un Līgatnē radās vienkoču parks! 
LAK MEISTARS HARIJS STRADIŅŠ
Man ir iespēja Jūs iepazīstināt ar Latvijas amatniecības MEISTARIEM!
Kā pirmo es izvēlējos romantisku kalpu Latvijas amatniecībai, Hariju no Alūksnes.
Tālāk lai runā viņa darbi un ziņas mājas lapā
Meistars pie diploma!
Kārļa un Reiņa Īstais Ziemassvētku koncerts Jelgavā 25.12.2011. 02-00
Nākošais, vēl īstākais, Ziemassvētku koncerts 25.12.2012. 2-00 naktī uz apļa Brīvības bulvārī. Skaņa ir, un ja ir pacietība, te beigās uzrodas un arī gandrīz vai spokojās Jelgavā... ..
videoklips http://youtu.be/r7e_hx51zAw?a Kārlis un Reinis Kazāki, - Klusat jauni, klusat veci....
Atcerēsimies Zinātkāro nakti!
Sākums tāds mierīgs.
Te nu bija, ne tikai rotaļlietas,
īst tanki arī bija.
Meitenes mēģina atšifrēt Aivara Grīnberga meistarstiķi. Nesanāca! Aivaram gan sanāca, ne katrs Latvijā to var, izgudrot un iztaisīt principiāli jaunus koka detaļu savienojumus.
No Madonas, Viešūra Pakalniešiem pati Inese Mailīte mums ieradusies palīgā! Viņai koka čemodāni pilni ar meža lietu brīnumiem. Es dabuju pārģērbties par veco Čiekuru. Kāpēc veco, tā arī nesapratu? Bet patiesi priecājos par Ineses uzņēmību, izglītot meža lietās Rīgas ielu deldētājus.Es jūrmalā atradu zaķi (papildināts)...
Es Ragciema jūrmalā atradu zaķi, viņš vēroja jūru un garlaikojās.Man palika zaķa žēl, jo tūvumā klejoja vismaz vilks...
Es nedaudz zaķi paslēpu...
Bet, es maldījos. Tas nebija peldošs vilks, bet biesmīga haizivs!
Briesmīgs ne...zvērs...
Jo tuvāk skatam, jo briesmīgāks... Lūdzu nebrauciet uz Ragciemu!Mēbeļu kompozīcija. (2.kurss)
Mēbeļu kompozīcija. (2.kurss)
Lai komponētu, vai saliktu materiālus lietojamas mēbeles izskatā, mēs izvirzām
uzdevums, kuri palīdz iepazīt mēbeļu vēsturiskos stilus, konstrukcijas un uzbūves materiālu un detaļu terminoloģiju. Atšķirībā no mākslas augstskolām, Rīgas Tehniskā universitāte sagatavo universālus speciālistus, kuriem jāpārvalda kā mākslinieciskās, tā arī tehniskās kvalitātes. Darba gaitā studentiem ir iespēja topošos priekšmetus izgatavot pašiem, vai arī strādāt kopā ar pieredzējušiem meistariem. Par darbu kvalitāti atbild students.
1) INFORMĀCIJA. Ievācam informāciju par mēbeļu konstruktīvā tipa izcelsmi. Laiks, vieta, materiāli, meistari,…attīstībā no vienkāršākā uz sarežģītāko, no senākā uz jaunāko. Paveikto Latvijā, pasaulē. Der teksti, attēli un video. Informāciju sistematizējam: krēsli(taburetes, soli), galdi, gultas, plaukti, lādes, skapji. Vērtējam informācijas daudzveidību un atbilstību, relevanci.
2) SKICES. Veidojam konstruktīvam tipam un materiāliem atbilstošas 6-7 mēbeļu, katrai vismaz 15 skices, izmantojot ievāktos analogus, parādot mēbeles uzbūves struktūru un savienojumus. Kā savu radošo darbu kompozīcijā, students piedāvā paša komponētas mēbeļu skices, protams, atbilstoši konstrukcijai. Vērtējam konstruktīvo izpratni, veidoto tēlu, detaļas un skiču māksliniecisko izteiksmību. Vērtējot dominē prāts un emocijas.
3) TERMINOLOĢIJA. Visām mēbeļu detaļām pierakstāmi nosaukumi latviešu un vēl vismaz divās svešvalodās. Tas pats visām mēbelēm. Vērtējam terminoloģijas atbilstību. Prāta dominante.
4) APRĒĶINI. Veicot nepieciešamos aprēķinus paraugi www.kkdi.lv > studiju materiāli>citi>mēbeļu aprēķini. Atceramies! Aprēķinus veicam īstām mēbelēm, nevis maketam. Savukārt kubatūru un virsmu laukumus aprēķina mēbelēm, nevis sagatavēm. Laukumi ir ar atšķirīgu apdari, nopietna apdare darba virsmām, vieglāka detaļām ar daļēju saskarsmi un bez apdares pārējās virsmas. Nosaka % attiecības. Vērtējam aprēķinu precizitāti un rezultātu sakārtojumus pārskatāmās tabulās, ērti salīdzināmās shēmās vai diagrammās.
5) KOPSKATA SKICES. Izveidojam kopskata rasējumus mērogā no visām nepieciešamām pusēm vai precīzas skices mērogā, vislabāk uz mm vai rūtiņu papīra. Pasniedzēja paraksts. Mērogs sakrīt ar veidojamā maketa mērogu. Vērtējam pārskatāmību, kopējo un detaļu proporcijas un precizitāti. Dominē analīze.
6) MAKETS. Maketu izgatavo vienai mēbelei. Maketu gatavo kā konstrukcijas ārējā izskata paraugu. Izmēri, - lai maketu varētu ievietot A3 formāta plauktā. Maketu papildina ar vienu konstrukcijai tipisku detaļu savienojumu, to izveido kā īstu un arī izjaucamu, mērogā 1:1. Vērtējam maketa atbilstību studiju uzdevumam un darba kvalitāti. Vienojoties ar pasniedzēju mēbeli var izgatavot īstajā mērogā. Šajā variantā savienojums M 1:1 nav jāizgatavo. Vērtē maketa tehnisko un māksliniecisko kvalitāti, var teikt arī dizainu.
7) PLAKĀTS. Noformē 750 x 450 mm no aprakstā savāktiem materiāliem. Vispirms nepieciešams saskaņojums ar pasniedzēju, jo plakāti tiks izmantoti kā uzskates līdzekļi. (der virtuāli) A4 vai A3 (salocītu) formāta plakāta kopiju iešuj vākos. Vērtējam informācijas pasniegšanas dizainu.
8) DARBA NOFORMĒJUMS. Viss tiek apkopots A4 formātā. Darbā ir titullapa, saturs, nepieciešamās nodaļas, atsauksmes uz tekstu vai attēlu autoriem, darbu pases. Īsi interesanti teksti, principiālu risinājumu attēli vai efektīgas skices, gabarītu rasējumi, aprēķini par virsmu laukumiem un kubatūrām pēc parauga. Teicama un izcila novērtējuma iegūšanai vēlams pievienot tapšanas foto stāstus vai video. Vērtējam pārskatāmību, dizainu un asprātību. Aprakstam kopā jābūt ar īpašu dizaina garšu, tas ir slikti, ja topošais dizainers nemāk savu studiju projektu parādīt ar savu īpašo attieksmi.
9) SKATE - EKSĀMENS.
1. variants, tradicionālais.
1-1 Studenti iesniedz savu un pārējo studentu darbu novērtējumus par 8 pozīcijām.
1-2 Izvelk lozi par viena cita studenta darba aizstāvēšanu. + aizstāvēšana, jautājums un atbilde uz jautājumu. Autors , protams, papildina.
2. variants, rakstiskais.
2-1 Studenti iesniedz savu un pārējo studentu darbu novērtējumus par 8 pozīcijām.
2-2 Veic pārējo studentu grupu (pēc materiāliem) mēbeļu maketu un aprakstu padziļinātu rakstisku analīzi(vismaz 1 lpp.) par galvenajiem plusiem un mīnusiem. Kopā 6-7 lpp. Rakstu darbs tiek ieskaitīts kā eksāmens.
Piedalīšanas izstādēs dod papildus balles labākas atzīmes iegūšanai.
To var Latvijas amatnieki!
Latvijā būvētais vikingu kuģis sāk ceļu uz Norvēģiju
Agita Grīnvalde-Iruka. 2009. gada 9. maijs
Ceļu uz Norvēģiju sācis Ogres rajona Birzgalē būvētais 21 metru garais, 5 metrus platais un 6 metrus augstais vikingu kuģis, kas ir precīzs tūkstoš gadu veca kuģa atdarinājums. Sestdienas rītā, kad Latvija vēl tikai modās, kuģa būvētāja Jura Zīles mājas pagalmā ielīgoja iekrāvējs, lai pamatīgo ozolkoka laivu celtu uz treilera un vestu uz Rīgu, kur to plānots nolaist Daugavas ūdeņos.
To var tikai amatnieki
Ir lietas, kuras var izdarīt tikai amatnieki!
Tā nu tas ir. Bet - gods un slava rūpniekiem, ķieģeļus gan amatnieki vairs netaisa. Paldies visiem, kas ceļ! Lai top latvju mājas! Lai veidojas latviskais lepnums darbu prasmēs!
Modernā mūsdienu pasaule mainās. Digitālās iespējas ļauj pārraudzīt visumu, pasauli un saprast - DABA IR DABĪGI DAUDZVEIDĪGA ! Mēs varbūt nekad neuzzināsim, kas radīja pasauli. Bet, mēs jau tagad redzam un saprotam, ka dievus un velnus kādreiz radīja gudrākie cilvēki. Tā veidojās dažādas kultūras, kuras savstarpēji tomēr bieži nesapratās. Tā sākās un joprojām turpinās arī šo dievību kari. Mēs to izprotam un varam palīdzēt.
Ir nojauta, ka mums kā mazai valstij ir daudzas priekšrocību. Vispirms, mums ir ideāla vieta uz zemeslodes. Mēs protam izdzīvot, jo varam ziemā dabas vēsumu siltināt, bet vasarā karstumu vēsināt. Dienvidu un ziemeļu ļaudis nav tik daudzpusīgi. Arī mūsu telpiskā vieta starp austrumu un rietumu kultūrām ir īpaša vērtība - tā iemācija mūs saprast dažādību un mēs pratām starp viņu varaskāriem kariem izdzīvot. Mums ir sava vieta, valoda un VALSTS. Prūši cīnijās līdz galam, kur viņi ir ?
Mums nav valdonības kāres. Mēs redzam un saprotam atšķirīgās dievišķās un politiskās ambīcijas un lielo valstu varas un naudas kāri. Informācijai ir izšķiroša loma. Šobrīd izmantojot digitālās iespējas, varam paši radīt un rādīt, kā protam un varam pasaulei palīdzēt. Ir jāsāk ar bērniem. Man vecumdienās palaimējās, nejauši iesaistoties interešu izglītībā, kokapstrādes prasmju apguvē. Iepazinu bērnu attīstību, viņu pasaules un savas dzīves izpratnes veidošanos ģimenēs, skolās un draugu grupās.
Es vienlaicīgi latviešu un krievu bērniem mācīju brīnišķo dabas materiālu KOKU pārvērst interesantās lietās. Lietās, kuru tapšana atraisa pašapziņu un lepnumu. Protams, ne visiem tas viegli izdodas. Taču manai pieredzei darbā dažādās darbnīcās, augstskolās, skolās pievienojās arī interešu pulciņš. Ir lietas, kuras mums vajag ne tikai mājās un skolās, bet arī pirmskolās - bērnu dārzos - apgūt. Pie tā šobrīd strādāju. Apgūstu vienkāršību, kas ir ļoti sarežģīta.
Te ir sākums, kā palīdzēt sev, mums un pasaulei. Ticu, pavērsies iespējas Latvijas rūpniecībai, amatniecībai un individuālai pašdarbībai. Būs nopietns darbs domāšanas un darīšanas attīstībā.
Torķalna baznīcas makets
Tā tas notiek! Kādreiz amatnieki uzcēla, tagad kopā ar studentiem pēta un taisa maketus.
LATVIJAS IZGUDROTĀJI IEŅEM MASKAVU !
Latvijas izgudrotāju dalību Starptautiskā intelektuālā īpašuma foruma
2011
Latvija" aktivitāšu izgudrotāju atbalstam Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības
programmas Interreg projekta "Best Agers" ietvaros, Latvijas Izgudrotāju biedrība (LIB) un
Starptautiskā Izgudrotāju asociāciju federācija (IFIA).
Latvijas izgudrojumus izstādē pārstāvēja LIB valdes locekļi Mareks Justs, Miervaldis
Rozenbergs un LIB biedri, izgudrotāji Leonīds Baburins, un Uldis Atmats ar komandu,
prezentējot unikālo priekšpiedziņas ūdens motosporta laivu. Pavisam izstādē Maskavā tika
pārstāvēti desmit Latvijas izgudrotāju izgudrojumi.
„ZIEMAS SAULGRIEŽI UN NEPARASTĀ EGLE”
DEKORU KONKURSA IZSTĀDES
„ZIEMAS SAULGRIEŽI UN NEPARASTĀ EGLE”
PRESES ZIŅA
Noslēdzot SIA Arkolat un Latvijas dizaineru savienības rīkotā dekoru konkursa „Saulgrieži” 1.sadarbības projektu, Rīgā būs skatāmas vairākas izstādes, kas iekļausies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes organizētā festivāla “Rīgas Ziemassvētku egļu ceļš” pilotprojektā.
Profesionālas žūrijas novērtētie
Riebēja prasmes latviešiem nezūd
Riebēja prasmes latviešiem nezūd
17. Septembris 09:46 , bet jau pāris gadus atpakaļ....
17. Septembris 09:46 , bet jau pāris gadus atpakaļ....
Vairāk nekā pussimts dažādu nozaru amatnieki satikās Riebēju sapulcē Raunā.
"Riebējs tikai mūsdienās izklausās kā kaut kas slikts. Vārdam ir vairākas nozīmes - zintis, burvis, prātnieks, gudrais, tas, kurš noķer ideju gaisā un rada," stāsta projekta koordinatore Kristīne Kazaka un turpina: "Raunā sabraukuši it kā nesaistītu profesiju pārstāvji - arhitekts un zāļu sieva, daiļkrāsotājs un psihologs, un viņu amats ir ietilpināts vārdā riebējs. Jaunrade ir dabas dota,
"Riebējs tikai mūsdienās izklausās kā kaut kas slikts. Vārdam ir vairākas nozīmes - zintis, burvis, prātnieks, gudrais, tas, kurš noķer ideju gaisā un rada," stāsta projekta koordinatore Kristīne Kazaka un turpina: "Raunā sabraukuši it kā nesaistītu profesiju pārstāvji - arhitekts un zāļu sieva, daiļkrāsotājs un psihologs, un viņu amats ir ietilpināts vārdā riebējs. Jaunrade ir dabas dota,
Amatnieka piedzīvojumi Amatā
Dažreiz ir vērts pakavēties jautros atgadījumos un lasīt, ko par to saka citi.
Vienkoču Meistars Rihards 2008. gadā!
http://www.draugiem.lv/raftings/gallery/?pid=76245756&pg=1#?pid=76245756&pg=1%23
Vienkoču Meistars Rihards 2008. gadā!
http://www.draugiem.lv/raftings/gallery/?pid=76245756&pg=1#?pid=76245756&pg=1%23
Kas nepieciešams Latvijas koka produktu attīstībai.
Kas nepieciešams Latvijas koka produktu attīstībai. 21. 05. 2010.
Sākuma stāsts. Darīsim katrs to, kas mums vislabāk patīk un izdodas.
Katru dienu sāksim ar apņemšanos savu darbu izdarīt vēl labāk, tikai tā mēs varam attīstīt sevi! Dabā viss ir attīstībā, tie kas neattīstās, tie iznīkst un izmirst…To visi zina, bet ko nē?
Vienmēr atcerēsimies ko teica franču dizaineri:
1) Ja esi piedzimis kā cilvēks, tad tavs pienākums ir kaut nedaudz, bet kaut ko izdarīt arī citu cilvēku un cilvēces labā.
2) Tautas, kas aizmirst savu amatniecību, pazaudē savu dvēseli.
Stratēģiskā bāze.
Īpašnieku un klientu grupas, kas ieinteresētas koka un koksnes produktu attīstībā.
Skaistuma sprungulīši./Darbs ar zaļo koku/.
Skaistuma sprungulīši. 23.04.2010. 9-15 Turpinu papildināt šodien 14.nov. 2022. 11:14...
Tēma radusies ļoti sen. Visticamāk, reizē ar cilvēces rašanos…
Man tā bija būtiska bērnībā, lai padarītu interesantāku savu dzīvi lauku mājā. Uzreiz palielīšos ! Es gāju ganos un meža stūrī rīkoju sava darba izstādes. Daži kaimiņi mani pat uzlielīja, citi šo to nočiepa...
Interesanta ir tā dzīve. Kad studēju LLA Meža fakultātē , Jelgavas pilī arī piedalījos izstāžu veidošanā. Kaut kur šī ziņa pazib arī /periodika.lv/ Un vēl veins aspekts. Gandrīz vai neticams. Mans vecākais dēls Reinis ar sievu Montu par savas darba dzīves jēgu un prieku ir izvēlējušies izstāžu projektēšanu, sagatavošanu un uzstādīšanu/ būvēšanu. Kur un kā to viņi dara, meklējiet internetā. Droši, labas lietas ieraudzīsiet.
Mani darba pienākumi šobrīd interešu izglītības centrā Jelgavā, j/n Jundā ir interesanti, bet smagi. Īsi to varētu raksturot šādi. Vairums mūsdienu bērni ir labi audzināti, zinoši, saprotoši, ... bet viņi ļoti maz ko prot, jeb, godīgāk būtu teikt - ļoti daudz ko saprot, bet darīt NEPROT ! Vienkārši, mēs izglītība pārgudri runājam par kompetencēm/ šauru meistarību/, bet turpinām zaudēt nepieciešamo teorijas un prakses līdzsvaru. Zūd arī apkārtnes dabas, vides, procesu, materiālu un lietu vērošanas tieksmes. un ar to saistītā praktiskā darbība, samazinās kustību daudzveidība un sekojošā domāšana... Indivīdiem grūti atklāt savas intereses un spējas.
Sāksim ar uzmanību, pieklājību, un kaut vai savas darba vietas sakārtošanu. Varu ilgi turpināt, līdz katru dienu redzu bērnus un arī vecākus, kuri izveduši savus mīļos sunīšus pastaigāties. Vedēji iestiguši telefonā, bet sunīši rausta auklu un traucē savu īpašnieku aizraušanos. Te redzam bērnu dzīves harmonijas/līdzsvara zaudēšanas sākumu - mājā, ģimenē, uz ielas, skolā...
Mums visiem kopā ir jādomā un jāstrādā. Kā bērniem iemācīt saprast un iemīlēt dabas doto DABĪGO apkārtni un tās saudzīgu pārvēršanu mūsu DZĪVESVIETAS kultūrā.
Un te turpinājums kā no gaisa,…2010. aprīlis. Sandra Pilskalne lūdz palīdzēt Kārķu Meža dienām! Vilni, vajag ideju bērniem un vecākiem Zaļā koka darbnīcai!
Raidījuma «Tautas balss» sižets
Nākotnes ideālās mājas vīzija
Izstrādājot nākotnes ideālās mājas vīziju, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Koka dizaina konstrukciju meistardarbnīcas pētnieki tradicionālās amatniecības ekoloģiskās vērtības apvieno ar industriālās ražošanas metodēm. Cilvēkam draudzīga, komfortabla, energoefektīva, mūsdienīga un viegli pielāgojama modernam dzīvesveidam – tāda būs ideālā nākotnes māja. Raidījuma «Tautas balss» sižets 08.12.2010.
http://www.youtube.com/user/lapsuala#p/a/u/2/Gy26ZRFR5QkĀzis arī aizbrauca uz Maskavu
Autors Jānis Auziņš.
Izcili interesanta rotaļlieta. Izcili stulbs āzis. Bada koku. Piedziņa no pakaļējiem riteņiem ar īpašas formas ekscentru, kurš iedarbina zāles kušķi, tas savukārt liek āzim badīt koku. Ir izturējis Jāņa Sietiņsona sprigano bērnu testu! Maskavā RTU labākie studentu darbi iepriecinās daudzu kaimiņvalstu interesentus.
Vairāk par šo ceļotāju var uzzināt mūsu mājā http://kkdi.lv/index.php?option=com_igallery&view=igcategory&id=84&Itemid=217airāk
Jaunā koka konstrukciju māja.
Ekokabīnes projekts eksperimentu veikšanai
1) Mūsu, RTU (Rīgas Tehniskās universitātes) studējošo un profesūras pētījumi.
2) LAK (Latvijas Amatniecības kameras) meistaru pieredze.
3) Modernie IT (informācijas tehnoloģiju) sasniegumi.
Šie ir trīs galvenie faktori, kas dod mums pamatu uzrunāt ieinteresētās personas par jaunām, vēl pasaules praksē vienkopus neizmantotām iespējām, veidojot jaunas kvalitātes koka konstrukciju mājokli. Pateicoties LAK Namdaru un Dabiska koka apstrādes biedrībām, starptautiskām konferencēm, studentu un doktorantu līdzdalībai, IZM TOP projektam, mums RTU izdevās apkopot informāciju un modelēt vairākus simtus dažādos laikos un dažādās vietās radušās atšķirīgas koka konstrukcijas. Sistematizācijas un analīžu rezultātā ieguvām padziļinātu izpratni par koka konstrukciju attīstību un modernām iespējām.
Rotaļlietu izgatavošana
Rotaļlietu izgatavošana studiju procesā, ...tas ir nopietni (04.03.06.) http://kkdi.lv/index.php?option=com_igallery&view=igcategory&id=6&Itemid=217 |
Raksti - Informatīvi |
Ievietoja: Vilnis Kazāks |
Otrdiena, 01 decembris 2009 00:28 |
Rotaļlietas ir pateicīgi objekti. Mums jābūt rotaļlietām pateicīgiem... Vēsturiski rotaļlietas attīstījās reizē ar katras ģimenes, cilts un reģiona tradīcijām, visbiežāk izmantojot pieejamos materiālus, tradicionālos darbarīkus, zināmos darba paņēmienus un protams, vienmēr |
Noder!
Noderīga informācija PAR MANI !
1) Vispirms aplūkojiet manu emuāru – AMATNIECĪBA, kuru ir samērā ērti lietot .
Te izveidoju labi pārredzamu struktūru par lietām amatniecībā un ar to saistībā.
Tas ir tepat!
Ja kas neskaidrs, man var rakstīt, e-pasti vilnis@lak.lv un vilnis.lak@inbox.lv un Vilnis.Kazaks@rtu.lv
No 21-00 līdz 23-00 ieslēdzu skype, vilniskazaks, vārds un uzvārds bez atstarpes.
Lietoju ari citus sociālos tīklus.
2) Lietojiet arī LAK (Latvijas Amatniecības kameras mājas lapu) http://www.lak.lv/
Te ir informācija par amatniecību. Publicējam tikai valstiski atzītos dokumentus. Bet tādu ir gana daudz.
Te ir informācija par amatniecību. Publicējam tikai valstiski atzītos dokumentus. Bet tādu ir gana daudz.
LAK e-pasti lak@lak.lv un vilnis@lak.lv
3) Var noderēt topošā Koka konstrukciju un dizaina institūta mājas lapa www.kkdi.lv,
kuru izveidoja mani studenti. Te ir galvenokārt informācija par procesiem, ar kuriem sastopas jaunie dizaineri un amatnieki. Dažādas analīzes un iestrādes. Vēlams iereģistrēties, lai saņemtu visu informāciju.
kuru izveidoja mani studenti. Te ir galvenokārt informācija par procesiem, ar kuriem sastopas jaunie dizaineri un amatnieki. Dažādas analīzes un iestrādes. Vēlams iereģistrēties, lai saņemtu visu informāciju.
4) Mob.t. kabatā 29387388, pie stieples piesietais Jelgavā 63026779
5) Mājokļa adrese - Vilnis Kazāks, Brīvības bulvāris 28-36, Jelgava LV-3004
6) Nedzeru alu un vīnus, tikai stipros virs 40%, ēdu visu un…bieži par daudz.
7) Veiksmi visiem! Lai top!
LAK priekšlikumi V. Dombrovska valdības 2011. rīcībai
LAK priekšlikumi V. Dombrovska valdības 2011. rīcībai
izvērstā daļa paskaidro rīcības plānā nepieciešamo.
izvērstā daļa paskaidro rīcības plānā nepieciešamo.
A. Attīstīt Valstī Amata meistaru meistardarbnīcu tīklu.
B. Atjaunot - māceklis pie meistara apmācību. (duālā izglītības sistēma)
C. Izveidot Latvijas Amatniecības Nacionālo parku.
D. Valsts tautsaimniecībā, līdzvērtīgi citām nozarēm, strukturēt amatniecisko ražošanu.
E. Aktualizēsim Amatniecības reģistru (atbilstoši likumam par Amatniecību)
A. Attīstīt Valstī Amata meistaru meistardarbnīcu tīklu.
Ko tas dos:
1) Vairos konkurenci, attīstīs produktu un pakalpojumu kvalitāti.
1) Atjaunos ticību, ka Valsts ievēro labākos individuālos darba veicējus.
Duālā sistēma profesionālā izglītībā. 19.05.2009.
Beidzot tā stunda ir situsi! Latvijai vajadzēja 20. gadus gaidīt lai izprastu profesionālo izglītības būtību.
Vakar premjers V.Domrovskis uzticēja IZ ministram V.Dombrovskim atjaunot DUĀLO (Māceklis pie Meistara) izglītību Latvijā. Paldies premjeram par izpratni! Veiksmi reformu ministram!
Daudzi labākie meistari ir prom! Tagad būs daudz grūtāk, kā vēl piecus gadus atpakaļ, bet cita ceļa nav.
Strādāsim kopā!
Duālā sistēma profesionālā izglītībā (veltījums investoru sanāksmei)
Vakar premjers V.Domrovskis uzticēja IZ ministram V.Dombrovskim atjaunot DUĀLO (Māceklis pie Meistara) izglītību Latvijā. Paldies premjeram par izpratni! Veiksmi reformu ministram!
Daudzi labākie meistari ir prom! Tagad būs daudz grūtāk, kā vēl piecus gadus atpakaļ, bet cita ceļa nav.
Strādāsim kopā!
Duālā sistēma profesionālā izglītībā (veltījums investoru sanāksmei)
19.05.2009. Kopija Daigai Kļanskai - Leta un I&K
Uz šo sanāksmi, pateicoties J.Gaigala lēmumam, IZM tomēr ateicās uzaicināt LAK, tādēļ vienā naktī tapa Daigai no Letas šis skaidrojošais raksts!
Iesākumam
Pasauli pārklāj dažādi dzīvesveidi, tos nodrošina vietējās kultūras. Kultūru uzturēšanā un attīstībā organizētai izglītībai ir galvenā loma. Tāpat kā pasaule ir dabīgi daudzveidīga, tāpat daudzveidīgas ir izglītības sistēmas. Vairumā cilvēki saprot, ja lietojam atpazīstamus terminus, - vispārējā, akadēmiskā un profesionālā izglītība.
Kopsavilkums par duālo izglītību
Amatniecība kā savdabīga vērtību radīšanas forma Latvijā ir ar senu un plaši izvērstu vēsturi.
Neraugoties uz divu paaudžu pārrāvumu sociālismā, amatniecība ir izdzīvojusi un pietiekoši strauji atjaunojas un attīstas.
Profesionālā izglītība, īpaši duālās izglītības formā, ir pati piemērotākā tieši amatniecības attīstībai. \Daudzās valstīs duālo izglītības formu izmanto ne tikai amatniecībā, bet arī tirdzniecībā un daudzās rūpniecības nozarēs.
Amatniecības un amatizglītības attīstība
Amatniecības un amatizglītības attīstības
galvenie principi
Analizējot duālās izglītības sistēmas attīstības motivācijas amatniecībā un amatizglītībā, tiek apkopoti šādi principi.
1.MEISTARĪBA
Gudrākiem un spējīgākiem meistariem ir jāmāca. Valsts likumdošanai un sabiedrības morālei ir nemitīgi jāatbalsta un jāveicina šāda pašsaprotama kārtība. Tikai tā panāksim efektīgu pieredzes pārmantošanu.
Pētijums par duālo izglītību. Vācija.
Priekšrocības, kādas iegūst uzņēmums,
apmācot mācekli savā uzņēmumā
Vācijā tika veikts pētījums par to, kādi lietderības aspekti ir svarīgi, izšķiroties par mācekļa izglītošanu uzņēmumā (duālajā sistēmā).
Kāpēc jāizglīto savā uzņēmumā?
Guntis Belēvičs. Par izglītību pie meistara
Visvieglāk ir iesākt runāt par to, kā mums vispār nav. Mums vairs nav, kas strādā. Un tiem, kas mums vēl ir, tiem slavenā latviešu darba tikuma gan vairs nav. Kā vēl mums nav? Nav kauna braši dziedāt:
Ja ikviens tad zemē sētu,
Vienu graudu veselu,
Kurš tad izskaitīt tad spētu
Zelta graudu birumu.
Vienu graudu veselu,
Kurš tad izskaitīt tad spētu
Zelta graudu birumu.
It īpaši braši mums tas sanāk reibumā. Bet kur lai ņem tos jaunos sējējus? To graudu skaitītāju gan mums pulka. Tie mums ir… Un tos mēs klāt pieskolot arī protam. Bet to graudu nav, ko skaitīt. Tā zelta biruma nav.
Meža fakultātes Studentu projektu biroja jubileja
Šo bilžu salikumu izveidoja Verners Zabe. Paldies viņam, īpaši par bildīti centrā, kur kāds jaunais censonis 1972. gadā ar citu jauno līdzdalību nodibināja Meža fakultātē Studentu biroju, kurš nodarbojās ar mēbeļu un interjeru projektēšanu un sevis audzināšanu. Mums būtībā bija kapitālisms, jo slēdzām līgumus un izpildijām dažādus projektus. Visas lietas vadīja studentu pašpārvalde, arī algu aprēķināšanu man. Birojā izauga Aivars Ikerts, Aivars Einauss, Aivars Kalva, Aivars Kviesis, Līga Bībere, Anita Cvetkova tagad Vītola, Anita Bērziņa, Andrejs Šveisbergs, Arturs Rozenfelds, Sarmīte Podiņa tagad Grundšteina, Rūdolfs Valenieks, Nikolajs Dudzinskis, Inta Skolniece, Ināra Vaivode, Ruta Šēnberga, Anna Zālāne, Ilze Liepiņa+, Ināra Dzene, Ligita Danenberga, Harijs Laudinskis, Vija Buša, Ints Lūsis, Pēteris Lūkins, un desmitiem, vairāk kā simmts jauno studentu.
Kastīšu mēbeles bērniem 70-80 gadi
Nekas nav 35 gados mainījies! Mēs ar kolēģi J.Rāta kungu no LU cerējām ka ar kastītēm var panākt interjera dažādību. Varēja gan, bet gatavojot šīs kastītes Dobeles SPK pie mana diplomanda A. Baļčūna, nponācām pie secinājuma, ka arī pašas kastītes ir kā brīnišķgas rotaļlietas bērniem. Kā mēbeles viņas ir ar zināmām problēmām, jo vecākiem tagad bija jāsavāc ne tikai nesakārtotās rotaļlietas no grīdas, bet arī jāuzstāda mēbeles...Par to vcāki gan nepriecājās.
Tehniskās problēmas mēs risinājām pietiekoši viltīgi!
Vecāki patiešām priecājās, kad bērni kā pirmo mēbeli salika Teātra skatuvi, kura bija patiesi īsta un jautrību nesoša! To mēs nebijām paredzējuši...Kas ir slikts un ko labot profesionālajā izglītībā?
Kas ir slikts un ko labot profesionālajā izglītībā?
Publicēts 29.11.2011.
Apzināti vai neapzināti, bet tas 20 gados ir noticis!
Mums šīs lietas ir jāapzinās un jālabo!
1) Nejēdzīgā vārdu maiņa izglītībā, kas skolu nosauca par izglītības iestādi (nevajadzīgs universālisms ).
Skolotāju par izglītotāju un skolnieku par izglītojamo, grūti pat izrunāt!
Nemitīgi tiek saputroti meistarības un kompetences (šaura meistarība) jēdzieni.
Saraksts turpināms….
2) Meistara amata likvidācija arodu skolās. Tagad arodu skolās strādā tikai skolotāji, nevis meistari, ar nevajadzīgi uzspiestu augstāko pedagoģisko izglītību. Šīs prasības attālina no prasmēm, zūd attīstošā harmonija starp teoriju un praksi. Skolotājs ar augstāko izglītību ir zaudējis 5-6 gadus praksi meistarībā. Profesionālajai meistarībai darbā pašai par sevi ir audzinošs un attīstošs raksturs. Ieradušies mācīties profesiju, audzēkņi vairs neierauga savu zvaigzni - Meistaru!
3) Tīši vai netīši, bet ir izveidoti attīstību traucējoši apvienojumi.
Par ražošanu runā tikai primitīvā rūpnieciski ekonomiskā veidā. Nepieciešams ražošanu dalīt pa 1) nozarēm un pēc 2)darba izpildījuma veida. Mājražošana, profesionālā amatniecība, rūpniecība. Paši ražošanas veida pārstāvji nosaka sev pieņemamāko profesionālās izglītības iegūšanas veidu. sk. 5.
Tā notiek, ja valstī nepastāv pilnvērtīga Tautsaimniecības padome pie MK. Katra ministrija būvē savu valsti.
4) Tīši vai netīši, bet ir izveidoti mākslīgi profesiju un skolu dalījumi.
4.1. Profesijas ir sadalītas līmeņos, kas nav raksturīgi profesiju būtībai. Tas traucē pašu profesiju attīstībai, piem., galdnieks – 3., pavārs - 2. līmenis. Piemērs, neveiksmīgs krēsls var sakropļot vienu cilvēku, bet nepareiza maltīte var aizsūtīt debesīs daudzus. Kur loģika? Daži arodskolu direktori centās ministrijā izsist max. augstu līmeni, acīm redzot pavāriem nebija politiskā lobija IZM vai LM.
4.2. Profesionālā izglītība ir sadalīta pēc grūti izprotamiem nosaukumiem. (iznāk, ka arodizglītība ir vājāka par citām profesionālas izglītības veidiem, ārzemēs to definē kā plašāku nozares izglītību).
Piemērs no profesionālās izglītības likuma. 1) arodizglītība — daļēja vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; Nu, kā patīk?
Latvijā tā ir samudžināti n varianti, bet kāpēc nevarētu būt pavisam vienkārši, sākotnējā profesionālā izglītība, atbilstoši nozaru ražošanas veidiem, kura sagatavo patstāvīgus izpildītājus (visiem par valsts naudu) un tālākā profesionālā izglītība, kas ietver arī profesionālisma pieaugumu un vadītāja funkciju apgūšanu, par paša pilsoņa vai darba devēja maksu .
4.3. Vispārējas izglītības klātbūtne profesionālajā izglītībā tiek definēta atsevišķi.
Protams, nepieciešamas padziļinātas praktiķu un akadēmiķu diskusijas. Piekritīsiet, pašreiz ir pamatīgs saputrojums.
5) Latvija spītīgi neatjauno Eiropai raksturīgo profesionālās izglītības dalījumu, mono (galvenokārt skolā) un duālā (70-80% pie amata meistara amatniecībā vai speciālista rūpnieciskā ražošanā, un pārējie 20-30% skolā) profesionālā izglītība. Ražošanas veidu un nozaru pārstāvošās profesiju biedrības un skolas pašas vienojas, ko jaunie iegūs skolās, ko darbā. Paši arī sakārto laika sadalījuma grafikus. Piem., amatniecībā ir vairāki desmiti profesiju, kuras kvalitatīvi var iemācīt tikai duālā izglītībā. Tā ir lētāk un kvalitatīvāk. Piem., ar mākslu, skaistumkopšanu, ēdināšanu, pārtikas ražošanu, jumtu klāšanu, dabas materiālu izmantošanu un kultūras pieminekļu atjaunošanu saistītās profesijas.
6) Tiek pazaudēts pamats - skolas loma! Skolas nedara to, kam tās veidotas. Skolas neizdod iestādes beigšanas apliecības - atestātus, kuri apliecinātu noteiktā laikā un vietā iegūtas sistēmiskas zināšanas un prasmes noteiktā profesijā. (Atestātu aizstāj dīvaini diplomi, kuri it kā pretendē uz kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, par to sk.tālāk 8. un 9.)
7) Tiek organizēti dažādi nepārbaudīti izglītības ieguves varianti, piem., moduļu sistēma sākotnējā profesionālajā izglītībā. Sākotnējo profesionālo izglītību nevar pakļaut šaurai specializācijai! RAV (Rīgas Amatniecības vidusskola) apmēram 10 gadus atpakaļ pārbaudīja moduļu sistēmu un atzina par amatniecības ražošanas veidam nepiemērojamu. Arī Somijā atzīst šauro specializāciju kļūdas un šobrīd valsts maksā ģimenēm pabalstu, ja kāds jaunietis izvēlas sistēmisku mācību konkrētos rokdarbu amatos. Moduļi sevi attaisno galvenokārt rūpniecisko profesiju apgūšanas pilnveidē, vai arī darbaspēka trūkuma apstākļos.
8) Skolas ir sākušas pašas novērtēt savu audzēkņu kvalitāti. Tas nav labi! Īpaši, ja kvalifikācijas komisija sastāv no skolu izvēlētiem (labiem paziņām), nevis nozaru deleģētiem zināšanu un prasmju pārbaudītājiem. Skolas bieži atsakās no diplomdarbu izstrādes, to aizvietojot ar dažu operāciju pārbaudi - lai ērtāk varētu veikt centralizētos eksāmenus, kuru centralizācija bieži ir bezjēdzīga.
9) Latvijā profesionālās skolas izdod diplomu, kurā rakstīts, ka diploma īpašnieks, piem., Jānis, pers. kods, te, šajā laikā ir ieguvis,. galdnieka kvalifikāciju.
Pirmkārt, noskaidrojām, tas ir profesionāli neētiski, ka kvalifikācijas dokumentu izdevusi skola, nevis profesijas pārstāvošā speciālistu organizācija. Bet, otrkārt, neviens nevar izskaidrot, kas tad īsti ir galdnieka kvalifikācija. Tā diplomā nav uzrādīta!!! Vai tā ir kaut kāda daļa amatnieciskās ražošanas spēju apliecinājuma - zellis, meistars, vai rūpnieciskās ražošanas kategorijas, …jaunākais, vecākais speciālists? Šo nepilnību izmanto darba devēji.!!!
Skolas izdotajā dokumentā bija jābūt rakstītam, ka Jānis ir ieguvis galdnieka profesiju! Cik vienkārši. Bet, kāpēc tas tā nenotika? Iespējams, ka daži tālredzīgi projektēja sev biznesu, bet kāpēc, izņemot amatniekus, visi valstī par to klusē ???
10) IZM ierēdņi saka, kad sāksies salīdzināšana ar ES izglītības un kvalifikāciju līmeņiem, tad arī piekoriģēsim. Šobrīd ir 5, bet drīz būs 8 Eiropas līmeņi, bet vai tādēļ būs lielāka skaidrība sabiedrībā un pašam darba darītājam? Jo Latvijā ir sajaukti izglītības līmeņi ar kvalifikācijām. Lielā mērā tādēļ pēdējos 20 gados valstī ir pazaudēta censonība!
11) Šobrīd bez noteiktām, Eiropā skaidri saprotamām kvalifikācijām Latvijā ir jau ap. 0,2 milj. arodskolas beigušo. Šie cilvēki ir reāli pazemoti. Te atbildība jāuzņemas arī skolu direktoriem, kuri pakļāvās IZM diktātam. Savukārt IZM ierēdņi pakļāvās politizēto darba devēju vēlmēm. Jaunie politizētie darba devēji nevēlējās patstāvību strādniekam, viņi piedāvā slēgt individuālos darba līgumus un …visi gali ūdenī, nē, īpašnieku makā. Tā arī nodokļi kļūst sarežģītāk kontrolējami VID! Bet iepirkumu cenas grūti precizējamas.
12) Neticami, bet V.Dombrovska iepriekšējā valdība ir pacentusies atzīt ZZS ministru un J.Gaigala izstrādātos "šausmu scenārijus". Ticiet vai nē! Kvalifikācijas piešķirs SIA!!! Lasām, Sabiedrība ar IEROBEŽOTU ATBILDĪBU…Kāda tad ir tā ierobežotā atbildība? Šobrīd, pēc LAK atkārtotiem ziņojumiem, J.Gaigals izskatās patiesi nobijies un nes uz Saeimu labot IZM sastrādāto…Taču,... ne visu nes!
13) MK noteikumos par akreditāciju ir iestrādātas atsevišķu firmu priekšrocības. Piemērs, MK akreditācijas noteikumi, to saistība ar J.Gaigala izveidoto PPIA (Pieaugušo profesionālās izglītības asociācija) un Neatkarīgo eksaminācijas centru un …viņa draugiem. Mums ziņo amatnieku Profesiju biedrības, ka tādu mākslīgu privāto kantorīšu Latvijā ir desmitiem. Viņi gaida, kad sāksies pārreģistrācija! Tad skolas teiks, nav pašiem labi eksaminēt, uzticēsim akreditētiem SIA! Te arī paslēptas dažādas neformālās izglītības nepieciešamības aktivitātes.
14) IKVD reģistrā uztur dabā neesošas akreditētas eksaminācijas struktūras. LAK par to jau 2009.g. ziņojām IZM J.Gaigalam un M.Gruškevicam. Veltīgi. 2010.g. rudenī ziņojām A.Brokam, viņš lepni atbildēja, ka juridiski vis ir pareizi! Viņi labi zina, ka bezdarbnieku apmācību kantori sešos mēnešos iedod tādu pašu dokumentu, kā profesiju skolas pēc vairākiem gadiem. Pie tam, par bezdarbnieku var reģistrēties no skolas pirmā kuras izkritušais. Līdzīgas dīvainības piedāvā arī neformālās izglītības virzītāji. Izskatās, ka Latvijā plauks dokumentu bizness. To atklāti pateica IKVD šefs. Bet nepateica, ka pašā IKVD un IZM veicama pamatīga reforma.
15) Pārspīlētā standartizācija! Profesijas, izglītības un citi izdomātie standarti neveicina profesiju elastīgu piemērošanos ražošanai. Netiek atzītas loģiski saistītās dubultprofesijas, īpaši augstākajā izglītībā, piem., tehnologs dizainers. VISC tikko tiek galā ar vispārējās izglītības priekšmetiem, tāpēc viņu vēlme pārņemt visu profesionālās izglītības satura pārraudzību nav jāuztver nopietni.
15.1. Jāatšķir nozaru tehniskie standarti un nozaru profesijas saturs.
15.2. Saturs var definēt prasību minimumu, bet augšējās robežas ir jāatstāj vaļā, kā profesijas un nozares attīstības un konkurences lauks.
16) Sākotnējo profesionālo izglītību, īpaši jau amatniecībā, nepieciešams maksimāli decentralizēt mazās skoliņās, nevis centralizēt. Te galvenais ir cilvēka – meistara faktors. Adaptācija profesijai. Īpašuma pārvaldījuma prasmes attīstība reģionos. Nepieciešams rūpīgāk ieklausīties pašvaldību viedokļos. Ja jaunā cilvēka naudiņa meklēs "labāko skolu" tad mēs ātri vien iztīrīsim Latvijas laukus no bijušajiem īpašniekiem, un mākslīgi radītā sākumskolu konkurence iznīcinās laukos kultūras sākumus.
17) Kompetences centri!
Kāda gan īpaša centralizējama kompetence var būt sākotnējai profesionālajai izglītībai? Te skaidri redzami politiskie lēmumi un viņu bezjēdzība. Sākotnējās izglītības kompetences centriem nevar atrast nevienu loģisku pamatojumu. Šobrīd ir skaidrs, ka tādas tehnoloģijas, kādas projektē iepirkt Latvijā zemāko kompetenču centri, nekad nepiederēs Latvijas pilsoņiem. Kam mēs tērējam valsts naudiņu - sagatavosim vergus ārzemju īpašniekiem? Kā tad jābūt? Sk.18.
18) Jo augstāka izglītība un pētniecība realizējama, jo patiešām nepieciešama lielāka centralizācija, tā ir pasaulē atzīta un izprotama loģika. Kompetences centri veidojami pie nozaru augstskolām (RTU, LLU, …) un nozaru vadošiem pētniecības institūtiem. Pamatā šo centru funkcijas ir saistītas ne tikai ar izgudrojumu pārbaudēm, bet arī ar profesionālo tālākizglītību. Pie tam, centri Eiropā nepieder privātfirmām, bet gan valsts iestādēm, lai tās garantētu visu ieinteresēto piekļuvi inovācijām un nekropļotu konkurenci. Latvijā politiķi centrus nemitīgi grib sapīt kopā ar bezdarbnieku apmācību, jo bezdarbnieku apmācība pieder bijušajiem ierēdņiem un politiķiem.
Eiropā neviens sevi cienošs centrs neiepērk jaunās tehnoloģijas. Jauno materiālu un tehnoloģiju ražotāji un tirgotāji paši piedāvā un deponē centriem jauninājumus. Centru speciālisti raksta atsauksmes. Visiem izdevīgi. Kāpēc Latvijā pastāv divu līmeņu kompetences centri? Pie augstskolām un ....Kas atbild par šo izšķērdību?
19) LAK panāca ka mūsu pārstāvji Briselē UEAPME ierosināja Latvijā izveidot ES Austrumu Amatniecības centra veidošanu Bukultos, kopā ar RTU. To akceptēja A.Kalvīša pēdējā valdība. To nepārmantoja I.Godmaņa valdība, jo pakļāvās ZZS T. Koķes (lasi J.Gaigala ) ieteikumiem.
20) Izpratīsim vienkāršu lietu, vienalga, pasaulē vai Latvijā. Jau šodien dārgākais robots strādā lētāk kā lētākais darbaspēks! Ko tas nozīmē? Mums jādomā, kur mēs virzīsim bez darba palikušos. Uz ārzemēm nekvalificētos darbos? Vai mēs intensīvi meklēsim tepat ražošanas veidus, nozares un profesijas, kuras nepakļausies industrializācijai un robotizācijai? Ir pilnīgi skaidrs, ka interneta apstākļos lauku amatnieku meistardarbnīcas var būt ļoti labs risinājums.
21) Mums ir jāpārraksta Profesionālās izglītības koncepcija.
Tās pamats ir neveiksmīgais projekts par 0,8 milj.vērtā Vienotas metodikas izstrāde profesionālā izglītībā. Tāda metodika ir neveiksmīgu politiķu izdomājums, reāli tāda vienkārši nevar būt.
Mums tagad ir nopietni jāseko VIAA izdomātajam, realizētajam un pašu uzraudzītajam 2,55 miljoni latu vērtajam projektam, ”Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija” skat.22., šis pētījums iecerēts kā pamats jaunā profesionālās izglītības likuma izveidei.
22) Mums ir jāpanāk apslepeņotības noņemšana no šī projekta kuru realizē IZM, VIAA, LDDK un LBAS. Pieejamie materiāli rāda, ka netika pildīts V.Domrovska otrās valdības rīcības plāns. Piem., Latvijas amatniecība ir mākslīgi pakļauta rūpniecībai, bet VIAA, LDDK un LBAS neuzskata par vajadzīgu atbildēt LAK vēstulei 02.02.2011. Ziņo, ka projektā tiek ieviesti kārtējie absurdie izdomājumi, kuri amatniecībai nav principā pieņemami, piem., pamatprofesijas. (Tālāk - Vēstule amatniecības politiskajai un ierēdnieciskajai legalizēšanai).
23) Internets dod iespēju mums, amatniekiem piedāvāt pasaulei produktus un pakalpojumus ar augstu māksliniecisko vai pasūtītāja individuālo pieprasījuma vērtību.
23.1. Īpaša niša ir mūžīgi nebeidzamais darbs vēsturiskās apbūves apkopšanā, atjaunošanā un vēl nopietnāki darbi objektu restaurācijā. Vērā ņemams bizness veidojas daudzu klientu vēlmēs izveidot un baudīt autentiskas aizgājušo laiku vides kvalitātes un sajūtas.
23.2. Izjust fantāziju realizācijas nākotnes telpās.
23.3. Nekas neliecina, ka ekoloģiskās lietas, zaudēs savu aktualitāti. Vienmēr pircēji pratīs ieraudzīt īpaši ražotos produktus, kas ir maksimāli labvēlīgi cilvēkam un nekaitīgi dabai pēc būtības. Šajos virzienos pamatā ir nepieciešama nesabojāta vide, veselīgas izejvielas.
23.4. Īpaša nozīme būs individuālam piedāvājumam, meistara vārdam.
23.4. Īpaša nozīme būs individuālam piedāvājumam, meistara vārdam.
24) Mums kopējiem spēkiem ir jāpanāk IZM neraksturīgo funkciju
pārcelšana uz zemnieku un amatnieku, kā arī lielo lauksaimnieku un rūpniecību pārstāvošām profesiju organizācijām un kamerām, nevis mistiskām sabiedriskām organizācijām, kuras jau paspējuši sabūvēt atvaļinātie ierēdņi un politiķi, ļoti veiksmīgi realizējot visu līmeņu profesionālās izglītības biznesu. Lieki piebilst, gaužam nekvalitatīvu.
25). Nav izprotama profesionālās izglītības daļas uzticēšana LM. Tā mēs zaudējam miljonus. Kāpēc neviens politiķis par to nerunā?
26) Valstī, pie RTU, LLU ,...ir jāorganizē profesionālās izglītības izpētes laboratorijas vai pētnieku grupas, kura spēj to, ko nevar uzticēt ierēdņiem, kas atrodas politiķu klausībā.
25). Nav izprotama profesionālās izglītības daļas uzticēšana LM. Tā mēs zaudējam miljonus. Kāpēc neviens politiķis par to nerunā?
26) Valstī, pie RTU, LLU ,...ir jāorganizē profesionālās izglītības izpētes laboratorijas vai pētnieku grupas, kura spēj to, ko nevar uzticēt ierēdņiem, kas atrodas politiķu klausībā.
27) Dzīves kvalitāti nākotnē izšķirs izglītība un privātā īpašuma sasmalcinātība, kvalitatīva pārvaldība un decentralizācija. Mēs jau esam pazaudējuši divas paaudzes sociālismā un vienu politizētā liberāļu demokrātijā. Jebkurš pasākums vai projekts, kas šodien tiek risināts par tautas valodas, dzīvesveida, kultūras un izglītības jautājumiem, ir jāvērtē ar kritēriju, kā tas ietekmēs sabiedrības attīstību, īpaši vidusslāņa nostiprināšanu, īpašuma saglabāšanu latviešiem laukos.
28) Mūsu visu pienākums ir atjaunot mūsu tautai raksturīgo darba tikumu un censonību, Eiropai raksturīgo meistarības slavinājumu, nevis neauglīgi tērēt naudu politiskiem eksperimentiem izglītībā un tautsaimniecības organizācijā.
29) Manuprāt galvenā kļūda ir tā, ka valstī visu izlemj politiķi bez zinātnieku un praktiķu līdzdalības.
3-pušu padomē ir naudas turētāji LDDK un arodbiedrības LBAS, kuru nesaskaņas mēģina saskaņot politiķi un ierēdņi. . Redzami iztrūkst Praktiķu, reālo profesiju deleģēti pārstāvji, darba tiešie darītāji; un Zinātnieki, kuriem nemitīgi jāskaidro lēmumi, un ar pētnieka ķērienu jāmēģina rezultāti atšifrēt.
Jau kuro reizi atgādinu, mums pietrūkst reālas tautsaimniecības padomes pie MK>
Abonēt:
Ziņas (Atom)