Kaimiņi Igauņi panākumus guva savu valsti strukturējot 16 tautsaimniecības nozarēs, kuras pašas kļuva atbildīgas par savu speciālistu, savas nozares un savas valsts attīstību. Tā tika un joprojām tiek izlemti jautājumi izglītības, zinātnes, pētījumu, iepirkumu u.c. lietās. Uzklikšķinot var Igaunijas nozares iepazīt!
Latvijas tautsaimniecības politiskie organizatori jau 20 gadus nespēj sakārtot valsti loģiskā tautsaimniecības struktūrā. To kavēja olgarhi. Tagad viņu nav.
Kas konkrēti ir jādara ražojošo nozaru attīstībai?
Reformu Saeimai un reformu MK ir pienākums uzsākt sakārtot valsti.
Atbilstoši Latvijas teritorijas dabas dotumiem, tautsaimniecības vēsturiskiem sasniegumiem un nepieciešamajām sociālām un kultūras funkcijām, ir jāstrukturē mūsu tautsaimniecība, nosaucot 15-20 darbības jomas, kas rada un tērē bužetu.
Ir jāsāk ar Igaunijas piemēru un pa nozarēm ir jasadala visi vērtību radītāji, piem., zemniecības un lielās lauksaimniecības…, amatniecības un rūpniecības,…mazās un lielās tirdzniecības…, utml. nozares. Protams, neaizmirsīsim vērtību radīšanas nodrošinošo sastāvu – drošības, veselības, izglītības, kultūras…, utml. nozares. Vienu brīdi būs neliels burziņš, bet tas ātri beigsies. Nozares pašas pratīs vienoties, ja ne, vājākās kādu laiku paliks ārpusē.
Kas tālāk? Tāpat kā vairums ES valstu, Latvijas tautsimniecības nozarēm pašām ir jāizveido trīs līmeņu pārstāvniecības. Valstij ir jāpalīdz to paveikt.
Pirmkārt. Profesiju līmenis. Profesionāļi apvienojas profesiju biedrībās lai veiktu visu iespējamo sevis un savas profesijas attīstībai. Daudzās nozarēs Latvijā profesiju organizācijas jau darbojās. Šajā līmenī sadarbojās arī darbnīcu un rūpnīcu īpašnieki. Arī īpašniekiem ir jāmācās. Visi ir ieinteresēti labā rezultātā. Parasti visi iesaistītie arī saprot, ka amatnieka meistarība darbnīcā, un strādnieku un speciālistu kompetences rūpniecībā, nodrošina procesu un produktu kvalitāti. Bet īpašniekiem ir jānodrošina atbilstošā ražošanas vide. Nozaru profesiju organizācijas sadarbojās ar ministriju departamentiem un deleģē pārstāvjus uz nozaru pārstāvošām organizācinām (kamerām, palātām vai tml.). Daudzām profesijām Eiropā un pasaulē ir savas biedrības un labākās Latvijas profesijas tajās ir iesaistujušās.
Otrkārt. Nozaru līmenis. Nozaru organizācijām pamatfunkcija ir nozaru attīstības nodrošināsana. Te galvenie uzdevumi saistās ar ražojošo nozaru produkcijas realizāciju un apkalpojošo nozaru finansu piesaisti. Tikai nozarēs nodarbināto profesiju un īpašnieku organizāciju deleģētie pārstāvji izveido nozaru pārstāvniecības (kameras, palātas vai citādāk nosaucot). Nozares organizācijas strādā kopā ar nozaru ministrijām. Te arī notiek nepieciešamās izglītības un pētījumu projektēšana, iepirkumu un nodevu strukurēšana atbilstoši profesionālismam. Arī LAK (Latvijas amatniecības kamerai) un LTRK (Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamerai) ir sasaiste ar Eiropas un Pasaules analogām organizācijām.
LAK ir veicinājusi Amatniecības likuma izstrādi, bet LTRK Rūpniecības likuma izstrāde nav izdevusies.
Nozaru organizācijas deleģē pārstāvjus valsts organizētai, nozaru deleģētai profesionāļu pārstāvsniecībai.
Treškārt. Valsts līmenis. Profesionāļu valsts augstākā līmeņa darbībai ir jāpanāk visu nozaru un valsts harmoniska funkcionēšana un attīstība. Šobrīd produktu ražošanā reāli konkurē mājražotāji, profesionālā amatniecība, rūpniecība un industriālie roboti, arī citu nozaru profesioņāļi. Valsts pienākums ir dot iespējas visiem ražošanas un apkalpošanas veidiem sevi apliecināt godīgā konkurencē. Populistislais arguments, ka visiem naudas nepietiks, ir negudrs arguments. Valstij, atbilstoši nozaru pienesumam valsts budžetam, vai veikto funkciju apjomam, ir proporcionāli jāsadala mzumiņš un nozares pašas analizēs un izlems savas iespējas un ceļus attīstībai. Nozaru pašattīstība visos līmeņos ir valsts pamatu pamats.
Tikai deleģētie 15 -20 nozaru pārstāvji izveido Tautsaimniecības nacionālo padomi. (TNP). TNP darbojās pie MK. Ierēdņiem un politiķiem Tautsaimniecības nacionālās padomes lēmumi nav obligāti jāpilda, bet ir saitoši. Tie pasarga nozares no politiķu kļūdām un politiķus no nozaru savtīguma un blēdībām. Abas puses atklāti diskutē un publicē lēmumus un iespējamās sekas. Tie, kas nekļūdas saglabā amatus, gūst godu un slavu, bet tie kas biežāk kļūdās, tiek nomainīti, protams, abās pusēs. Tā Latvijā vajadzētu sākties reformām. LDDK un LBAS atbilstoši ES praksei ir nacionāla līmeņa organizācijas, taču viņu misija galvenokārt ir sociālie, nevis konkrēto profesiju profesionālās attīstības jautājumi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru