Latvijas AMATNIECĪBAS kā patstāvīgas tautsaimniecības nozares
atzīšanas nepieciešamība
Ko amatniecības legalizācija dotu Latvijai?
Straujāk kvalitatīvi un kvantitatīvi attīstītos amatniecība un amatnieciskā ražošana\ kā īpaša vērtība Latvijas tautsaimniecībā un kultūrā.
Latvijas Saeima, Ministru kabinets un Ministrijas saņemtu Nozares (profesionālo biedrību) konsolidētu viedokli nozari skarošo likumdošanas aktu sagatavošanā, jo Tautsaimniecības padomē būtu amatniecības nozares pārstāvis, kā arī nozares specifikas pārstāvniecības struktūras EM, IZM un citur, ja nepieciešams.
Tāpat kā visā pasaulē, amatniecības nozarē nodarbinātie, izmantojot pašizglītības, paškvalifikācijas un pašuzraudzības mehānismus, sakārtotu individuāli, ģimenēs un mazos uzņēmumos praktizējošo ražotāju jautājumus, nodokļu maksāšanu ieskaitot. Konkurenti ir labākie uzraugi.
Valsts varētu plānot investīcijas suverēnas amatniecības nozares attīstībai. Tas aktivizētu daudzus pilsoņus un nepilsoņus. Visus, kuri ir dzimuši ar ambīcijām sevi pierādīt, negrib kalpot darba devējam, bet vēlas „pa tiešo” kalpot klientam vai tirgum. Tādi cilvēki ir bijuši, ir un būs vienmēr un visur. Īsti meistari nepazīst bezdarbu.
Valsts spētu organizēti atjaunot amatniecībai atbilstošo profesionālo izglītību māceklis – meistars (duālā izglītība, lētākā un efektīvākā). Pašreizējā profesionālā izglītība principā neatbilst amatniecības tradīcijām un amatniecisko profesiju attīstībai. Divu izglītības veidu konkurence dotu iespējas izvēlei un izaugsmei.
Meistari ir piemēri labākai un interesantākai dzīvei.
Amatniecība ir vissenākā un visefektīvākā privātā īpašuma apgūšanas un profesionālās atbildības skola. Amatnieciskās ražošanas uzņēmumi būtiski atšķiras no rūpnieciskās ražošanas uzņēmumiem ar katra amatnieka privāto daļu, tā sākas ar mācekļa pienākumu iegādāties un strādāt ar saviem darbarīkiem. RTU un LAK veiktie pētījumi apliecina, ka amatnieku un strādnieku būtiski atšķir ļoti daudzi profesionāli, ekonomiski, sociāli, radoši, un citi faktori.
Valsts varētu strukturēt iepirkumus uz tiešo izpildītāju, bez starpniekiem. Piem., tipiskus amatnieku darbus izsolītu tikai profesionālu amatnieku meistardarbnīcām vai amatniecības uzņēmumiem.
Vēsturiskos objektus varētu restaurēt profesionāli, ar atbilstošām tehnoloģijām, bez lielo būvniecības monopolistu ekonomiskas iejaukšanās. Tas būtu lētāk un atbildīgāk. Starptautiski augtu Latvijas restauratoru meistaru prestižs.
Amatniecība pasaulē spēj korekti sadarboties ar rūpniecību, rūpniecisko ražojumu dizaina pirmo paraugu izgatavošanā, tipveida izstrādājumus individualizēšanā (ķūnēšanā ) un rūpniecisko produktu ekspluatācijas servisā (apkalpošanā). Arī dažādu mākslu realizācijas nodrošināšanā.
Klientiem būtu iespēja izvēlēties - pirkt lielas firmas produktu vai atzītu meistaru pakalpojumus. Tas veicinātu abu ražošanas veidu sacensību un attīstību .
Beidzot tiktu likvidēti lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu sociālisma turpinājumi, jo firmas joprojām izmanto meistarus kā strādniekus. Tas ievērojami sadārdzina centralizēto pakalpojumu cenu un negarantē kvalitāti.
Dabīgi likvidētos arī daudzi politisko ielikteņu (LC, LPP, ZZS) izveidotie bezdarbnieku apmācības centri, kuri, kā jokojas amatnieki, kopā ar IZM organizē neprofesionālu profesionālo izglītību, lai privātiem bezdarbnieku apmācītājiem būtu valsts garantēti ienākumi. Daudzu nozaru speciālisti Latvijā zina, ka caur „Buts” un „Pitecs” un viņu filiālēm LM pārraudzībā bezjēdzīgi virza miljonus.
LAK meistari nesaprot, kāpēc viņi pa tiešo nevar apmācīt bezdarbniekus savās meistardarbnīcās, reālos darba apstākļos.
Meistardarbnīcas ir arī vietas, kur individuālu palīdzību saņem cilvēki ar īpašām vajadzībām. Nav humāni, ka Latvija veido īpašo vajadzību cilvēku koncentrācijas bērniem un pieaugušajiem. Pasaules prakse apliecina, ka iekļaušana sabiedrībā ir katra atbildīga cilvēka lieta. Procesi ir jāveic maksimāli tuvu dzīvesvietām. To sarežģīti veikt rūpniecībai, amatniecībā jau ir folklorizējies klibā Dūdara tēls.
Amatniecības nozares pārstāvji sadarbībā ar pašvaldībām veicinātu Latvijas ražošanas plānveidīgu decentralizāciju, un nomalēs atjaunotos meistardarbnīcas kā vieta, kur meistari kļūtu par paraugiem pagastā un uzsāktu konkurenci ar lieltirgotājiem. Decentralizācija veicina produktu daudzveidības attīstību un vietējo tradīciju atjaunošanu.
Amatniecība ir pamats ekoloģiskā dizaina attīstībai. Interneta informācijas apstākļos lauku vietējie būvmateriāli māls, koks, āda, lini, kaņepes, …ir lieliskas izejvielas objektiem – rotaļlietām, traukiem, mēbelēm, transporta līdzekļiem, mājokļiem un citiem. Biznesa saiknes ir jāveido kooperējoties speciālistiem, kuri iepazīstas un vienojas profesionālajās biedrībās, nevis partijās vai ministrijās.
Latvijas Amatniecības kameras un RTU kopēji veiktie pētījumi apliecina, ka šobrīd jebkuras nomales Latvijas labākie amatnieki var konkurēt ar amatniekiem visā pasaulē. Mēs esam noorganizējuši četras ievērojamas starptautiskas konferences koka mājokļu celtniecībā. ( www.kkdi.lv un www.lak.lv ). Internets paver iespējas plašam amatniecības pakalpojumu un produktu eksportam.
Mūsu puiši atvēra firmu Londonas centrā ( www.highlux.co.uk ) kura piedāvā Latviešu amatnieku darbus. Līdzīgu praksi nepieciešams izvērst citās lielpilsētās.
Latvijai ir iespējas kļūtu par slavenu meistaru zemi.
Pasaulē amata meistari veido sabiedrībā turīgu vidusslāni.
ES valstīs amatniecība ir atzīta kā patstāvīga tautsaimniecības nozare, bet Latvijā nē? Piemērs: pielikumā Igaunijas tautsaimniecības nozaru saraksts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru