Edmunds Bērziņš un BrainHow. Sigulda.
Edmunds Bērziņš un BrainHow. Sigulda.
Es lasu NAP! Neredzu pamatu...
Iedomāsimies tautsaimniecību kā vāģus. Vilnis Kazāks.
Vāģiem priekšējos ratus taisīja mazākus, lai vieglāk atrastu un virzīties pa ērtāko ceļu. Aizmugurējie lielie nesa kravu. Tautsaimniecībā mazākie ir amatniecība un zemniecība, kuri paši izdomā ko darīt un nodrošina vairumam normālu dzīvi, bet lielākie ir rūpniecība un lauksaimniecība, kuri pārņem labākās mazo idejas, saražo produktu masu un eksportē, tā nodrošinot visai valstij normālu dzīvi.
Secinājums, kamēr mūsu valsts tautsaimniecība būs tikai lielo divriteņu ķerra, kuru stumj politiķi, un runā par eksportu, nekas nesanāks. Ir nepieciešama mazo un lielo ražotāju deleģēta proporcionāla pārstāvniecība visos valsts lēmējorgānos.
Tieši šī profesija ir pamats!
Maģistrs, amatnieks un tagad LAK MEISTARS , kurš jauns būdams atjauno Latvijā zudušu amatu - modeļu izgatavotājs. Lai top!
Tieši šī profesija ir pamats daudzu industriāļu veiksmēm, nevis LDDK un IZM izdomātās dažas pamatrofesijas par 2,5 milj. Ls! Profesiju darbību nepieciešama max. padziļināt un daudzveidot!
Šādi mirkļi nav bieži.
Šādi mirkļi nav bieži. No kreisās. Latvijas Amatniecības kameras GODA MEISTARS Ēriks Vašuks. Strenču pašvaldības līderis Jānis Pētersons, Amatniecības kameras GODA MEISTARS Imants Zirnis un es pats.
Vai tā nav fantastika! Imants un viņa tēvs Kārlis Zirnis bija mani pirmie meistari Valkas SCO tālajā 1959....
Paldies Jānim Pētersonam un skolotājai Mārai Larionovai, Labiem cilvēkiem, kuri palīdzēja izdarīt darbus par kuriem neviens nemaksā, bet kuri paliek mūžībai.
2012.gada 10. februāris. Mazā Ģilde.
Paldies Jānim Pētersonam un skolotājai Mārai Larionovai, Labiem cilvēkiem, kuri palīdzēja izdarīt darbus par kuriem neviens nemaksā, bet kuri paliek mūžībai.
Tas ir Spēks!
1. Jānis Spēks
kkdi.rtu.lv/index.php?option=com...task...513
://kkdi.rtu.lv/index.php?option=com_simgallery&func=editphotos&aid=176
Jānis Spēks. Pulkstenis. Korpusa pamatnē izmantots fragments no 1837. gadā būvētas pirtiņas sienas baļķa.
Ļoti laba ideja! Īpaši, ja dāvina savas dzimtas radagabaliem. Iedomāsimies kas par emocijām! Vec-vec-vec-vectēva rokas šo baļķi ir turējušas! Satiekas modernais laiks ar vēsturi, dokumentāli un dzimtai mentāli. Tas ir SPĒKS !
kkdi.rtu.lv/index.php?option=com...task...513
://kkdi.rtu.lv/index.php?option=com_simgallery&func=editphotos&aid=176
Jānis Spēks. Pulkstenis. Korpusa pamatnē izmantots fragments no 1837. gadā būvētas pirtiņas sienas baļķa.
Ļoti laba ideja! Īpaši, ja dāvina savas dzimtas radagabaliem. Iedomāsimies kas par emocijām! Vec-vec-vec-vectēva rokas šo baļķi ir turējušas! Satiekas modernais laiks ar vēsturi, dokumentāli un dzimtai mentāli. Tas ir SPĒKS !
KULTŪRAS IETEKME UZ KREATIVITĀTI
KULTŪRAS IETEKME UZ KREATIVITĀTI
http://kriic.lv/jaunumi/kulturas-ietekme-uz-kreativitati
Latvijas politiķi Radošās industrijās un NAP amatniecību neatzīst.
Pētījums sagatavots Eiropas Komisijas vajadzībām
(Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam)
2009. gada jūnijs
EUROPEAN AFFAIRS
KOPSAVILKUMS
"Il faut apprendre à juger une société à ses bruits, à son art, à ses fêtes plus qu’à ses statistiques."
Žaks Atalī [Jacques Attali]
Kreativitāte ir iedarbīgs modes vārds. Rietumu sabiedrībā ar to saprot panākumus, laikmetīgumu, inovāciju tendences un azartu. Neatkarīgi no tā, vai kreativitāte ir saistīta ar atsevišķiem indivīdiem, uzņēmumiem, pilsētām vai reģioniem, šis jēdziens rada tūlītēju empātiju un dinamisma iespaidu. Kreativitāte ir vārdu savienojums ar pozitīvu nozīmi sabiedrībā, kura pastāvīgi tiecas pēc inovācijām un "progresa".
Kultūra ir cilvēces vispārīga izpausme, tās kreativitātes izpausme. Kultūra ir saistīta ar nozīmi, zināšanām, talantu, ražošanas nozarēm, civilizāciju un vērtībām. Pētījuma mērķis ― labāk saprast kultūras ietekmi uz kreativitāti, kas ir ekonomisko un sociālo inovāciju dzinējspēks. Piemēram, vai mūzika, vizuālā māksla, kino un dzeja dod ieguldījumu kreativitātē, tādējādi sekmējot jaunu darbvietu veidošanu, ekonomisko izaugsmi, mācīšanos un sociālo kohēziju? Kā mākslinieciskā jaunrade ietekmē inovācijas? Kādēļ uzņēmumi vēlas saistību ar kultūru un mākslu? Kāda ir kultūras kreativitātes mākslinieciskā un sociālā funkcija?
Pārskatā izstrādāts kultūras rosinātas kreativitātes jēdziens, kas sakņojas mākslas un kultūras produktos vai pasākumos un veicina inovācijas un pāraug mākslinieciskā veikuma vai "radošā satura" līmeni, tādējādi dodot ieguldījumu platjoslas tīklu, datoru un plaša patēriņa elektronisko ierīču attīstībā.
Kultūras rosināta kreativitāte saistās ar cilvēku, jo īpaši mākslinieku, spēju domāt tēlaini vai metaforiski, izaicināt vispārpieņemtās normas un saziņā izmantot simboliskas un emocionālas kategorijas. Tā spēj lauzt paražas, ierasto domāšanas veidu, sniedzot iespēju jaunas ieceres, idejas vai produkta attīstībai. Kultūras rosināta kreativitāte pēc būtības ir cieši saistīta ar māksliniecisko ieguldījumu mākslas un kultūras produkcijā. Kultūras kreativitātes spontānā, intuitīvā, savdabīgā un cilvēciskā būtība bagātina sabiedrību.
Kultūras rosinātas kreativitātes rašanās priekšnoteikumi:
– personiskās spējas (spēja domāt laterāli vai nelineāri, būt iztēles bagātam);
– tehniskās prasmes (bieži mākslinieciskās vai amatniecības prasmes);
- sociālā vide (sociālais konteksts, jo īpaši izglītība un apmācība, kurā kreativitāte tiek veicināta un augstu vērtēta, kā arī ekonomika, kas iegulda kultūrā un kultūras rosinātā kreativitātē).
Tulkojums @ Valsts Valodu centrs, 2010
Mūsu Latvijas politiķi Radošās industrijās un NAP amatniecību neatzīst. Tas mans teksts. V.K.
http://kriic.lv/jaunumi/kulturas-ietekme-uz-kreativitati
Latvijas politiķi Radošās industrijās un NAP amatniecību neatzīst.
Pētījums sagatavots Eiropas Komisijas vajadzībām
(Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam)
2009. gada jūnijs
EUROPEAN AFFAIRS
KOPSAVILKUMS
"Il faut apprendre à juger une société à ses bruits, à son art, à ses fêtes plus qu’à ses statistiques."
Žaks Atalī [Jacques Attali]
Kreativitāte ir iedarbīgs modes vārds. Rietumu sabiedrībā ar to saprot panākumus, laikmetīgumu, inovāciju tendences un azartu. Neatkarīgi no tā, vai kreativitāte ir saistīta ar atsevišķiem indivīdiem, uzņēmumiem, pilsētām vai reģioniem, šis jēdziens rada tūlītēju empātiju un dinamisma iespaidu. Kreativitāte ir vārdu savienojums ar pozitīvu nozīmi sabiedrībā, kura pastāvīgi tiecas pēc inovācijām un "progresa".
Kultūra ir cilvēces vispārīga izpausme, tās kreativitātes izpausme. Kultūra ir saistīta ar nozīmi, zināšanām, talantu, ražošanas nozarēm, civilizāciju un vērtībām. Pētījuma mērķis ― labāk saprast kultūras ietekmi uz kreativitāti, kas ir ekonomisko un sociālo inovāciju dzinējspēks. Piemēram, vai mūzika, vizuālā māksla, kino un dzeja dod ieguldījumu kreativitātē, tādējādi sekmējot jaunu darbvietu veidošanu, ekonomisko izaugsmi, mācīšanos un sociālo kohēziju? Kā mākslinieciskā jaunrade ietekmē inovācijas? Kādēļ uzņēmumi vēlas saistību ar kultūru un mākslu? Kāda ir kultūras kreativitātes mākslinieciskā un sociālā funkcija?
Pārskatā izstrādāts kultūras rosinātas kreativitātes jēdziens, kas sakņojas mākslas un kultūras produktos vai pasākumos un veicina inovācijas un pāraug mākslinieciskā veikuma vai "radošā satura" līmeni, tādējādi dodot ieguldījumu platjoslas tīklu, datoru un plaša patēriņa elektronisko ierīču attīstībā.
Kultūras rosināta kreativitāte saistās ar cilvēku, jo īpaši mākslinieku, spēju domāt tēlaini vai metaforiski, izaicināt vispārpieņemtās normas un saziņā izmantot simboliskas un emocionālas kategorijas. Tā spēj lauzt paražas, ierasto domāšanas veidu, sniedzot iespēju jaunas ieceres, idejas vai produkta attīstībai. Kultūras rosināta kreativitāte pēc būtības ir cieši saistīta ar māksliniecisko ieguldījumu mākslas un kultūras produkcijā. Kultūras kreativitātes spontānā, intuitīvā, savdabīgā un cilvēciskā būtība bagātina sabiedrību.
Kultūras rosinātas kreativitātes rašanās priekšnoteikumi:
– personiskās spējas (spēja domāt laterāli vai nelineāri, būt iztēles bagātam);
– tehniskās prasmes (bieži mākslinieciskās vai amatniecības prasmes);
- sociālā vide (sociālais konteksts, jo īpaši izglītība un apmācība, kurā kreativitāte tiek veicināta un augstu vērtēta, kā arī ekonomika, kas iegulda kultūrā un kultūras rosinātā kreativitātē).
Tulkojums @ Valsts Valodu centrs, 2010
Mūsu Latvijas politiķi Radošās industrijās un NAP amatniecību neatzīst. Tas mans teksts. V.K.
Mīļumlietas.
Uzdevums studentiem un interesentiem.
Vilnis Kazāks. 28.01.2012.
Cilvēku dzīve ir sākusies ar mīļumu.
Dabiski, ka tuvākie mums ir īpaši mīļi.
Mēs no māmiņas klēpja esam ieradušies
dabas klēpī.
Izrādās, pasaulē ir dažādi dabas klēpji.
Ziemeļos tie ir skarbi auksti, tos
iekļauj sniegi, bet dienvidos nežēlīgi karsti. Un tomēr, vietējiem tās
ir pašas mīļākās vietas, un viņi tur mīt.
Viņi nemeklē citu mājiņu citā vietā.
Viņi prot izmantot vietējos materiālus sūnas un smiltis.
Mums ir paveicies, mēs
dzīvojam pa vidu galējībām. Mēs protam savus mājokļus ar koku siltināt un
vēsināt. Mums mūžam ir palīdzējuši mūsu meži. Mēs esam saudzēti.
Vakar tādas domas klaiņoja, atpūšoties un raugoties
darbnīcas krāsns liesmās...
Pēkšņa telefonsaruna ar
meistaru Hariju Stradiņu Alūksnē. Harijs stāstīja par neseno praksi
pie kokapstrādes meistara Benta McGregora Origonā. Bents ir apliecinājis,
ka viņa misija ir maksimāli izmantot vietējos resursus. Tieši
tāds ir Bents – ekonomiski domājošs kapitālists un prasmīgs amatnieks ar jūtīgu
dvēseli. https://www.facebook.com/brent.mcgregor.5
Vai mēs, katrs latvietis, sajūtam savu
misiju izmantot vietējos resursus - materiālus, enerģiju, tradīcijas,
profesionālo pieredzi dzimtā un pagastā. Vai mēs mīlam savu dabas klēpi? Dzimteni, vai vienkārši - savu dzimto vietu?
Vai mēs nemitīgi domājam, ko vēl no
meža, purva un mālu kalnu materiāliem varam izgatavot?
Vai arī mēs nemitīgi lūgsim investīcijas
un pabalstus?
Žēl, ka ziemeļos un dienvidos
cilvēki to prot, bet mums ne vienmēr izdodas atrast savu - īpašo produktu. .
Mūsu studentu pētījumi rāda, ka Latvijas savdabīgo produktu veidošanas/ražošanas nākotne ir saistāma ar kopdarbību. Mums ir jācenšās veidot mazu roborizētu uzņēmumu un rokdarbu meistardarbnīcu
kooperācija. Iespējams, to varētu
saukt arī par industriālo amatniecību.
Katrs izdomāsim savu koka mīļumlietu!.
Zviedri lepojas ar savu zirdziņu, krievi
ar matrjoškām, norvēģi ar troļļiem…
Mēs darīsim tā! Sāksim katrs
ar savām mīļumlietām, tās var būt visur un dažādas.
Ap roku vai kaklu, pie tērpa vai telpas sienas, iekšā vai ārā, uz grīdas vai galda, limuzīnā vai lidmašīnā, kabatā… Visur kur esam, mūs pavadīs mīļa tēvzemes koka mantiņa. Mēs tās radīsim un rādīsim. Mūsu mīļumlietas var kalpot turistiem kā interesantas piemiņlietas. Mīļumlietas pašas veidos savu dzīvi un sacenšas skaistumā un noderībā.
Tieši to mums vajadzēja - mīļumlietas pārvētīsies par mīļām
piemiņas lietām.
Te sākas arī bizness
mūsu mājamatniecībā, profesionālā amatniecībā, rūpniecībā un
robotizētā industrijā. Visticamāk kopā un katram savs.
Nav grūti uzminēt, kas būs mūsu darbi. Secīgi iesaistīsimies Latvijas novadiem, pagastiem un dzimtām raksturīgu koka rotu un rotaļlietu, mēbeļu un mājokļu savdabības ideju attīstībā un
realizācijā.
To der zināt NAP veidotājiem - Meistardarbnīcu profesionālie efekti.
Benta paegļu gulta.
Bents izmanto vietējo paegli, Harijs domā par alksni!
Meistardarbnīcu profesionālie efekti.
Vilnis Kazāks. Mazie stāsti. 02.02.2012.
Meistardarbnīcās bieži tiekas ne tikai meistari ar klientiem, bet arī meistari ar meistariem. Viņi spriež kā dziļāk izprast savu amatu iespējas, un kā izdomāt jaunus produktus. Zeļļi un mācekļi klausās un vēro.
Izmantojot internetu, interesantākie un spēcīgākie meistari pietiekoši strauji kļūst populāri pasaulē. Tāds tādu ātri atrod!
Hariju Stradiņu no Alūksnes labi zina ne tikai Latvijā, arī Amerikā un citur.
Pērn Hariju uzaicināja Bents mc Gregors no Origonas.
Tā nepārspīlējot var teikt, ka Origonā Benta darbnīcā vairākas nedēļas kopā strādāja un domāja divi pasaules līmeņa grandi. Amerikānis un Latvietis.
Jautāju Harijam, ko ieguvi no Benta?
Harijs - Bents viennozīmīgi saka, ka viņa misija ir izmantot vietējās dabas dāvanas, visplašāk izplatītos materiālus.
Tā dzimst dzimtenes mīlestība un inovācijas.
Vai politiķi AMATNIECĪBU joprojām ignorēs? Jau 22 gadus amatnieku piedāvājumi netiek iekļauti valsts attīstības plānos.
Vai politiķi AMATNIECĪBU joprojām ignorēs? Jau 22 gadus amatnieku piedāvājumi netiek iekļauti valsts attīstības plānos.
Meistardarbnīca ir pamats!
Meistardarbnīca ir pamats!
Vilnis Kazāks. Mazie stāsti. 02.02.2012.
Parasti dabas dotās matērijas uzreiz nav derīgas lietošanai.
Meistardarbnīcas ir tā vieta, kur dabas materiāli pakļaujas meistara maģijai un sāk kalpot cilvēkiem. Bez meistardarbnīcām nekas nesanāk, jo meistardarbnīcā saplūst gudrība ar īpašumu, te sākas kvalitāte un atbildība.
Tā tas ir bijis tūkstošgadēs. Tā tas notiek šodien ES valstīs. Pie mums vēl nē.
Meistardarbnīca ir vieta, telpa, vide, kurā meistars apliecina ko viņš var un ko nevar.
Var tāpēc, ka te ir viņš - meistars un viņa cilvēki (zeļļi un mācekļi), te ir arī darbarīki un darba mašīnas, te ir materiālu un darbu paraugi.
Meistardarbnīcas iznīcina nemākuļu tukšvārdību un lielīšanos.
Tad, kad Latviju pārklās meistardarbnīcu tīkls, un vairāk būs tādu vietu, kur personības parādīs ko viņas var, iesāksies patiesa censonība, atgriezīsies lepnums.
Iesāksies īsta radoša sacensība, kurš ir labāks un kurš var citādi būt vēl labāks!
Veidosies jaunas vajadzības, tās pieprasīs jaunus amatus, jaunus meistarus un jaunas meistardarbnīcas. Galvenais, provocēs nepieciešamību izglītoties.
Jo smalkāks un blīvāks būs mūsu meistardarbnīcu tīkls Latvijā, jo drošāk mēs visi jutīsimies, jo vienmēr tuvumā būs cilvēki, kuri zina, prot un var!
Latvija var, tie nebūs tikai lielie industriālie uzņēmumi, bet arī amatu meistaru veidotas maiznīcas, frizētavas, skroderejas, galdniecības, smēdes, un citas vietas, kur amats kļūst par pamatu labākai un skaistākai dzīvei.
Sāksies patiesa sava pagasta un savas pilsētas mīlēšana, jo mana daļa būs šeit, bet mēs kalposim klientiem! Internets parādīs mūsu spējas pasaulei!
Patiess prieks būs mazajiem!
Meistardarbnīca kaimiņos, vienmēr ir bijusi sapņu zeme šai zemē.
Vismaz sapņosim, kamēr neprotam politiķus modināt.
Vispirms bija vārds!
Amatnieku uzņēmums SKURSTEŅMEISTARS
Vai šie puiši ir komersanti?
Vispirms bija vārds!
Vilnis Kazāks. Mazie stāsti.01.02.2012.
Amatu meistari nesaprot, kāpēc Latvijai vajadzēja
uzņēmējdarbību pārdēvēt par komercdarbību.
Uzņēmība ir īpašība, ar kuru cilvēki lepojas!
Uzņēmīgie cilvēki, nodibinot savus uzņēmumus, uzņemas ļoti lielu sociālu un profesionālu atbildību. Viņi palīdz tiem, kuriem nepadodas vadīšanas darbi, un tādu ir daudz.
Abonēt:
Ziņas (Atom)