1. Lai iezīmētu amatniecības jomas un tās pārvaldes mehānismu attīstības iespējas, vispirms ir jāieskatās esošajā situācijā. Šī brīža politika tautsaimniecību apskata ļoti vispārināti, un veiksmīgai tautsaimniecības problēmu risināšanai ar to ir par maz. Nepieciešama „nolaišanās” līdz atsevišķu nozaru izpratnei un konkrēti mērķi to sakārtošanai, kā arī atbalsts to attīstībai ir pirmais solis uz tautsaimniecības atveseļošanu. Izstrādājot valsts nozīmes dokumentus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un amatniecībai, ir jāizprot to darbības principu atšķirības, piemēram - sēriju vai bez-sēriju, t.i. individuāla ražošana. Ir būtiskas atšķirības strādniecībai un amatniecībai.
Ir nozares, kas, Valsts pārvaldes aizmirstas, cīnās par izdzīvošanu, tās pārstāvošās nevalstiskās organizācijas sfēras attīstībai nesaņem nekādus valsts budžeta līdzekļus, tajā pat laikā pelnošo un sakārtoto sfēru head offices saņem neadekvāti prāvus maksājumus ( juristu biedrība u.t.t).
2. Kopš 1993. gada 2. februāra darbību amatnieciskajā sektorā reglamentē likums „Par amatniecību” un atbilstošie MK noteikumi. Aktualizēti 2008. un 2009. gadā.
Latvijā amatniecības sektorā (pēc dažādiem avotiem) ir nodarbināti 50-120 tūkstoši iedzīvotāju;
Likums „Par amatniecību” nosaka, ka Latvijas Amatniecības kamera (LAK) ir amatnieku biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību.
LAK iekļaujas 18 teritoriālās un 48 profesionālās amatnieku organizācijas.
Šobrīd LAK ir vairāk kā 21 000 biedru, no tiem 2590 meistari, 5594 amata zeļļi un pārējie ir amatnieku kartes īpašnieki. Latvijas amatniecības sektoram šobrīd nav politiska atbalsta ne valdībā, ne Saeimā.
3. LAK galvenās funkcijas ir:
Biedru un meistardarbnīcu reģistrācija, apmācību un kvalifikāciju programmu aktualizācija un pārbaužu procedūru organizēšana;
Ar aktualizētā likuma „Par amatniecību” redakciju ir noteikta amatnieku datubāzes un elektroniska reģistra izveidošana un uzturēšana;
Amatniecisko kvalifikāciju (meistars un zellis) programmu sagatavošana un saskaņošana ar Latvijas un Eiropas atbilstošajām institūcijām;
Periodiskās sertifikācijas sistēmas izveidošana visos pārstāvētajos amatos;
Nozares atpazīstamības veicināšana, stiprinot saikni Valsts pārvalde - LAK- amatnieks;
Amatniecisko nozaru normatīvo aktu kvalitātes uzlabošana un saskaņošana ar ES institūcijām;
Amatnieciskās izglītības programmu aktualizēšana un saskaņošana;
Duālās izglītības (māceklis pie meistara) nodrošināšana amatos, kuri nepakļaujas arodskolu specifikai. Latvijā tādi ir ap 30.
4. Lai uzlabotu LAK un amatnieciskā sektora darbību:
Jāizvirza konkrētu darbību prioritātes. Par pirmo prioritāti ir jānosaka LAK biedru elektroniskā reģistra izveidošana, kas ietvertu publiski pieejamu informāciju par amatnieku kvalifikāciju un sertifikāciju (nodrošinot patērētājiem Latvijā un ārpus tās iespēju izvēlēties amatniekus ar kvalitātes apliecinājumu), ļautu veikt operatīvās izmaiņas (mainot kvalifikācijas, sertifikāciju atzīmes, amatu aktualizāciju u.t.t.), un darbotos kā biedru pārraudzības instruments LAK un Valsts interesēs (jānodrošina reālas informācijas apmaiņas iespēja starp valsti, pašvaldībām, amatnieku teritoriālām un nozaru organizācijām un amatniekiem);
Jāizveido darbotiesspējīgs elektroniskais amatniecības reģistrs, jo tikai ar tādu iespējama kvalifikācijas un periodiskās sertifikācijas sistēmas pilnīga sakārtošana. Šīs jomas sakārtošana ir vienīgais veids, kā nodrošināt kvalitatīvu produktu un pakalpojumu nonākšanu pie patērētāja, sadalot atbildības sfēras starp amatnieku – LAK un patērētāju;
Jāveido Meistardarbnīcas un vismaz viens vai vairāki Amatniecības jauninājumu mācību centri - vietas (kā to pierāda Centrāleiropas valstu labākie piemēri), tur veidojas amatniecības nozares attīstība, atbilstoši 21. gadsimta prasībām. Te neder IZM izstrādātā koncepcija, ka amatnieki var tikt apmācīti kopā ar rūpniekiem. Amatniecība ir daudzu rūpniecības nozaru vēsturiskās attīstības pamatos, bet modernās ražošanas tehnoloģijas un materiāli būtiski atšķiras. Amatnieki parasti neražo sēriju, bet individuālos produktus.
5. Tikai sakārtots amatniecības sektors, ar reglamentētu un labi pārvaldītu struktūru piedāvā:
Strauju amatniecības nozares mazo un vidējo amatniecības uzņēmumu pieaugumu un attīstību;
Jaunu un inovatīvu produktu un tehnoloģiju rašanos (amatniecība nav tikai tradīcijas, tā ir ES ražošanas radošā puse ar brīvākām iespējām eksperimentālām darbībām, jaunatklājumiem u.t.t., tam ir lieliski piemēri Latvijā), kurus ļoti bieži pārņem rūpniecība;
Personību attīstība - meistari, kurus pazīt pasaulē - Kārlis Apinis, Ēvalds Vasiļevskis, Harijs Stradiņš, Vilnis Vaivars, Igors Anševics, Jānis un Vitauts Straupes, Rudīte Grasberga, Vija Ancāne, Dagmāra Prīberga, Normunds Skauģis, Alvis Balodis, un ļoti daudzi citi izcili meistari;
Nacionāla un kultūras tradīcijās balstīta produkta un pakalpojuma tirgus izveidošanos (”Lāču maize”, „Dziedrs”, guļbūves u.t.t.);
Uzņēmumu decentralizāciju un nodarbinātības nodrošināšanu un infrastruktūras izmantošanu visā valsts teritorijā;
Kvalitatīva un izcelsmes-atbildīga produkta nonākšanu pie patērētājiem;
Tūrisma sektora attīstību, bagātināšanu (jau tagad labākās amatnieku meistardarbnīcas ir interesanti apskates objekti);
Sociālo problēmu risināšanu (amatniecība spēj adaptēt cilvēkus ar īpašām vajadzībām), bezdarba mazināšanu, - amatnieki vienmēr prot atrast darbu;
Ieguldījumu Profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanai, īpaši akcentējot duālo izglītību un amata meistaru izglītības papildināšanu augstskolās un zeļļu un meistaru apmaiņas programmas ar ES un citām valstīm.
Pamatieguvms - iedzīvotāju vidusslāņa attīstība!
6. LAK un amatniecības sektoram kopumā ir nepieciešama jaunas un atbildīgas valsts tautsaimniecības politikas veidošana. Amatniecība nepretendē uz īpašas prioritātes statusu, bet aicina to politiķiem iekļaut amatniecību kopējā tautsaimniecības programmā kā līdzvērtīgu un konkurētspējīgu ražošanu veidu ar citām nozarēm.
Kā parāda ES valstu pieredze, amatniecība ir viena no vadošām sabiedrības vidusslāņa veidotājām
2010. gadā LAK apkopotie priekšlikumi amatniecības attīstības plānošanai.
Vilnis Kazāks 29387388
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru