Latvijas organizētā amatniecība šodien 17.01.2011.
Viļņa Kazāka uzruna Rīgas amatniekiem
Šobrīd Latvijas amatnieki dzīvo labāk par daudziem nabadzīgiem un bagātiem cilvēkiem, jo amatniekus ikdienā nemoka bezdarbs, trūkums un banku parādu draudi.
Mēs gribam dalīties pieredzē, lai daudzi mūsu laikabiedri varētu labāk palīdzēt sev un valstij.
Mūsu sasniegumu pamatā ir Latvijas meistarīgāko amatnieku ātrā rīcība, pēc neatkarības atgūšanas nodibinot amatniecības uzņēmumus un atjaunojot savu amatu biedrības, kuras apvienojās un 1993. gadā atjaunoja Latvijas Amatniecības kameras (LAK) darbību.
Šobrīd LAK ir pieredzes bagāta sabiedriska organizācija, kas veicina amatniecisko zināšanu un prasmju pārmantošanu un amatniecisko profesiju ražošanas iekļaušanos valsts dzīvē. Šogad LAK svinēs 75 gadu jubileju.
Neapšaubāmi,- 90-to gadu sākumā mums lielu palīdzību sniedza tobrīd dzīvie pirmskara Latvijas amatu meistari un kolēģi no Vācijas, Francijas, Somijas, Itālijas un Z-Amerikas valstu amatnieku organizācijām. Viņi mums palīdzēja izprast pašu galveno - amatniecisko profesiju pašattīstības mehānismus. Mēs ātrāk par citiem sapratām, ka galvenais ir mūsu valsts un ES atzīti meistari! Profesijām un tautsaimniecības nozarēm ir nepieciešami līderi!
LAK spēja sakārtot likumdošanu, un tās profesionālās biedrības jau 17 gadus veic kvalifikācijas procedūras. Mūsu kolēģiem Tirdzniecības un rūpniecības kamerā tas viss vēl priekšā.
Par mūsu jauno kadru kalvi kļuva tās sociālisma profesionāli tehniskās skolas, kuras nebaidījās specializēties amatniecībā. Par mūsu problēmu izpētes līderi izvirzījās RTU, kura 1996.gadā ar LAK noslēdza sadarbības līgumu un atvēra amatniecisko tehnoloģiju un dizaina studiju programmas koledžas, bakalaura, maģistra un zinātņu doktora līmeņos.
Rezultātā Latvijas amatniecība Eiropā un pasaulē šobrīd ir ievērojama ne tikai ar izciliem meistariem un meistardarbiem, bet arī amatniecības nozaru pasaules līmeņa konferencēm.
Mūsu MEISTARUS – namdari Kārli Apini, mēbeļu galdniekus Jāni Straupi un Igurdu Baņķi, rotkali Vitautu Straupi, maizniekus Viju Ancāni un Normundu Skauģi, dabas formu galdniekus Hariju Stradiņu un Rihardu Vidzicki, rokdarbnieci Dagmāru Prībergu, izšuvēju Rudīti Grasbergu, kalēju Jāni Vaivodu, konditoru Jāni Ozoliņu un simtiem citu spēcīgu personību pazīst pasaulē. Šie meistari saprot, ka nemitīgi ir jāaug savā amatā, jāstiprina savas profesionālās organizācijas, tad turība un atzinība neizpaliks.
Šobrīd LAK ir reģistrētas un darbojas 48 profesiju un 18 teritoriālās biedrības. Mums ir apmācīti, titulēti un reģistrēti 21118 amatnieki, no tiem 2590 meistari un 5594 zeļļi.
Mūsu profesiju organizācijas sadarbojas ar atbilstošām organizācijām ES un pasaulē. LAK ir ES un pasaules vadošo amatniecības organizāciju UEAPME, EACD, ILBA u.c. biedrs.
LAK amatniecības atzīšanu ir veicinājusi ar sakārtotu likumdošanu, 2008.g. ir aktualizēts likums “Par amatniecību”, 2009.g. - MK noteikumi u.c. normatīvie dokumenti. Šie panākumi ir sasniegti, saņemot noderīgu informāciju no profesionālajām organizācijām un veiksmīgi sadarbojoties ar ierēdņiem un politiķiem mūsu valsts Saeimā, Ministru kabinetā, ministrijās un pašvaldībās. Tomēr kā ārējo apdraudējumu mēs redzam dažu ierēdņu un politiķu rīcību, kuri amatniecības legalizēšanas procesā paši uzdodas par pētniekiem, paši stāda valsts un pašvaldību rīcības plānus bez amatnieku līdzdalības. Tas nav krietni.
Amatnieki jau tāpēc ir stipri, ka prata pārmantot vēsturisko amatnieciskā darba kultūru, kura harmoniski apvieno skaidru domu, kvalitatīvu realizāciju un jaunrades baudu par padarīto! Var teikt, arī roku, prāta un dvēseles darba kopību. Tas nodrošina klientiem ērtus, drošus, veselīgus un skaistus produktus. Protams, krīze mums palīdzēja, tā precīzi atsijāja viltvāržus. Sen zināma patiesība - laba amatniecība necieš lieko, arī liekus kakla kungus nē.
Mēs atbalstām dizaineres Anitas Grases ideju,- mums ir jāvienojas kopējai stratēģijai! Amatnieki domā, tā varētu būt sekojoša, - mēs cildinām meistarību kā kultūras pamatu!
Mēs visi zinām un ticam, ka Latvija ir īpaša zeme ar ļoti daudzu cilvēku pievēršanos mākslām, kora dziedāšanai un amatniecībai. Mēs vēlētos, lai tautas mākas un mākslas turpinātāji šodien – amatnieki, daiļamatnieki, dizaineri un mākslinieki varētu vienoties par kopēju Latvijas atpazīšanas simbolu - LATVIJAS MEISTARS, tas der visiem amatniekiem, māksliniekiem, dizaineriem un arī ražotājiem.
Piemēri - Latvijas Meistars, Latvija - Meistaru zeme, Rīga – Meistaru pilsēta.
Iespējams, mums visiem idejas apdomāšanai der Latvijas Amatnieku biedrību karoga reversa un himnas refrēna vārdi -Tēvija, tauta, amats - vienībā mūsu darba pamats. 17.01.2011.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru