Knaibles

Knaibles

 Strīds par knaibļu izcelsmes senumu ir ļoti intere­sants un nebūt nav pabeigts. Vieni domā, ka šie instrumenti ir sarežģītāki par cirvjiem un zāģiem, tāpēc attīstījušies vēlāk. Citi uzskata, ka dabā ir pietiekoši daudz piemēru, kur «nošpikot» knaibļu darbības principus, un tāpēc maz ticams, ka cilvēki to jau senatnē neievēroja. Vēl citi prātīgi spriež, ka tieši šis fakts ir kavējis knaibļu attīstību, un tās parādījās tikai tad, kad cilvēki ar neapbruņotām rokām vairs nevarēja paveikt iecerēto. Taču kā viņi varēja satvert ogles uguns pārnešanai, pārvietot sakarsētos akmeņus ūdens vārīšanai?

Ar knaiblēm materiālus tieši nepārveido, kā to dara ar kaltiem, cirvjiem, ēvelēm vai citiem instrumentiem. Tās pielieto galvenokārt dažādiem palīgdarbiem — satver­šanai, pārlikšanai, saspiešanai, pavilkšanai, locīšanai, nokniebšanai.

Mūsdienās joprojām vēl nav viennozīmīgi precizējies nosaukums, saka arī: stangas, lūkšas, kniebles, kniebes u. c. Šie nosaukumi norāda ne tikai uz darba rīkiem, bet arī līdzīgām darbībām, kuras veic cilvēks ar savām rokām, plaukstām, pirkstiem, žokļiem un zobiem.

Knaibļu uzbūve parasti nav sarežģīta — tās izveido divas sakrustotas  detaļas,   kuras   savstarpēji   kustīgi savieno ar asi. Vienus galus, sauksim tos par kātiem, pie­lāgo rokā turēšanai, bet žokļus veido atbilstoši iecerēto darbu veikšanai. Asi novieto žokļu tuvumā, ievērojot klasisko fizikas un mehānikas atziņu, ka žokļu satveres spēks būs vienāds ar kātiem pieliktā spēka un pleca reizinājumu. Vai tas nozīmē, ka sīks puišelis varētu ar garkātainām knaiblēm no akmeņiem sulu izspiest? Ne gluži. Pārāk gari kāti būtu smagi un neērti, locītos, nevajadzīgi attālinātu darbu no darītāja. Tie apgrūtinātu veikt precīzu darbu un strādājot kļūtu neiespējami satvert abus kātus vienā rokā. Lai panāktu lielāku žokļu sakļaušanās spēku, pielieto sarežģītākus knaibļu centra mehānismus ar vairākām asīm un svirām.

Nereti praksē, piemēram, dažāda resnuma stieņu vai cauruļu satveršanai nepieciešami maināmi žokļu atvē­rumi, to panāk, pārvietojot kātus pret rotācijas kustības asi.

Pētot knaibļu žokļu un zobiņu formas, var ātri atšifrēt, kādam nolūkam šie instrumenti izveidoti. Pie­mēram, plakanu priekšmetu satveršanai pielieto žokļus ar paplašinātiem galiem, bet cilindriskus priekšmetus ērtāk satvert un noturēt, ja žokļi veidoti ar šķērsām vai gareniskām ielocēm. Savukārt vilkšanas darbiem veido satvervirsmas ar dažāda lieluma un virziena zobiņiem, bet veidošanas darbus veic ar taisnleņķa, trīsstūra, cilindriskas, koniskas vai citādas formas žok­ļiem.

Viens no populārākiem knaibļu pielietošanas darbiem ir dažādu stiepļu, vadiņu, kabeļu apstrāde elektrisko, sakaru ierīču uzstādīšanā, remontā u. tml. Kniebšanai tiek izveidoti speciāli zobi, kurus, lai būtu ērtāk strādāt, žokļiem pievieno paralēli vai šķērsi. Nereti stieples nevis nokniebj, bet nocērp, izmantojot cieši garām-slīdošos žokļos izveidotus caurumus vai robus.

Daudzas knaibles tiek papildinātas ar dažādām palīgierīcēm. Piemēram, elektriķi lieto darbarīkus, kuri vispirms atcērt un nomauc vadiem izolāciju un tikai tad vadu nokniebj vajadzīgā garumā. Zāģu zobu locī­šanai lieto instrumentus ar iestādāmu sakniebienu, kas garantē vienādu zobu izlocījumu utt.

Rokturi tiek veidoti, ievērojot ne tikai plaukstas atvērumu, saspiešanas spēku, bet arī daudzus citus nosacījumus. Piemēram, kalēja lūkšu rokturu ievērojamie garumi kalpo kaļamā materiāla elastīgākai satveršanai un vibrāciju samazināšanai, rokas attālināšanai no karstuma, dzirkstelēm, kalšanas vietas. Elektrotehniķu knaibles nereti izveido ar izolētiem rokturiem, bet kosmētisko knaibļu rokturus veido ne tikai skaistus, bet arī ērti tīrāmus.

Daudzos gadījumos starp rokturiem novieto atsperes, kas vienmēr tur atvērtus knaibļu žokļus kā izbadējušos putneļu knābjus, vai arī otrādi — tos cieši sakļauj kā ne­runīgas mutes.

Interesantas knaibles lieto arī ādas un papīra ap­strādē, tapsēšanas darbos, atsevišķu mehānismu iestādī­šanā un regulēšanā, tāpat arī lopkopībā, lauksaimnie­cībā, laboratorijās u.c. īpašas knaibles lieto cīņā pret blēžiem, pārbaudot biļetes, plombējot vagonus, no­liktavas u.tml.

V.KAZĀKA teksts un zīmējumi