Rūpnīcā ražošanas tehnologs rīkojas pēc priekšrakstiem ,vērojot tehnisko mērījumu rādītājus.
Amatnieciskā procesā lēmuma pieņemšanā piedalās meistara maņu orgāni, - acis, ausis, deguns, mēle, rokas un ķermenis taustei. Meistars vēro un sajūt procesu ar visiem maņu orgāniem un pieņem lēmumus operatīvi pēc pieredzes, balstoties prāta apsvērumiem un konkrētā mirkļa sajūtām... Jo pieredzējušāks meistars, jo interesantāks produkts!
Tas ir tas,… kas Latvijai šobrīd vajadzīgs!
Redzam, atšķirības ir pamatīgas!
Biju uzaicināts par šīm lietām uz diskusiju 12.oktobrī (plkst. 14:00, IZM Apspriežu zālē, Vaļņu ielā 2) notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (turpmāk – PINTSA) sēde.
Mēģināju pārliecināt, ka amatniecība un rūpniecība ir divi atšķirīgi ražošanas veidi, kuri veidojušies atšķirīgos laikos, ar atšķirībām īpašuma piederībā, izglītības iegūšanas veidā u.t.t.
Bet nospiedoša vienprātība valdīja padomes locekļus.
No visiem padomes locekļiem (viņu bija kādi 10-12) neviens mani neizstāvēja un neviens neiebilda, ka amatniecība pēs savas būtības nepakļaujas rūpniecībai.
Mēģināsim noskaidrot uzvārdus, kas piedalījās šajā Es pazinu Anitu Līci un Marinu Skļaru no LDDK, Valdi Bogdanovu ...no IZM, no LBAS bija .....
Kas tas ir?
Nezināšana? Tas būtu mazākais ļaunums, ja viņi gribētu, varētu iemācīties. Cits jautājums, kas nezinīšus izvirzīja šajos augstos posteņos.
Korumpētība? Mīkstāk sakot, personīga ieinteresētība? Tad ar steigu šie cilvēki no darba jāpadzen!
Mēs LAK izveidosim plašu izskaidrojošu ziņojumu, kuru iesniegsim jaunajam IZ ministram.
Izejot no IZM, satiku senu paziņu. Prasu, kas šajā mājā notiek?...Satiktais saka Te ir palikuši paši nīkulīgākie, bet Tu nesaspringsti, tāpat nekā neizdarīsi.
Apsolu, nesaspringšu un nedarīšu, bet mani bijušie studenti noteikti izdarīs! Tad jau man nebija jēga dzīvot un strādāt. Ticiet, pavisam drīz būs labāk!
Lukojieties shemā un sapratīsiet, ka laika gaitā daudz kas ir mainijies.
Rūpniecība ir iznīcinājusi daudzus amatus (ratnieki, mucinieki, ...daudzus sašaurinājusi - skroderi, kurpnieki, ...bet daudzi amatnieciskās profesijas nekad nebūs rūpnieciski realizējamas - frizieri, pavāri, restaurātori, individuālo rotu un interjeru veidotāji un daudzi daudzi citi).
Ir jārunā nevis tikai par nozarēm, bet ražošanas veidiem. No dabas iegūto materiju pārveides veidiem. Līdzīgi tas ir mazā un lielā zvejniecībā , zemniecībā un lielā lauksimniecībā, amatniecībā un rūpniecībā, arī mazā un lielā tirdzniecībā un vēl citur. Tāpat kā rūpniecībā, tā arī amatniecībā ir savas nozares un daudzas no tām sakrīt ar rūpnieciskām un dažās pilnīgi atšķiras, tā tas ir dabīgi izveidojies.
Atšķirīgiem vērtību radīšanas veidiem ir nepieciešama arī atšķirīga izglītība, arī savas ražošanas attīstības plāni un pētījumi, juridiskie un tirdzniecības pakalpojumi un tt.
Bet kāpēc to nesaprot latvijas politiķi un ierēdņi?
Tāpēc, ka lielie ražotāji var vienoties un nopirkt tādu likumdošanu, kas kalpo lielo īpašniekiem lielākas
peļņas gūšanā. Lielie ir apvienojušies un pakļauj ekonomiski mazos ražotājus sev, tā iegūstot vēl vairāk peļņas un vēl vairāk nostiprinot savu pozīcijas. Pakļautā zemnieka, amatnieka vai zvejnieka atņemtā peļņas daļa kļūst par viņa paša ekonomiskām važām. Amatnieki pārvēršas par strādniekiem.
Kā rīkoties?
Latvijas Amatniecības kamera (LAK) ir apkopojusi pietiekoši daudz paragrāfus pastāvošā likumdošanā, kuri ir klajā pretrunā ar ES nostādnēm. Aiz šiem paragrāfiem slēpjas naudas devēji un likumu realizētāji.
LAK ir izaugusi jaunā meistaru paaudze, kura ne tikai labi pārvalda savu amatu un uzņēmumu, bet ir pilsoniski atbildīgi par profesijām, kuras var nest slavu viņiem un Latvijai. Tāpēc jau ir iesākusies jauna līmeņa cīņa par tiesiskumu, arī amatniekiem saņemt ne tikai algu, bet arī savu peļņas daļu un labāku dzīvi.
Visas tās viltības un glaimus ko IZM, LM, EM un LDDK velta amatniecībai, mēs esam atšifrējuši un panāksim, ka valsts augstākā spriestspējas mehanismā (Trīspušu sarunās) parādīsies mazie zobratiņi, ir skaidrs, ka bez mūsu visu pienesuma un godīgas konkurences Latvijas ražošana un ekonomika neuzplauks.
Taču personas, kuras ir piedalījušās amatniecības attīstības un profesionālās izglītības tīšā nevejadzīgā izkropļošanā, par labu tikai vienam ražošanas veidam, mēs lēnām un pamazām atklāsim sabiedrībai.
Mēs negribētu šos gļēvos cilvēciņus samet cietumos! Mēs gribētu lai viņi paši izbauda strādnieka dzīvi pie
negodīgiem darba devējiem. Pie tiem pašiem, kuri lūdza ieviest profesionālās izglītības novērtēšanā punktus par to, ka 20 gadus kvalifikācijas nebija vajadzīgas, tā pazemojot jaunus cilvēkus, kuri gribēja kāpt par karjaras kāpnēm uz augšu tepat Latvijā, bet bija spiesti aizrbaukt uz ārzemēm un pārdot savi, kā nekvalificētu darbaspēku.
Izdarītais ir nožēlojami un zemiski. Daudzi amatnieki šo valsts pazemojošo spiedienu uz mūsu profesionālo vidi izturēja, gods un slava viņiem! Paldies!
Bet kā redzam, ļoti daudzi rūpnieki japrojām ir sociālismā, viņus vada lielo ražotāju diktāts un politizētā EM un IZM.
Lūdzu neklausiet tās pasaciņas par valdību, kas visu ir izdarījusi, lai mazie uzņēmēji varētu baudīt labāku dzīvi izmantojot samazinātos nodokļus un mazo birokrātiso slogu. Viņi nekaunas labot savas kļūdas un nosaukt to par labu darbu! Visas mazo uzņēmumu platformas un citi jauvārdi ir lētas poliķu spēles ar naivuļiem.
Pasaulē pastāv dziļāka vērtību radīšanas kārtības izpratne, to apliecina studenta Raita Tuča izveidotā shēma, kura iesvītrotās vietās parāda āmatniecības sadarbības formas nākotnē ar mājamatniekiem un rūpniekiem. Ja IZM un EM nespēj atšķirt atšķirības ražošanas veidos un putro tas ar nozarēm, tad kādam ir jāpasaka, ka karalis ir pliks, vai ministru ir apsēduši nespeciālisti, vai korumpanti.
RTU pasniedzējs Juris Emsiņš tikpat labi, kā bulgāru vīndaris(skat sākumu), noformulēja ar ko atšķiras strādnieks no amatnieka.... 17-00 beidzas darbs, strādnieks iet mājā, bet amatnieks pabeidz savu iesākto...
STRĀDĀSIM KOPĀ, LAI TOP TIESISKA VALSTS !
Veiksmi visiem ražotājiem, vienmēr atcerēsimies, mēs darām to... ko nevar politiķi!
Sveiks Vilni,
AtbildētDzēstĪsti nesapratu par ko ir stāsts. Kur ir robeža starp amatniecību un rūpniecību? Ja galdnieks izgatavo 1 krēslu, tad viņš ir amatnieks, bet ja izpilda pasūtījumu uz 200 krēsliem, un cenšas izgatavošanas procesu kaut kā automatizēt, tad jau rūpnieks? Lai izgatavotu lielāku daudzumu ir vajadzīgi palīgi-strādnieki, kas pēc būtības ir konveijera sastāvdaļa un izpilda noteiktas operācijas - zāģē, frēzē, slīpē pēc noteikta šablona. Pie lielākiem apjomiem, kur iespējams šos palīgus cenšas aizstāt ar mašīnām. Līdz ar to vismaz man liekas, ka amatniecība ir rūpniecības pirmā stadija. Un amatnieks ir tas pats rūpnieks. Jo arī lai kautko izgatavotu masveidā, no sākuma ir jārada ideja, jāizveido prototips, jāpārdomā izgatavošanas tehnoloģija, jāuzlabo, jāpilnveido. Līdz ar to vajadzīgi gan amatnieki, gan strādnieki, un jāizglīto ir abi.
Tu jau pats atbildēji!
DzēstAbi vajadzīgi, bet viņi ir divās situācijās, vieni ir īpašnieki savam darba prasmēm un zināsanām un pārdod pakalpojumus un produktus, bet otri darba tirgū pārdod sevi.