Moto: Ja gribam dzīvot labāk, dzīve ir jājūt un jāizprot dziļāk!
Kā panākt, lai mēs izjustu nepieciešamību kļūt par cienījamiem mūsu valsts pilsoņiem?
Pavisam vienkārši!
Priekšplānā ir jāvirza cilvēku iespējas apliecināt sevi, ka viņi var būt noderīgi ģimenei, pagastam, valstij un ārpus tās.
Tieši noderības sajūtas un panākumu apliecinājumi ir spēcīgākie stimuli, lai aktivizētos rīcībai. Ja padarītais tiek novērtēts, pieaug censonība. Tās ir ābeces patiesības.
Taču, lai gūtu panākumus, centīgie ir savlaicīgi jāapaugļo ar zināšanām un prasmēm, un rezultātā veidojās meistarība! Meistarība dod pārliecību un atraisa nopietnas aktivitātes, kuras palīdz esošām vai atraisa jaunas uzņēmējdarbības un kultūrizteiksmes formas.
Tikai meistarība nodrošina kultūru. Tikai kultūra nodrošina labāku dzīvi.
Tas attiecas praktiski uz visiem dzīves līmeņiem un visām jomām. Mazie zemnieki un lielie lauksaimnieki, amatnieki un rūpnieki, skolotāji un zinātnieki, …visur ir nepieciešama meistarība.
Kā mainīt sabiedrības attieksmi un aktivizēt meistarīgu darbību?
Tā visiem ir zināma, bet Latvijā pilnvērtīgi nav realizēta, - labo piemēru parādīšana un daudzināšana. Ne tikai masu informācijā, arī ikdienā sadzīvē un darbā. Būtībā tā ir brīnumnūjiņa! Varētu teikt arī paldies, un tas darbojas.
Iedomājaties pagastu, mazpilsētu vai ielu lielpilsētā.
Bērni aug un redz: te darbojās maza konfekšu fabrika, te auto remontētāji, rotaļlietu izgatavotāji un labotāji, podnieki, kalēji, galdnieki, … te visur kaut kas notiek!
Tā ātri daudzu mazo nākotnes sapnis no interneta pārmājo kaimiņos meistaru darbnīcās!
Protams, pēdējos gados dažu lielo naudaskāre ir panākusi, ka vairums šie procesi ir centralizēti lielveikalos, bet dzīves loģika pasaka, ka ir lietas, kas dabīgi centralizējas, un ir lietas, kas dabīgi decentralizējas. Mēs pārkāpjam šos dabas nosacījumus, tāpēc arī slikti dzīvojam.
Lielveikalā varam lētāk nopirkt, bet kaut ko dārgāku pazaudējam. Pazaudējam jaunā cilvēka tuvību dabas izziņai un nozaru interešu atraisīšanai.
Ārzemju īpašnieku lielveikalus mēs esam veiksmīgi atraisījuši, lielveikalā dzimst iepirkšanās prieks un nevajadzīgo lietu atkarība…
Mūsuprāt ir pienācis laiks lauku un pilsētu, amatnieku un rūpnieku meistardarbnīcu atjaunošanai.
Mēs dzīvosim pilnvērtīgu dzīvi, kad kaimiņu meistars kļūst jaunietim par „manu zvaigzni”, bezdarbniekiem par piemēru varēšanai, pašiem meistariem par patiesu prieku un lepnumu.
Meistari sakopj savu vidi. Ja mūsu valsti pārklātu blīvs meistardarbnīcu tīkls, mēs izskatītos apskaužami.
Amatniecības kameras meistari jau sen ir noformulējuši savu Latvijas nākotnes vīziju.
Mēs nebūsim tie, kuri neauglīgi piedalās sacensībā ar lielvalstīm un rada milzīgas eksporta produktu masas īsā laika periodā.
Mēs būsim ražotāji – meistari, kuri, izmantojot vismodernākās informācijas tehnoloģijas, nemitīgi piedāvās pasaulei jauno produktu paraugus. Ķīnieši mums ir draugi, jo viņi var ražot mūsu idejas, bet nevar konkurēt individuālu pasūtījumu ātrai realizācijai. Mēs to varam. Mums palīdz vieta, valodas, mentalitāte.
Ko tas nozīmētu Latvijai?
Mēs, amatnieki un rūpnieki, piedāvājam visiem saviem pilsoņiem savstarpēji lielo un mazo ražotāju godīgas konkurences iespējas, iespējas katram savā darbā vairot savu meistarību un bagātību. Konkurence ir lieliska attīstības virzītāja.
Mums visiem ir jāsāk nopietna pašreizējo vērtību revīzija un jaunās – meistarības vīzijas iedzīvināšana.
Mūsu amatniecību, rūpniecību un tirdzniecību pārstāvošās profesiju un nozaru organizācijas un kameras ir uzkrājušas pietiekošu pieredzi, lai aktivizētu sabiedrību mainīt savu attieksmi un vienoties par lietām, kuras var visiem palīdzēt uzlabot savu situāciju mājas un darba dzīvē, arī mūsu valsts dzīvē.
Aptuvenas tēmu grupas.
1) Cilvēka pieradināšana un izglītošana interesantam darbam. Sākotne no bērna ieņemšanas, bet nebeidzas ar zārka aizvēršanu (palicēji bauda, lepojas un studē...).
2) Vispārējā izglītības realizācijā nepieciešams mainīt valsts un sabiedrisko institūciju līdzatbildību. Dziļa diskusija par privāto interešu dominantēm un interešu galējībām.
3) Visu līmeņu profesionālā izglītībā un kvalifikāciju procedūrās ir jādominē profesionāļu viedokļiem.
4) Tautsaimniecība Latvijā ir jāstrukturē nozarēs, lai varētu sakārtot korektu atgriezenisko saiti ar sabiedrību un vērtību ražotājiem. Šobrīd sabiedrību tautsaimniecības padomē un trīs pušu sarunās nepārstāv vadošās profesionāļu organizācijas, bet politiski angažētas struktūras.
5) Ierēdņu un politiķu iespējas attīstīt un traucēt pilsoņu, nozaru un valsts attīstību. Izstrādāt priekšlikumus. Analīze un priekšlikumi.
6) Cilvēku izglītības un konkurētspējas nodrošināšana ir ilgstošāks process par mainīgo politiku. Nepieciešams izstrādāt aizsardzības mehānismus pret īslaicīgām politiskām avantūrām.
Piemērām, vispārējās un profesionālās izglītības departamenta apvienošanu IZM, apmācību Meistara amata likvidācija profesionālā izglītībā, privāto eksaminācijas centru izveidošana un tukšu juridisko čaulu akreditēšana (tikai profesionāļu funkcija), izveidot 14 kompetences centrus rūpniecībai un amatniecībai nevienu! un tml.
Mēs jau esam orientējoši vienojušies ar Radio 101, viņu iespējas ir vizualizēt, rādīt prezentācijas un piemērus no prakses!
Tēmas:
(daži tematiski nesakārtoti piemēri)
Terminoloģijas maiņa kā politiski īslaicīgs līdzeklis un zaudējumu nesējs tautsaimniecībai un ilgtermiņa kultūrai.
Kopējais un atšķirīgais meistara darbībā kā sava vai īpašnieka uzņēmuma vadībā.
Bērnības periods interešu atraisīšanā.
Vecvecāku iespējas bērnu piesaistīšanā ģimenes vērtību (īpašumi, tradīcijas…) saglabāšanā un attīstībā.
Īpašums kā vienotājs un traucēklis profesijas izvēlei un izaugsmei.
Profesionāļu deleģēto pārstāvju, ierēdniecības un politiķu kompetences valstisku lēmumu pieņemšanā un meistarības izaugsmes veicināšanā.
Pilsoniskums kā universāls kritērijs dažādu ilgtermiņa procesu izvērtējumos.
Dažāda līmeņa skolu uzdevumi un iespējas profesionālās meistarības celšanā.
Duālās profesionālās izglītības izplatība un pieredze Eiropā.
PSRS sociālisma izglītības mantojuma kompleksa analīze meistarības aspektā.
Privatizācijas ietekme uz meistara institūcijas atjaunošanos Latvijā.
Privāto izglītības iestāžu priekšrocības un trūkumi visu līmeņu skolās.
Jaunas studiju programmas mazai universālai ražošanai.
Rokdarbu instrumentārija izpēte un amatnieciskās ražošanas mehanizēšana un automatizēšana.
Latvijas rūpniecības iespējas izveidot jaunus darbarīkus, darba mašīnas un palīgierīces mājamatnieku un profesionālu amatnieku ražotnēm.
Amatniecības un industrijas kooperācijas pieredze un iespējas.
Ierēdniecības pašsaglābašanās metodes un viņu negatīvā ietekme uz izglītības un ražošanas pārmērīgu kontroli un standartizāciju.
Valstiski lieko pārvaldes struktūru likvidācija un ierēdņu pārkvalifikācija.
Visiem! Lūgums pievienot aktuālas un fundamentālas tēmas, tad vieglāk būs grupēt un panākt nepieciešamo emocionālo un informatīvo efektivitāti.
Pasēdēsim un padomāsim, kāpēc mūsu bāriņš, maciņi un "bēniņi" tukši ?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru