Amatniecības un amatizglītības attīstība

          Amatniecības un amatizglītības attīstības

                           galvenie principi

Analizējot duālās izglītības sistēmas attīstības motivācijas amatniecībā un amatizglītībā, tiek apkopoti šādi principi.

1.MEISTARĪBA

Gudrākiem un spējīgākiem meistariem ir jāmāca. Valsts likumdošanai un sabiedrības morālei ir nemitīgi jāatbalsta un jāveicina šāda pašsaprotama kārtība. Tikai tā panāksim efektīgu pieredzes pārmantošanu.

2.VIDE

Amatniecība ir jāapgūst amatnieciskā vidē, darbnīcās, kurās notiek pilns amatnieku darba cikls: sākot ar pasūtījuma pieņemšanu, izgatavošanu un beidzot ar cenas noteikšanu un tirgošanu.

3.DECENTRALIZĀCIJA     

Amati ir jāmāca decentralizēti. Amatnieku apmācības centri un meistardarbnīcas ir jāatīsta visā valstī. Tas dos iespēju ne tikai ieekonomēt līdzekļus, bet arī aktivizēs sabiedrību laukos un mazpilsētās. Arī amatnieku darbnīcas iegūs aktīvu klientūru un daudzveidību, bet meistari – prestižu.

4.INDIVIDUALITĀTE

Amatnieku mācības, tāpat kā amatnieku darbs, ir individuāla nodarbošanās. Individuāli ir ne tikai klientu pasūtījumi, individuāli ir arī meistari, viņu metodes un, pats galvenais, skolnieki – nākošie indivīdi sabiedrībai. Meistaru uzdevums ir attīstīt individualitāti skolniekos.

5.HARMONIJA

Amatniecības izglītībā ir jābūt līdzsvaram starp vispārizglītojošo un speciālo, akadēmisko un profesionālo, teorētisko un praktisko, tehnisko un estētisko u.tml. priekšmetu grupām. Amatniecības harmonija ir tās universālumā un līdzsvarotībā.

5.ATTĪSTĪBA

6.Amatniecība vēsturiski ir nemitīgā attīstībā un pilnveidē. To nosaka nemitīgi augošās klientu prasības, valsts intereses un tehniskās iespējas.  Tāpat attīstībā ir ne tikai meistaru, bet arī audzēkņu meistarība. Dabīgi, ja pēdējā pārsniedz pirmo.

7.IZVĒLE

Amatniecības izglītībā ir jāparedz izvēle, lai atbilstoši mācekļu dotumiem, spējām, interesēm, jaunie cilvēki varētu apgūt dažādus amatus, dažādā tempā, termiņos un apjomā.

8.NODERĪBA

Iegūtām zināšanām un prasmēm nemitīgi ir jāapliecina noderība. Tieši jaunā cilvēka iespēja palīdzēt sev, savējiem un sabiedrībai, nostiprina pašapziņu, provocē centību un neatlaidību.

Amatniecība nav aizvietojama, tā mūžīgi būs noderīga indivīdam un sabiedrībai.

9.SAVLAICĪGUMS

Sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai amatniecības izglītība atrisina indivīda un valsts vajadzības. Ja nepieciešams, atmodina aizmirsto vai izveido jaunu amatu, tāpat arī savlaicīgi pārkvalificē amatnieku citiem amatiem.

10.IZMAKSAS

Amatnieciskā izglītība nav dārga. To panāk, mērķtiecīgi organizējot un izmantojot vietējos resursus: materiālus, darbnīcas, tehniku, transportu, sociālo sfēru, meistaru un mācekļu darbu. Izglītības lēmums nevar būt par cēloni darba sliktai kvalitātei.

11.ATLASE

Sabiedrībai ir jāpanāk, lai talantīgākie un centīgākie skolnieki nonāktu amatniecības virsotnēs. To panāk, virzot un sekmējot jauno amatnieku amatu izaugsmē.

Mācītam amatniekam ir jāatgriežas savā dzimtajā novadā.

12.PRESTIŽS

Atjaunojama tradicionālā kārtība, ka labs amatniecības uzņēmuma vadītājs, amatniecības skolotājs vai amata meistars, ir sabiedrībā cienījami cilvēki. Savukārt amatu mācekļiem, zeļļiem un meistariem ar savu nevainojamo darbu ir jāapliecina šī uzticība.