Bija laiks (nesen atrasts akmens cirvis ir 1,6 milj. gadu vecs), kad drosmīgais pērtiķis nokāpa no koka, un tā dabā un darbā sāka veidoties cilvēks. Atšķirībā no dabas, kuras attīstību nodrošina izdzīvošana, cilvēkiem to nodrošina labāka dzīvošana. Labākie prata iegūt vairāk labumu un pamanījās vairāk paturēt arī sev, tā veidojās kopīpašums un privātīpašums, dažiem arī labāka dzīve. Privātuma uzturēšana nozīmē nemitīgas rūpes par sasniegtā saglabāšanu un attīstību. Privāto šobrīd grib un vajag visiem. Visi arī vairāk vai mazāk saprot, ka bez privātā labākas dzīves nebūs…
Īpašuma privātums ir viena no attīstības burvju nūjiņām.
Bija laiks, kad brutālais padomju sociālisms iznīcināja privāto īpašumu kā ražošanas līdzekli. Palika tikai personiskais, - visiem zobu birstītes, dažiem velosipēdi, retiem mājokļi un limuzīni. Divu trīs paaudžu laikā tas noveda pie sasistās siles un nenormālas ražošanas standartizācijas un pilsētbūvniecības izkropļošanas.
Šodien mēs saprotam, ka privātais ir ne tikai ēdiens, drēbes, māja un darbarīki. Privātais ir arī zināšanas un prasmes. Patīk vai nepatīk - visi darbi un visi cilvēki ir cienījami, bet tomēr tie, kam nepieder nekas privāts, tiek uzskatīti par vājākiem cilvēkiem.
Visas dabas matērijas un tās pārveides - darba formas ir vērā ņemamas. Mēs, RTU kopā ar studentiem un LAK meistariem, izmantojot Itālijas valdības un Briseles kungu naudu, izpētījām, kā atjaunojas privātums un ražošana. Kā no melnā biznesa veidojas pelēkais, no pelēkā izaug mājamatnieki. Veiksmīgākie mājamatnieki ir spiesti atklāties, un tā tie ieaug reģistrētā profesionālā amatniecībā. Visveiksmīgākajiem profesionālā amatniecība kļūst par šauru, viņi iekļaujas rūpniecībā. Mācības Romā un Boloņā mums parādīja, kā, valsts politikas virzīti, sociālie un ražošanas profesionālie procesi izmaina sabiedrību.
Šobrīd ir jārunā par četriem pietiekoši atšķirīgiem legalizētiem ražošanas veidiem - mājamatniecību, profesionālo amatniecību, tradicionālo rūpniecību un robotizēto industriju.
Katram ražošanas veidam ir sava vēsture, filozofija, vide, privātuma pakāpe un sava īpaša profesionālā izglītība!!!
Ar profesionālo izglītību nekas nebeidzas, profesionālā izglītība ir sistēmiski iegūtas zināšanas un prasmes noteiktā profesijā, un tās ir pamats profesionālai kvalifikācijai.
Kvalifikācijas ir labklājības kāpnes mūža garumā. Tikai meistarība var radīt labāku produktu un labāku dzīvi. Tas attiecas uz visiem ražošanas veidiem. Elementāras atziņas, kuras mani studenti saprot, bet izrādās, nezina un nesaprot daudzi Latvijas politiķi un ierēdņi.
Tieši Eiropa ir tā, kas parāda, ka strādniekiem vajag šaurāku specializētu, bet amatniekiem plašāku universālu profesionālo izglītību. Strādniekiem nepieciešami cikliski, bet amatniekiem veidojas nepārtraukti profesionāli pienesumi. Strādniekus apmāca, kad darba devēji maina ražotņu tehnoloģiskās iekārtas vai produktus, bet amatnieki nemitīgi mācās, veicot individuālos pasūtījumus un iepērkot jaunos materiālus. Protams, laiku pa laikam iepērkot jaunās nelielās, rokdarbiem atbilstošās tehnoloģijas. Mums jāatzīst, katram savs, tā tas ir bijis un joprojām lieliski darbojas pasaulē
Ja mēs gļēvi klausīsim dažu IZM ierēdņu plānus (J.Gaigals) un veidosim savu izglītības sistēmu tādu, lai tajā iegūtā izglītība un kvalifikācijas tieši pakļautos ES pašreizējiem 5 vai nākotnē 8 līmeņiem, mēs reāli daudz zaudēsim. Nevienam nav vajadzīgs nekas lieks! Tāpat, kā organismā nav vajadzīgi lieki tauki, arī nozaru profesiju izglītības un kvalifikāciju sistēmas ir jābūvē atbilstoši konkrētās vietas un konkrēta laika nosacījumiem, nevis ierēdņu izdomājumiem. Tā kā tā viss nemitīgi mainās…un Eiropa ir pierādījusi, ka neviens labāk par pašiem darba darītājiem nepateiks kas jādara lai uzlabotu darbu profesijā un attīstītu profesijas.
Ražošanā nozaru ietvaros pašanalīze, pašuzraudzība, pašmācības un paškvalifikācija ir pamats profesiju, nozaru un visas valsts tautsaimniecības attīstībai.
Līdz šim IZM ierēdņi un daži politiķi vēlējās panākt Latvijā izdomātu vienotu profesionālās izglītības un kvalifikācijas sistēmu. Tika un tiek izstrādāti dārgi projekti (0,8 un 2,5 milj. LVL par vienotu metodiku, par nozaru pamatprofesijām…)t aču tā vienkārši nevar būt. Tā prasot Eiropa! Tā ir Eiropas būtības dziļa neizpratne. Eiropa atbalsta nacionālo daudzveidību un piedāvā asprātīgu astoņu līmeņu mērlentu, ar kuras kodiem mēs atklājam sev un dodam iespēju citām Eiropas valstīm atklāt viņu nacionālo profesionālās izglītības un kvalifikācijas (profesionālisma novērtēšanas) sistēmas un līmeņus.
Politiķiem ir jāprot spēlēt, lasi būvēt valsts labklājību, izmantojot visus ražošanas veidus, gan mazos, gan lielos. Ir jāattīsta kooperācija un konkurence, nevis tikai lielražošanas lobisms. Šībrīža valdības deklarācijā dominē industrija, tas ir tikai viens no soļiem. Skatīsimies plašāk!
Jaunais IZM ministrs LTV 100 pantā deva cerības uz konstruktīvu dialogu, kurš līdz šim ar izglītības politiskajiem organizatoriem bija ļoti problemātisks. Tāpēc jau mēs esam tur kur esam. Visnožēlojamākais bija valsts skolu vadības akla pakļaušanās IZM. Domāju, ka šobrīd tā jau ir smaga lieta, jo daudzi kvalitatīvākie speciālisti, kuri nav pakļāvušies diktātam vai šaurām politiskām interesēm, ir ārpusē.
Ir nepieciešams domāt par nelielu zinātnieku grupu izveidi pie RTU un LLU, kuras piesaista citu augstskolu pētniekus un veic nepieciešamos pētījumus profesiju un profesionālās izglītības jautājumu risināšanā.
Ko mēs vispirms gaidām no izglītības reformām ?
Ir lietas, kuras steidzīgi jāmaina likumos, lai dažu personu privātā ieinteresētība neturpinātu kavēt valsts attīstībai.. Tā vienkārši nedrīkst būt, ka meistaram ir jāiet strādāt citā privātfirmā lai apmācītu bezdarbnieku vai mācekli amatam. Ir jāpārtrauc SIA uzticēt profesijas kvalifikāciju piešķiršanu, un šajā punktā amata meistaru domas pilnīgi sakrīt ar darba devēju domām.
No IZM ir jāevakuē funkcijas, kuras pienākas nozaru kamerām vai nozaru vadošām profesionālām organizācijām. Patīk vai nepatīk, bet visu lietu sākums ir ražojošo un patērējošo nozaru un struktūru reģistrā. Par reģistru kvalitāti atbild nozares. Valsts kontrolē. Ir izņēmumi, ...valsts drošība. Veiksmi reformās!
No IZM ir jāevakuē funkcijas, kuras pienākas nozaru kamerām vai nozaru vadošām profesionālām organizācijām. Patīk vai nepatīk, bet visu lietu sākums ir ražojošo un patērējošo nozaru un struktūru reģistrā. Par reģistru kvalitāti atbild nozares. Valsts kontrolē. Ir izņēmumi, ...valsts drošība. Veiksmi reformās!
Vilnis Kazāks . vilnis@lak.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru