Strīds par knaibļu izcelsmes
senumu ir ļoti interesants un nebūt nav pabeigts. Vieni domā, ka šie
instrumenti ir sarežģītāki par cirvjiem un zāģiem, tāpēc attīstījušies vēlāk.
Citi uzskata, ka dabā ir pietiekoši daudz piemēru, kur «nošpikot» knaibļu
darbības principus, un tāpēc maz ticams, ka cilvēki to jau senatnē neievēroja.
Vēl citi prātīgi spriež, ka tieši šis fakts ir kavējis knaibļu attīstību, un
tās parādījās tikai tad, kad cilvēki ar neapbruņotām rokām vairs nevarēja
paveikt iecerēto. Taču kā viņi varēja satvert ogles uguns pārnešanai, pārvietot
sakarsētos akmeņus ūdens vārīšanai?
Ar knaiblēm materiālus tieši
nepārveido, kā to dara ar kaltiem, cirvjiem, ēvelēm vai citiem instrumentiem.
Tās pielieto galvenokārt dažādiem palīgdarbiem — satveršanai, pārlikšanai,
saspiešanai, pavilkšanai, locīšanai, nokniebšanai.
Mūsdienās joprojām vēl nav
viennozīmīgi precizējies nosaukums, saka arī: stangas, lūkšas, kniebles,
kniebes u. c. Šie nosaukumi norāda ne tikai uz darba rīkiem, bet arī līdzīgām
darbībām, kuras veic cilvēks ar savām rokām, plaukstām, pirkstiem, žokļiem un
zobiem.
Knaibļu uzbūve parasti nav
sarežģīta — tās izveido divas sakrustotas
detaļas, kuras savstarpēji
kustīgi savieno ar asi. Vienus galus, sauksim tos par kātiem, pielāgo
rokā turēšanai, bet žokļus veido atbilstoši iecerēto darbu veikšanai. Asi
novieto žokļu tuvumā, ievērojot klasisko fizikas un mehānikas atziņu, ka žokļu
satveres spēks būs vienāds ar kātiem pieliktā spēka un pleca reizinājumu. Vai
tas nozīmē, ka sīks puišelis varētu ar garkātainām knaiblēm no akmeņiem sulu
izspiest? Ne gluži. Pārāk gari kāti būtu smagi un neērti, locītos, nevajadzīgi
attālinātu darbu no darītāja. Tie apgrūtinātu veikt precīzu darbu un strādājot
kļūtu neiespējami satvert abus kātus vienā rokā. Lai panāktu lielāku žokļu sakļaušanās
spēku, pielieto sarežģītākus knaibļu centra mehānismus ar vairākām asīm un
svirām.
Nereti praksē, piemēram, dažāda
resnuma stieņu vai cauruļu satveršanai nepieciešami maināmi žokļu atvērumi, to
panāk, pārvietojot kātus pret rotācijas kustības asi.
Pētot knaibļu žokļu un zobiņu
formas, var ātri atšifrēt, kādam nolūkam šie instrumenti izveidoti. Piemēram,
plakanu priekšmetu satveršanai pielieto žokļus ar paplašinātiem galiem, bet
cilindriskus priekšmetus ērtāk satvert un noturēt, ja žokļi veidoti ar šķērsām
vai gareniskām ielocēm. Savukārt vilkšanas darbiem veido satvervirsmas ar
dažāda lieluma un virziena zobiņiem, bet veidošanas darbus veic ar taisnleņķa,
trīsstūra, cilindriskas, koniskas vai citādas formas žokļiem.
Viens no populārākiem knaibļu
pielietošanas darbiem ir dažādu stiepļu, vadiņu, kabeļu apstrāde elektrisko,
sakaru ierīču uzstādīšanā, remontā u. tml. Kniebšanai tiek izveidoti speciāli
zobi, kurus, lai būtu ērtāk strādāt, žokļiem pievieno paralēli vai šķērsi.
Nereti stieples nevis nokniebj, bet nocērp, izmantojot cieši garām-slīdošos
žokļos izveidotus caurumus vai robus.
Daudzas knaibles tiek
papildinātas ar dažādām palīgierīcēm. Piemēram, elektriķi lieto darbarīkus,
kuri vispirms atcērt un nomauc vadiem izolāciju un tikai tad vadu nokniebj
vajadzīgā garumā. Zāģu zobu locīšanai lieto instrumentus ar iestādāmu
sakniebienu, kas garantē vienādu zobu izlocījumu utt.
Rokturi tiek veidoti, ievērojot
ne tikai plaukstas atvērumu, saspiešanas spēku, bet arī daudzus citus
nosacījumus. Piemēram, kalēja lūkšu rokturu ievērojamie garumi kalpo kaļamā
materiāla elastīgākai satveršanai un vibrāciju samazināšanai, rokas
attālināšanai no karstuma, dzirkstelēm, kalšanas vietas. Elektrotehniķu
knaibles nereti izveido ar izolētiem rokturiem, bet kosmētisko knaibļu rokturus
veido ne tikai skaistus, bet arī ērti tīrāmus.
Daudzos gadījumos starp rokturiem
novieto atsperes, kas vienmēr tur atvērtus knaibļu žokļus kā izbadējušos
putneļu knābjus, vai arī otrādi — tos cieši sakļauj kā nerunīgas mutes.
Interesantas knaibles lieto arī
ādas un papīra apstrādē, tapsēšanas darbos, atsevišķu mehānismu iestādīšanā
un regulēšanā, tāpat arī lopkopībā, lauksaimniecībā, laboratorijās u.c. īpašas
knaibles lieto cīņā pret blēžiem, pārbaudot biļetes, plombējot vagonus, noliktavas
u.tml.
V.KAZĀKA teksts un zīmējumi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru