Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika.

Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika.

Tikai meistars kopā ar privāto darbnīcu ir spēks!

1.Valsts politika un meistardarbnīcas.

1.1.Valstis lepojas ar savu vēsturi un cilvēkiem. Meistaru un viņu darbnīcu  spējas gadu tūkstošiem nodrošināja kopienu dzīvesveidu un  teritoriju aizsardzību. Eiropas valstīs Amatnieciskie procesi turpinās bez īpaša valsts materiāla atbalsta, to nodrošina likumdošana, kas aizstāv kvalitāti.

1.2.Tikai pusotra gadsimtu (piecas paaudzes) atpakaļ,  atraisoties fosilām enerģijām,  meistari kopā ar tirgotājiem uz meistardarbnīcu pieredzēm   veidoja citu ražošanas veidu, - rūpniecību, kura mainīja  daudzu sabiedrības locekļu statusu. Kā parāda Eiropas attīstītāko valstu (Francija, Anglija, Vācija, Itālija u.c.) prakse, šo valstu demokrātiskā  politika ir  nodrošinājusi  atšķirīgo  ražošanas veidu konkurenci.

1.3. Konkurence starp amatnieku un rūpnieku  ļauj meistardarbnīcām daudzās produktu jomās  piedāvāt ekoloģiskās un ekonomiskās priekšrocības ilgtermiņā.

Vietējās meistardarbnīcas  pasarga reģionu no importa un lielveikalu pārmērībām.

Harmonizē vidi un sabiedrību.

1.4. Laba valsts pārvaldība prot veicināt meistardarbnīcu un industrijas kooperāciju.

Piemērs, Eiropas centra valstu pieredze ekskluzīvu mēbeļu, interjeru, zemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļu būvē.

1.5. Amatnieciskā ražošana attīstījās no sensenās izdzīvošanas mākas un ir saglabājusi   augstas adaptācijas spējas dažādām situācijām. Amatniecības apmācībai „māceklis pie meistara” ir praktiski universālais raksturs un šie faktori kopā  veido nozarē nodarbināto spējas atrast darbu un iztiku pat ļoti dziļas krīzēs.

 1.6. Vietējie materiālu un vietējo cilvēku resursu izmantošana interneta apstākļos, kad klientus var piesaistīt no visas pasaules, meistardarbnīcas  Latvijas mērogam ļoti atbilstošas ražošanas un izglītošanas struktūras.
Neiedomājami, ka īsts meistars pametīs meistardarbnīcu un dosies pasaulē laimi meklēt!
Nepieciešama tāda valsts politika, kas izmanto visus līdzekļus, lai meistardarbnīcu skaitu  valstī  vairotu.

2. Valsts tautsaimniecība un meistardarbnīcas.

2.1. Nepieciešama funkciju precizēšana. Meistardarbnīcu iespējas budžetā nevar un nevajag salīdzināt ar  valsts nozīmes banku, informācijas, transporta , enerģētikas un citu struktūru finansu pienesumiem. Amatniecībai, kā senam un pieredzējušam  ražošanas veidam , mūsdienu auļojošā dzīvē ir citas iespējas un misijas.

2.2.Amatniecības meistardarbnīcas ir sadzīves  lietu nodrošinātājas. Vietējo meistaru meistardarbnīcu izveide dod iespējas vietējiem un nepieļauj (vai izstumj) ārzemju kapitāla provocētu svešu uzņēmumu meitas firmu  ieviešanos vietējo pakalpojumu veikšanā. Meistaru profesionālā pašuzraudzība  ātri  atklāj īslaicīgi pazemināto cenu  avotus. Amatniecība var būtiski ietekmēt daudzu cilvēku dzīvesveidu un  dzīves kvalitāti.

 2.3.Amatniecība, kā sens un pieredzējis ražošanas veids, bieži kalpo kā daudzveidīgs iedzīvotāju  ekonomiskās dzīves stabilizētājs. Amatniecības meistardarbnīcām ir pieredze strādāt ekonomiskās krīzēs un pat dabas katastrofu apstākļos. Prasmes ar vienkāršām tehnoloģijām ātri pielaikot dabas produktus kaut vai primitīvai izdzīvošanai vienmēr noder un rada konkrētus risinājumus.

2.4. Meistardarbnīcas vēlams veidot kā patstāvīgus uzņēmumus, nevis attālinātu Latvijas vai ārzemju uzņēmumu filiāles. Īpašuma piederība teritorijā dzīvojošam ir visu iesaistīto pušu priekšrocība, jo tā uz vietas var risināt sarežģītas lietas, kuras visiem var dot  visiem pozitīvus efektus.

Piem. Invalīdu nodarbinātībā, pusaudžu piesaistē darbam, senioru iespēju izmantošanā, bezdarbnieku izglītošanā, prakšu organizēšanā, un tml.

2.5.Modernā amatniecība bieži savā attīstībā ielaužas arī rūpnieciskās ražošanas laukos un veiksmīgi konkurē ar robotizētām ražotnēm. Gatavo pirmos dizaina paraugus. Arī maza apjoma, bet sarežģītu darbu veikšanā,  roboti zaudē amatniecībai.

2.6.Savukārt nākotnes pētnieki (V. Beldavs) norāda apdraudējumu,  ka  pie pilnas slodzes dārgākie roboti strādā lētāk kā lētākie viesstrādnieki. Ātri izlieto vietējos resursus. Liela nozīme ir robota īpašniekam, viņa valsts piederībai, kurā vietā viņa bizness atstāj nodokļu pamatmasu.

2.7. Reģionālās meistardarbnīcas vienmēr varēs atrast klientus, ja spēs ražot tehniski sarežģītus, mākslinieciski augstvērtīgus vai  dziļi ekoloģiskus produktus.

2.8. Valsts iegūst aktīvus nozaru un profesiju individuālo ideju realizētājus, kuri var pāraugt nacionālās robežas un nest Latvijas vārdu pasaulē, ( Small giant).
2.9. Latvijas esošās meistardarbnīcas dabiska koka izmantošanā  R.Vidzitskis, H.Stradiņš, M.Laizāns, koka  mājokļu būvniecībā  - V. Muižnieks, T.Sala,  A.Eņģelis,  mēbeļu izgatavošanā - J.Straupe, A.Vītols, metālapstrādē -  J.Vaivods, E.Peslaks, U.Osis,  pārtikā - J.Ozoliņš, N.Skauģis ,  un daudzi meistari citās nozarēs ir starptautiski atzīti un veiksmīgi darbojās.

2.10. Jau šodien Latvijas meistardarbnīcu  produktu piedāvājumi un konkurētspējas panākumi  ir vērā ņemami izglītības, sadzīves,  ekonomiskie un politiskie faktori.

Taču Latvijā neviena politiskā partija nevēlas uzņemties atbildību par nacionālā produkta amatnieciskā ražošanas veida atjaunošanu un veicināšanu.
Amatnieki  vēlas, lai topošajā  NAP kā alternatīva iecerētam ekonomiskam izrāvienam ar rūpniecisko ražošanu, kā konkurents tiktu plānots meistars ar savu meistardarbnīcu.
Atgādinām, ka šie papildinājumi NAP -2020 neprasa papildus budžeta tēriņus, (duālā sistēmu dod pat ekonomiju profesionālajā izglītībā), bet mums ir jāatjauno  tikumi un likumi, kuri aizstāv kvalitāti!
Ir nepieciešami divi papildinājumi, kurus esam izsūtījuši Valsts kancelejai, NAP, IZM u.c.s

1) Amatniecisko profesiju attīstībai nepieciešamā duālā izglītība .

Ievietot (NAP -292-9) kā  pretstatu modulārai apmācībai. Tā jau ir tā pati (Latvija – 2030 -159) ideja.

Duālā izglītība Eiropā un pasaulē ir nepārtraukti atzīta, kā lēta, pieejama un efektīga.

Modulārā sistēma  industrijā pielieto strādājošo iztrūkuma apstākļos. Šobrīd daudzi darba devēji labāk izvēlas universālākus, nevis šauri specializētus speciālistus.

3) Meistardarbnīcu tīkla izvēršana, kā vietējo resursu izmantošana, pieejamība izglītībai un pakalpojumiem.

Visticamāk, ievietot pie ( NAP 324) iezīmētām rīcībām (NAP 337, 338, 390-7 vai citur atbilstoši  dok. struktūrai).

Meistardarbnīcu tīkls nodrošina atbalstu cilvēku dzīves un darba stabilizācijai, Latvijas  teritorijas drošībai un kvalitātei, īpaši ārpus industriālām teritorijām.

Duālo izglītību (māceklis pie meistara) un meistardarbnīcu tīkla izvēršanu,  mēs izvirzām kā amatnieku prioritāti!

Atgādinām, ka Reformu partijas pārstāvji IZM absolūti ignorē mūsu priekšlikumus.  Amatnieku attīstības lietas  neiekļāva ne Valdības deklarācijā, ne Rīcības plānā, ne NAP.

Lūgums tiem, kurus Roberts Ķīlis uzklausa, lūdzu pajautājiet ministram, kāpēc tā? 
Viņa vadībā izstrādātajā Latvija - 2030 šīs lietas tika paredzētas. Iespējams, ka viņš nezina, kas notiek IZM.  Piemērs, biroja vadītāja Nellija Titova nevar noorganizēt LAK pārstāvju  tikšanos ar ministru jau vairāk kā gadu !!! no 11.11. 2011.