Man bija un ir iespēja visu mūžu strādāt ar koku. Vispirms savā mājas darbnīcā - Kārķu Kalniešos, tad 1956. Arodskolā Cēsīs, 1959. seko darbs Valkas SCO. Tad 3.g. padomju armijā - Sarātovā, "strojbatā", arī tur man 100 % darbs ar koku, gan oficieru māju dzīvokļos, gan vietējā skolā kā darba mācības skolotājs. 1967.g. Seko kokapstrādes studijas Jelgavā un turpinu pasniedzēja darbu LLA, līdz Latvijas atjaunošanai. Tad turpinu darbu Rīgā, RTU ar kokapstrādes dizaina studiju ieviešanu un attīstību. Līdz 2015. paņēmu gada ”atpūtu”, kājas gultņa nomaiņai. Kad atgriežos RTU man jau ir 76. gadi, no tiem 60 (~15 darbnīcās un 45 augstskolās) biju un, es nolemju turpināt baudīt dzīvi kopā ar koku SAVĀ privātās darbnīcā. Bet tā nenotika.
Nepaiet ilgs laiks un Jelgavas interešu izglītības centrs - "Junda" mani pierunā pamēģināt darbu ar dažāda vecuma un dzimuma bērniem un jauniešiem. Man sākās jauns un interesantu darbu laiks. Sešos gados vēl daudz ko jauna iemācījos. Te tikai daļēji mana augstskolu darba pieredze derēja. Augstskolās es pats praktiski gandrīz nedaru neko. Mans pienākums bija iemācīt visu studentiem, nepieciešamo zinātnē, darbos un organizēšanu, vērtēšanu un vadīšanas lietas arī.
Cita lieta bija Interešu izglītībā, te galvenais bija, kā katram skolniekam atraisīt interesi un ievadīt prasmēs. Pie šādiem uzdevumiem mēs vienojāmies, ka vērojam dabu un redzam, ka daba arī ir dabiski daudzveidīga un katram interešu izglītībā ir iespēja mēģināt atrast sevi un risināt/taisīt sev savu iecerēto lietu. Rezultāti, protams, bija dažādi. Man, ka pieredzējušam onkulim, ja biju atļāvis gatavot, bija arī pienākums palīdzēt un es izmantoju iespējas. Ja vajadzēja, nomainīju iesākto uz reālu risinājumu. Taču daudzas iesāktās noderīgās idejas es krāju. Bieži darbs PATS PARĀDA, kā varētu būt - un bieži ir.
Kas ir šī INTEREŠU BŪDA. Es nolēmu sakārtot iesākto interesanto lietu kolekcijas. Vislabāk līdzīgām idejām ir būt blakus/kopā. Tad varu ieraudzīt un atrast dažādos risinājumus. Tā tas top! Te top kaut kas jauns. Pamazām arī virzu ideju, kuru vēl pilnībā neatraisu. Šobrīd svarīgākais ir atrast palīgus daļēju rotaļlietu formā - kuri pašai var radīt jaunas lietas. Ir skaidrs - te jāsaista dažādi roku darbu amati. Te arī jau ilgāku laiku top nopietna ideja, te top Latvijas rokdarbnieku kopēja ideja, kura nekad nekonkurēs ar jauko un plašo LEGO. Lego ir rotaļlietu biznesa labākais paraugs. Mēs būsim savdabīgi draugi, kuri ciena dabu, mežu, kokus un visu dzīvo, bet neatzīst varmācību. LAT-EGO ir mūsu pašapziņas attīstības pamats. Piedodiet par kļūdām, nav laika pārlasīt... Atā! Vilnis Kazāks. 01:14 16/10/2025
