Mīļumlietas.


Uzdevums studentiem un interesentiem. Vilnis Kazāks. 28.01.2012.

 

Cilvēku dzīve ir sākusies ar mīļumu. Dabiski, ka tuvākie  mums ir īpaši mīļi.

Mēs no māmiņas klēpja esam ieradušies dabas klēpī.

Izrādās, pasaulē ir dažādi dabas klēpji.

Ziemeļos tie ir skarbi auksti, tos iekļauj sniegi, bet dienvidos nežēlīgi karsti. Un tomēr, vietējiem tās ir  pašas mīļākās vietas, un viņi tur mīt.

Viņi nemeklē citu mājiņu  citā vietā. Viņi prot izmantot vietējos materiālus sūnas un smiltis.

Mums ir  paveicies, mēs dzīvojam pa vidu galējībām. Mēs protam savus mājokļus ar koku siltināt un vēsināt. Mums mūžam ir palīdzējuši mūsu meži. Mēs esam saudzēti.

Vakar tādas domas klaiņoja, atpūšoties un raugoties darbnīcas krāsns liesmās...

 

Pēkšņa  telefonsaruna ar meistaru Hariju Stradiņu Alūksnē. Harijs stāstīja  par neseno praksi pie kokapstrādes meistara Benta McGregora Origonā. Bents ir apliecinājis, ka viņa misija ir maksimāli izmantot vietējos resursus. Tieši tāds ir Bents – ekonomiski domājošs kapitālists un prasmīgs amatnieks ar jūtīgu dvēseli. https://www.facebook.com/brent.mcgregor.5

 

Vai mēs, katrs latvietis, sajūtam savu misiju izmantot vietējos resursus - materiālus, enerģiju, tradīcijas, profesionālo pieredzi dzimtā un pagastā. Vai mēs mīlam savu dabas klēpi? Dzimteni, vai vienkārši - savu dzimto vietu? 

Vai mēs nemitīgi domājam, ko vēl no meža, purva un  mālu kalnu materiāliem  varam izgatavot?

Vai arī mēs nemitīgi lūgsim investīcijas un pabalstus?

Žēl, ka ziemeļos un dienvidos cilvēki to prot, bet mums ne vienmēr  izdodas atrast savu - īpašo produktu. .

Mūsu studentu pētījumi rāda, ka Latvijas savdabīgo produktu  veidošanas/ražošanas nākotne ir saistāma  ar kopdarbību. Mums ir  jācenšās veidot mazu roborizētu uzņēmumu un rokdarbu meistardarbnīcu kooperācija.  Iespējams, to varētu saukt arī par industriālo amatniecību.

 

Katrs izdomāsim savu  koka mīļumlietu!.

Zviedri lepojas ar savu zirdziņu, krievi ar matrjoškām, norvēģi ar troļļiem…

Mēs darīsim tā!  Sāksim katrs ar savām mīļumlietām, tās var būt visur un dažādas.

Ap roku vai kaklu, pie tērpa vai telpas sienas, iekšā vai ārā,  uz  grīdas vai galda, limuzīnā vai lidmašīnā, kabatā… Visur kur esam, mūs pavadīs mīļa tēvzemes koka mantiņa. Mēs tās radīsim un rādīsim.  Mūsu mīļumlietas var kalpot turistiem kā interesantas piemiņlietas. Mīļumlietas  pašas veidos savu dzīvi un sacenšas skaistumā un noderībā.

Tieši to mums vajadzēja - mīļumlietas pārvētīsies par mīļām piemiņas lietām.

Te sākas  arī bizness mūsu  mājamatniecībā, profesionālā amatniecībā, rūpniecībā un robotizētā industrijā. Visticamāk kopā un katram savs.

Nav grūti uzminēt,  kas būs mūsu darbi.  Secīgi  iesaistīsimies Latvijas novadiem, pagastiem un dzimtām  raksturīgu  koka rotu un rotaļlietu, mēbeļu un mājokļu savdabības ideju attīstībā un realizācijā.  


1 komentārs:

  1. Nu re, ir pagājuši tieši 11 gadi ! Toreizēje sapņi joprojām irt aktuāli. Lai top !

    AtbildētDzēst