Vidvuds Beldavs iesaka!




Vidvuds Beldavs iesaka!

Es ieteicu lasīt rakstu „Tā, ka aizraujas elpa!” jaunākā IR.  Sk. http://www.ir.lv/2012/12/19/ta-ka-aizraujas-elpa/viedokli#viedoklis_277644
 Vidvuds Beldavs
 Mans komentārs par rakstu seko.
  Mēs varam būt pateicīgi, ka Latvijai ir izcili zinātnieki, jo zinātne un inovācija ir prioritāri elementi ekonomikas izrāvienam, kas paredzēts NAP 2020. Šajā sakarā nav saprotams izteiciens "pēc krīzes valsts saved kārtībā zinātnes nodrošinājumu". Inovācija ir ceļš ārā no krīzes. Lai šo ceļu būvēt prasa valsts investīciju. Lai gan valdība skandina veiksmi krīzes pārvarēšanā, tā nozīmīgi samazināja zinātnes budžetu no 2012.g. uz 2013.g. Ko šī rīcība saka spējīgiem zinātniekiem kas jau gadiem ilgi ir dzirdējuši, ka valsts savedīs kārtībā zinātnes nodrošinājumu? 2003.g. tika izdots likums, ka katru gadu investīcija zinātnē tiks paaugstināta par 15%. NAP iekļautās prognozes, ka investīciju pētniecībā pacels no tagadējo 0,6% no IKP līdz 1,5% līdz 2020 ir mazāk ticams nekā agrāk pieņemtais likums par 15% palielinājumu katru gadu. Ja nav ticamība valsts rīcība, spējīgākie būs spiesti aiziet, kur tiem maksā godīgas algas par godīgi izdarīto zinātnes darbu. Ja aiziet vel 200, 300 vai 500 prom, tad jautājums nebūs, kas ir zinātnes atdeve Latvijai, kas ir dzirdēts no vairākiem Saeimas locekļiem. Ja nebūs pietiekam zinātnieki, kas dara zinātniskos pētījumus Latvijā, tad nebūs vairs nodrošināta kvalitatīva zinātnes izglītība Latvijā. Ja kādai ģimenei ir bērni ar izcilām spējām, un šie bērni nevar saņemt kvalitatīvu zinātnes izglītību Latvijā, vai nav tad vecākiem pienākums iet tur, kur ir kvalitatīva zinātnes izglītība?
 Fakts ir ka Latvijas zinātne ir krīzes stāvokli un nevaram gaidīt kamēr citas krīzes tiek risinātas, lai ķerties pie zinātnes krīzi. Ja neatrisinās zinātnes krīzi, tad izrāviens nebūs iespējams.
 Ko varēt darīt 2013.g. lai risināt zinātnes krīzi? Vajadzētu iesākt ar krīzes rīcību plānu un tad Saeimai vajadzētu apstiprināt īpašu budžetu zinātnes krīzes novēršanai. Zinātnes krīzes plāna vajag uzdevumus, kas tiek veikti noteiktā kārtībā, krīzes menedžmenta stilā.
 Latvijas zinātne ir labāka nekā varētu spriest no līdzekļiem kas līdz šim ir iegūti no FP7 un citiem fondiem. Spējīgs zinātnieks vienmēr nav vislabākais granta rakstītājs, it sevišķi svešvalodā. Daļējā problēma ir, ka Latvijā zinātniskos projekta piedāvājumus sagatavo paši zinātnieki, bez profesionālu granta rakstītāju palīdzību, kā tas notiek Igaunijā. ES budžets FP7 programmai ir 80 miljardu eiro no 2007-2013. Horizon 2020 budžets no 2014-2020 ir 100 miljardi. Latvijas īpatsvars ES ir 1/250 no tās 500 miljoniem. Latvijas tiesu no Horizon 2020 būtu 400 miljons eiro, vai 57 miljons eiro gadā. Tā kā lielākā tiesa no zinātnisko projekta budžetiem ir algas, Latvijas valsts budžetā ieplūst nozīmīgi līdzekļi no nodokļiem, ko maksāt ar zinātnieku algām. Varbūt laba mēraukla IZM darbam būtu vai Latvija ir dabūjusi savu tiesu no ES zinātnes fondiem.

Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika.



Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika.
Tikai meistars kopā ar privāto darbnīcu ir spēks!

1.Valsts politika un meistardarbnīcas.
1.1.Valstis lepojas ar savu vēsturi un cilvēkiem. Meistaru un viņu darbnīcu  spējas gadu tūkstošiem nodrošināja kopienu dzīvesveidu un  teritoriju aizsardzību. Eiropas valstīs Amatnieciskie procesi turpinās bez īpaša valsts materiāla atbalsta, to nodrošina likumdošana, kas aizstāv kvalitāti.
1.2.Tikai pusotra gadsimtu (piecas paaudzes) atpakaļ,  atraisoties fosilām enerģijām,  meistari kopā ar tirgotājiem uz meistardarbnīcu pieredzēm   veidoja citu ražošanas veidu, - rūpniecību, kura mainīja  daudzu sabiedrības locekļu statusu. Kā parāda Eiropas attīstītāko valstu (Francija, Anglija, Vācija, Itālija u.c.) prakse, šo valstu demokrātiskā  politika ir  nodrošinājusi  atšķirīgo  ražošanas veidu konkurenci.
1.3. Konkurence starp amatnieku un rūpnieku  ļauj meistardarbnīcām daudzās produktu jomās  piedāvāt ekoloģiskās un ekonomiskās priekšrocības ilgtermiņā.
Vietējās meistardarbnīcas  pasarga reģionu no importa un lielveikalu pārmērībām.
Harmonizē vidi un sabiedrību.
1.4. Laba valsts pārvaldība prot veicināt meistardarbnīcu un industrijas kooperāciju.
Piemērs, Eiropas centra valstu pieredze ekskluzīvu mēbeļu, interjeru, zemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļu būvē.
1.5. Amatnieciskā ražošana attīstījās no sensenās izdzīvošanas mākas un ir saglabājusi   augstas adaptācijas spējas dažādām situācijām. Amatniecības apmācībai „māceklis pie meistara” ir praktiski universālais raksturs un šie faktori kopā  veido nozarē nodarbināto spējas atrast darbu un iztiku pat ļoti dziļas krīzēs.
 1.6. Vietējie materiālu un vietējo cilvēku resursu izmantošana interneta apstākļos, kad klientus var piesaistīt no visas pasaules, meistardarbnīcas  Latvijas mērogam ļoti atbilstošas ražošanas un izglītošanas struktūras.
Neiedomājami, ka īsts meistars pametīs meistardarbnīcu un dosies pasaulē laimi meklēt!
Nepieciešama tāda valsts politika, kas izmanto visus līdzekļus, lai meistardarbnīcu skaitu  valstī  vairotu.

2. Valsts tautsaimniecība un meistardarbnīcas.

2.1. Nepieciešama funkciju precizēšana. Meistardarbnīcu iespējas budžetā nevar un nevajag salīdzināt ar  valsts nozīmes banku, informācijas, transporta , enerģētikas un citu struktūru finansu pienesumiem. Amatniecībai, kā senam un pieredzējušam  ražošanas veidam , mūsdienu auļojošā dzīvē ir citas iespējas un misijas.
2.2.Amatniecības meistardarbnīcas ir sadzīves  lietu nodrošinātājas. Vietējo meistaru meistardarbnīcu izveide dod iespējas vietējiem un nepieļauj (vai izstumj) ārzemju kapitāla provocētu svešu uzņēmumu meitas firmu  ieviešanos vietējo pakalpojumu veikšanā. Meistaru profesionālā pašuzraudzība  ātri  atklāj īslaicīgi pazemināto cenu  avotus. Amatniecība var būtiski ietekmēt daudzu cilvēku dzīvesveidu un  dzīves kvalitāti.
 2.3.Amatniecība, kā sens un pieredzējis ražošanas veids, bieži kalpo kā daudzveidīgs iedzīvotāju  ekonomiskās dzīves stabilizētājs. Amatniecības meistardarbnīcām ir pieredze strādāt ekonomiskās krīzēs un pat dabas katastrofu apstākļos. Prasmes ar vienkāršām tehnoloģijām ātri pielaikot dabas produktus kaut vai primitīvai izdzīvošanai vienmēr noder un rada konkrētus risinājumus.
2.4. Meistardarbnīcas vēlams veidot kā patstāvīgus uzņēmumus, nevis attālinātu Latvijas vai ārzemju uzņēmumu filiāles. Īpašuma piederība teritorijā dzīvojošam ir visu iesaistīto pušu priekšrocība, jo tā uz vietas var risināt sarežģītas lietas, kuras visiem var dot  visiem pozitīvus efektus.
Piem. Invalīdu nodarbinātībā, pusaudžu piesaistē darbam, senioru iespēju izmantošanā, bezdarbnieku izglītošanā, prakšu organizēšanā, un tml.
2.5.Modernā amatniecība bieži savā attīstībā ielaužas arī rūpnieciskās ražošanas laukos un veiksmīgi konkurē ar robotizētām ražotnēm. Gatavo pirmos dizaina paraugus. Arī maza apjoma, bet sarežģītu darbu veikšanā,  roboti zaudē amatniecībai.
2.6.Savukārt nākotnes pētnieki (V. Beldavs) norāda apdraudējumu,  ka  pie pilnas slodzes dārgākie roboti strādā lētāk kā lētākie viesstrādnieki. Ātri izlieto vietējos resursus. Liela nozīme ir robota īpašniekam, viņa valsts piederībai, kurā vietā viņa bizness atstāj nodokļu pamatmasu.
2.7. Reģionālās meistardarbnīcas vienmēr varēs atrast klientus, ja spēs ražot tehniski sarežģītus, mākslinieciski augstvērtīgus vai  dziļi ekoloģiskus produktus.
2.8. Valsts iegūst aktīvus nozaru un profesiju individuālo ideju realizētājus, kuri var pāraugt nacionālās robežas un nest Latvijas vārdu pasaulē, ( Small giant).
2.9. Latvijas esošās meistardarbnīcas dabiska koka izmantošanā  R.Vidzitskis, H.Stradiņš, M.Laizāns, koka  mājokļu būvniecībā  - V. Muižnieks, T.Sala,  A.Eņģelis,  mēbeļu izgatavošanā - J.Straupe, A.Vītols, metālapstrādē -  J.Vaivods, E.Peslaks, U.Osis,  pārtikā - J.Ozoliņš, N.Skauģis ,  un daudzi meistari citās nozarēs ir starptautiski atzīti un veiksmīgi darbojās.
2.10. Jau šodien Latvijas meistardarbnīcu  produktu piedāvājumi un konkurētspējas panākumi  ir vērā ņemami izglītības, sadzīves,  ekonomiskie un politiskie faktori.

Taču Latvijā neviena politiskā partija nevēlas uzņemties atbildību par nacionālā produkta amatnieciskā ražošanas veida atjaunošanu un veicināšanu.
Amatnieki  vēlas, lai topošajā  NAP kā alternatīva iecerētam ekonomiskam izrāvienam ar rūpniecisko ražošanu, kā konkurents tiktu plānots meistars ar savu meistardarbnīcu.
Atgādinām, ka šie papildinājumi NAP -2020 neprasa papildus budžeta tēriņus, (duālā sistēmu dod pat ekonomiju profesionālajā izglītībā), bet mums ir jāatjauno  tikumi un likumi, kuri aizstāv kvalitāti!
Ir nepieciešami divi papildinājumi, kurus esam izsūtījuši Valsts kancelejai, NAP, IZM u.c.s


1) Amatniecisko profesiju attīstībai nepieciešamā duālā izglītība .
Ievietot (NAP -292-9) kā  pretstatu modulārai apmācībai. Tā jau ir tā pati (Latvija – 2030 -159) ideja.
Duālā izglītība Eiropā un pasaulē ir nepārtraukti atzīta, kā lēta, pieejama un efektīga.
Modulārā sistēma  industrijā pielieto strādājošo iztrūkuma apstākļos. Šobrīd daudzi darba devēji labāk izvēlas universālākus, nevis šauri specializētus speciālistus.
3) Meistardarbnīcu tīkla izvēršana, kā vietējo resursu izmantošana, pieejamība izglītībai un pakalpojumiem.
Visticamāk, ievietot pie ( NAP 324) iezīmētām rīcībām (NAP 337, 338, 390-7 vai citur atbilstoši  dok. struktūrai).
Meistardarbnīcu tīkls nodrošina atbalstu cilvēku dzīves un darba stabilizācijai, Latvijas  teritorijas drošībai un kvalitātei, īpaši ārpus industriālām teritorijām.

Duālo izglītību (māceklis pie meistara) un meistardarbnīcu tīkla izvēršanu,  mēs izvirzām kā amatnieku prioritāti!

Atgādinām, ka Reformu partijas pārstāvji IZM absolūti ignorē mūsu priekšlikumus.  Amatnieku attīstības lietas  neiekļāva ne Valdības deklarācijā, ne Rīcības plānā, ne NAP.
Lūgums tiem, kurus Roberts Ķīlis uzklausa, lūdzu pajautājiet ministram, kāpēc tā? 
Viņa vadībā izstrādātajā Latvija - 2030 šīs lietas tika paredzētas. Iespējams, ka viņš nezina, kas notiek IZM.  Piemērs, biroja vadītāja Nellija Titova nevar noorganizēt LAK pārstāvju  tikšanos ar ministru jau vairāk kā gadu !!! no 11.11. 2011. 

Lielā ķīviņa neredzamā daļa

Lielā ķīviņa neredzamā daļa..
 Publicēts 21.11.2012.

Šobrīd IZM un augstskolu ķīviņš  notiek neglīti un bez jēgas. Nepieciešams izsludināt pārtraukumu. Šādi nekas nesanāks.
Atcerēsimies, kā šī situācija izveidojās!

Sākotne ir izkritušo politiķu un ierēdņu izveidotā likumdošanā, kas atļāva amatus zaudējušajiem dibināt privātās augstskolas un tām saņemt ievērojamu daļu valsts finansējuma.
Privātie pārņēma  „vieglās programmas”, kuras neprasīja ievērojamus kapitālieguldījumus,  kā arī „pundurīši” neuzsāka pilna cikla akadēmiskās studijas. Praktiski neko neieguldīja doktorantūrā un zinātnē.
Tad sekoja „gudrā ideja” - nauda seko bērnam,-  kas sāka iztukšot mazās lauku skolas, jo visi centās savas atvases piereģistrēt  vidusskolās un ģimnāzijās.
Visi šie absolventi bez grūtībām atrada studiju vietas privātās augstskolās, un savukārt tās ar lielu degsmi sacentās jaunu studiju programmu veidošanā. Valsts un vecāku (bieži bankās aizņemtā) nauda nonāca un joprojām nonāk dažu kabatās.
Ja konkrēto studiju nepieciešamība būtu bijusi jāpierāda profesiju biedrībās,  nozaru kamerās un MK Tautsaimniecības padomē, tad  šāda cilvēku muļķošana un valsts arodskolu un augstskolu noplicināšana pat nesāktos.

Vācijā, pat zemju ietvaros, neviens budžeta tēriņš nesākas bez pavalsts konsolidēta atbalsta. Taču Latvijā ir tā, kā ir. Šobrīd ir n-tās sociālo lietu un nagu akadēmijas. Kopā ir saputrotas koledžas ar augstskolām, kuru studiju programmu un iestāžu darba vērtējumus  kopā patiešām nav jēga salīdzināt. Atšķirīga ir šo jauniešu sagatavotība, iestāžu pārvaldījuma veidošana, kā arī studiju darba metodoloģija. Kāda jēga vienā listē salīdzināt kvalitātes dažādu funkciju veicējiem?

Jautājums?
Kam pieder šis meistarstiķis -  sanaidot rektorus ar ministru? Ciniski sakot - Žetons!
Ar neapbruņotu aci redzams,- šajā  augstākās izglītības  ķīviņā vismazāk ir vainojami šībrīža valsts augstskolu rektori un ministrs.
Iepriekšējo ministru un rektoru  grēki ir uzpeldējuši! Tāpēc ir neizprotami, kāpēc neatbilstoši sava sociālā plaukta tradīcijām plēšas augstskolu un valsts institūciju vadība, kurai ir jāatrisina patiešām sarežģītas lietas? Tas šobrīd ir vissliktākais.

Pārrunās ar saviem studentiem esam nonākuši pie dažām, varbūt arī nepopulārām idejām. Zemtekstā tas attieksies uz lietu.
Domājam, ka starptautiska studentu apmaiņa ir nopietni jāanalizē tieši no studenta izvēlētās profesijas  satura. Piemēram, vietējo resursu racionāli izsvērtu izmantošanu  var iemācīt veikt tikai uz vietas. Apmaiņai ir jāsākas tad, kad students jau var ārzemēs izklāstīt arī savu viedokli, kurš balstās vietējā pieredzē. Tieši tad uzsāksies diskusijas par atšķirībām un labākās prakses pārņemšanu vai nepārņemšanu. Students iegūs atzinību par viedokli. Dabas zinībās un tehniskās lietās varētu būt arī citādāk. Sava specifika ir mākslai, kultūrai, medicīnai un tml.
Mums atbraukušie ārzemēs studējošie bakalauri bieži mēģina spīdēt ar idejām, kuras te vienkārši neder. Katrai gudrībai sava vieta un savs laiks!
Salīdzinājumam der atcerēties arī zviedru „māsterplānu” meža nozarē. Tagad  Latvijas mežus izķemmē divas lielas zviedru firmas, kuru tehnoloģijas mūsu mežu gruntij un saimniecības nestspējai,  šķiet, nav piemērotākās.
Nozaru ražošanā iesaistītajiem  speciālistiem ir skaidrs, ka augstskolām nepieciešama vājo programmu labošana, nevis likvidācija.

Loģiski parādās jautājums, ja tautsaimniecība ir nodefinējusi attīstāmās nozares, tad sacensība un sadarbība  notiks tikai starp nozares visu līmeņu skolām, atbilstoši funkcijām. Par to kvalitāti lems un atbildēs nozaru deleģētie speciālisti, bet diskusijās par skaitu vai lielumu pievienosies tautsaimnieki, ekonomisti un politiķi.
Jautājums visiem strīdniekiem: vai jums šobrīd neliekas, ka programmu un skolu kopēja saputrošana un salīdzināšana nav jānoliek plauktā un jāaizmirst?
Arī ārzemnieku masveida uzlidojums nav labākais sadarbības veids.
Velns ar visiem miljoniem, ne tādi vien paspēlēti. Netērēsim laiku.
Es būtu ar mieru uzsaukt pāris konjaku par apņemšanos vienoties un uzsākt reālas reformas.
Tālāk dažas idejas, par kurām nepieciešams sākt auglīgākas diskusijas.

Mums nav sakārtots pamats.
1) Politiķiem un ierēdņiem jāatzīst visu ražošanas veidu eksistence un jāstimulē to sacensība. Pamatā ir iesaistīto speciālistu meistarība un kompetentums.

2) Darba devēji un darba ņēmēji pārstāv sociālo jautājumu nemitīgu sakārtošanu, bet reti iejaucas profesiju  profesionālajos jautājumos,- tāda ir Eiropas valstu prakse.

3) Profesiju biedrības un kameras, kā arī nozaru lietišķā  zinātne  pārstāv un risina nozaru ražošanas  profesionālo pusi.

4) Ministrijām pašām nav jāņemas ar tautsaimniecības vadību. Ministrijām jādeleģē profesiju un nozaru jautājumi profesiju biedrībām un kamerām.
Arī uzņēmumu reģistrs ir jānodod nozaru pārstāvniecībām, visticamāk LTRK, tad neveidosies viendienīšu firmas un ofšori. Pašuzraudzība ir visefektīvākā.

5) Visās nozarēs obligāti jāsakārto izglītībai sekojošas kvalifikāciju lietas.
Tieši kvalifikācijas ir tās, kas mudina cilvēkus pašattīstībai.
Izglītotāji paši nekvalificē, to dara pieredzējušie absolventi - eksperti profesiju biedrībās un kamerās.

6) IZM provocētie ieraksti apm. 0,2 milj. arodskolu absolventu dokumentos, ka beidzējs ir ieguvis kvalifikāciju noteiktā profesijā, ir jāanulē. Arodskolas beidzējs ir ieguvis profesiju, vai precīzāk – profesijas teorētiskos pamatus. Arī privātie eksaminācijas centri, kuri izdod kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, ar steigu ir jālikvidē! Tas ir apkaunojums profesionāļiem!

7) Ir jāsakārto profesionālā izglītība pēc būtības,- var arī atbilstoši ES deklarētiem 8 līmeņiem. Skaidrs ir viens,- viss sākas no darbmācības, mājamatniecības, tad praksē pie meistara vai uzņēmumā. Seko koledžas un augstskolas.
 Sākotnējo profesionālo izglītību var lieliski apgūt meistardarbnīcā un arī ļoti mazā skoliņā. Pieaugot zināšanu un prasmju sarežģītībai, pieaug arī skolas lielums un jaunā speciālista profesionālais un pasaules redzējums. Ir pienācis laiks atšķirt meistarības un kompetences jēdzienus.

8) Kompetences centri no sākotnējās profesionālās izglītības  pārvaldījuma ir jāatdala un juridiski  jāsaista ar  augstskolām. Profesiju pamatiem ir universāls raksturs. Pamatā ir viena cilvēka meistarība, dalītā meistarība kā kompetence parādās vēlāk.

9) Nekvalificētie drīkst atvērt tikai ģimeņu uzņēmumus.

10) Pie MK jāizveido Tautsaimniecības padome (TP).
TP veido tikai no nozaru un politiskām pārstāvniecībām deleģēti speciālisti.
TP paraugi ir pirmskara Latvijā un praktiski visās Eiropas valstīs (protams, ar dažādiem nosaukumiem). Latvijā MK Trīs pušu padome bija pārejas posma risinājums, un šobrīd tas ir zaudējis jēgu, jo visas trīs puses ir atkarīgas no valsts budžeta. Tur pietrūkst profesionāļu viedokļu.

11) Visas politiķu un nozaru speciālistu attīstības idejas, kas prasa budžeta tēriņus, tiek izvērtētas TP. Viena TP sesija ātri izārstētu izprovocēto IZM un augstskolu kašķi,
jo visi runātu maksimāli tuvu būtībai. Punkts.

Mēs!

Tie esam mēs! Manas ģimenes sievišķā puse. Tiekamies laukos Vecmāmiņas Dziesmu svētkos. Inta Lūša foto. Arī mūsējais. Uzklikšķini un priecāsimies kopā....Sveiciens svētkos un veiksmi visiem!














Vilnis Kazāks komentē...


Vilnis Kazāks komentē...LU mācībspēki nosūtījuši prezidentam atklātu vēstuli par nabadzības problēmu Latvijā Diena.lv. 2012. gada 9. novembris
http://www.diena.lv/search?q%5Bq%5D=LU+m%C4%81c%C4%ABbsp%C4%93ki+nos%C5%ABt%C4%ABju%C5%A1i+prezidentam+atkl%C4%81tu+v%C4%93stuli

Problēmas.
1. Viss sākās ar vārdu. Piespiežot lietot nepareizus vārdus, zaudē visi.
Mēs joprojām runājam tikai par darba tirgū iesaistītajiem un  sekām. Ir tūkstoši un tūkstoši cilvēku, kuri nekad nepārdos sevi, bet pārdod  savus pakalpojumus un produktus. Viņi dzīvo un dzīvos labi, internets palīdz dzīvot arvien labāk. Piemērām amatnieki. Es runāju par īstajiem, kas zina un prot.
Valsts par viņiem ir aizmirsusi. Viņus tīši  pārprasti nosauc par individuāliem komersantiem. Tas viņus tracina. Komercija ir tikai viena pozīcija viņu darbībā. Te ir mūsu ierēdņu un juristu sliktā darba piemērs
2. Profesionālā pašattīstība ir maz lietots jēdziens. Kamēr valsts neatjaunos šo lietu, nekas labs nav gaidāms. Izglītībai nav jēgas, ja tā nebeidzas ar sistemātisku kvalifikācijas paaugstināšanu. Latvijā joprojām nedarbojās darbā iesaistīto kvalifikācijas - rūpniecībā kompetenču, un citos ražošanas veidos - meistarības apliecinājuma pieprasījums. Darbojās liberālās politikas individuālais līgums, kurš provocē darba devējus  pazemot nekvalificētos darbiniekus. Publiski kontrolējama kvalifikācija daudzas lietas sakārto, mudina visas puses iesaistīties pašattīstībā.
3. Liberālais tirgus ļauj visiem darīt ko viņi prot, un solīt arī to, ko nekad nav pratuši. Tikai kvalificēti speciālisti var atļauties dibināt savus uzņēmumus un meistardarbnīcas, nevis visi, kā to Latvijā praktizē šobrīd.
4. Publiski kontrolējamas kvalifikācijas ir nepieciešamas arī godīgu iepirkumu realizēšanai. Jo cenu starpību veido galvenokārt atbilstošo kvalifikāciju speciālistu izvietojums. Materiāli vairāk vai mazāk, bet visur maksā līdzīgi.
5. Par pētniekiem arī uzdodas visi, īpaši politiķi, ierēdņi un publicisti. Secinājumi  ir atbilstoši politiski, skaistvārdīgi un izaicinoši. Nav reālu ieteikumu.
6. Arodbiedrības un darba devēju organizācijas manuprāt nestrādā efektīvi. Nezinu nevienu piemēru, kad arī  pēc retiem streikiem, kas pie mums notiek,  nomainīti būtu abu pušu līderi, jo viņi neprata vienoties un pieļāva streiku.
7. Labāku un izlīdzinātāku sabiedrību var veidot cilvēki, kas uzticas sev, kaimiņiem, kolēģiem darbā, pašvaldībām un valstij.
Ieteikumi.
1. Vajag patīt atpakaļ notikumu rullīti un nopublicēt tos speciālistus, kuri izdomāja, ka uzņēmējdarbība jānosauc par komercdarbību. Protams, arī uzņēmīgā cilvēka vārds un nodarbošanās ir jāatjauno un jāceļ godā. Latviešiem tūkstošgadēs nebija pieņemts  lamāties un runāt parolēs. Tas pasargās arī no politiķu iemīļotās jaunvārdu izmantošanas, kas jauc gaisu un noņem atbildību. Piemērām, drošumspēja! Skan labi, bet  labi ja 10 % saprot. ko tas nozīmē.
2. Jāatjauno ir Eiropas kārība darbinieku un uzņēmumu profesionālai pašattīstībai, kas ietver pašizglītību, paškvalifikāciju, pašuzraudzību un pašaizsardzību. Nav jāgaida viltīgā valsts palīdzība, tā provocē korupciju.
3. Uzņēmuma reģistram ir jāatrodas pie profesionāļu kamerām, nevis ierēdņu pārziņā. Tad neveidosies krāpšanas shēmas un ofšori, jo visefektīvāko uzraudzību nodrošina konkurenti. To saprata Napoleons Francijā jau ap 1800-tiem  gadiem. Nodibināja uzņēmēju kameras, kuras darbojās joprojām.
4. Kompetences sadalītos rūpnieciskos darbos un meistarība tradicionālā amatniecībā ir pamats kvalitātei. Kvalitāte nodrošina kultūru. Kultūra vieno sabiedrību. Kvalifikācijas piešķir tikai kamerās reģistrētas profesiju biedrības, nevis politiski izveidotie kompetenču centri.
5. Man ir reāli ieteikumi! Lasiet tālāk, politiski organizētie IZM, LDDK un LBAS  pētījumi beigsies ar šiem ieteikumiem. 2,5 miljoni tiks iztērēti tāpat kā 0,8 miljoni. Lasiet viņu izstrādātos metodoloģijas brīnumus, kuros meistarība un meistars vispār netiek pieminēti. Mani ieteikumi ir divās mājas lapās www.kkdi  un www.lak.lv un manā blogā vilniskazaks.blogspot.lv
6. Darba devēji un arodbiedrības  kopā ar IZM jau ir iztērējuši miljonus un turpina tērēt nozaru attīstības pētījumiem. Šo lietu, kā bezjēdzīgu vajag pārtraukt. Ļoti iespējams, ka LDDK un LABS nepieciešams pārdibināt, nosakot viņu patiesās funkcijas. Šobrīd trīspušu padome pie MK ir politisks ierocis sliktas politikas realizācijai, un nav izdevīga arī pašiem politiķiem.
LDDK un LBAS ir jāsakārto valstī  sociālās lietas, bet LTRK un LAK pienākums ir kārtot profesiju attīstību. Tāda ir Eiropas prakse. Pie mums politiķi dod naudu tikai savējiem. Un re kā sociālās lietas neplaukst, jo neveidojas profesiju attīstības pamats. 
7. Nevajag gaidīt 40 gadus vai septiņas paaudzes, vajag  patiesas reformas sākt tagad.


Vilnis Kazāks, raksta TWITTERī

Vilnis Kazāks, raksta TWITTERī

@vilniskazaks

Roku, prāta un dvēseles darbu kopība
Jelgava - Rīga · http://www.lak.lv
2012. 3. novembrī beidzu  iepazīties ar NAPu un šos astoņus 140 zīmju tekstiņus ievietoju  čivinātājā.
Mēs no NAP (Nacionālā attīstības plāna) izsludināšanas pirmās dienas uzņēmām sakarus ar NAPu un ….kā redziet, palikām bešā.  Žēl  zaudētais laiks.
Kā izsmiekls skan viņu aicinājums – strādāsim kopā!  Bija sarakstes ar MK VK, EM, IZM, ZM, ministrijām, tikšanās ministrijās. Mums izlikās, ka tie cilvēki lietas saprot dziļi. Mēs piedāvājām LR amatniecības likumā atzītus un VP komisijas 2030 akceptētus priekšlikumus.
Šī ir pirmā reize, kad  vissenākā  vēsturiskā un funkcionāli neaizvietojamā vērtību radīšanas forma – amatniecība  nav ietverta nevienā valdības dokumentā. Vai tā ir tā solītā reforma?
Mēģināsim meklēt jaunas formas lai pārtrauktu sociālistisko domāšanu Valsts nozīmes dokumentu veidošanā. Pārbaudīsim, vai arī visi politiķi un Valsts prezidents domā tāpat kā  Napa veidotāji, kura vadonis varonīgi solījās par visu atbildēt.
Kā viņš izskaidros, kāpēc visiem amatniekiem ir jāiesaistās darba tirgū, ja pa tiešo var  pārdot savu pakalpojumu vai preci īstajā tirgotavā vai klientiem visā pasaulē? Laba amatniecība necieš lieko.
NAPs  ir izveidots bez Meistariem, visa uzticība ir atdota sadalītam cilvēkam – Kompetentiem  rūpniecībā. Viss notiks tikai centros, valstī izkliedētās meistardarbnīcas nebūs vajadzīgas. Mums tas atgadina padomju laika lozungu - Proletariāts+ visas zemes elektrifikācija= komunisms. Tā lūk!

Ir 4-15 minūtes. Beidzu pats izstudēt NAPu. Taisnība mūsu meistariem, Latvijas attīstība neparedz atjaunot mācekļa darbu pie meistara!

Ir visvisādas profesionālas izglītības formas - interešu, karjeras, iesaistošā, neformālā, formālā, bezdarbnieku un citas, bet bez meistara!

Tā mērķtiecīgi jau 20 gadus neatjaunojam krievu sociālismā iznīcināto, vissenāko, ES valstīs populāro, drošo pilsonisko saskarsmi! Kauns!

Kāpēc visi baidās no duālās izglītības? Meistari māca mācekļiem profesionālu patstāvību. Viņi to bauda ikdienā. Tas var nostiprināt nāciju!

Vairāk kā 20 profesijas mūsu arodskolās nemāca vispār, jo tās var iemācīt tikai pie meistara. Daudzām profesijām arodskolas ir nepiemērotas.

Ko domā deputāti un Valsts prezidents? Daudzi meistari iesaka meistardarbnīcas piereģistrēt ārzemēs. Tur viņi ir godā celti un atzīti.

Jautājums NAP veidotājiem - kāpēc jūs baidāties attīstīt valstī industrijai konkurējošas nozares? Vai tā neveidojas profesiju paverdzināšana?

Attīstības pamats ir daudzveidībā! Primitīva lietu izpratne attīsta primitīvu kultūru. Mūsu priekšlikumi








Gribu ieinteresēt! Taisīsim kopēju terminoloģijas bāzi!


Protams, pasaule ir pilna ar datu un terminoloģijas bāzēm. Jo lielāka ir valsts, jo resnāki ir informāciju maisi. Mums ir jāmeklē savas iespējas, kā mazā valstī noturēt līmenī profesionālo un tautas valodu. Sāksim ar sākotni! Tas varētu būt daudziem interesanti. Būtībā,... tā nav tikai mūsu kocinieku lieta.












Mūsu RTU topošajā Koka konstrukciju dizaina  institūtā  www.kkdi.lv  nepieciešami palīgi.
Atveriet mūsu lapu un ...droši iereģistrējaties. Ejiet www.kkdi.lv>studiju materiāli>kompzīcija>The Project Gutenberg EBook of Shelters. Ar to sākās. Grāmata ievietota 18.septembrī 2010. Nekas nenotiek. Nejauciet ar bildēm, kuras izmetu ēsmai šodien.
Vai ir labdari pasaulē , kas varētu mums pievienoties un veikt tulkošanas darbus? Dažādās valodās.
Mēs ievietotu mūsu mājas lapā  koka konstrukciju veidošanas attīstību dažādos laikmetos -  izdzīvošanas prasmes, mājamatniecība, profesionālā amatniecība, rūpniecība..., un pēc konstruktīvām pazīmēm - krāvumi, slieteņi, guļbūves, pildrežģi, statņi, kopnes, plātnes, apjomi....Mums ir izgatavoti objekti, kuros  telpiski vislabāk ir redzami dažādai materiāli, tehnoloģijas, konstrukcijas un stili.
Ko tas dotu? Nevar izgatavot un pārdot to, ko nemākam nosaukt! Attīstīsim latvisko terminoloģiju un sāksim pievienot savus izdomājumus un realizējumus. Mums RTU ir pētnieki un  LAK ir izgatavotāji, bet bieži pietrūkst kopējas valodas. Universitātei ir jāsper pirmie soļi. Te tas notiek.
Ja mums veiksies, tad ieguvēji būs daudzi.  RTU  KKDI kolekcijās ir  simtiem  dažādu aksesuāru, rotaļlietu, mēbeļu un mājokļu paraugi un maketi. Ar kļūdām un bez tām. Visi  ir studijām noderīgi. Taču studentiem nav profesionālās pieredzes un viņu tulkojumi  bieži  ir kļūdaini.
Par vienu gan ir skaidrs, mēs absolūti neatzīstam informācijas monopolizāciju. Ja kāds indivīds iedomājas, ka viņš ir visgudrākais un strādās tikai savā virzienā, tas neizdosies. Mēs atzīstam indivīda meistarību un spēju sacensties, tas attīsta. Taču nozaru profesionālā pašattīstība var notikt tikai kopā darbojoties mājamatniekiem, amatniekiem, rūpniekiem, māksliniekiem, dizaineriem, tirgotājiem, klientiem un ...valodniekiem.  Es zinu, mēs drīz nonāksim situācijā, kurā būs jāizgudro jauni vārdi, jo mūsu produkts - jaunie studenti tiek sagatavoti izdomāt jaunas lietas. Atbildot uz RTU izaicinājumu Latvijas Amatniecības kamerā jau ir izveidota jauna profesija, - meistari, kā kolēģi dizaineriem un rūpniekiem - jauno produktu paraugu izgatavotājs. Viens MEISTARS  jau ir sertifucēts un strādā. Maisam gals ie vaļā! Mums tas ir dažādās valodās jāstāsta! Veiksmi visiem! 
P.S. Šī ir tā reize, kad lūdzu nodot šo ziņu tālāk! V.K.

Žurnālā IR ir izcils raksts - Viltus nabagi

Žurnālā  IR ir izcils raksts (Indra Sprance.Viltus nabagi).13.09.2012. ir - Viltus nabagi

Manas pārdomas raksta sakarā!


Vērtību radīšana un ražošana ir sarežģīts process. Vēl sarežģītāka ir vērtību ražošanas organizēšana valsts mērogā. Eiropas valstīs šo procesu jau divus gadsimtus ilgi veic vērtību ražotāju (profesiju kameru)  un  politiķu pārstāvju diskusiju kopumi. Parasti ražotāji  piedāvā idejas, un politiķi kontrolē, lai  daži  neveidotu tikai sev  izdevīgus noteikumus. Visiem ir jārēķinās ar konkurentiem un valsti.
Arī Latvijā  līdz Otrajam pasaules karam pastāvēja, kaut vai sākuma stadijā, tomēr  kameru sistēma un Tautsaimniecības padome Tad sekoja divas paaudzes ilga ražošana krievu sociālismā, kas  bez privātīpašuma piesaistes bankrotēja. Tagad  jauna  paaudze mokās ar privātīpašuma un kapitālisma atjaunošanu. Valsts ierēdņi un politiķi neatlaiž, viņi  paši grib vadīt ražošanu valstī. Kā sociālismā.
Pēdējā EM Tautsaimniecības padomē diskusijās Bičevska kungs skaidri pateica, detaļās neielaidīsimies.
Pētot topošo NAP 2020, rodas iespaids, ka neveiksmes vēl  turpināsies, ja nepanāksim   ražotāju un politiķu ietekmes līdzsvaru vērtību radīšanas izlemšanas lietās. 
Interešu balansu varētu iegūt nevis EM , bet MK Tautsaimniecības padomē, bet tāda reāli nepastāv.
Kas jādara pašreizējos apstākļos?
Pirmais un galvenais.
Visiem ir jāatzīst,  ka reāli mūsu dzīvē  pastāv atšķirīgi  vērtību ražošanas veidi.
Pie mums šobrīd jārēķinās ar mājražotājiem, profesionālo amatniecību, tradicionālo rūpniecību un moderno robotizēto  industriju. Šos ražošanas veidus atšķir ļoti daudzi faktori, bet galvenie ir 1) īpašuma piederība, 2) darba raksturs, 3) profesionālā izglītība. Katram ražošanas veidam ir savas priekšrocības noteiktu darbu veikšanai. Pastāv un ir ieteicama  atšķirīgo ražošanas veidu  kooperācija, bet ne biznesa tīklu veidošana.
13.09.2012. IR žurnālā ir izcils raksts (Indra Sprance. Viltus nabagi). ir - Viltus nabagi
Raksts atsedz, kā  angažēti politiskie lēmumi var  būtiski traumēt noteiktas  profesijas speciālistu darbu un dzīvi, arī bremzēt profesijas un  nozares  attīstību. Tas notika tāpēc, ka valsts profesionālās amatniecības vietā skaistumkopšanu uzticēja realizēt industrijai. Skaistumkopšanas darbu raksturs neatbilst industrializācijai. Skaistumkopšanā galveno pievienoto vērtību rada meistara prāta, sajūtu un roku darbs. Un izskatās, ka tā būs līdz pasaules galam. Grūti iedomāties ražīgu mašīnu, kurā iebāzīsim kāju, roku vai galvu. Nelielie tehniskie palīglīdzekļi, ķīmijas produkti un telpas ir nepieciešamas visiem skaistuma kopējiem, neatkarīgi no ražošanas veida.
Zinām, skaistumam ir  nozīme, par to pasaulē maksā lielu naudu.
Mūsu valsts atjaunotnes sākumā  to ātri  saprata bijušie politiķi. Viņi pirmie iebāza kāju  MK durvīs un panāca tādus skaistuma salonu  akreditācijas noteikumus, lai amata  meistariem  pietrūktu naudas savus privāto salonu atvēršanai. Bijušie politiķi atrada investorus un izveidoja savu koloniju! Meistari bija spiesti atteikties no savu salonu izveides un doties kolonizatoru kalpībā. Kas no tā iznāca, lasiet žurnālā IR - 13.09.2012.
Rezultātā, tai vietā, lai Latvija šodien lepotos vismaz ar 25  AMATA MEISTARIEM  un viņu saloniem un  studijām, mēs iepazīstam  Ievas Brekses  un viņas kompānijas sagādātās  nepatikšanas daudziem. Pēc mūsu domām līdzīgas lietas, izvēloties neatbilstošus ražošanas veidus, var atkārtoties arī tagad. Varam prognozēt, ja NAP 2020 paredz  valsts attīstību tikai ar industrijas instrumentiem, sekos profesionālās amatniecības un daļēja tradicionālās rūpniecības iespēju nomākšana.
Noskaidrojām, ka ražošanas veidi attīstās savstarpējā konkurencē. Politiski lēmumi nedrīkst traumēt sacensību. Par to jādomā NAP veidotājiem! Visu cieņu Krieviņa kungam, viņš apsolīja, ka atbildēs par rezultātu.  Nav šaubu, ka mēs visi  gribam labu rezultātu un nevēlam sliktu NAP komandas vadītājam.
Bet kā tas notiks,…atbildēs?
Kas šodien atbild par  skaistumkopšanas labāko meistaru likteņiem, viņu sacūkoto dzīvi. Bažīgi ir  floristi, restauratori, individuālo pakalpojumu skroderi, un daudzu amatniecisko profesiju meistari. Kāda garantija, ka atkal kāds gudrinieks neveido peļņas industriju uz meistaru pleciem. MK jau eksistē jauni Zemnieku partijas  ministru un J. Gaigala kunga izstrādātie profesionālās izglītības  iestāžu un programmu akreditācijas noteikumi. Izrādīsies, ka zirga kalējs, skursteņslaucītājs vai cits amata meistars nevarēs akreditēt savu darba vietu un jāmeklē politiķu  pielaulātie kala kungi.
Lasīsim  IR un domāsim par grābekļiem un kā no tiem mums NAP-ā un dzīvē izvairīties.



LAK Priekšlikumi NAP 2020


  LATVIJAS   AMATNIECĪBAS  KAMERA

   Amatu iela 5, Rīga, LV – 1050 Tālrunis: 67213007. Fakss: 67358570.   www.lak.lv   lak@lak.lv

   LATVIAN  CHAMBER OF CRAFTS                HANDWERKSKAMMER  LETTLANDS

28.08.2012.                   Nr. 35                                                           Valsts kancelejai                                                

                       
Priekšlikumi NAP 2020 papildināšanai amatniecības nozarē

1) Amatniecisko profesiju attīstībai nepieciešamā duālā izglītība .
Ievietot (NAP -292-9) kā  pretstatu modulārai apmācībai. Tā jau ir tā pati (Latvija – 2030 -159) ideja.
Duālā izglītība Eiropā un pasaulē ir nepārtraukti atzīta, kā lēta, pieejama un efektīga.
Modulārā sistēma  industrijā pielieto strādājošo iztrūkuma apstākļos. Šobrīd daudzi darba devēji labāk izvēlas universālākus, nevis šauri specializētus speciālistus.

2) Amatniecisko profesiju kvalifikācijas - amata meistars nostiprināšana.
(Ievietošanas vietu izvēlas NAP autori).
Mūsuprāt nepieciešama arī citu profesiju speciālistu kvalifikāciju nozīmes īpaša izcelšana.
Valstij ar tiesību aktiem ir jāaizstāv meistarība (sertifikācija), kas rada kvalitāti.
Kvalitāte kā labākas dzīves un kultūras pamats.

3) Meistardarbnīcu tīkla izvēršana, kā vietējo resursu izmantošana, pieejamība izglītībai un pakalpojumiem.
Visticamāk, ievietot pie ( NAP 324) iezīmētām rīcībām (NAP 337, 338 vai 390-7).
Meistardarbnīcu tīkls nodrošina atbalstu cilvēku dzīves un darba stabilizācijai, Latvijas  teritorijas drošībai un kvalitātei, īpaši ārpus industriālām teritorijām.

4) Mēs vēlētos NAPā  teikumu, kas apliecinātu, ka Latvija veicina  konkurējošu ražošanas veidu attīstību, kā pamatu valsts ekonomikai.
Piemēram, rūpniecības un amatniecības, lauksaimniecības un zemniecības, utt. konkurenci.
Ja NAP akcentē tikai industriālo politiku, tad politiķi riskē pazaudēt cilvēkus, kuri par dzīves mērķi ir izvēlējušies amatniecību. Amatniecību līdzīgi iezīmē  arī ( Latvija -2030 - 336 un 371).

5) Mēs vēlētos NAPā  domu, ka, kooperējoties rūpnieciskai industrijai ar amatniecisko individuālo ražošanu, interneta komunikācijas laikā Latvija var iegūt inovatīvus produktus, vienlaikus risinot  vairākas problēmas.
Piemērs: industriāļi saražo ēku nesošās konstrukcijas, kuras arhitekti saskaņo ar klientu, bet  konstrukcijas tiek individuāli aizpildītas ar lauku darbnīcās saražotiem ekoloģiskiem aizpildījuma materiāliem. Tā, pielietojot interneta komunikācijas, iegūtas ekokvalitatīvas būves un panākta nodarbinātību laukos. Līdzīgi iespējama arī dažādu aksesuāru un mēbeļu ražošana.
Uzņēmēji ar kooperāciju veicinātu sava uzņēmuma produktu paplašināšanu un individualizāciju.
Ir nepieciešama VALSTISKA kooperācijas veicināšana.

6) Mēs vēlētos NAPā  stingrāku ziņojumu, ka Latvijā attīstīs un aizstāvēs savu zaļās valsts statusu. Tāpēc jau drīz  ir nepieciešams ieviest viegli uztveramus Latvijas Zaļuma novērtēšanas kvalitātes rādītājus.
Pastāv objektīva nepieciešamība  savus vidi un savus produktus aizstāvēt  ar konkrētību, nepakļaut sevi un klientus reklāmu trikiem un riskiem. Rūpniekiem tas ir tikpat aktuāli kā amatniekiem.
LAK meistari kopā ar RTU doktorantiem ir izstrādājuši priekšlikumus produktu ekokvalitātes  vizualizētam marķierim. Klients, izvēloties preci, vizuāli redz piktogrammu ar produkta kaitējumu dabai un cilvēkam. Šobrīd mūsu pētījumi aptver koka rotaļlietas, aksesuārus, mēbeles un mājokļus. Mēs varētu ielikt savu domu pasaules sakopšanā.

Cieņā,
 
Diāna Karaša,
viceprezidente



Kas amatniecībā jau ir noticis un sasniegts.
1) Izcili sena vēsture ar  nozīmīgiem panākumiem Latvijas teritorijas un valsts saimniecības un kultūras dzīvē.
2) Pārrāvums (apm.1940-1990), kad amatniekam atņēma īpašumtiesības uz darbarīkiem. Amatnieku pārvērta par strādnieku.
3) Atjaunota Amatniecības sistēma, ( biedrības apm.70 biedrībās,  reģistrēt 20 000 un sertificēti 7 500 profesionāļi).
4) Likums par Amatniecību1993, 20008, kas nosaka organizāciju un LAK pašpārvaldes funkcijas, t.s. kvalifikāciju procedūras un meistardarbnīcu reģistru.
5) MK noteikumi 1993, 1998, 2009.par Amatnieciskā ražošanas veida profesijām (to ir 172).
6) LAK  ES- UEAPME biedrs un EACD dibinātāji
7) Pasaulē ILBA biedri. Daudzas  Profesiju biedrības iesaistījušies atbilstoši  ” savās cepurēs”.
8) 1995. gada līgums ar RTU par amatniecības tehnoloģiju un dizaina studiju programmu izveidi RTU.
9) Latvija 2030, (159) mācekļu un zeļļu programmas atbalsts.
10) Latvija 2030, (336 un 371) atbalsts amatniecībai laukos.

RŪPĪGI SEKOSIM !
LŪDZU RAKSTIET ATBALSTA VĒSTULES!    lak@lak.lv