http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:467438|article:DIVL216
Šo adresi ieklikšiniet tepat auģšā un pagaidiet. Ja nereaģē , tad to pašu - peridika.lv
Krēsli
Vilnis Kazāks. Žurnāls - Literatūra un Māksla 15.05.1985.
Krēsli ir sarežģītas mēbeles,
lai tos izprastu, nepietiek tikai pamatīgi aplūkot, nepieciešams ar rokām
noglāstīt un pārbaudīt ar visu ķermeni. Krēsli, tāpat kā skulptūras, grib, lai
tos vērotu no visām pusēm, lai nepamanīta nepaliktu materiālu, formas un
konstrukcijas loģika, krāsa un virsmas apdare, to faktūru un tekstūru salikumi.
Tāpat krēsli vēlas, lai mēs mūžīgi neaizmirstu to ietilpīgo dabu, kas ļauj tiem
mainīties no vienkārša sēdeklīša līdz greznām troņa butaforijām. Krēslu
«sabiedriskums» liek to būtību skatīt ne tikai kopa ar
cilvēku, bet nereti ari vienoti ar citām mēbelēm
un visu telpu, tikai tā mēs pamatīgi varam saprast un novērtēt gan to
lietišķumu, gan krāšņumu. Savukārt sabiedrība, vēlēdamas iegūt krēslus
atbilstoši savām vajadzībām un rūpēm, ne vienmēr patur prātā mākslinieka
iespējas un ieceres. Tāpat sabiedrība ikdienā nešķiro amatnieciskās un
mākslinieciskas veiksmes, tai vajag ērtu, stipru un skaistu krēslu.
Pirmoreiz savā izstāžu praksē uzņemoties šādu
vienotu uzdevumu, dekoratīvās koktēlniecības meistari un mākslinieki
neizvēlējās vieglāko ceļu, pieteica ne tikai savas iespējas, bet arī
pretenzijas pret mūsu ikdienas vides kultūru, kura pārlieku čakli vienādojas un
unificējas. Izstādē Tēlnieku namā mēs redzam materiālu, konstrukciju un tēlu
dažādību. Lielākas vai mazākas krēslu un galdu grupas izstāda A. Šmeļkovs, G.
Upītis, J. Poļaks un Dz. Ziemelis. Visas šīs grupas ir amatnieciski labi
nostrādātas, ar patīkamu krāsu kolorītu. A. Smeļkova izstrādātajā komplektā
veiksmīgākais ir galds, taču nepārliecina vajadzība horizontāli novietot krēslu
caras. tāpat krēslā un galdā lietot atšķirīgus materiālus. J. Uplša mēbeļu
komplekts ir konstruktīvi loģisks, atbilst lietotajam materiālam, taču, šķiet,
autors it nelietderīgi atteicies no kāju apakšējo daļu masīvākas 'izveides.
Kaut arī pītā galda virsma izskatās dekoratīva, tomēr var apšaubīt tās
lietošanas vērtību. Dz. Ziemelis piedāvā atpūtas stūrīti, kur kvadrātisks
galdiņš papildināts ar četrām vienādsānu trīsstūra taburetēm. Veiksmīgi
materiālu krāšņums tiek atklāts galda virsma. Kaut arī
trīsstūra atbats ir stabilākais, taču ne vienu r
ērtākais lietošanā. J. Poļaks sagatavojis divus krēslus, kuru paļas sēdvirsmas
satur slīpi cai urbtas kāju un rokbalstu konstrukcdjas. kas kopā veido loģiku,
dinamisku spoguļattēla kompozīciju. Kokmateriāli vērtība ir mainīga, un tā
ainās līdzi laikam. Pašreiz sabiedrība sāk novērtēt dabis o materiālu, tāpēc
māksliniek pamatoti cenšas to dažādi atkl t, gan, izmantojot to dabisko
<rāsu un tekstūru, gan mēģii >t to uzlabot ar dažādiem iekr sošanas
paņēmieniem un ki iināšanu. Asprātīgi un labi materiālus demonstrē J. Po ks, J.
Remess, Z. Vecauziņš, A. Ozoliņš, V. Patmalnieks, J Dušelis, I. Vesmanis, U.
Sali :s u.c. Lietojot tau s amatniecības praksē pārbau tas konstrukcijas,
autori viei nēr var cerēt uz veiksmi, taču r noteikumu, ka šīs konstrukcijļ s
tiks saprastas pareizi. Daudzus skat tājus Interesē A. Lapsiņa darba oīs, taču,
to uzmanīgi aplūko; t, konstrukcijas nedrošību rāda cāļu iestrāde bez
šķērsdzitņa ui kāju apakšējo galu noapaļoju! ti, kas veicinās to izslīdēšanu.
•I. Dušelis vf do simpātisku sēdekli, taču ekoratīvi iestrādātie ķīļi nep3
iecīna un liek vērtēt šo koni ’ukaiju piesardzīgi. V. Budze pie āvā asprātīgi
saliekamus sēdei is, kuru plakņu malas spēcīgi 'apaļotas. Autors
noapaļo arī dzeguļu stūrus, tā pats nodarot pāri
savas konstrukcijas izturībai. Tautas amatniecības gudrības necieš formālus
uzlabojumus, t;im nepieciešami pamatīgāki argumenti. Visticamāk, ka mūsdienu
amatniecības praksei, kas atrauta no lietošanas, tādu nav. Vienmēr aktuālas ir
jaunā un vecā, utilitārā un estētiskā savienošanas problēmas. L. Alksnis veido
krēslu, kurš būtībā sastāv no trim dažādiem elementiem mīkstiem spilveniem.
ažūra griezuma un konstruktīva krēsla ramja. Šķiet, naidnieks, kas palīdzējis
to izgatavot. mākslinieku ir iznerrojis. jo krēsla konstrukcijā ir noslinkojis
izdzēst mašīnapstrādes pēdas. Hl Capuss ir izgatavojis kvalitatīvu krēslu,
taču, to aplūkojot no sāniem, šķiet, ka meistars ir noskaudīs sēdei sānu
cariņu, kas vizuāli «pārrauj» labi iecerēto kompozīciju. U. Austrums veido
reprezentācijas krēslu. Zinot šī krēsla un tā lietotāja dižumu, varam Diekrist.
ka tā sēdes augstums ir sprīdi augstāks par parasto. Ja neievēro caururbtās
apaļās tapiņas rokbalstos, šo krēslu var saukt par kārtīgi gatavotu mēbeli,,
izpatīkot gotikas stereotipiem. Mūsdienu dzīves telpa prasa ļoti kompaktu
dzīvošanu, kurā nepieciešamas dažādi transformējamas un universāli izmantojamas
mēbeles. Šādus paraugus izstrādā G. Kupcāns, P. Snepsts, A. Vilkaušs, J.
Staško, kura priekšlikums jau ir masveida produkcijas paraugs. Jautrību, īpaši
jauno skatītāju vidū, iegūst M. Pakalna krēsls skrūve jaunajiem konstruktoriem
un R. Jakovenko spilvens diviem mīļiem vai vienam nogurušam cilvēkam. Izstādē
ir arī darbi ar funkcionāla un konstruktīva avangarda meklējumu iezīmēm. Pie
tiem var pieskaitīt J. Poļaka, A. Ozoliņa, G. Burmeistera, J. Glumina, A.
Zariņa, R. Jakovenko un Dz. Spailes darbus. Šādi darbi ir vismaz tikpat un
varbūt vēl vairāk nepieciešami kā darbi ar retro ievirzi. Tie apzināti tiek
radīti kā protests tam, ko mēs zinām, pazīstam, pie kā esam pieraduši. Bez
šādiem meklējumiem nav iedomājama attīstība. Tāpēc varbūt pāragri ir celt vai
pelt
to lietišķuma vai krāšņuma kvalitātes, tēla un
konstrukcijas atbilstību u. tml. Parasti šādos darbos krustojas mākslinieciska
un amatnieciskā domāšana uii prakse. Ja kādu no šiem darbiem mēs nesaprotam,
tad ar to ir jāsamierinās. Mākslinieks vienmēr ir tiesisks piedāvāt savai
tautai pārdomas virzībai. Vērtējot izstādē redzamo un salīdzinot to ar mūsu
dzīvi darbā, sabiedrībā un mājās, neviļus nonākam pie dažām atziņām. Roku darba
amata prasme, instrumentu saimniecība un dabiskie materiāli savu ziedu laiku
piedzīvoja līdz mašinizētā darba ekspansijai. Tāpēc mums ir ļoti mazas iespējas
un jēga radīt jaunus šedevrus vēsturiski pārdzīvoto stilu atdarinājumos. Sī
vēsturiski noteiktā māka un māksla jāsaglabā kā amatu kultūrvēsturiska
parādība, kuras praktiskie uzdevumi saistās ar vēsturisko vērtību atjaunošanu
un saglabāšanu. Zināmu enerģiju varam atļauties tērēt arī vairāk vai mazāk
loģisku retro elementu sintēzei ar modernākiem materiāliem un konstrukcijām. To
nosaka mūsu tradīcija, pārmantojamības sarežģītā psiholoģija. Taču neizsmeļamas
kā vienmēr ir vajadzības un iespējas veidot jaunas mēbeles ar jaunu tehnoloģiju
un no dabiskā koka un dažādiem tā uzlabojumiem un aizvietotājiem. Saprotams,
-ka šādus darbus nevar padarīt koktēlnieki ar pašreizējo materiālapgādi, ar
esošām tehniskām un tehnoloģiskām iespējām ne vidusskolu, ne augstskolas, ne
arī kombināta darbnīcās. Izstāde rāda spēcīgu māksliniecisku potenciālu, kuru
sabiedrībai nepieciešams maksimāli lietderīgi izmantot. Te varētu būt dažādas
formas. Diez vai mēs uzreiz uzcelsim jaudīgas darbnīcas, nojauksim starp resoru
materiālsadales aizspriedumus u. tmt, tādēļ visticamāk labus darba rezultātus
varētu iegūt tad, ja koktēlnieki paralēli savam tiešajam darbam slēgtu līgumus
ar tālredzīgākām mēbeļu ražotnēm, kur mākslinieki kopā ar zinātniekiem,
inženieriem un konveijerizētā darba operatoriem nepieļautu ne mūsu dabiskā
koka, ne jauno tehnisko iespēju primitīvu iztērēšanu. Domāju, ka nav būtiski,
kā šo darbu sauc par dekoratīvo koktēlniecību, dizainu vai vienkārši labu
moderno amatniecību, svarīgs ir rezultāts lai mēs radītu savām iespējām un
vajadzībām atbilstošu jaunu vides kultūru, kā to savā laikā paveica Tonēts,
Ālto, Sneks, Imss u.c. Kādam šis darbs ir jādara tālāk. Un ne tikai ražošanas
organizatoriem, bet arī sabiedrībai jāsaprot, ka iesāktajai mēbeļu unifikācijai
ir jādod pretpols nemitīga vides individualizēšana. Un te bez mūsu dizaineriem,
interjeristiem un koktēlniekiem nekādi neiztikt.
V. KAZĀKS
Jānis Poļaks. Krēsli.
V. Linka foto.
Ekspozīcijas fragments. (Ausekļa Ozoliņa,
Vilhelma Patmalnieka, Guntara Zvaigznes, Jura Dušeļa un Jāņa Staško darbi.)
Jānis Straupe. Vitauts Straupe. Krēsls.
Uldis Austriņš. Kabineta krēsls.
Romualds Jakovenko. Krēsls
Bildes var redzēt blogā un
vislabāk bibliotekā , tur var arī klausīties…periodika.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru