Amatniecības un rūpniecības atšķirības.

 Veltījums Agnim un viņa draugiem, kas patiešām grib palīdzēt sev un valstij.

Attēli no mūsu pētniecības kolekcijām.  M.Casno foto.

Mēģināsim izprast vērtību radīšanas lietas dziļāk un plašāk. Nākotni neizšķirs tikai  EM daudzinātā rūpnieciskā ražošana, bet arī indivīdu vēlēšanās pašiem radīt un ražot, nesaistot sevi ar darba devējiem rūpnīcās, birojos, ...pats par sevi, vai kopā ar ģimeni. Tādu tipu būs
arvien vairāk! Kāpēc dalīties peļņā, ja pats darbs parāda liekos cilvēkus un izdevumus?
Nākotnē kā rūpniekiem tā arī amatniekiem būs  nepieciešama  MEISTARĪBA, ar kailu pļāpāšanu par intelektu un primitīvu izpratni par līderību būs par maz…Pirmajiem ( R ) vajadzēs šauru un dziļu specializāciju, otrajiem (A) ļoti universālas zināšanas un prasmes.
Būtībā visu izšķir dabas matērijas pārvēršana cilvēkiem noderīgā veidā, to var saukt arī par ražošanu.
Nevajadzētu maldīties eksporta lietās, eksports nav tikai mūsu guļbūves vai dēļi, vai citi produkti ko iekraujam kuģos. Šobrīd franču māceklis Rīgā pie latviešu telpu apgleznošanas meistara arī ir latviskās kultūras eksports. Eksports ir arī Latvijas nomales  galdnieks, kas taisa lietas ko caur internetu nopērk amerikānis, vai izšuvumi, kurus nopērk austrālieši, un ne tikai Austrālijas latvieši. Eksports ir mana konsultācija zviedram, par viņa  koka māju, kura absolūti nav veselīga ne dabai, ne cilvēkam. 
Mēs LAK un RTU esam apkopojuši dažādas atziņas....
Nedaudz salīdzināsim rokdarbu (amatniecisko) un rūpniecisko ražošanu...

	Amatniecībā strādā amatnieki....	Rūpniecībā strādā strādnieki...
1.	amatniecībā, atkarībā no amata rakstura, strādā viens vai daži	rūpniecībā, atkarībā no darbu specifikas, strādā daži, daudzi vai ļoti daudzi
2.	amatnieki strādā  patstāvīgi, meistarība veicina lēmumu brīvību	rūpniecībā strādnieki ir atkarīgi no ražošanas vadības lēmumiem
3.	amatnieki nemitīgi  domā par darbu amatā un tā pilnveidošanu	Strādnieki domā citādāk
4	amatnieki paši plāno un pieņem lēmumus, kā veikt savus darbus	rūpniecībā plānošana un lēmumu pieņemšana nav strādnieku lieta
5	amatnieki necieš lieko un liekas  procedūras projektēšanā un konstruēšanā neveic	strādnieki projektēšanu un konstruēšanu neveic, bet apgūst rasējumu lasīšanu un izpildi
6	amatnieki veic materiālu aprēķinus un sagādā tos paši	strādnieki ar materiālu aprēķināšanu un sagādi nenodarbojas
7	amatnieki prot visus sava amata darbus paveikt paši	strādnieki arī prot darbu savas profesijās, bet tās ir „šaurākas”
8	amatnieki darba laiku izvēlas paši	strādnieki strādā pēc grafika, noteiktās maiņās
9	amatnieki darba tempu un ritmu (pauzes) izvēlas paši, tas nenogurdina	strādnieku darba tempu un ritmus unificē  konveijeru noteikumi, daudzus tas nogurdina
10	amatniekiem pašiem  pieder darbarīki	rūpnīca un inventārs pieder īpašniekam vai īpašnieku grupai
11	amatnieki tieši izseko visus darba procesus	strādnieks ir specializējies noteiktu darbu veikšanā
12	amatnieki atbild par visu amatniecisko procesu	strādnieks atbild tikai par darba daļu, vai neatbild vispār
13	amatniekam nekas nav jāsaskaņo, izņemot klientu	rūpnieciskais ražošanas process ir jāpakļauj kopējai rīcībai
14	amatniekiem visbiežāk  nekas nav jāstandartizē	rūpniecībā standartizācija ir pamats
15	amatnieki gatavo individuālus produktus indivīdiem vai tirgum	strādnieki ražo tipveida lielsēriju produktus.
16	amatnieciskā ražošanā vairums izejmateriālu ir dabiski produkti	rūpnieciskā ražošanā visi izejmateriāli ir pakļauti konveijerizētai ražošanai
17	amatnieciskais ražošanas process ir draudzīgs dabai	dabiskie izejmateriāli rūpnieciskajai ražošanai tiek pārveidoti
18	amatnieciskie produkti ir draudzīgāki cilvēku veselībai	dabiskie izejmateriāli rūpnieciskajā ražošanā tiek pārveidoti
19	amatniecība visefektīvāk var palīdzēt cilvēkiem ar problēmām	rūpniecībā ir darbu pozīcijas, kurās ierobežoti var iesaistīt cilvēkus ar problēmām
20	amatnieki teorijas un prakses jauninājumus iegūst sistemātiski saistībā ar savu darbu	strādnieki jaunas zināšanas un prasmes iegūst cikliski, apgūstot jaunu produktu ražošanu vai, notiekot iekārtu nomaiņai
21	amatnieku darbā harmoniski tiek nodarbināts viss ķermenis	strādnieki galvenokārt nodarbina tikai rokas vai galvas, estētika un emocijas traucē
22	amatniekam pēc darba nevajag maksas izklaides	strādniekiem vajag speciālas procedūras, kas palīdz „atlaist”saspringumu
23	amatnieki veido savu darbu rokrakstus, tas  veicina viņu produktu atpazīšanu un individualizāciju	rūpnīcā tas nav iespējams, strādnieki strādā  „brendam”
24	amatnieku produktus  veidojošiem ir iespējas pārmantot un attīstīt nacionālās tradīcijas	rūpniecībā to ir grūti izdarīt
25	amatniekiem nepieciešama universāla izglītība, kuru iegūst skolās (teorija) un prakse pie meistara (duālā izglītība)	strādniekiem piemērota  šauri specializēta izglītība moderno tehnoloģiju centros
26	amatnieki uzkrātās zināšanas un prasmes var ģimenēs nodod bērniem	strādniekiem ir problemātiski bērniem nodot savas zināšanas un prasmes
27	amatnieku ģimenēs iekārtotās darbnīcas un sadarbību ar klientiem var pārmantot	strādniekiem  tas nav iespējams
28	amatnieki viegli var atrast citas nodarbes	rūpnīcu strādniekiem bieži draud bezdarbs
27	amatnieciskā darbā iegūtās zināšanas un prasmes  noder privātīpašuma pārvaldīšanā un attīstībā	strādniekiem  tas nav iespējams
29	amatniekam ir nemitīgi jādomā, kā kalpot klientam vai tirgum	strādniekam nav jādomā ekonomiskās, estētiskās, ergonomiskās u.c. kategorijās
30	amatnieks produkta vai pakalpojuma cenu nosaka pats	strādnieks var diskutēt par algu
31	amatniekam alga un peļņa ir kopā	strādniekam alga ir vienīgais iztikas līdzekļu ieguves veids
32	gudrs amatnieks var ātri kļūt sabiedrībā cienījams  cilvēks	strādniekam tas ir sarežģīti
33	amatnieki veido sabiedrības vidusslāni	strādnieki sapņo par to
34	valstiskā apdraudējumā amatnieki ar ieročiem cīnās par savu īpašuma saglabāšanu	strādnieki salīdzina algas
35	amatnieks savu ideju var realizēt bez saskaņošanas	strādnieks savu ideju nodod uzņēmuma jauno produktu attīstības nodaļai
36	amatnieku pienākumos vienmēr būs amatnieku vēsturisko darbu restaurācija	bieži rūpniecības produktu labošanu veic amatnieki, vai lietotājs tos izmet
37	amatnieki šobrīd sadarbojas ar rūpniecību, individualizējot rūpniecisko produkciju, „tjūnings”	strādnieki gatavo amatniekiem darbarīkus, darba mašīnas, palīgierīces,
38	amatnieki nākotnes rūpniecībā – robotizācijā, pēc inženieru norādījumiem  veiks rūpniecisko iekārtu remontus un restartus	nākotnes rūpniecībā daudzas tradicionālais strādnieku profesijas  izzudīs, roboti uzņemas ne tikai fiziskās bet arī „domāšanas” funkcijas
39	Nozīmīga kļūst amatnieka spēja demonstrēt savus sasniegumus  starptautiskām akcijām virtuāli un fiziski	strādnieku darba raksturs to neveicina, rekrutētie viesstrādnieki to vispār nevar paveikt.
40	būtisks kļūs valsts amatnieku starptautiskais prestižs	ir jāmainās primitīvas ekonomikas nostādnēm, kas piespiež ražot īslaicīgus priekšmetus
41	Amatniecībā iesaistītajām personām ir dziļāka kultūrkvalitāte, tai obligāti nav jābūt saistītai ar akadēmisko izglītību.	Vieta Jūsu domām

Nav šaubu, ir atšķirības rūpnieciskā un amatnieciskā darbā.
Skaidri redzams, ka patiesā, īstā amatnieka  darbā viss ir kopā - rokas, domas, sajūtas…
Tāpat ir redzams un saprotams, ka arī rūpniecībā ir nepieciešama MEISTARĪBA visos ražošanas etapos un līmeņos, taču rūpniecību izšķirs labi koordinēts meistarīgu speciālistu kopdarbs.
Nepieciešams turpināt analizēt un … APJĒGT, KA MEISTARĪBA ir saistīta ar  BRĪVĪBU. Un te ir milzīgas atšķirības individualizētā amatnieciskā rokdarbu un kolektivizētā  rūpnieciski robotizētā ražošanā. Pats darba raksturs un organizācija, arī  īpašumtiesības dažādi atraisa MEISTARĪBU. Ir nepieciešamas zināšanas ne tikai kreatīvā filozofijā, bet arī demiurģijā....
Nepieciešama informācijas sistematizācija – izglītība, ražošana, saimnieciskie, sociālie un kultūras efekti, politika.
Nepieciešama speciālistu iekšēja un ārēja diskusija, lai panāktu, ka IZM un politiķi ieklausās un domā, nepietiek ka visi uzdodas par speciālistiem un ir ar mieru mainīt izglītības sistēmu. Ir jāprot paskaidrot, ko mainīs, kā tas notiks, cik tas maksās un kādi būs ieguvumi.
Nedrīkstam pieļaut cilvēku „privatizāciju” caur viltīgu izglītības sistēmu, kas sagatavo speciālistus tikai par kalpiem iekārtām un robotiem, kuri bieži amatniekiem un strādniekiem, pat naudīgiem īpašniekiem   Latvijā nepiederēs.
Ir jāizprot, - katram ražošanas veidam ir atbilstoša sava izglītības un kvalifikācijas sistēma.
Par to ir dziļi jādomā, pašiem ražotājiem jāakceptē, un tikai tad ar valsts likumdošanu tās lietas jānostiprina. Domāju, ka diezgan maz varēs palīdzēt ārzemju speciālisti. Jo izglītība un kultūra ir cieši sasaistītas. Mēs dažreiz varam aizgūt fragmentus, bet nevis sistēmu. Izglītības sistēmas izaug no vietējām nepieciešamībām un kultūrpieredzes.
Daudzi amatnieki domā, ka Latvijā varbūt būs   lielas rūpnīcas, bet ne ar daudz strādniekiem,  tas laiks ir pagājis.
Mums piemērotas būtu  robotizētas ražotnes ar dizaineriem, dažiem programmētājiem, inženieriem un arī dažiem strādniekiem. Toties... Mēs varam apkalpot lielās rūpnīcas visā pasaulē.
Visur nepieciešamas būs arī daudz amatnieku meistardarbnīcas, kas paveiks to, ko roboti nevar, un tādu lietu ...būs arvien vairāk!
Vēlreiz! Šīs lietas ir dziļi jāsaprot, nevis sekli politiski jāspriedelē. 
vilnis@lak.lv www.kkdi.lv 29387388 Lai paralēli rūpniecības profesionālajai izglītībai atjaunotu  arī amatniecisko izglītību, (māceklis – meistars) nepieciešama visas sabiedrības  līdzdalība, tā nav tikai amatnieku lieta vien. Ja mēs to nedarīsim strauji un tūdaļ, mēs pazaudēsim vēl un vēl cilvēkus.
Veiksmi visiem!