Zāģi – sajūtu trenažieri.
Koksni sadalām
zāģējot.
Protams, darba drošība zāģējot ir pamatā. Tādēļ parasti bērnus zāģēšanai pieradina ar figūrzāģiem. Figūrzāģu mazie zobiņi nevar radīt nopietnas traumas. Taču, uzsākot zāģēšanas apmācības, vairums bērnu neprot izvēlēties atbilstošo: zāģēšanas ātrumu, uzspiedienu, kustības virzienu.
Bērni nav apguvuši zāģu vadīšanas īpatnības. Pie tam, kokmateriālu zarainība, šķiedrainība, cietītba un citas īpašības dažādām koku sugām ir atšķirīgas. Pieredzējuši zāģētāji to ātri sajūt un atbilstoši rīkojas. Diemžēl daudziem bērniem ātri un veiksmīgi apgūt zāģēšanu neizdodas.
Esam radījuši vairākus paraugus zāģēšanas prasmju
apguvei. Te demonstrējam sajūtu trenažieri. Sajūtu trenažieris ir elastīgā rāmī
nospriegots zāģa asmenis, kas darbojas ļoti īpatni. Saskaroties ar mainīgo
īpašību kokmateriālu, katrai konkrētajai situācijai vienmēr der tikai viens
vispiemērotākais zāģēšanas ātrums, savs
nepieciešamais uzspiediens, atbilstošais kustību virziens, kurā zāģis labi strādā.
Šīs zāģa un materiāla diktētas prasības darītājam ir jāatrod/jāsajūt! Skolotājs to demnstrē ar smaidu, uzskatāmi. Tas iedrošina bērnus. Tomēr dažiem bērniem ar to nepietiek. Viņiem ilgstoši jācenšas sevī atrast kustības, kas nodrošina sekmīgu zāģēšanu.
Tie daži bieži ir izbijušie sportisti. Viņiem vēlme strādāt ir, arī spēks un ātrums ir, bet - zāģa asmens satrūkst un zāģa rāmis salūst. Ko darīt? Kā palīdzēt? Te ir nepiciešamība - sakolotājam/meistaram jāņem savā rokā bērna roka un ar to jāvada zāģis, tad neveiksminieks ātri sajūt un saprot, kas un kā jādara.
Atrisinājums slēpjas divu pretēju kustību kopdarbā. Zāģa rokturis ir jāsatur spēcīgi, cieši, bet zāģa sloksnes zobiem ar kokmateriālu ir jāsatiekas vadot to maigi un lēnām. Un darbs pats palīdz atrast labāko uzspiedienu un ātrumu. Notiek smadzeņu un muskuļu kopdarbība. Protams, sekos patiesa bauda un paties prieku par pirmo izdošanos. Tautā saka - skola rokā!
Tā jaunajā cilvēkā
veidojas arī pacietība kā vērtība – prasmes savas darba rīka vadības apgūšanā.
V.K.
P.S. Lai bērni ātrak saprastu, risinātu un apgūtu šīs lietas un procesus, ir nepieciešamas metodes, kā veicināt saprašanu.
Pagaidām izmantoju līdzību stāstus. Iespējams, ka pat pasakas atbilstošā vecumā varētu palīdzēt.
Šo problēmu es skaidroju sekojoši. Vai tev kādreiz ir gadījies aizrīties? Jā, protams ! Kāpēc? Vecmāmiņa saka, es ātri ēdot. Nu re! Zāģītim ir tāpat. Zāģa zobu atgrieztās skaidas iestrēdz, un zāģis nespēj kustēties.... Šķiet, ka stāsts/saruna dažreiz palīdz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru