Es nesen mainīju savu ikdienu...

Vēlreiz  paldies visiem par atmiņām un  kopdarbiem! 

Mana dzīve tā  iekārtojusies, ka tā ik pēc 6 - 7 gadiem mainās. Pasaules gudrie saka - tā tam būt! Turpināšu nepretoties, lai tā tas notiek! Piedodiet, ka es katram no Jums  nevaru pateikties  par atmiņām un laba vēlējumiem. Mūsu tikšanās ir bijušas daudzveidīgas un bieži abpusēji lietderīgas un interesantas. Tā tas ir bijis visu līmeņu skolās, darba vietās, dažādās organzācijās un vienkārši kaimiņos.

Man kā 100 % pensionāram šobrīd ir sajūta, ka vēl kaut ko gribu! Kā man ir gājis, to pats varu  (un interesentiem iesaku) noskaidrot - vilnis kazaks periodika.lv  un manā blogā - vilniskazaks.blogspot.com

 Skatos un lasu - mani veikumi, tāpat kā pasaulē vairums darbu, nekad nebūs pabeigti. Tie turpinās un mainās. Digitālā laikmeta ierašanās atnesa jaunas iespējas.  Mazām valstīm, un īpaši indivīdiem, te atraisās jauni varēšanas lauki. Ko es pats vēl gribētu ?

1) Palīdzēt bērniem. Kā to veikt, tas vispirms ir jāizprot vecākiem un vecvecākiem. Vairumā mūsdienu rotaļlietās un digitālās spēlēs dominē kalpošana biznesam. Bērnu vecākiem ir jāpalīdz jaunajiem  izprast pašiem sevi un atrast katram savu vietu dzīvē - ar reālu praktisko darbu  un domāšanas kopību. Te nevarēsim izvairīties no  abu pušu pienākumiem, to realizācijas skarbuma un mīlestības. 

2) Palīdzēt publiski celt rokdarbu/amatniecības meistarības jēgu. Meistarībai ir mūžības misija. Tikai meistarība var radīt  kultūru. Tikai kultūra var nodrošināt labāku dzīvi. Tas attiecas uz visām lietām, vietām un profesijām. Īpaši - uz ierēdņien un politiķiem.

P.S. Tepat, manā blogā - ir  vismaz 350 tēmu, kuras prasa turpinājumus, atbalstus un apšaubījumus. Gan tekstu saturā, gan izgatavoto lietu izturības un ērtības risinājumos. Lai top kopā mūsu domas un darbi!