LATVIAN CHAMBER OF CRAFTS HANDWERKSKAMMER LETTLANDS
02.02.2011. Nr. 7 Izglītības un zinātnes ministram R.Brokam
Ekonomikas ministram A.Kamparam
Zemkopības ministram J.Dūklavam
Labklājības ministrei I.Jurševskai
IZM Valsts sekretāra vietniecei nozares politikas jautājumos K.Vāgnerei
Valsts izglītības attīstības aģentūras
direktorei D.Traidās
Valsts izglītības satura centra
vadītājam G.Vasiļevskim
Darba devēju konfederācijas
ģenerāldirektorei E.Eglei
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
priekšsēdētājam P.Krīgeram
Atbalsta vēstule AMATNIECĪBAS politiskai un ierēdnieciskai legalizēšanai
Pasaules prakse rāda, ka amatnieciskā ražošana ir veicinājusi daudzu rūpniecisko nozaru attīstību, un tās raksturīgo produktu ražošanu. Parasti ir tā, ka rūpnieciskā ražošana pārņemot amatniecisko produktu ražošanu, iznīcina amatnieciskās profesijas, piemērām, kurpnieki, mucinieki, koka kuģu un laivu būvētāji, alvas trauku izgatavotāji, u.c., šo zudušo profesiju amatnieki ir spiesti pārkvalificēties.
Taču amatniecisko tehnoloģiju profesionāļi nemitīgi atrod jaunas jomas, kuras uzplaukst un dod jaunas idejas rūpniecībai.
Baltijas postsociālisma valstīm ir īpaši problemātiski atjaunot konkurētspējīgu amatniecību, jo divām paaudzēm sociālismā nedrīkstēja piederēt privātie darbarīki peļņas iegūšanai.
Taču Latvijas amatniecība ir pratusi veiksmīgi atjaunoties, to parāda amatniecisko profesiju biedrību un to pārstāvniecības, - Latvijas Amatniecības kameras līdzdalība mūsu valsts likumdošanas aktivitātēs un ES struktūrās. Ikdienā redzam labāko meistaru darbus, - Lāču maizi, guļbūves, individuālās mēbeles un interjerus, tērpus. Arī Latvijas dizaina veiksmes ir cieši saistītas ar amatniecību.
Visās vecās Eiropas Savienības valstīs amatnieciskā ražošana nekad nav pārtrūkusi un tās neplāno amatniecības samazināšanos, jo pastāv daudzas profesijas, kuras var realizēties tikai tradicionālās rokdarbu (handwerk, hahdicraft) tehnoloģijās. Šīs valstis uztur amatniecību kā vienu no vadošajām ekonomikas nozarēm arī tādēļ, ka amatnieciskās ražošanas blakus efekti dod iespaidīgu atbalstu valstu tautsaimniecībām un kultūrai. Amatnieki praktiski neciešs no bezdarba, nodrošina lētu un efektīgu profesionālo izglītību (duālā izglītība), spēj ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām, palīdz nodrošināt rūpnieciski ražoto produktu servisu, bieži veic tipveida produktu individualizēšanu, veiksmīgi dibina savus uzņēmumus.
Amatnieki izmanto īpašas tehnoloģijas, kuras balstās uz manuālo vadību un pielietošanas universalitāti.
Eiropas vadošo valstu amatizglītības centri apliecina, ka nav mērķtiecīgi saistīt amatnieku apmācību ar industriālām tehnoloģijām, jo amata meistaru darba paņēmieni un darbu tehniskā izpilde praktiski nav savietojama ar rūpnieciskās ražošanas filozofiju. Amatniekiem būtībā nepastāv jēdziens darba ražība, bet gan individuālā pasūtījuma kvalitāte, kas nodrošina klientam un amatniekam pieņemamu risinājumu.
Amatniecisko profesiju sociālekonomiskā situācija ir savdabīga un mūsu valstij ļoti perspektīva. Amatnieku uzņēmumi veicina privātīpašuma apgūšanu un ražošanas decentralizāciju, šie aspekti ir būtiski arī sabiedrības vidusslāņa veidošanā.
Mūsu valsts interesēs ir attīstīt tos specifiskos ražotājus, kuri dod valsts ekonomikai interesantus un universāli izmantojamus pienesumus.
Amatniecisko produktu pārvirze uz rūpniecības nozarēm notiek ražošanā un tirgus konkurencē, bet amatniecībai kā nozares attīstībai ir jāsaglabā un jāattīsta sava patstāvīga vieta Latvijas tautsaimniecībā un kultūrā. Mēs aicinām sabiedrību atjaunot izpratni par amatniecību, un atzīt tās vietu Latvijas tautsaimniecībā un kultūrā.
2009. gadā LAK panāca, ka MK apturēja Profesionālās izglītības koncepcijas virzību, un IZM pēc saskaņošanas sēdes 20.07.2009. atzina turpmāku Amatniecības pārstāvju nepieciešamību konceptuālo jautājumu izlemšanā. (Sk. MK rīkojums Nr.629; 4.2.3.8.)
Šobrīd šīs saistības no IZM puses netiek pildītas.
Mēs vēlamies, lai Latvijas valsts profesionālās izglītības lietas tiktu izlemtas ar mūsu līdzdalību. Topošajā ESF projektā - ”Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija” amatniecībai ir jāieņem sava, ar rūpnieciskām nozarēm līdzvērtīga, konkurētspējīga vieta.
Mēs vēlamies uzzināt vadošās personas Ls 2,5 milj. LV un ES resursu sadalīšanā un kā līdzvērtīgi partneri piedalīties resursu attīstības plānošanā.
Mēs uzrunājam personas, sabiedriskās un profesiju pārstāvošās organizācijas, ministrijas un politiķus, un ticam, ka speciālisti, politiķi un ierēdņi redz Latvijas amatniecības attīstībā ievērojamas potences.
Gaidām Jūsu rakstisku viedokli par amatniecības nozīmi Latvijā. Jūsu viedokļus mēs nodosim MK ar ieteikumiem atjaunot amatniecību, kā vērā ņemamu tautsaimniecības nozari, tāpat kā tas ir citās valstīs ES telpā.
LAK pārstāvji:
1) Diāna Karaša, LAK viceprezidente
2) Kārlis Apinis, LAK viceprezidents
3) Rudīte Grasberga, LAK Tekstilnieku ģildes vadītāja
4) Zeltīte Pilskalne, LAK Drēbnieku biedrības vadītāja
5) Edmunds Peslaks, LAK Kalēju brālības vadītājs
6) Ilmārs Jurjāns, Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs
7) Igurds Baņķis, Talsu Amatnieku biedrības vadītājs
8) Kārlis Kazāks, LAK Dabiska koka apstrādes biedrības vadītājs
9) Gints Upītis, LAK Mēbeļnieku ģildes vadītājs
10) Mārtiņš Vilde, LAK Goda tiesas pārstāvis
11) Jānis Laganovskis, Latvijas Elektriķu biedrības vadītājs
12) Māris Bambis, Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības vadītājs
Vilnis Kazāks,
prezidents
LATVIJAS AMATNIECĪBAS KAMERA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru