Meistardarbnīcas. Politika un ekonomika.
Tikai meistars kopā ar privāto darbnīcu ir spēks!
1.Valsts politika un meistardarbnīcas.
1.1.Valstis lepojas ar savu vēsturi un cilvēkiem. Meistaru un viņu darbnīcu spējas gadu tūkstošiem nodrošināja kopienu dzīvesveidu un teritoriju aizsardzību. Eiropas valstīs Amatnieciskie procesi turpinās bez īpaša valsts materiāla atbalsta, to nodrošina likumdošana, kas aizstāv kvalitāti.
1.2.Tikai pusotra gadsimtu (piecas paaudzes) atpakaļ, atraisoties fosilām enerģijām, meistari kopā ar tirgotājiem uz meistardarbnīcu pieredzēm veidoja citu ražošanas veidu, - rūpniecību, kura mainīja daudzu sabiedrības locekļu statusu. Kā parāda Eiropas attīstītāko valstu (Francija, Anglija, Vācija, Itālija u.c.) prakse, šo valstu demokrātiskā politika ir nodrošinājusi atšķirīgo ražošanas veidu konkurenci.
1.3. Konkurence starp amatnieku un rūpnieku ļauj meistardarbnīcām daudzās produktu jomās piedāvāt ekoloģiskās un ekonomiskās priekšrocības ilgtermiņā.
Vietējās meistardarbnīcas pasarga reģionu no importa un lielveikalu pārmērībām.
Harmonizē vidi un sabiedrību.
1.4. Laba valsts pārvaldība prot veicināt meistardarbnīcu un industrijas kooperāciju.
Piemērs, Eiropas centra valstu pieredze ekskluzīvu mēbeļu, interjeru, zemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļu būvē.
1.5. Amatnieciskā ražošana attīstījās no sensenās izdzīvošanas mākas un ir saglabājusi augstas adaptācijas spējas dažādām situācijām. Amatniecības apmācībai „māceklis pie meistara” ir praktiski universālais raksturs un šie faktori kopā veido nozarē nodarbināto spējas atrast darbu un iztiku pat ļoti dziļas krīzēs.
1.6. Vietējie materiālu un vietējo cilvēku resursu izmantošana interneta apstākļos, kad klientus var piesaistīt no visas pasaules, meistardarbnīcas Latvijas mērogam ļoti atbilstošas ražošanas un izglītošanas struktūras.
Neiedomājami, ka īsts meistars pametīs meistardarbnīcu un dosies pasaulē laimi meklēt!
Nepieciešama tāda valsts politika, kas izmanto visus līdzekļus, lai meistardarbnīcu skaitu valstī vairotu.
Neiedomājami, ka īsts meistars pametīs meistardarbnīcu un dosies pasaulē laimi meklēt!
Nepieciešama tāda valsts politika, kas izmanto visus līdzekļus, lai meistardarbnīcu skaitu valstī vairotu.
2. Valsts tautsaimniecība un meistardarbnīcas.
2.1. Nepieciešama funkciju precizēšana. Meistardarbnīcu iespējas budžetā nevar un nevajag salīdzināt ar valsts nozīmes banku, informācijas, transporta , enerģētikas un citu struktūru finansu pienesumiem. Amatniecībai, kā senam un pieredzējušam ražošanas veidam , mūsdienu auļojošā dzīvē ir citas iespējas un misijas.
2.2.Amatniecības meistardarbnīcas ir sadzīves lietu nodrošinātājas. Vietējo meistaru meistardarbnīcu izveide dod iespējas vietējiem un nepieļauj (vai izstumj) ārzemju kapitāla provocētu svešu uzņēmumu meitas firmu ieviešanos vietējo pakalpojumu veikšanā. Meistaru profesionālā pašuzraudzība ātri atklāj īslaicīgi pazemināto cenu avotus. Amatniecība var būtiski ietekmēt daudzu cilvēku dzīvesveidu un dzīves kvalitāti.
2.3.Amatniecība, kā sens un pieredzējis ražošanas veids, bieži kalpo kā daudzveidīgs iedzīvotāju ekonomiskās dzīves stabilizētājs. Amatniecības meistardarbnīcām ir pieredze strādāt ekonomiskās krīzēs un pat dabas katastrofu apstākļos. Prasmes ar vienkāršām tehnoloģijām ātri pielaikot dabas produktus kaut vai primitīvai izdzīvošanai vienmēr noder un rada konkrētus risinājumus.
2.4. Meistardarbnīcas vēlams veidot kā patstāvīgus uzņēmumus, nevis attālinātu Latvijas vai ārzemju uzņēmumu filiāles. Īpašuma piederība teritorijā dzīvojošam ir visu iesaistīto pušu priekšrocība, jo tā uz vietas var risināt sarežģītas lietas, kuras visiem var dot visiem pozitīvus efektus.
Piem. Invalīdu nodarbinātībā, pusaudžu piesaistē darbam, senioru iespēju izmantošanā, bezdarbnieku izglītošanā, prakšu organizēšanā, un tml.
2.5.Modernā amatniecība bieži savā attīstībā ielaužas arī rūpnieciskās ražošanas laukos un veiksmīgi konkurē ar robotizētām ražotnēm. Gatavo pirmos dizaina paraugus. Arī maza apjoma, bet sarežģītu darbu veikšanā, roboti zaudē amatniecībai.
2.6.Savukārt nākotnes pētnieki (V. Beldavs) norāda apdraudējumu, ka pie pilnas slodzes dārgākie roboti strādā lētāk kā lētākie viesstrādnieki. Ātri izlieto vietējos resursus. Liela nozīme ir robota īpašniekam, viņa valsts piederībai, kurā vietā viņa bizness atstāj nodokļu pamatmasu.
2.7. Reģionālās meistardarbnīcas vienmēr varēs atrast klientus, ja spēs ražot tehniski sarežģītus, mākslinieciski augstvērtīgus vai dziļi ekoloģiskus produktus.
2.8. Valsts iegūst aktīvus nozaru un profesiju individuālo ideju realizētājus, kuri var pāraugt nacionālās robežas un nest Latvijas vārdu pasaulē, ( Small giant).
2.9. Latvijas esošās meistardarbnīcas dabiska koka izmantošanā R.Vidzitskis, H.Stradiņš, M.Laizāns, koka mājokļu būvniecībā - V. Muižnieks, T.Sala, A.Eņģelis, mēbeļu izgatavošanā - J.Straupe, A.Vītols, metālapstrādē - J.Vaivods, E.Peslaks, U.Osis, pārtikā - J.Ozoliņš, N.Skauģis , un daudzi meistari citās nozarēs ir starptautiski atzīti un veiksmīgi darbojās.
2.9. Latvijas esošās meistardarbnīcas dabiska koka izmantošanā R.Vidzitskis, H.Stradiņš, M.Laizāns, koka mājokļu būvniecībā - V. Muižnieks, T.Sala, A.Eņģelis, mēbeļu izgatavošanā - J.Straupe, A.Vītols, metālapstrādē - J.Vaivods, E.Peslaks, U.Osis, pārtikā - J.Ozoliņš, N.Skauģis , un daudzi meistari citās nozarēs ir starptautiski atzīti un veiksmīgi darbojās.
2.10. Jau šodien Latvijas meistardarbnīcu produktu piedāvājumi un konkurētspējas panākumi ir vērā ņemami izglītības, sadzīves, ekonomiskie un politiskie faktori.
Taču Latvijā neviena politiskā partija nevēlas uzņemties atbildību par nacionālā produkta amatnieciskā ražošanas veida atjaunošanu un veicināšanu.
Amatnieki vēlas, lai topošajā NAP kā alternatīva iecerētam ekonomiskam izrāvienam ar rūpniecisko ražošanu, kā konkurents tiktu plānots meistars ar savu meistardarbnīcu.
Atgādinām, ka šie papildinājumi NAP -2020 neprasa papildus budžeta tēriņus, (duālā sistēmu dod pat ekonomiju profesionālajā izglītībā), bet mums ir jāatjauno tikumi un likumi, kuri aizstāv kvalitāti!
Ir nepieciešami divi papildinājumi, kurus esam izsūtījuši Valsts kancelejai, NAP, IZM u.c.s
Duālā izglītība Eiropā un pasaulē ir nepārtraukti atzīta, kā lēta, pieejama un efektīga.
Duālo izglītību (māceklis pie meistara) un meistardarbnīcu tīkla izvēršanu, mēs izvirzām kā amatnieku prioritāti!
Taču Latvijā neviena politiskā partija nevēlas uzņemties atbildību par nacionālā produkta amatnieciskā ražošanas veida atjaunošanu un veicināšanu.
Amatnieki vēlas, lai topošajā NAP kā alternatīva iecerētam ekonomiskam izrāvienam ar rūpniecisko ražošanu, kā konkurents tiktu plānots meistars ar savu meistardarbnīcu.
Atgādinām, ka šie papildinājumi NAP -2020 neprasa papildus budžeta tēriņus, (duālā sistēmu dod pat ekonomiju profesionālajā izglītībā), bet mums ir jāatjauno tikumi un likumi, kuri aizstāv kvalitāti!
Ir nepieciešami divi papildinājumi, kurus esam izsūtījuši Valsts kancelejai, NAP, IZM u.c.s
1) Amatniecisko profesiju attīstībai nepieciešamā duālā izglītība .
Ievietot (NAP -292-9) kā pretstatu modulārai apmācībai. Tā jau ir tā pati (Latvija – 2030 -159) ideja.
Modulārā sistēma industrijā pielieto strādājošo iztrūkuma apstākļos. Šobrīd daudzi darba devēji labāk izvēlas universālākus, nevis šauri specializētus speciālistus.
3) Meistardarbnīcu tīkla izvēršana, kā vietējo resursu izmantošana, pieejamība izglītībai un pakalpojumiem.
Visticamāk, ievietot pie ( NAP 324) iezīmētām rīcībām (NAP 337, 338, 390-7 vai citur atbilstoši dok. struktūrai).
Meistardarbnīcu tīkls nodrošina atbalstu cilvēku dzīves un darba stabilizācijai, Latvijas teritorijas drošībai un kvalitātei, īpaši ārpus industriālām teritorijām.
Duālo izglītību (māceklis pie meistara) un meistardarbnīcu tīkla izvēršanu, mēs izvirzām kā amatnieku prioritāti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru