Bērna brīnišķais prāts

Koka auto būve Īvandē 2012. augustā, nometnē LABA DABA

Bērna brīnišķais prāts

Daudzi zinātnieki ir norādījuši uz bērna prāta brīnišķām iespējām.

Arī uz to, ka bērna  brīnišķo prātu sabojā pieaugušie, to dresējot socializācijai.(„Dzīvošanai  barā”).

Man ir  jautājums. Kāpēc daba ir bērnam devusi brīnišķo prātu, ja viņš pats ar to neko nemāk un nevar izdarīt?

Domāju - daba atbild, ka faunai ir instinkti, bet man, ja esmu piedzimis par cilvēku, ir  pienākums iemācīt  bērnam izmantot dabas dotumus, kā viņa spējas, kas atraisa iespējas.

 Kā es un mēs šo pienākumu pildām? Saprotam, ka visos  bērna attīstības vecuma posmos  ir ļoti svarīgi, lai bērni attīstītu visas maņas, garīgos un fiziskos dotumus. Iespējams,  var teikt arī teorētisko un praktisko prātu, vienalga, viņš kā enerģija vai kaut kas cits,  ir  bērna galvās vai debesīs.

Pirmais.  Mums bērna attīstības vidē ir jārada fiziskā un garīgā drošība. Nekādas avārijas vai vēl sliktākas lietas  nevar būt attaisnojamas, jo bērni paši  nevar nodrošināt savu drošību. Taču pienākumi un atbildība ir jāieaudzina no pirmās dienas. 

Otrais. Mums ir jāpiedāvā  bērnu prātiem iespēju lauki, kas  pilni  ar  atbilstošiem garīgās un fiziskās attīstības darba rīkiem, ar  kuriem strādājot (rotaļājoties)  atklāsies dotumi un  pilnveidosies katra bērna īpašās spējas. Mums ir jātiek prom no primitīvo plastmasas tehnoloģiju spožā biznesa, no kariem, no varmācības un lētām sacensībām uz  dabisko materiālu rotaļlietām. Tās top ar drošiem un ērtiem darbarīkiem, ar kuriem bērni  gatavo lietas,  kas  iepriecina pašus un dāvanu saņēmējus.

Trešais.  Tieši  socializācija, kopdzīve sabiedrībā  uzliek mums un mūsu bērniem pienākumus rēķināties arī ar citiem un  viņu brīnišķiem prātiem. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pirmie un pēdējie ir pretpoli, un poli nevar bezgalīgi tālu attālināties no masas, no zemes, no sabiedrības, no mātes barotājas ģimenē.

Tāpēc mums ir nopietni jādomā un jāgādā, kā attīstot savējo brīnumu, saglabāt citu, ne mazāk vērtīgos brīnumus. Tikai kopā mēs varam droši un laimīgi dzīvot.

Visas lietas mums ir jāizrunā ar atbilstošiem vārdiem. Vārdi ir pamats.

Vārdi ir pamats.

Šobrīd ir dīvains laiks. Lielie cilvēki bieži paliek ne tikai bērna, bet muļķa prātā , kad sākam runāt par radošumu, elementāru praktisko prasmju apgūšanu un  izzināšanu   nosaucot par radošu darbību. Tas skan lepni, …bet daudziem beidzas slikti.

Katram vārdam – izzināšana,  fantāzijas, rotaļāšanās,  spēlēšanās, darbošanās, prasmes, mācīšanās, studēšana, pētniecība, kompetences, radošums, meistarība ir sava vēsturiski atzīta vieta un sava jēga.

Nesekosim  lētai politikai un primitīvam izglītības biznesam, kas piedāvā brīnumus.

Visvieglāk vārdus ir izprast, ja mēģinām to rašanos un attīstību ievietot laikā un telpā. Protams, daudzās vietās, daudzos laikos un daudzās valodās ir ne tikai atšķirības, bet arī jēdzienu  pārbīdes un pārmaiņas. Tas nekas. Pamati paliek. Neanalizēšu sīkāk, to var atrast www.kkdi.lv  vai  manā blogā.

Visiem saprotams, viltvārdība  neveicina  izaugsmi, jo lietas nesaucam īstajos vārdos. Arī rezultāti nebūs īsti gaidītie. Būs nežēlīgi atsitieni,  atklāsies  rūgtā patiesība ko,   pateiks citi – tu neesi ne radošs, ne meistarīgs!

Un tas viss tāpēc, ka noticējām pasaciņu stāstītājiem (vai viltīgiem  izglītības biznesmeņiem), kuri tevi mācību vai studiju periodā nevis patiesi mācīja meistarībā, bet uzlādēja ar mānīgu pārliecību, ka viņi tev piedāvā, un tu apgūsti radošu izglītību.

Īsts radošums parādās kā spēja pāriet zināmā robežām un piedāvāt kaut ko patiešām jaunu. Grozi, kā gribi, bez meistarības to nevar paveikt.

Tā nav, ka nemākulis var uzvarēt meistaru. Tā arī nekad nebūs!

Tāpēc mums visiem kopā ir jādomā, kā veidot Latviju par MEISTARU zemi, nevis naivi radošo  fantazētāju paradīzi. Tā mēs drīz nokļūsim pretpolā, ellē.

Meistarības īsto līmeni var noteikt tikai paši nozaru meistari un klienti. Meistarība ir nepieciešama absolūti visās nozarēs, ne tikai sportā, medicīnā, zinātnē, pētniecībā, mākslā, amatniecībā, rūpniecībā vai politikā.

Meistarība ir pamatu pamats kvalitātei! Tikai kvalitāte var nodrošināt kultūru. Tikai kultūra var garantēt labāku dzīvi. 

Tas gan ir skaidrāks par skaidru, valstij ar  likumu ir jāaizstāv kvalitāte! To saprot Eiropā, to  saprata pirmskara Latvijā, un šī kārtība ir jāatjauno tagad pie mums. Meklēsim domubiedrus. Gods kalpot  MEISTARĪBAI!

Tikai meistarība var radīt īstu stabilitāti, radošus  panākumus un  kultūru.

P.S. 1) Pasaku stāstīšana ir absolūti nepieciešama bērniem, lai viņos attīstītos fantāzijas,  izziņas kāre, gribasspēks, un  spējas ne tikai rotaļāties un  spēlēties, bet arī interese darīt patiesi īstus darbus, tas tuvina arī  īstam radošumam.

2) Tas, ka mūsu profesionālās izglītības politiķi ar darba devēju un arodbiedrību svētību no arodu skolām padzina meistarus, un NAP-a veidotāji  neatzina LAK ierosinājumu par meistara institūcijas atjaunošanu profesionālajā izglītībā, norāda uz ļoti bīstamiem procesiem mūsu domāšanā un  realitātes novērtēšanā.

Jaunie zeļļi nodod zvērestu godīgi kalpot amatam! 

 Jaunie amata zeļļi svinīgā ceremonijā

Latvijas amatnieki kopā ar Valsts prezidenti