Kā sākās amatniecības atmoda ...





Ziedosim brīdi  atmiņām un pārdomām. 
Mans tēvs bijan galdnieks un namdaris. No kara viņš neatgriezās un manā rīcībā nonāca laba darbnīca. Daudz ko iemācijos pats. Pēc pamatskolas Kārķos es iestājos Cēsu amatniecības skolā. Toreiz staigājām pusmilitāriskās formās. Arī apmācība bija līdzīga, bet ļoti noderīga. Vakaros vienlaikus mācijos Cēsu vakarvidusskolā, kuru pabeidzu līdzīgā skolā Valkā.


Sekoja laba roku darbu pieredze pie izciliem meistariem - Kārļa Zirņa un viņa dēla Imanta  Valkas SCO galdniecībā.  Šiem vīriem bija ulmaņlaiku un sibirijas pieredze. Tad  man vēl sekoja trīs gadi  krievu armijā - strojbatā Sarātovā. Šos gadus stepē neraku zemi raķešu ievietošanai, bet palīdzēju iekārtot dzīvokļus, protams, ne jau zaldātiem. Man  bija jāpārliecina oficieri, ka bieži no nekā, tomēr var iztaisīt kaut ko! 

1972. gadā es pabeidzu LLA  Meža fakultāti un paliku  arī te Jelgavā strādāt. Dekāns Alfons Grīnfelds jau bija man palīdzējis iegūt ģimenes dzīvesvietu kopmītne un deva man iespējas iesaistīties pasniedzēja darbā un doktorantūrā.  

Tā paša gada rudenī es kopā ar aktīvākiem jauniem studentiem nodibinājām Studentu projektu biroju. Birojs bija vieta, kurā studenti  iegūtas zināšanas un prasmes realizēja. 

 Pratu iesaistīt   palīgus darbos un novērtēt savas un viņu idejas un prasmes. Man ļoti patika ne tikai piesaisīt palīgus, bet arī uzticēt viņiem visus dasrbus, darbu vadību ieskaitot. Tā es daudziem sapinu kopā studiju uzdevumus ar jaunu ideju atrašanu un realizāciju. Neslēpu, ka mans zinātniskais darbs ir arī viņu darbs. Tas prasija precizitāti un atbildību. Vairums tēmas bija saistītas ar telpu un tās pilnvērtīgu iekārtošanu. Te arī mēs nobriedām dažādu ražošanas veidu un dažādu materiālu un konstrukciju iespēju visatbilstošākai izmantošanai. Protams, tā lai mūsu veikusmi kalpotu droši, ērti un  praktiski, lai radītu lietotājiem  prieku par lietām un vidi. Te mēs jau toreiz nonācām pie atziņām, ar ko atšīras krievu sociālisma darba ražība no kapitālisma darba meistarības. 
 
Paraleli darbam Jelgavā LLA saku piepelnīties arī Rīgas augstskolās. 
Notika tā, ka tieši Rīgā, 1988. gada 25. Martā  Rīgā  Latvijas universitātes filiālē Aniņmuižā  organizējām Latvijas amatnieku saietu. Tur tika nodibināta Latvijas Amatnieku brālība, kas sākotnēji savu mājvietu atrada Latvijas Kultūras fonda paspārnē, bet vēlāk kļuva par pamatu Latvijas Amatniecības kameras atjaunošanai 1993.gada februārī.




Fotoattēlā, kas uzņemts Anniņmuižā 1988.gada aprīlī (publicēts "Literatūra un Māksla" Nr.19, 1988.), redzams Amatnieku brālības pamatsastāvs interesentu un atbalstītāju ieskāvumā.

Būsim pateicīgi, ja ar saviem atmiņu stāstiem, fotoattēliem vai citiem materiāliem palīdzēsiet dokumentēt šo posmu profesionālās amatniecības atdzimšanā Latvijā.
Paldies idejas iniciatoriem un visiem, kuri piedalījās mūsu organizācijas atjaunošanas pirmsākumos! Sūtiet atmiņas   vilnis.lak@inbox.lv,  vai 29307388 . 

Veiksmi visiem, kas vēl šaipusē! 




Visas reakcijas:

35Inga Beikule, Ilze Gudro un vēl 33 lietotāj

 Vilnis Kazāks

Pirmajā rindā otrais no kreisās, tas man līdzīgs,..., bet tieši vidū /7+1+7/, pirmais topošas organizācijas vadītājs - Laimonis Kops. Lūdzu pieteikties maniem LU un LLA studentiem, kas organizēja, zīmēja, rakstīja, reģistrēja,..un Jelgavas 4. vidusskolas koristiem, kas dziedāja! Arī visiem pārējiem,...kam ir ko teikt! Sūtiet atmiņas diana@lak.lv un vilnis.lak@inbox.lv Veiksmi visiem, kas vēl šaipus

Vitauts Straupe

Sveiciens visiem kas tur bija. Es esmu pašā kreisākajā malā ( baltā kreklā). Toreis tu Vilni biji mūsu pasniedzējs. Un parāvi līdz arī studentu

·      Roberts Vecums-Veco

Daudz Laimes un ilgus gadus !

  Raitis Jelevics

Būtu 'otrajam no kreisās' kāds mūzikas daikts rokā, Kārlis, kas Kārlis! Kas tik nenāk gaismā. 30 grādos uz augšu pa kreisi, ar brillēm un bārdu - arch. Zintis Butāns (kaut kā nav vēl paspējis atzīties par tādu pasākumu); 45 grādos uz augšu pa labi (arī ar brillēm un bārdu), izskatās pēc kalēja Gunara Andersona. Un vēl tur viens otrs pazīstams. Paldies, ka padalījies! Lai top

Arturs Rozenfelds

Esmu pašā augšā otrais no labās. Atceros, ka uz šo svarīgo pasākumu no Jelgavas braucām ar električku un atceros, ka biju mazliet satraucies, jo tas, ko darījām, bija solis pretīm citām (ne padomju) vērtībām. Paldies Vilnis Kazāks!

 Ervins Krauklis

Centrā ar roku uz eņģeļa bildes un melnu bārdu - Austris Piņķis











 


2 komentāri: