Kas ir slikts un ko labot profesionālajā izglītībā?

Kas ir slikts un ko labot profesionālajā izglītībā?

Publicēts 29.11.2011.

Apzināti vai neapzināti, bet tas 20 gados ir noticis!

Mums  šīs lietas ir jāapzinās un jālabo!

1) Nejēdzīgā vārdu maiņa izglītībā, kas skolu nosauca par izglītības iestādi (nevajadzīgs universālisms ).

Skolotāju par izglītotāju un skolnieku par izglītojamo, grūti pat izrunāt!

Nemitīgi tiek saputroti meistarības un kompetences (šaura meistarība) jēdzieni.

Saraksts turpināms….

2) Meistara amata likvidācija arodu skolās. Tagad arodu skolās strādā tikai skolotāji, nevis meistari, ar nevajadzīgi uzspiestu augstāko pedagoģisko izglītību. Šīs prasības  attālina no prasmēm, zūd attīstošā harmonija starp teoriju un praksi. Skolotājs ar augstāko izglītību ir zaudējis 5-6 gadus praksi  meistarībā. Profesionālajai meistarībai darbā pašai par sevi ir audzinošs  un attīstošs raksturs. Ieradušies mācīties profesiju, audzēkņi vairs neierauga savu zvaigzni -  Meistaru!

---

3) Tīši vai netīši, bet ir izveidoti attīstību  traucējoši apvienojumi.

Par ražošanu runā tikai primitīvā rūpnieciski ekonomiskā veidā. Nepieciešams  ražošanu dalīt pa 1) nozarēm un pēc 2)darba izpildījuma veida. Mājražošana, profesionālā amatniecība, rūpniecība. Paši ražošanas veida pārstāvji  nosaka sev pieņemamāko profesionālās izglītības iegūšanas veidu. sk. 5.

Tā notiek, ja valstī nepastāv pilnvērtīga Tautsaimniecības padome pie MK. Katra ministrija būvē savu valsti.

4) Tīši vai netīši, bet ir izveidoti mākslīgi profesiju un skolu dalījumi.

4.1. Profesijas ir  sadalītas līmeņos, kas nav raksturīgi profesiju būtībai. Tas traucē pašu profesiju attīstībai, piem., galdnieks – 3.,  pavārs - 2. līmenis. Piemērs,  neveiksmīgs krēsls var sakropļot vienu cilvēku, bet nepareiza maltīte var aizsūtīt debesīs daudzus. Kur loģika? Daži arodskolu  direktori centās ministrijā izsist max. augstu līmeni, acīm redzot pavāriem nebija politiskā lobija IZM vai LM.

4.2. Profesionālā izglītība  ir sadalīta  pēc grūti izprotamiem  nosaukumiem. (iznāk, ka arodizglītība ir vājāka par citām profesionālas izglītības veidiem,  ārzemēs to definē  kā plašāku nozares izglītību).

Piemērs no  profesionālās izglītības likuma. 1) arodizglītība — daļēja vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; Nu, kā patīk?

Latvijā tā ir samudžināti n varianti, bet kāpēc nevarētu būt pavisam vienkārši, sākotnējā profesionālā izglītība, atbilstoši nozaru ražošanas veidiem, kura sagatavo  patstāvīgus izpildītājus (visiem par valsts naudu) un  tālākā  profesionālā izglītība, kas ietver arī profesionālisma pieaugumu un vadītāja funkciju apgūšanu, par paša pilsoņa vai darba devēja maksu .

4.3. Vispārējas izglītības klātbūtne profesionālajā izglītībā tiek definēta atsevišķi.

Protams, nepieciešamas padziļinātas praktiķu un akadēmiķu diskusijas. Piekritīsiet, pašreiz ir pamatīgs saputrojums.

5)  Latvija spītīgi neatjauno  Eiropai raksturīgo profesionālās izglītības dalījumu, mono (galvenokārt skolā) un duālā (70-80% pie amata meistara amatniecībā vai speciālista rūpnieciskā ražošanā,  un pārējie 20-30% skolā)  profesionālā izglītība.  Ražošanas veidu un nozaru pārstāvošās profesiju biedrības un skolas pašas vienojas, ko jaunie iegūs skolās, ko darbā. Paši arī sakārto laika sadalījuma grafikus. Piem., amatniecībā ir vairāki desmiti profesiju, kuras kvalitatīvi var iemācīt tikai duālā izglītībā. Tā ir lētāk un kvalitatīvāk. Piem., ar mākslu, skaistumkopšanu, ēdināšanu, pārtikas ražošanu, jumtu klāšanu, dabas materiālu izmantošanu un kultūras pieminekļu atjaunošanu saistītās profesijas.

6) Tiek pazaudēts pamats - skolas loma! Skolas nedara to, kam tās veidotas. Skolas neizdod iestādes beigšanas apliecības - atestātus, kuri apliecinātu noteiktā laikā un vietā iegūtas sistēmiskas zināšanas un prasmes noteiktā profesijā. (Atestātu aizstāj dīvaini diplomi, kuri it kā pretendē uz kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, par to sk.tālāk 8. un 9.)

7) Tiek organizēti dažādi nepārbaudīti  izglītības ieguves varianti, piem., moduļu sistēma sākotnējā profesionālajā izglītībā. Sākotnējo  profesionālo izglītību nevar pakļaut šaurai specializācijai! RAV (Rīgas Amatniecības vidusskola) apmēram 10 gadus atpakaļ pārbaudīja moduļu sistēmu un atzina par amatniecības ražošanas veidam  nepiemērojamu. Arī Somijā atzīst šauro specializāciju kļūdas un šobrīd valsts maksā  ģimenēm pabalstu, ja kāds jaunietis izvēlas sistēmisku mācību konkrētos rokdarbu amatos. Moduļi sevi attaisno  galvenokārt rūpniecisko profesiju apgūšanas pilnveidē, vai arī darbaspēka trūkuma apstākļos.

8) Skolas ir sākušas pašas novērtēt savu audzēkņu kvalitāti. Tas nav labi! Īpaši, ja  kvalifikācijas komisija sastāv no skolu izvēlētiem (labiem paziņām), nevis nozaru deleģētiem zināšanu un prasmju pārbaudītājiem. Skolas bieži atsakās no diplomdarbu izstrādes, to aizvietojot ar dažu operāciju pārbaudi - lai ērtāk varētu veikt centralizētos eksāmenus, kuru centralizācija bieži ir bezjēdzīga.

9) Latvijā profesionālās skolas izdod diplomu, kurā rakstīts, ka diploma īpašnieks, piem., Jānis, pers. kods, te, šajā laikā ir ieguvis,.  galdnieka kvalifikāciju.

Pirmkārt, noskaidrojām, tas ir profesionāli neētiski, ka kvalifikācijas dokumentu izdevusi skola, nevis profesijas pārstāvošā speciālistu organizācija. Bet, otrkārt, neviens nevar izskaidrot, kas tad īsti ir galdnieka kvalifikācija. Tā diplomā nav uzrādīta!!!  Vai tā ir kaut kāda daļa amatnieciskās ražošanas spēju apliecinājuma - zellis, meistars, vai rūpnieciskās ražošanas kategorijas, …jaunākais, vecākais speciālists? Šo nepilnību izmanto darba devēji.!!!

Skolas izdotajā dokumentā bija jābūt rakstītam, ka Jānis ir ieguvis galdnieka profesiju! Cik vienkārši. Bet, kāpēc tas tā nenotika? Iespējams, ka daži tālredzīgi projektēja sev biznesu, bet kāpēc, izņemot amatniekus, visi valstī par to klusē ???

10) IZM ierēdņi saka, kad sāksies salīdzināšana ar ES izglītības un kvalifikāciju līmeņiem, tad arī piekoriģēsim. Šobrīd ir 5, bet drīz būs 8 Eiropas līmeņi, bet vai tādēļ būs lielāka skaidrība sabiedrībā un  pašam darba darītājam? Jo Latvijā  ir sajaukti  izglītības līmeņi ar kvalifikācijām. Lielā mērā tādēļ pēdējos 20 gados valstī ir pazaudēta  censonība!

 11)  Šobrīd bez noteiktām, Eiropā skaidri saprotamām kvalifikācijām Latvijā ir jau ap. 0,2 milj. arodskolas beigušo. Šie cilvēki ir reāli pazemoti.  Te atbildība jāuzņemas arī skolu direktoriem, kuri pakļāvās IZM  diktātam. Savukārt IZM ierēdņi pakļāvās  politizēto darba devēju vēlmēm. Jaunie politizētie darba devēji nevēlējās  patstāvību strādniekam, viņi piedāvā slēgt individuālos darba līgumus un …visi gali ūdenī, nē, īpašnieku makā. Tā arī nodokļi kļūst sarežģītāk kontrolējami VID! Bet iepirkumu cenas grūti precizējamas.

12) Neticami, bet V.Dombrovska iepriekšējā valdība ir pacentusies atzīt ZZS ministru un J.Gaigala izstrādātos "šausmu scenārijus". Ticiet vai nē! Kvalifikācijas piešķirs SIA!!! Lasām, Sabiedrība ar IEROBEŽOTU ATBILDĪBU…Kāda tad ir tā  ierobežotā atbildība? Šobrīd, pēc LAK atkārtotiem ziņojumiem, J.Gaigals  izskatās patiesi nobijies un nes uz Saeimu labot IZM sastrādāto…Taču,... ne visu nes!

13) MK noteikumos par akreditāciju ir iestrādātas atsevišķu firmu priekšrocības. Piemērs, MK akreditācijas noteikumi, to saistība  ar J.Gaigala izveidoto PPIA  (Pieaugušo profesionālās izglītības asociācija) un Neatkarīgo eksaminācijas centru un …viņa draugiem. Mums ziņo amatnieku  Profesiju biedrības, ka tādu mākslīgu privāto kantorīšu Latvijā ir desmitiem. Viņi gaida, kad sāksies pārreģistrācija! Tad  skolas teiks, nav pašiem labi eksaminēt, uzticēsim akreditētiem SIA! Te arī paslēptas dažādas neformālās izglītības nepieciešamības aktivitātes.

14) IKVD reģistrā uztur dabā neesošas akreditētas eksaminācijas struktūras. LAK par to jau 2009.g. ziņojām IZM J.Gaigalam un  M.Gruškevicam. Veltīgi.  2010.g. rudenī ziņojām A.Brokam, viņš lepni atbildēja, ka juridiski vis ir pareizi! Viņi labi zina, ka bezdarbnieku apmācību kantori sešos mēnešos iedod tādu pašu dokumentu, kā profesiju skolas pēc vairākiem gadiem. Pie tam, par bezdarbnieku var reģistrēties no skolas pirmā kuras izkritušais. Līdzīgas dīvainības piedāvā arī neformālās izglītības virzītāji. Izskatās,  ka Latvijā plauks dokumentu bizness. To atklāti pateica IKVD šefs. Bet nepateica, ka  pašā IKVD un IZM veicama pamatīga reforma.

15) Pārspīlētā standartizācija! Profesijas, izglītības un citi izdomātie standarti neveicina profesiju  elastīgu piemērošanos ražošanai. Netiek atzītas loģiski saistītās dubultprofesijas, īpaši augstākajā izglītībā, piem., tehnologs dizainers. VISC  tikko tiek galā ar vispārējās izglītības priekšmetiem, tāpēc viņu vēlme pārņemt visu profesionālās izglītības satura pārraudzību nav jāuztver nopietni.

15.1. Jāatšķir nozaru tehniskie standarti un nozaru profesijas saturs.

15.2. Saturs var  definēt prasību minimumu, bet augšējās robežas ir jāatstāj vaļā, kā profesijas un nozares attīstības un konkurences lauks.

16) Sākotnējo profesionālo izglītību, īpaši jau amatniecībā, nepieciešams maksimāli decentralizēt mazās skoliņās, nevis centralizēt.  Te galvenais ir cilvēka – meistara faktors. Adaptācija profesijai. Īpašuma  pārvaldījuma prasmes attīstība reģionos. Nepieciešams rūpīgāk ieklausīties pašvaldību viedokļos. Ja jaunā cilvēka naudiņa meklēs "labāko skolu" tad mēs ātri vien iztīrīsim Latvijas laukus no bijušajiem īpašniekiem, un mākslīgi radītā sākumskolu konkurence iznīcinās laukos kultūras sākumus.

17) Kompetences centri!

Kāda gan īpaša centralizējama  kompetence var būt sākotnējai profesionālajai izglītībai? Te skaidri redzami politiskie lēmumi un viņu bezjēdzība. Sākotnējās izglītības kompetences centriem nevar atrast nevienu loģisku pamatojumu. Šobrīd ir skaidrs, ka tādas tehnoloģijas, kādas projektē iepirkt Latvijā zemāko kompetenču centri, nekad nepiederēs Latvijas pilsoņiem. Kam mēs tērējam valsts naudiņu - sagatavosim vergus ārzemju īpašniekiem? Kā tad jābūt? Sk.18.

18) Jo augstāka izglītība un pētniecība realizējama, jo patiešām nepieciešama  lielāka centralizācija, tā ir pasaulē atzīta un izprotama loģika. Kompetences centri veidojami pie nozaru augstskolām (RTU, LLU, …) un nozaru vadošiem pētniecības institūtiem. Pamatā šo centru funkcijas ir saistītas ne tikai ar izgudrojumu pārbaudēm, bet arī ar  profesionālo tālākizglītību. Pie tam, centri Eiropā nepieder privātfirmām, bet gan valsts iestādēm, lai tās garantētu visu  ieinteresēto piekļuvi inovācijām un nekropļotu konkurenci. Latvijā politiķi centrus nemitīgi grib sapīt kopā ar bezdarbnieku apmācību, jo bezdarbnieku apmācība pieder bijušajiem ierēdņiem un politiķiem.

Eiropā neviens sevi cienošs centrs neiepērk jaunās tehnoloģijas.  Jauno materiālu un  tehnoloģiju  ražotāji un tirgotāji paši piedāvā un deponē centriem jauninājumus. Centru speciālisti  raksta atsauksmes. Visiem izdevīgi. Kāpēc Latvijā pastāv divu līmeņu kompetences centri? Pie augstskolām un ....Kas atbild par šo izšķērdību?

19) LAK panāca ka mūsu pārstāvji Briselē UEAPME ierosināja  Latvijā  izveidot  ES Austrumu  Amatniecības  centra veidošanu Bukultos, kopā ar RTU. To akceptēja A.Kalvīša pēdējā valdība. To nepārmantoja I.Godmaņa  valdība, jo pakļāvās ZZS  T. Koķes  (lasi J.Gaigala ) ieteikumiem.

20) Izpratīsim vienkāršu lietu, vienalga,  pasaulē vai Latvijā.  Jau šodien   dārgākais robots strādā lētāk kā lētākais darbaspēks! Ko tas nozīmē? Mums jādomā, kur mēs virzīsim bez darba palikušos. Uz ārzemēm nekvalificētos darbos? Vai mēs intensīvi meklēsim tepat ražošanas veidus, nozares un profesijas, kuras nepakļausies industrializācijai un robotizācijai?  Ir pilnīgi skaidrs, ka interneta apstākļos lauku amatnieku meistardarbnīcas var būt ļoti labs risinājums.

21) Mums ir jāpārraksta Profesionālās izglītības koncepcija.

Tās pamats ir neveiksmīgais projekts par 0,8 milj.vērtā  Vienotas metodikas izstrāde profesionālā izglītībā. Tāda metodika ir neveiksmīgu politiķu izdomājums, reāli tāda  vienkārši nevar būt.

Mums tagad  ir nopietni jāseko  VIAA  izdomātajam, realizētajam un pašu uzraudzītajam  2,55 miljoni latu vērtajam projektam,  ”Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija”  skat.22., šis pētījums  iecerēts kā pamats jaunā profesionālās izglītības likuma izveidei.

22) Mums ir jāpanāk apslepeņotības noņemšana no šī projekta kuru realizē IZM, VIAA,  LDDK un LBAS. Pieejamie materiāli rāda, ka netika pildīts V.Domrovska otrās valdības rīcības plāns. Piem., Latvijas amatniecība ir mākslīgi pakļauta rūpniecībai, bet  VIAA, LDDK un LBAS neuzskata par vajadzīgu atbildēt LAK vēstulei 02.02.2011. Ziņo, ka projektā tiek ieviesti kārtējie absurdie izdomājumi, kuri amatniecībai nav principā pieņemami, piem., pamatprofesijas. (Tālāk - Vēstule amatniecības politiskajai un ierēdnieciskajai legalizēšanai).

23) Internets dod iespēju mums, amatniekiem piedāvāt pasaulei produktus un pakalpojumus  ar augstu māksliniecisko vai pasūtītāja individuālo pieprasījuma vērtību.

23.1. Īpaša niša ir mūžīgi nebeidzamais darbs vēsturiskās apbūves apkopšanā, atjaunošanā un vēl nopietnāki darbi  objektu restaurācijā. Vērā ņemams bizness veidojas  daudzu klientu vēlmēs izveidot un baudīt autentiskas aizgājušo laiku vides kvalitātes un sajūtas.

23.2. Izjust fantāziju realizācijas nākotnes telpās.  

23.3. Nekas neliecina, ka ekoloģiskās lietas, zaudēs savu aktualitāti. Vienmēr pircēji pratīs ieraudzīt  īpaši ražotos  produktus, kas ir  maksimāli labvēlīgi cilvēkam un nekaitīgi dabai pēc būtības. Šajos virzienos pamatā ir nepieciešama nesabojāta vide, veselīgas izejvielas.
23.4. Īpaša nozīme būs individuālam piedāvājumam,  meistara vārdam.

24) Mums kopējiem spēkiem ir jāpanāk IZM neraksturīgo funkciju

pārcelšana uz zemnieku un amatnieku, kā arī lielo lauksaimnieku un rūpniecību pārstāvošām profesiju organizācijām un kamerām, nevis mistiskām sabiedriskām organizācijām, kuras jau paspējuši sabūvēt atvaļinātie ierēdņi un politiķi, ļoti veiksmīgi realizējot visu līmeņu  profesionālās izglītības biznesu.  Lieki piebilst, gaužam nekvalitatīvu.
25). Nav izprotama profesionālās izglītības daļas uzticēšana LM. Tā mēs zaudējam miljonus. Kāpēc neviens politiķis par to nerunā?
26) Valstī, pie RTU, LLU ,...ir jāorganizē profesionālās izglītības izpētes  laboratorijas vai pētnieku grupas, kura spēj to, ko nevar uzticēt ierēdņiem, kas atrodas politiķu klausībā.

27) Dzīves kvalitāti nākotnē  izšķirs izglītība un privātā īpašuma sasmalcinātība, kvalitatīva pārvaldība  un decentralizācija.  Mēs jau esam pazaudējuši divas paaudzes sociālismā un vienu politizētā liberāļu demokrātijā. Jebkurš pasākums vai projekts, kas šodien tiek risināts par tautas valodas, dzīvesveida, kultūras un izglītības jautājumiem, ir jāvērtē ar  kritēriju, kā tas ietekmēs  sabiedrības attīstību, īpaši vidusslāņa nostiprināšanu, īpašuma saglabāšanu latviešiem laukos.

28) Mūsu visu pienākums ir atjaunot mūsu tautai raksturīgo darba tikumu un censonību, Eiropai raksturīgo meistarības slavinājumu, nevis  neauglīgi tērēt naudu politiskiem eksperimentiem izglītībā un tautsaimniecības  organizācijā.

29) Manuprāt galvenā kļūda ir tā, ka valstī visu izlemj politiķi bez zinātnieku un praktiķu līdzdalības.

3-pušu padomē ir naudas turētāji LDDK un arodbiedrības LBAS, kuru nesaskaņas mēģina saskaņot politiķi un ierēdņi. . Redzami iztrūkst Praktiķu, reālo profesiju deleģēti pārstāvji, darba tiešie darītāji; un Zinātnieki, kuriem nemitīgi  jāskaidro lēmumi, un  ar pētnieka ķērienu  jāmēģina rezultāti atšifrēt. 

Jau kuro reizi atgādinu,  mums pietrūkst reālas tautsaimniecības padomes pie MK>