Ja, kaut cik pareizi atceros, Leiši teica - SAVARŽEĻIS.
Interesanti bija. Vispirms raudāja - par lielu, par garu... Pamēģināju otreiz! Nu re - abi dzied un rāda. Vispirms uzsildam ""sirdi"" un tad - ""patrenkājam kājas "".
Bija vēl PSRS kad man ģimenei vajadzēja naudu pārtikai. Lauksaimnieku augstskola man nesolija lielāku algu. Mans, karalaikā pazudušais tēvs, esot amerikas špiegs, un par doktora grādu nesapņo. Neko darīt, sameklēju žurnālus kuri man palīdzēja. Šobrīd meklēju dažādu koka konstrukciju piemērošanu rotaļlietām un tur internetā ielīdis arī mans senais zīmējums. Nav par lietu, bet forši satikties! Lai top!
Tīra manta, sēdi un ...klanies. A, kā citādi paēst...?
Te jau nopietnāks sols.