profesors Vilnis Kazāks pārzina mājokļa un sadzīves kultūru, koka konstrukcijas būvēs un mēbelēs, kā arī amatniecības un rūpniecības iespējas kvalitatīvas vides veidošanā. Kopš 90. gadu sākuma, kad viņš tika uzaicināts izstrādāt dokumentus, uz kuru pamata varētu darboties amatnieki, viņš ir arī IZM vecākais referents.

Kazāks darbojas arī Dizaineru savienības valdē, Radošo savienību padomē un ir Latvijas Amatniecības kameras (LAK) prezidents. Profesors saka – viņa dzīvesstāsts līdzinās īstam veiksmes stāstam un viņš ir laimes bērns.
- Mans ceļš uz amatniecību sākās jau dzimtajās “Kalniešu” mājās Valkas rajonā: domāju, ka dzīve viensētā, dabiskā vidē, kur bija daudz lietu no koka un kur pats darbojos ar koku, iegūlās zemapziņā. Es savu lietu ieraudzīju uzreiz. Nevaru iedomāties sevi strādājam ar metālu vai akmeni. Lai gan pēc dienesta padomju armijā gribēju studēt arhitektūru RPI, tur divus gadus pēc kārtas neizturēju konkursu, tāpēc iestājos tagadējās LLU Meža fakultātes Kokapstrādes nodaļā. Biju absolvējis Cēsu arodvidusskolu, kur ieguvu galdnieka kvalifikāciju, tāpēc studijas nesagādāja grūtības. Studijas beidzot, turpināju strādāt augstskolā. 1987. gadā kā vecākais pasniedzējs sāku darbu Latvijas Valsts universitātē. Bet jau 1996. gadā LAK vērsās pie RTU un teica – amatniecības sfēra Latvijā ir fantastiska, mēs varētu paveikt brīnumus, ja amatniecībai pievienotu universitātes zināšanas. RTU un LAK noslēdza līgumu, ka RTU veidos teorētisko studiju bāzi, bet LAK nodarbosies ar praksi. Rezultātā RTU jau desmit gadus pastāv koka dizaina specialitāte.

- Kā jūs nokļuvāt IZM? - 1991. gadā Jelgavā Pēc Latvijas Mājturības institūta parauga (šāds institūts pirmās Latvijas brīvvalsts laikā darbojās Kaucmindē) nodibinājām kustību, kam vajadzēja popularizēt latvisko dzīvesziņu. Taču LLU šī ideja tika pilnībā izniekota. Tā laika izglītības un zinātnes ministrs Andris Piebalgs teica - nāc pie manis, sataisi likumu, kas tev ļauj strādāt! Es ierados IZM. Visu, ko mēs tagad darām amatniecībā, mēs darām, balstoties uz likumu bāzes, tāpēc tā nenīkuļo. Amatniecībā ir definētas karjeras kāpnes – māceklis, zellis, meistars. Turpretī rūpnieciskajā ražošanā šādu kvalifikācijas pakāpju nav. Rūpnieciskā ražošana šobrīd pazemo Latvijas speciālistu. Darba devējs ir tiesīgs noteikt samaksu par attiecīgo darbu pēc savas patikas. Cilvēkiem ir atņemta iespēja sevi pierādīt un kāpt pa kvalifikācijas kāpnēm. Daudzi varbūt nebrauktu uz Īriju, ja ieklausītos, ko mēs runājam.
- Kāda ir jūsu pētījumu galvenā tēma? - Latviskais dzīvesveids, latviskā māja. Videi ir fantastiska nozīme – vide darbojas pat tad, kad tu guli. Tiklīdz tu atver acis, tu kaut ko redzi – ornamentus, rakstus vai nabadzību. Un ne vienmēr vajag naudu, lai sakārtotu vidi. Ciemati, kas top visapkārt Rīgai, ir viens no sliktākajiem dzīves telpas veidiem. Kaut arī reklāmas vēsta, ka tie ir ekskluzīvi dzīvokļi unikālā vietā, tas ir ārkārtīgi neveselīgs dzīvesveids. Piemēram, Baltezera ciematu mēdz dēvēt par demokrātijas kapiem. Ja skatās no attāluma, tie tiešām izskatās kā poļu kapi – mazas pelēcīgas būdiņas, kas blīvi sarindotas viena pie otras. Vērtējot vizuāli, cilvēki dzīvo ļoti bagātās mājās, taču konstruktīvi mājas ir uztaisītas no vislētākā un visnejaukākā materiāla. Manuprāt, agri vai vēlu tie cilvēki sapratīs, ka viņi ir pamatīgi apkrāpti – viņu dzīves vidē nav ne vēsts no dabas materiāliem un mājības. Ja kāds apgalvo, ka mājība ir individuāls akts, es viņam nepiekrītu. Mūsu pētījumi un pieredze liecina, ka mājas vide un personība mijiedarbojas, arī vide veido personību. Nav tā, ka bērns, kurš aug konkrētā vidē, iznākot no tās ārā, var dzīvot kurā katrā vietā. Esmu apbraukājis dažādas ģeogrāfiskās zonas un redzējis jurtas un smilšu mājas. Varu apgalvot, ka reģions, kurā tu dzīvo, tev uzliek savu pienākumu – meklēt līdzīgu vai identisku dzīves vidi. Mediķi apgalvo, ka fiziskā vide tiek fizioloģiski uztverta un psiholoģiski novērtēta. Ja apkārtējā vide ir neitrāla un nedarbojas, tā „neiekustina” tavu fizioloģiju, un reakcijas nenotiek - smadzenes nestrādā. Tās atmirst. Tāpat kā baudas. Tāpēc nekas nevar būt sliktāks par eiroremontu un minimālismu, ko pašlaik piedāvā bizness. Modernajam biznesam ir mazs sakars ar patiesajām vērtībām. Tās ir biznesa vērtības. - Kādai jābūt ideālai mājai? - Māja ir jāuztver kā publiska vērtība, kā personības pašizpausmes sastāvdaļa un dzīves panākumu atslēga. No tā, cik ērti cilvēks dzīvo mājā, ir atkarīga viņa attieksme pret sabiedrību. Skaista arhitektūra mājā nav svarīgākais, daudz svarīgāk ir saskaņot mājas arhitektūru ar ģimenes locekļu ikdienas pienākumiem. Būtībā mums būtu nepieciešama pilnīgi jauna specialitāte – cilvēka dzīves režisors. Ja cilvēkam nav laika rūpēties par mājas celtniecību, cilvēka dzīves režisors gadu vai divu gadus varētu pētīt, ko potenciālais mājas īpašnieks ikdienā dara, cik viņam ir ģimenes locekļu, kādi ir viņu dzīves cikli, saskarsmes iespējas. Pētot, ko šie cilvēki dara, viņš izdibinātu katra ģimenes locekļa ideālo dzīves telpu un varētu prognozēt, kas notiks pēc 20 gadiem. Kad ir veikts izpētes darbs un uzklausītas vēlmes, dzīves režisors varētu piemeklēt trīs četrus šim darbam piemērotus arhitektus un konkursa kārtībā noteikt, ar kuru no viņiem sadarboties. Pagaidām pasaulē nav šādas specialitātes. Mēs vēl neesam tam gatavi.
- Ko jūs cenšaties iemācīt saviem studentiem? - Cenšamies veidot izpratni par lietām, to skaistumu un filozofiju, iemācīt dizaina pamatus ar vizualizācijas palīdzību un izmantojam iespēju matemātiski un telpiski interpretēt tēlus. Lai gan darbs ar datoru ir mūsdienu amatnieku priekšrocība, mana pieredze saka – līdzās darbam ar datorprogrammām, amatniekiem jāizmanto tauste. Tāpēc mēs veidojam dažādus konstrukciju maketus un modeļus. Sākumā studenti pret to protestēja, taču šāda apmācības metode ir ļoti iedarbīga – kļūdas uzreiz var redzēt, un no kļūdām studenti mācās.

Tā izskatās maketi.

Studenti manā vadībā apgūst četrus kursus - kompozīciju, konstrukciju, radošo darbu un projektēšanu. No pirmās studiju dienas viņi vērtē citus un paši sevi – viņi liek atzīmes sev un citiem un mācās aizstāvēt savu ideju. Tā ir spēle. Viens students var iejusties, piemēram, kāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja lomā – situācijā, kad pie viņa ir atnācis dizaineris, kurš grib pārdot ne īpaši augstas kvalitātes darbu. Otrs students iejūtas dizainera lomā un savu ideju aizstāv. Studenti saprot, ka šāda veida treniņš universitātē vēlāk ir milzīgs trumpis ražošanā. Sociālismā modes lieta bija darba audzināšana, tagad darba devējs neinteresējas par to, ka tu esi jauns un tev trūkst pieredzes. Parasti saka – labs dizaineris rodas pēc 40 darba gadiem, labs arhitekts – pēc 50 gadiem. Tie nav joki, jo mums darbā jāizvērtē ļoti daudzi aspekti un jāizjūt detaļas. Un tam vajadzīgs laiks un pieredze. Bez pedagoģijas un studentu apmācības metodoloģijas ļoti svarīga manā darbā ir jaunrade, kas sastāv no radošās darbības mākslā un no radošās darbības pētniecībā. Kā dizaineris es varu uztaisīt jaunu formu, bet kā pētnieks es varu atklāt jaunu īpašību materiālam. Man ir paveicies – man ir izdevies to visu savienot. Lai gan esmu asociētais profesors RTU, esmu aizstāvējis arī amatnieka meistartitulu. Es varu strādāt kā galdnieks. Šobrīd, strādājot amatniecībā, es varētu nopelnīt pat vairāk nekā, strādājot kā profesors universitātē. Taču pētniecība un dizains ir ļoti interesantas nodarbošanās. Un mani piesaista darbošanās abās sfērās.

- 2007. gadā jau ceturto reizi jūs Latvijā rīkojāt lielu starptautisku zinātniski – praktisko guļbūvju un koka konstrukciju būvniecības konferenci, kurā pulcējās nozares zinātnieki un praktiķi no visas pasaules. - Šogad konference no 2. līdz 7. jūnijam amatnieku gadatirgus laikā noritēja Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un kļuva par neaizmirstamu piedzīvojumu kolēģiem no desmit valstīm. Savukārt 2005. gadā mums kopā ar studentiem un s/o „Vecie bebri” konferencē izdevās sapulcināt 14 valstu profesionāļus, to skaitā arī Krievijas un Amerikas speciālistus. Pirmajā dienā konferences dalībniekiem organizējām ekskursiju - septiņi autobusi apbraukāja 50 labākās guļbūves Latvijā. Ekskursijas sākumā viņiem visiem deguni bija gaisā, bet kad vakarā viņi sapulcējās pēdējā apskates objektā - Krasta ielas „Lido”, deguni jau bija lejā. Viņi saprata, ka Latvijas labākie koka nami ir pasaules klases būves. Skotijas Koka māju asociācijas pārstāvji izteica vēlmi mācīties pie mūsu meistariem, jo viņi uzskata, ka Latvijas guļbūvju būvnieki šobrīd ir lielvalsts statusā Eiropā. Angļi pēc konferences ļoti sarosījās. Viņi mūs uzaicināja vizītē uz Kembridžas Universitāti, kur mēs abi ar dēlu lasījām referātu par amatniecības attīstību Latvijā. Daudzos pasaules reģionos koka māja ir vissenākais cilvēku mājoklis. Mēs vairs nevaram precīzi atšifrēt koka mājokļu sākotni, bet mums ir dota brīnišķīga iespēja pētīt to attīstību un pilnveidi gan savā zemē, gan pasaulē.

Konference un izstāde Rīgas krēsls 2007.

- Kādus projektus jūs vēl realizējat? - LAK realizē ļoti daudzus projektus, un LAK projektos ir iesaistīti arī mani studenti. 2007. gada 4.- 7. oktobrī starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, izstādes „Baltic Furniture 2007” laikā norisināsies plenērs un zinātniska konference „Rīgas krēsls 2007”. Projekta mērķis ir saaicināt vienkopus Rīgā labākos krēslu meistarus no visas pasaules, lai viņi veidotu katrs savu neatkārtojamu krēslu, tādu, lai tajā būtu redzamas gan meistara personības, gan valsts nacionālās iezīmes. LAK ieguva arī Phare finansējumu projekta „Rīgas Amatizglītības centra attīstība” realizēšanai. Lai palīdzētu jauniešiem ar īpašām vajadzībām iegūt pirmā līmeņa profesionālo izglītību, LAK Amatizglītības centrā Bukultos tika izveidota Amatu apmācības skola bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kurā amata meistari palīdz šiem audzēkņiem atrast sev piemērotāko profesiju. Ir pierādījies, ka amatniecība šiem cilvēkiem var palīdzēt atrast dzīvē savu vietu un pelnīt iztiku.

- Kādu jūs redzat savu specialitāti RTU perspektīvā? - RTU nav lielas pieredzes darbā ar koku un dizainu, taču domāju, ka šī joma attīstīsies. Mums tikai būs jāpierod pie dažādiem jauninājumiem. Ir grūti iedomāties laboratoriju, kurā varētu izpētīt dizainu. Vide jārada meistardarbnīcās, kur laboratorijas pētījumi pārvēršas par produktu. Nelaime tā, ka meistardarbnīca nav zinātniska struktūrvienība. RTU esam pieraduši, ka viss ir jāpierāda ar matemātiskām metodēm. Ja pēkšņi viens pasaka – es vienkārši redzu, kā būs! – un ja viņš sauc sevi par mākslinieku, uzaudzē bārdu un domīgi kustina žokli, ir skaidrs, ka viņš ir dīvainis. Taču, lai uzlabotu Latvijas produktu, būs nepieciešamas abi divi: gan domātājs, gan mākslinieks. Ar domātāju vien sen jau ir par maz, jo viņš parasti var izdomāt racionālas lietas, kas neaizskar dvēseli.
Amatniecības pieredze ir 50 reizes lēnāka, nekā zinātniskā pieredze, bet zinātniskie pētījumi ir arī 50 reizes nedrošāki. Amatniekiem ir milzīga pieredze, tāpēc viņu izstrādājumi ir ļoti droši. Ieņemot LAK prezidenta amatu, man ir pieejami vislabāko Latvijas meistaru reģistri. Nepieciešamības gadījumā es varu dabūt pašu labāko meistaru viedokli par pētījumu rezultātiem. Šie amatnieki momentā pateiks, ja pētījumā kaut kas būs nogājis greizi, jo tā nav atomfizika, tā ir dzīves vide. Un tas man ļoti palīdz. Es visu laiku jūtos drošs par to, ko es daru.
Pagājuši vairāk kā pieci gadi! Lielos vilcienos vis ir tāpat.

Visiem veiksmi jaunajā studiju semestrī!
Vilnis.