Vilnis Kazāks komentē...

Vilnis Kazāks komentē...LU mācībspēki nosūtījuši prezidentam atklātu vēstuli par nabadzības problēmu Latvijā Diena.lv. 2012. gada 9. novembris
http://www.diena.lv/search?q%5Bq%5D=LU+m%C4%81c%C4%ABbsp%C4%93ki+nos%C5%ABt%C4%ABju%C5%A1i+prezidentam+atkl%C4%81tu+v%C4%93stuli

Problēmas.

1. Viss sākās ar vārdu. Piespiežot lietot nepareizus vārdus, zaudē visi.

Mēs joprojām runājam tikai par darba tirgū iesaistītajiem un  sekām. Ir tūkstoši un tūkstoši cilvēku, kuri nekad nepārdos sevi, bet pārdod  savus pakalpojumus un produktus. Viņi dzīvo un dzīvos labi, internets palīdz dzīvot arvien labāk. Piemērām amatnieki. Es runāju par īstajiem, kas zina un prot.

Valsts par viņiem ir aizmirsusi. Viņus tīši  pārprasti nosauc par individuāliem komersantiem. Tas viņus tracina. Komercija ir tikai viena pozīcija viņu darbībā. Te ir mūsu ierēdņu un juristu sliktā darba piemērs

2. Profesionālā pašattīstība ir maz lietots jēdziens. Kamēr valsts neatjaunos šo lietu, nekas labs nav gaidāms. Izglītībai nav jēgas, ja tā nebeidzas ar sistemātisku kvalifikācijas paaugstināšanu. Latvijā joprojām nedarbojās darbā iesaistīto kvalifikācijas - rūpniecībā kompetenču, un citos ražošanas veidos - meistarības apliecinājuma pieprasījums. Darbojās liberālās politikas individuālais līgums, kurš provocē darba devējus  pazemot nekvalificētos darbiniekus. Publiski kontrolējama kvalifikācija daudzas lietas sakārto, mudina visas puses iesaistīties pašattīstībā.

3. Liberālais tirgus ļauj visiem darīt ko viņi prot, un solīt arī to, ko nekad nav pratuši. Tikai kvalificēti speciālisti var atļauties dibināt savus uzņēmumus un meistardarbnīcas, nevis visi, kā to Latvijā praktizē šobrīd.

4. Publiski kontrolējamas kvalifikācijas ir nepieciešamas arī godīgu iepirkumu realizēšanai. Jo cenu starpību veido galvenokārt atbilstošo kvalifikāciju speciālistu izvietojums. Materiāli vairāk vai mazāk, bet visur maksā līdzīgi.

5. Par pētniekiem arī uzdodas visi, īpaši politiķi, ierēdņi un publicisti. Secinājumi  ir atbilstoši politiski, skaistvārdīgi un izaicinoši. Nav reālu ieteikumu.

6. Arodbiedrības un darba devēju organizācijas manuprāt nestrādā efektīvi. Nezinu nevienu piemēru, kad arī  pēc retiem streikiem, kas pie mums notiek,  nomainīti būtu abu pušu līderi, jo viņi neprata vienoties un pieļāva streiku.

7. Labāku un izlīdzinātāku sabiedrību var veidot cilvēki, kas uzticas sev, kaimiņiem, kolēģiem darbā, pašvaldībām un valstij.

Ieteikumi.

1. Vajag patīt atpakaļ notikumu rullīti un nopublicēt tos speciālistus, kuri izdomāja, ka uzņēmējdarbība jānosauc par komercdarbību. Protams, arī uzņēmīgā cilvēka vārds un nodarbošanās ir jāatjauno un jāceļ godā. Latviešiem tūkstošgadēs nebija pieņemts  lamāties un runāt parolēs. Tas pasargās arī no politiķu iemīļotās jaunvārdu izmantošanas, kas jauc gaisu un noņem atbildību. Piemērām, drošumspēja! Skan labi, bet  labi ja 10 % saprot. ko tas nozīmē.

2. Jāatjauno ir Eiropas kārība darbinieku un uzņēmumu profesionālai pašattīstībai, kas ietver pašizglītību, paškvalifikāciju, pašuzraudzību un pašaizsardzību. Nav jāgaida viltīgā valsts palīdzība, tā provocē korupciju.

3. Uzņēmuma reģistram ir jāatrodas pie profesionāļu kamerām, nevis ierēdņu pārziņā. Tad neveidosies krāpšanas shēmas un ofšori, jo visefektīvāko uzraudzību nodrošina konkurenti. To saprata Napoleons Francijā jau ap 1800-tiem  gadiem. Nodibināja uzņēmēju kameras, kuras darbojās joprojām.

4. Kompetences sadalītos rūpnieciskos darbos un meistarība tradicionālā amatniecībā ir pamats kvalitātei. Kvalitāte nodrošina kultūru. Kultūra vieno sabiedrību. Kvalifikācijas piešķir tikai kamerās reģistrētas profesiju biedrības, nevis politiski izveidotie kompetenču centri.

5. Man ir reāli ieteikumi! Lasiet tālāk, politiski organizētie IZM, LDDK un LBAS  pētījumi beigsies ar šiem ieteikumiem. 2,5 miljoni tiks iztērēti tāpat kā 0,8 miljoni. Lasiet viņu izstrādātos metodoloģijas brīnumus, kuros meistarība un meistars vispār netiek pieminēti. Mani ieteikumi ir divās mājas lapās www.kkdi  un www.lak.lv un manā blogā vilniskazaks.blogspot.lv

6. Darba devēji un arodbiedrības  kopā ar IZM jau ir iztērējuši miljonus un turpina tērēt nozaru attīstības pētījumiem. Šo lietu, kā bezjēdzīgu vajag pārtraukt. Ļoti iespējams, ka LDDK un LABS nepieciešams pārdibināt, nosakot viņu patiesās funkcijas. Šobrīd trīspušu padome pie MK ir politisks ierocis sliktas politikas realizācijai, un nav izdevīga arī pašiem politiķiem.
LDDK un LBAS ir jāsakārto valstī  sociālās lietas, bet LTRK un LAK pienākums ir kārtot profesiju attīstību. Tāda ir Eiropas prakse. Pie mums politiķi dod naudu tikai savējiem. Un re kā sociālās lietas neplaukst, jo neveidojas profesiju attīstības pamats. 

7. Nevajag gaidīt 40 gadus vai septiņas paaudzes, vajag  patiesas reformas sākt tagad.