Informācija medijiem
2011. gada 12.oktobrī
Latvijas amatnieki pieprasa legalizēt amatniecības nozari valstiskā līmenī un profesionālās izglītības apmācību nodot nozaru kameru pakļautībā
Š.g. 12. oktobrī Latvijas Amatnieku Kameras (LAK) pārstāvji un biedri preses konferencē skaidroja par šī brīža aktualitātēm Latvijas amatniecības nozarē kā galveno problēmu, minot Latvijas valdības nostāju, kas ir arī nostiprināta likumdošanā, nepieļaut amatniecībai valstī pastāvēt kā neatkarīgai tautsaimniecības nozarei. Bez tam, amatnieku un valsts attiecības raksturo nesakārtota normatīvo aktu bāze nozares attīstībai, izpratnes trūkums par amatnieku un rūpnieku profesijas atšķirībām, un Latvijas profesionālās izglītības programmu neatbilstība amatniecības tradīcijām un vajadzībām.
Vilnis Kazāks, LAK prezidents skaidro: „ Amatnieki jau vēsturiski ir bijuši mūsu valsts kultūras un tautsaimniecības neatņemama sastāvdaļa, reāls ekonomikas virzītājspēks, diemžēl politiķi vēlas iedzīt ķīli starp amatniekiem un rūpniekiem.”
Šobrīd Latvijas amatnieku brālība ir nostiprinājusies, profesionāli augusi un jūt sevī spēku būt par suverēnu, pašregulējošu nozari. Kvalificēto amatnieku vidū tāda Latvijā plaši izplatīta parādība kā bezdarbs neeksistē.
Līdz šim amatnieku aroda pratēji gan likuma ietvaros, gan reālajā praksē ir pielīdzināti rūpniekiem un tiek regulēti rūpniecības nozares ietvaros. Faktiski meistars ir amatnieks, kurš apguvis savas iemaņas ne tikai skolā, bet strādājot praksē atzīta meistara darbnīcā. Meistaram pieder savi darbarīki, un viņš kā uzņēmējs ir pats spējīgs salīgt darbu ar klientu.
Valsts izsludināto iepirkumu viena no prasībām nereti paredz pretendentiem uz konkrētu projektu uzrādīt tādu apgrozījumu, kas individuālam meistaram ir nereāls skaitlis, kā rezultātā amatnieki automātiski tiek diskvalificēti vai arī tiek nolīgti kā strādnieki. Amatnieki nav „lētais darbaspēks”, bet augstas klases profesionāļi, kuri rada pievienoto vērtību.
Latvijas Amatniecības Kamera publiski aicina Latvijas valdību atzīt amatniecību kā patstāvīgu tautsaimniecības nozari, kas veicinātu amatniecībai piemērotas duālas, māceklis -meistars profesionālās izglītības modeļa izveidi, paredzētu amatnieku pārstāvniecību Tautsaimniecības padomē, likumdošanas aktu izstrādē, kā arī risinātu valstiskā mērogā individuālo amatnieku un mazo uzņēmumos praktizējošo ražotāju jautājumus piemēram, par nodokļu apmaksu, strukturētu iepirkumu radīšanu tieši amatnieku darbiem.
„ Mūsu priekšlikumi ir veikt izmaiņas Darba likumā, lai amatnieki profesiju apgūst pie meistara 3 - 4 gadus. Tāpat aicinām veikt izmaiņas Izglītības likumā, kas pieļautu amata apmācības meistaram strādāt par pasniedzēju skolā. Iepirkuma likumu būtu nepieciešams grozīt tā, lai nozari raksturojoši darbi tiktu izsolīti tikai nozares speciālistiem. Visbeidzot, mēs esam gatavi ieviest pavisam radikālas izmaiņas – profesionālās izglītības pakļaušanu nozaru kamerām LAK, LTRK u. c. c.” Mārtiņš Vilde, LAK goda tiesas loceklis, Galdnieka amata meistars.
„.Meistara kvalifikācija būtu jāpielīdzina augstākajai izglītībai un jāveicina tāda profesionālā izglītība, kas stimulē amatnieka aroda apguvējus tiekties iegūt arvien augstāku profesionālo izglītību savā jomā nevis aprobežoties ar zeļļa kvalifikāciju vai, vēl sliktāk, būt vienkārši par strādnieku. Prasmes nedrīkst nošķirt no zināšanām. Es konkrēti ierosinu iedibināt divu veidu atšķirīgus izglītības dokumentus būvniecībā, attiecīgi Būvmenedžmenta un Būvprakses sertifikātus, kas norāda vai dokumenta turētājs ir speciālists būvniecības administrēšanā jeb praksē,” pārliecināts Armands Liede, Latvijas Jumiķu apvienības valdes loceklis.
Par LAK
Latvijas Amatniecības kamera ir profesionāla amatnieku pašpārvaldes organizācija, kas veicina amatu un amatniecības attīstību valstī. LAK veido 48 profesionālās un 18 teritoriālās organizācijas. Biedru skaits – 21 118, tostarp, 2590 titulēti amatu meistari un 5594 amatu zeļli.
LAK adrese: Amatu iela 5, Rīga , LV
www.lak.lv
Papildinformācija:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru