Uzruna amata meistariem un zeļļiem 2013. gada 19. jūlijs.

Uzruna amata meistariem un zeļļiem 2013. gada 19. jūlijs.

Šoreiz, pirmoreiz es esmu savu uzrunu jau iepriekš publicējis, tāpēc tā ir citādāka kā parasti.
Ceru, ka mans stāsts būs tuvs uzrakstītam.

 Jaunie meistari un zeļli!

Saņemot meistara un zeļla diplomu, mēs sarokojamies. Rokas spiediens ir apliecinājums par vienošanos. Pasaulē tā ir pieņemts.

Par ko tad mēs vienojamies?

Par to, ka mēs būsim godīgi pret klientu. Ar kvalitatīvu un laikā izpildītu darbu.

Par to, ka mēs cienīsim sevi, savu ģimeni un savu valsti. Ar atbildību.

Par uzticību senākā ražošanas veida – amatniecības ideāliem un praksei.

Par to, ka mēs turēsim godā savu amatu.

Par attiecībām ar individuāliem klientiem.

Par individuāliem klientiem neskaidrību nav. 

Mūs internets saved ar klientiem visā pasaulē.

LAK elektroniskais reģistrs, atbilstoši Latvijas likumdošanai, ir uzsācis savu darbu, un jums ir jāiesaistās tā kvalitatīvā aizpildīšanā.

Man bija iespēja nedaudz padzīvot Zviedrijā, un ko es pārliecinājos. Pārsteigums?

Zviedri nav sajūsmā par brīnišķo mēbeļu dizaina firmu IKEA. Viņi saka, ka nauda paliek Ķīnā un citās valstīs. Taču lielākais zaudējums ir tas, ka IKEA ir iemācījusi cilvēkus montēt, bet viņi ir zaudējuši prasmes izgatavot.

Tā tas ir noticis, Latvijas Amatnieki aizņem skandināvu teritorijas!

Par attiecībām ar lieliem klientiem.

Nedaudz par  lieliem klientiem, kuri slēdz līgumus ar mums kā apakšuzņēmējiem.

Gadsimtu atpakaļ uzņēmējs Kristaps Morbergs uzcēla daudzus namus Rīgas centrā. Astoņus novēlēja LU. Pats projektēja un sekoja būvdarbiem. Viņam pietika ar vienu darba vadītāju, kas slēdza līgumus ar nepieciešamo amatu meistariem. Nami labi turas vēl šodien. Te neviens liekos nebaroja.

Kad notika šīs mājas restaurācija, mana studente Evelīna nodarbojās  ar telpu sienu restaurāciju. Vēlāk Evelīna  izstrādāja kursa darbu un pierādīja, ka viņa saņēma tikai desmito daļu no šiem darbiem  plānotās  darba algas. Kur palika pārējā?

Pērn mums blakus objektā iznāca meistaru konflikts ar augšuzņēmēju par darbiem neatbilstošu materiālu piegādi. Viņš raud, zaudēšu peļņu.

Ir pienācis laiks Latvijas meistariem izstrādāt pamatotas  izmaksas saviem darbiem un stundu likmēm, un, ja kāds var lētāk, tad tas ir jāpierāda profesijas biedrībā  vai jānoliek meistara sertifikāts par apzinātu dempingošanu. Tas nav meistara cienīgi, ja viņš kaut ko slēpj un par kaut ko nemaksā.

Mūsu  meistariem ir jāiemācās kooperēties un veidot meistaru konsorcijus. Kāpēc mūsu valstij nemitīgi ir jāpārmaksā firmām, kuras neko neražo ne amatnieciski ne rūpnieciski, bet kuras prot iekasēt daudz, un patiesiem darītājiem izmaksāt maz.

Šorīt izlasīju LA, ka apakšuzņēmēji (lasi arī amatnieki) ir pie vainas Prezidenta pils nelaimē. Nebūsim naivi! Mūs, amatniekus tikmēr muļķos, sitīs un tiesās, kamēr mēs paši savā garā un amatā nekļūsim lieli. Bieži mēs neprotam AMATA MEISTARA godu nest, mēs  kļūstam smieklīgi, nosaucot sevi  par māksliniekiem vai dizaineriem.

Ar viltvāržiem vai  „samozvanciem”(no kr.) neviens negrib draudzēties.

Kas mums jādara tūlīt.

1) Mums ir aktīvi jāsāk popularizēt AMATA  izpildījuma meistarības jēgu  KULTŪRĀ.

2) Mums ir jāveido SAVI MEISTARA ZĪMOLI un  LATVIJAS AMATNIEKU ZĪMOLS kopumā.

3) Mums ir jāpanāk, ka  Mākslinieki,  Arhitekti  un Dizaineri lepojas ar  Amatniekiem. Un mēs strādāsim tā, lai klienti atcerētos mūs.

Klienti biezi paši izvēlēsies Amatnieku vai Mākslinieku, vai Dizaineri.

4) Ir pienācis laiks, kad Latvijas valsts atjauno duālo izglītību.

Mūsu kampaņa, kas sākās 2007. gadā, piedaloties Minsteres deklarācijas AMATNIECĪBA UZCEĻ EIROPU veidošanā, parakstīšanā un nemitīgā Valsts politikas urdīšanā,  deklarācijās, rīcības plānos un NAPā, beidzot ir nesusi augļus.

Mums pirmajiem ir iespējas pieņemt mācekļus, jo amatniekiem jau ir tiesību normu pakete, kura nosaka galvenās funkcijas un atbildību. Rūpniekiem vēl tāls ceļš ejams.

Nav likuma. Nav savstarpēji atzītu kvalifikāciju. Daudzās profesijās nav savu biedrību. Tas taču ir skaidrs. Viens pats nevar sevi nosaukt par meistaru. Meistara patieso meistarību  apstiprina amata brāļi un māsas. Jo vairāk cilvēku ir iesaistījušies profesiju izaugsmē, jo straujāk pieaug darbu kvalitāte. KVALITĀTE  ir pamats KULTŪRAI. Kultūra ir pamats labākai dzīvei.

5) Mēs reāli varam palīdzēt rūpniekiem. Mums ir jāsāk intensīvāk biedroties. Izveidosim biedrībās kopējas sociālo tīklu platformas, tās palīdzēs gan amatniekiem, gan viņu profesiju brāļiem un māsām rūpniecībā.

Ir skaidrs, ka ir lietas kuras labāk padodas amatniekiem un ir lietas kuras labāk padodas rūpniecībai. Mūsu pētījumi RTU atklāj nākotnē izcilas sadarbības iespējas starp rūpnieciskām un amatnieciskām tehnoloģijām. Katram savs, bet kopējais rada panākumus un drošību abās pusēs. Ja pasaules nākotne ir socializācijā (lasi kopā dzīvošanai barā) tad Latvijas produktu MEISTARUS pasaulē nešķiros. Tā ir mūsu iekšēja lieta, kā saglabāt cilvēku profesionālo meistarību amatniecībā un rūpniecībā un nepieļaut IKEA kļūdas. Tā domāšana, ka mēs Latviju uzcelsim tikai ar industriālu ekonomisko izrāvienu ir smiltīs rakstīta. Ikvienam ir roka jāpieliek…Rainis.

Palūkosimies mūsu karoga reversā: Tēvija, Tauta, Amats, vienībā mūsu darba pamats.

Veiksmi visiem! LAI TOP!

                                         
                            Tā strādā firma "KALBER"  Meistari Kalniņš Klaids un Bergs Ēriks.